Court orders Latvenergo debt collection against individual for electricity usage and related costs.

Lieta Nr.C35114714

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2015.gada 5.martā

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Ilstere, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS ,,Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 12.decembrī Siguldas tiesā saņemts AS ,,Latvenergo” (turpmāk – prasītāja) pieteikums maza apmēra prasībā par parāda piedziņu no

/pers. A/ (turpmāk - atbildētājs).

Pamatojoties uz Civillikuma 1432., 1587., 1757., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109. un 2033.pantiem, Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija

noteikumiem Nr.452 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 ,,Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 31.punktu, Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un

lietošanas noteikumi” 27., 29. un 32.punktu, Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumiem Nr.50 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi” (spēkā no 2014.gada 1.aprīļa), un Līguma 2.2.1., 5.4., 5.6. un 5.7.punktu, lūgts:

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 434,93 EUR, kas sastāv no pamatparāda 277,43 EUR, likumiskiem 6% gadā 81,66 EUR, valsts

nodevas 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 EUR, parādsaistību summu ieskaitot kontā Nr.LV93UNLA0050007013441

AS SEB Banka; noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas.

Prasībā norādīts, ka 2008.gada 15.maijā starp pusēm noslēgts līgums Nr.1010887225 (turpmāk – Līgums) par elektroenerģijas piegādi

atbildētāja objektā – dzīvoklī /adrese/, Saulkrastu novadā (turpmāk – Objekts).

Lietojot elektroenerģiju atbildētājam bija jāievēro Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.452 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un

lietošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumi Nr.793 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas regulēja

elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā, un Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumi Nr.914 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un

lietošanas noteikumi” (kas bija spēkā no 2011.gada 15.decembra līdz 2014.gada 1.aprīlim) un Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra

noteikumi Nr.50 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (kas ir spēkā no 2014.gada 1.aprīļa) un laicīgi maksāt par patērēto

elektroenerģiju.

Saskaņā ar Līguma 2.2.1.punktu atbildētājam bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus,

izrakstīt rēķinu par izlietoto elektroenerģiju un to pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām. Saskaņā ar Līguma 5.4., 5.6., 5.7.punktu, ja

lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to 7 dienas iepriekš rakstiski jāpaziņo piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās par

izlietoto elektroenerģiju atbilstoši Līguma nosacījumiem. Līguma darbības izbeigšana vai jauna līguma noslēgšana ar citu lietotāju neatbrīvo lietotāju no

pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju. Ja lietotājs, atbrīvojot Objektu nav par to informējis piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās

elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

Objektā pēc prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā

laika periodā no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 19.oktobrim ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 277,43 EUR.

2013.gada 23.septembrī atbildētājs brīdināts par parāda samaksu un viņam dots termiņš parāda apmaksai līdz 2013.gada 10.oktobrim. Uz

nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nav reaģējis, parādu nav apstrīdējis. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts. Prasītāja uzskata, ka

atbildētājs ar savu bezdarbību radījis prasītājas tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītāja nav saņēmusi samaksu par piegādāto elektroenerģiju parāda

summas 277,43 EUR apmērā.

Galvenā parāda aprēķins sastāv no rēķina Nr.200353137624 – elektroenerģijas patēriņš 2788 kWh laikā no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada

4.jūnijam, rēķina summa ar PVN 10% - Ls 207,16, samaksāts Ls 70,51, parāds Ls 136,65 un rēķina Nr.200399514887 - elektroenerģijas patēriņš

785 kWh laikā no 2009.gada 5.jūnija līdz 2009.gada 19.oktobrim, rēķina summa ar PVN 10% - Ls 58,33.

Prasītāja aprēķinājusi likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas, kas uz prasības iesniegšanas brīdi ir 81,66 EUR.

Prasītāja aprēķinātie likumiskie 6% no simts gadā 81,66 EUR sastāv no rēķina Nr.200353137624, samaksas termiņš 2009.gada 4.jūlijs, kavēto

dienu skaits - 1837, aprēķinātie likumiskie procenti 58,72 EUR un rēķins Nr.200399514887, samaksas termiņš 2009.gada 7.decembris, kavēto dienu

skaits – 1681, aprēķinātie likumiskie procenti 22,94 EUR.

Prasītāja lietu lūgusi izskatīt rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2014.gada 17.decembrī atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi

/adrese/, ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada

16.janvārim (lietas 21.lapa).

2015.gada 26.janvārī atbildētājam adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi, ka piegādes laikā adresāts nebija

mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 24.lapa).

2015.gada 17.februārī atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/, atkārtoti ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un

paskaidrojumu veidlapa, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, pusēm paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un

sprieduma pieejamības datumu 2015.gada 5.martā (lietas 27.lapa).

Līdz prasības izskatīšanas dienai atbildētājam adresētais sūtījums tiesā atpakaļ nav atgriezts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai

nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..].

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja pavēste nosūtīta 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai

izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Savukārt 56.1panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas

neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Paskaidrojumu par celto prasību atbildētājs nav iesniedzis, lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūdzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas

par tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim .

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Pie apstākļiem, kad puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Ar lietā esošajiem pierādījumiem tiesa nodibināja, ka lietā nav strīda par to, ka starp pusēm pastāvēja līgumattiecības par elektroenerģijas piegādi

un lietošanu objektā - dzīvoklī /adrese/, Saulkrastu novadā.

