Court dismisses request to correct cadastral data due to expired legal challenge period and procedural limits.

Lietas arhīva Nr. A42-00230-19/10

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0328.A420189018.12.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019. gada 28. martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ieva Dambe,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts zemes dienesta

pārstāvei Antrai Celitānei un trešajai personai /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas pēc /pers. A/ pieteikuma ierosināta par pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam veikt datu

labošanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, no nekustamā īpašuma /nosaukums A/”, /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, izdalot

zemes vienību piekļūšanas nodrošināšanai pie nekustamā īpašuma /nosaukums B/”, /adrese B/, kadastra Nr. /numurs B/.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējam /pers. A/pieder nekustamais īpašums /nosaukums B/”, kas atrodas /adrese B/, kadastra Nr. /numurs B/(turpmāk – īpašums

/Nosaukums B/). Īpašumam /Nosaukums B/ nav nodrošināta tiešā piekļuve pie tuvumā esošajiem ceļiem.

[2] Pieteicējs 2017. gada 21. septembrī vērsās Valsts zemes dienestā (turpmāk – dienests) ar iesniegumu, kurā lūgts, pamatojoties uz Nekustamā

īpašuma valsts kadastra likuma 93. pantu, labot kadastra datus, izdalot zemes vienību piekļūšanas nodrošināšanai īpašumam /Nosaukums B/. Iesniegumā

norādīts, ka īpašumam /Nosaukums B/ līdz zemes reformai varēja piekļūt pa ceļu (turpmāk – ceļš), kas sākas no valsts autoceļa P125 ,,Talsi – Dundaga

– Mazirbe”, starp nekustamo īpašumu ,,Lībiešu tautas nams”, kas atrodas Kolkas pagastā, Dundagas novadā (turpmāk – īpašums ,,Lībiešu tautas

nams”), un nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, kas atrodas Kolkas pagastā, Dundagas novadā, kadastra Nr. /numurs A/(turpmāk – īpašums

/Nosaukums A/). Ceļš ir saskatāms fotoplānā Nr. 3322, taču zemes reformas laikā tas no kadastra datiem pazudis. Tagad uz īpašumu /Nosaukums B/

piekļuve nav nodrošināta. Iesniegumā norādīts uz īpašuma /Nosaukums A/ robežpunktu atšķirībām dabā, salīdzinot ar zemes robežu ierādīšanas

materiāliem (abrisu), minot, ka robežpunktu atšķirība (starpība) atbilst pazudušā ceļa teritorijai.

2017. gada 9. oktobrī dienesta Kurzemes reģionālā nodaļa pieteicējam sniedza atbildi Nr. 2-09-K/1257, kurā norādīja, ka nevienam no

nekustamajiem īpašumiem, ar ko robežojas īpašums /Nosaukums B/, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastra

informācijas sistēma), zemes vienību robežu plānos, kā arī zemesgrāmatā nav reģistrēts apgrūtinājums – servitūta ceļš, kas nodrošinātu piekļuvi īpašumam

/Nosaukums B/. Īpašuma /Nosaukums A/ zemes robežu plānā ir attēlots pieteicēja minētais ceļš (redzams fotoplānā Nr. 3322), kurš nav noteikts kā

apgrūtinājums par labu īpašumam /Nosaukums B/, kā arī šā ceļa platība ir iekļauta īpašuma /Nosaukums A/ platībā un nav izdalāma. Piekļuvi īpašumam

/Nosaukums B/ var nodrošināt, tikai nodibinot servitūta ceļu. Savukārt, ja dabā nekustamā īpašuma robežpunkti atšķiras no tiem, kas noteikti zemes

robežu ierādīšanas materiālos, zemes īpašniekam jautājuma risināšanai jāvēršas pie mērnieka.

Nepiekrītot minētajai atbildei, pieteicējs to apstrīdēja dienesta ģenerāldirektoram.

