Court orders monthly child support payment and state court costs in a small claims maintenance case.

Lietas Nr. C28276114

Lietas arhīva Nr. C-2761-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese A.Buliņa 2014.gada 18.jūnijā rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58,

izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Ap raksto šā d aļa

[1] 2014.gada 21.martā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta /pers. A/ maza apmēra prasība pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu

piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīts, ka atbildētājs /pers. B/ (turpmāk- atbildētājs) ir /pers. C/ (turpmāk- meita) tēvs, bet meitas uzturam līdzekļus

nedod. /pers. A/ (turpmāk- prasītāja) norāda, ka meitu uztur viena un lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai meitas uzturam

uzturlīdzekļus 96,00 euro mēnesī.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu.

[2] Atbildētājam, atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām, 2014.gada 27.martā nosūtīts prasības pieteikums un

paskaidrojuma veidlapas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības.

Atbildētājs informēts, ka lietu izskatīs tiesnese A.Buliņa, izskaidrotas noraidījuma tiesības un kārtība.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav

pieteicis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi

savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ievērojot, ka atbildētājam rakstiski

paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2014.gada 18.jūnijā un par iespēju saņemt sprieduma norakstu sākot ar minēto

datumu, nosūtot paziņojumu uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi uzskatāms, ka persona tiesas paziņojumu ir saņēmusi.

[3] Civilprocesa likuma 250.18 pants nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc

vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 25025.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Noraidījums tiesnesei līdz nolēmuma pieņemšanai nav iesniegts.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[5] Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecību Nr. /numurs/ apstiprināts, ka prasītāja /pers. A/ un atbildētājs /pers. B/ ir

nepilngadīgās /pers. C/ vecāki (lietas 8.lapa).

[6] Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas,

ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības

aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc

iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

[8] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu

sociālo vidi, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un

pajumte.

[9] No augstāk minētam tiesību normām nepārprotami secināms, ka jebkurā gadījumā bērna intereses prevalē par vecāku interesēm

un abiem vecākiem ir pienākums nodrošināt savu bērnu ar pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi, mājokli, attīstīt bērna fiziskās un

intelektuālās spējās. Pie tam, šādi pienākumi vecākiem būtu jārealizē pret katru savu bērnu vienādi, neatkarīgi no tā vai bērns dzīvo

kopā ar vecāku vai atsevišķi.

[10] Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu,

lai, nosakot uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu

apjomu, izņemot minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt

katram savam bērnam.

[10.1] Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no

vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo

mēnešalgu un bērna vecumu. Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkta nosacījumi, kas paredz katra vecāka pienākumu katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem

uzturlīdzekļus no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas.

[10.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 valstī no 2014.gada 1.janvāra noteikta minimālā

mēnešalga 320 euro apmērā, tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecuma sastāda 80,00 euro ik mēnesi,

bet virs 7 gadu vecuma 96,00 euro ik mēnesi.

[11] Prasītāja savā prasības pieteikumā lūgusi piedzīt no atbildētāja līdzekļus meitas uzturam 96,00 euro, proti, Ministru kabineta

noteiktajā minimālajā apmērā, tādēļ tiesa uzskata, ka nav izvērtējams pušu mantiskais stāvoklis, jo minimālie uzturlīdzekļi ir

maksājami neatkarīgi no vecāku mantas stāvokļa.

[11.1] Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa mantas un veselības stāvokļa, ir pienākums ik mēnesi nodrošināt

savai meitai uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

[11.2] Tiesa uzskata, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami uzturlīdzekļi meitas uzturam ik mēnesi 96,00 euro apmērā mēnesī,

bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālas mēneša darba algas, līdz bērna pilngadībai.

[12] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas

Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām

attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas

brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Lai arī prasītāja prasības

pieteikumā nav norādījusi termiņu no kura būtu piedzenami uzturlīdzekļi, tiesa uzskata, ka nav pamats atkāpties no minētās atziņas un

ievērojot bērna intereses uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas brīža, t.i., 2014.gada 21.marta.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu

samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts

ienākumos no atbildētāja. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmajai daļai, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu, prasības summa

ir maksājumu kopsumma par vienu gadu (96x12=1152) un valsts nodeva no minētās summas saskaņā ar Civilprocesa likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu sastāda 172,80 euro.

[13.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,61

euro apmērā (lietas 2.lapa).

[14] Atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rez olutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 204.1 pantu, 205.panta pirmo daļu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers.A/maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus meitas /pers. C/,

personas kods /personas kods/, uzturam 96,00 euro (deviņdesmit seši euro un 00 centi) mēnesī, sākot no 2014.gada 21.marta līdz

bērna pilngadībai, bet ne mazāk kā tas noteikts 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37 “Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 172,80 euro (viens simts septiņdesmit divi euro

un 80 centi) apmērā.

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr.C28276114.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,61 euro (pieci euro 61

cents) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28276114.

Valsts labā veiktā maksājuma apliecinošs dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā

58, 110.kabinetā.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 18.jūnijā.

Tiesnese A.Buliņa