Pušu saistību apliecina lietas materiāliem pievienotais 2008.gada 15.maija līgums Nr.1010887225, saskaņā ar kuru piegādāta elektroenerģija

objektam – dzīvoklim /adrese/, Rīgas rajonā (Saulkrastu novadā) (lietas 14.lapa).

Līguma 2.2.1.punktā noteikts, ka lietotāja pienākumos ietilpst katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt

maksājuma kvīti un pilnā apjomā veikt maksājumu līdz tā paša mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju, kā arī samaksāt noteikto maksu par

kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu piegādātājs apņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu.

Civillikuma 2109.pants noteic, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem.

Savukārt Civillikuma 2033.pants paredz pircēja pienākumu samaksāt pirkuma maksu.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka prasītāja ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi pilnā apmērā.

No 2009.gada 4.jūnija rēķina Nr.200353137624 un 2009.gada 7.decembra rēķina Nr.200399514887, kas izrakstīti objektam

/adrese/, Saulkrastu novadā, redzams, ka par periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2009.gada 4.jūnijam rēķina summa apmaksai

kopā ar 10% PVN ir 194,44 EUR un par periodu līdz 2009.gada 19.oktobrim izveidojies parāds 277,43 EUR (lietas 12., 13.lapa).

2013.gada 23.septembrī atbildētājam nosūtīts brīdinājums Nr.01VD00-33/1010 par parāda Ls 194,98 samaksu līdz

2013.gada 10.oktobrim, vienlaicīgi brīdinot, ka pretējā gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu (lietas

10.lapa). Atbildētājs brīdinājumu ir atstājis bez ievērības un parādu nav samaksājis.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

Šajā gadījumā atbildētāja pienākums ir segt ar līgumu uzņemtās saistības pilnā apmērā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus

vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par

prasību nav sniedzis, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, noslēgtā līguma tiesiskumu un parāda aprēķinu nav apstrīdējis,

atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņš būtu izpildījis

un parādu par izmantoto elektroenerģiju samaksājis.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas parāda saistības pret prasītāju par

izmantoto elektroenerģiju 277,43 EUR apmērā, kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus, kas aprēķināti par 2009.gada 4.jūnijā izrakstīto rēķinu Nr.200353137624 par

1837 dienām līdz 2014.gada 15.jūlijam 58,72 EUR apmērā un par 2009.gada 7.decembrī izrakstīto rēķinu Nr.2004399514887 par 1681

dienām līdz 2014.gada 15.jūlijam 22,94 EUR apmērā, kopā 81,66 EUR (lietas 17.lapa).

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma

procentiem.

Civillikuma 1760.pants noteic, ka likumiskie procenti (saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu) prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar galveno saistību,

un tādēļ tos nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī

tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu,

tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājs nav veicis maksu par patērēto elektroenerģiju un ir izveidojies

parāds, tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja pienākumu maksāt likumiskos procentus (6% gadā) par periodu no 2009.gada 4.jūlija līdz

2014.gada 15.jūlijam un no 2009.gada 7.decembra līdz 2014.gada 15.jūlijam 81,66 EUR apmērā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem pierādīta AS ,,Latvenergo” prasība un

no atbildētāja prasītājas labā piedzenams galvenais parāds 277,43 EUR un likumiskie procenti (6% no simta gadā) par laika periodu no

2009.gada 4.jūlija līdz 2014.gada 15.jūlijam un no 2009.gada 7.decembra līdz 2014.gada 15.jūlijam 81,66 EUR apmērā, kopā 359,09 EUR.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6%

procentus gadā no neatmaksātās parāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka

saistība, t.i., nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu. Saskaņā ar Civillikuma

1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājai ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no

galvenā parāda, sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā

arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tā kā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas 277,43 EUR, ievērojot

Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja ceļot prasību tiesā samaksājusi valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (lietas 8.-9.lapa).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

4,70 EUR, kopā 75,84 EUR.

No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

šajā lietā ir 9,30 EUR (lietas 3.lapa). Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 4,70 EUR apmērā, tiesa atzīst, ka ar

lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 4,60 EUR apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto, atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Latvenergo”, Reģ.Nr.40003032949

- parādu par patērēto elektroenerģiju līdz 2009.gada 19.oktobrim 277,43 EUR (divi simti septiņdesmit septiņi euro un 43 centi),

- likumiskos procentus par laika periodu no 2009.gada 4.jūlija līdz 2014.gada 15.jūlijam un no 2009.gada 7.decembra līdz 2014.gada

15.jūlijam 81,66 EUR (astoņdesmit viens euro un 66 centi),

- valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR

(četri euro un 70 centi),

pavisam kopā piedzenot 434,93 EUR (četri simti trīsdesmit četri euro un 93 centi).

Parāda summa iemaksājama AS „Latvenergo” norēķinu kontā – AS SEB banka, konta numurs LV93UNLA0050007013441.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,60 EUR (četri euro un 60 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods –

21499 un civillietu identificējoša informācija.

Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27.

Noteikt AS „Latvenergo”, Reģ.Nr.40003032949, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % (seši procenti)

gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 277,43 EUR (divi simti septiņdesmit septiņi euro un 43 centi), ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada

5.marta, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese A.Ilstere