[3] Ar dienesta ģenerāldirektora 2017. gada 27. novembra lēmumu Nr. 2-09/1402 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atzīts par tiesisku dienesta

Kurzemes reģionālās nodaļas 2017. gada 9. oktobra vēstulē Nr. 2-09-K/1257 ietvertais atteikums labot kadastra informācijas sistēmas datus – izdalīt

zemes vienību no īpašuma /Nosaukums A/.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Īpašuma /Nosaukums A/, īpašuma ,,Lībiešu tautas nams” un īpašuma ,,/Nosaukums B/ kopīgā robeža kadastra informācijas sistēmas

telpiskajos datos attēlota atbilstoši 2000. gada 25. maija īpašuma ,,Lībiešu tautas nams” zemes robežu plānam un 2000. gada 25. jūlija īpašuma

/Nosaukums B/ zemes robežu plānam. Minētie zemes robežu plāni satur augstākas precizitātes informāciju par kopīgās robežas izvietojumu nekā pirms

tam izgatavotais 1996. gada 25. marta īpašuma /Nosaukums A/ zemes robežu plāns (turpmāk – īpašuma /Nosaukums A/ robežu plāns) (mērniecība

veikta ar ierādīšanas metodi). Tādējādi dienests nekonstatē, ka kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati būtu kļūdaini, proti, neatbilstoši dienesta

rīcībā esošajiem iepriekš minētajiem zemes robežu plāniem.

[3.2] Vizuāli salīdzinot visus trīs zemes robežu plānus, dienests nekonstatē, ka tie būtu pretrunīgi kopīgajā zemes robežu posmā. Proti, tie neveido

starpgabalu vai zemes platību pārklājumu minētajā robežas posmā. Tāpat dienesta rīcībā nav neviens zemes robežu plāns, kas apliecinātu, ka pēc

2000. gada būtu veikta kādas no minēto zemes vienību sadale, atdalot pieteicēja iesniegumā norādīto zemes daļu kā atsevišķu zemes vienību.

[3.3] Dienesta uzdevumos un funkcijās neietilpst pārbaudīt īpašuma /Nosaukums A/ robežas apvidū un izvērtēt to atbilstību robežu ierādīšanas

materiāliem (abrisam), to ir tiesīga darīt tikai zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona (mērnieks). Savukārt ierosināt zemes kadastrālo

uzmērīšanu un pēc tam arī datu aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā var tikai īpašuma /Nosaukums A/ zemes īpašnieks. Līdz ar to pieteicējs

nepamatoti norāda, ka dienesta Kurzemes reģionālajai nodaļai bija jāvērtē īpašuma /Nosaukums A/ robežu plāna tiesiskums un tā atbilstība situācijai

apvidū. Jautājuma par kadastra informācijas sistēmas telpisko datu labošanu izskatīšanā nav nozīmes pieteicēja norādītajam par abrisā un apvidū veikto

mērījumu (robežu malu garumu) nesakritību, jo to ir tiesīgs izvērtēt tikai mērnieks, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.

[3.4] Pieteicējs nepamatoti atsaucas uz fotoplānā Nr. 3322 norādīto ceļu, uzskatot, ka tam kā situācijas elementam būtu jābūt norādītam kadastra

informācijas sistēmas telpiskajos datos. Atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām dienests kadastra informācijas sistēmā nereģistrē situācijas

elementus – ceļus un to teritorijas –, ja vien situācijas elements – ceļš – nav noteikts kā apgrūtinājums.

[3.5] Jautājums par piekļuves tiesībām īpašumam /Nosaukums B/ risināms civiltiesiskā kārtībā, nodibinot ceļa servitūtu. Jautājums par servitūta

nodibināšanu būtu risināms ieinteresēto zemes īpašnieku vienošanās ceļā, noslēdzot attiecīgu servitūta nodibināšanas līgumu. Ja vienošanās ceļā jautājumu

nav iespējams atrisināt, tad pieteicējam ar prasību par servitūta ceļa nodibināšanu ir jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā.

[4] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu. Pieteikums (daļā, par ko ierosināta administratīvā lieta) un tā

papildinājumi pamatoti ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Dienests nav ņēmis vērā, ka pieteicējs neapstrīd īpašuma /Nosaukums B/ un īpašuma ,,Lībiešu tautas nams” robežu izvietojumu, bet gan ceļa

iekļaušanu īpašuma /Nosaukums A/ sastāvā. Pieteicēja lūgums pamatots ar kļūdas konstatēšanu dienesta izdotā dokumentā.

Dienests atteicās izvērtēt tā izdotā dokumenta (īpašuma /Nosaukums A/ robežu plāna) tiesiskumu, atteikumu pamatojot ar attiecīgas kompetences

trūkumu. Neatkarīgi no pašreizējās kompetences, dienests ir atbildīgs par to dokumentu saturu, kurus tas ir izdevis laikā, kad tas bija tiesīgs veikt

mērniecības darbus. Dienesta rīcībā atrodas pieliekams digitālo datu un instrumentu kopums, lai ar pietiekamu precizitāti konstatētu īpašuma /Nosaukums

A/ robežu plāna atbilstību abrisam, tas ir, kļūdas esamību vai neesamību. Nepieciešamības gadījumā dienests var iegūt augstākas precizitātes datus

atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59. pantam. Konstatējot kļūdu, dienestam bija pienākums pašam vai, pieaicinot sertificētus speciālistus, kļūdu

labot – grozīt (daļēji atcelt) īpašuma /Nosaukums A/ robežu plānu, veicot izmaiņas ceļa atrašanās vietā, un attiecīgi grozīt kadastra datus.

[4.2] Dienestam bija jāizvērtē īpašuma /Nosaukums A/ robežu plāna tiesiskums un, konstatējot kļūdu, jāveic attiecīgi labojumi kadastra datos un

jāpiemēro Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. punkta noteikumi, un jāgroza minētais robežu plāns, izgatavojot jaunu zemes robežu

plānu atbilstoši zemes ierādīšanas aktam un abrisam.

[4.3] Pieteicējs nepretendē uz ceļa teritoriju, bet uzskata, ka tā piekrīt pašvaldībai vai valstij kā publiski lietojama ceļa teritorija, kas nepamatoti

iezīmēta īpašuma /Nosaukums A/ robežu plānā un nepatiesi atainota kadastra datos. Pieteicēja rīcībā nav tiesisku instrumentu, kas ļautu kadastrālās

uzmērīšanas procesa ietvaros prasīt ceļa teritorijas iekļaušanas īpašuma /Nosaukums A/ zemes robežās pārbaudi un veikt turpmākas darbības, lai

nodrošinātu pieteicēja aizskarto tiesību uz piekļuvi īpašumam /Nosaukums B/ atjaunošanu.

[5] Dienests tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Papildus pārsūdzētajā lēmumā minētajai

argumentācijai dienests norāda turpmāk minēto.

[5.1] Īpašuma /Nosaukums A/ īpašniekiem 1996. gada 17. oktobrī nostiprinātas īpašuma tiesības Kolkas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

(folijas) Nr. 124, tajā skaitā saskaņā ar īpašuma /Nosaukums A/ robežu plānu. Nekustamā īpašuma robežas ir absolūtas, jo zemesgrāmatā minētais

ieraksts tiek veikts ar mērķi, ka iepriekš ierādītām (ar grafiskām metodēm noteiktām) robežām, veicot instrumentālo uzmērīšanu, kas ir precīzāka

metode, zemes vienības platība tiek precizēta konkrētās zemes vienības apvidū esošo jau noteikto robežu ietvaros. Līdz ar to kadastrālās uzmērīšanas

rezultātā var precizēties īpašuma /Nosaukums A/ zemes platība, nevis robeža.

[5.2] Zemes robežu noteikšanas akts un zemes robežu plāns paši par sevi nav ne administratīvie akti, ne iestādes faktiskā rīcība, bet gan

administratīvā akta, tas ir, lēmuma par īpašuma tiesību atjaunošanu trešajai personai, obligāti pielikumi. Iebilstot pret minētajiem pielikumiem, pieteicējs

pēc būtības ir iebildis pret administratīvo aktu.

[5.3] Dienests pārsūdzētajā lēmumā nav atzinis ceļa kā publiskas infrastruktūras pastāvēšanu līdz zemes reformas īstenošanas uzsākšanai.

[5.4] Pieteicējam nav subjektīvo tiesību lūgt citai personai piederoša nekustamā īpašuma robežu plāna grozīšanu. Pieteikumā minētie iebildumi tiešā

veidā nav saistīti ar datu labošanu kadastra informācijas sistēmā un nevar izmainīt zemesgrāmatā nostiprinātās īpašuma /Nosaukums A/ robežas, kas

kadastra informācijas sistēmā atbilst dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti.

[5.5] Pieteicējs nepareizi interpretē Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93. panta nozīmi un jēgu un nepamatoti paplašinājis pieteikuma

saturu, tajā iekļaujot lūgumus, ar kuriem dienestā nemaz nebija vērsies un ko dienests nav vērtējis.

[6] Trešā persona – biedrība ,,Līvu (lībiešu) savienība ,,LĪVOD ĪT” (turpmāk – biedrība) – rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka laikā, kad

risinājās pieteikumā minētie notikumi, biedrību pārstāvēja citas personas. Biedrības rīcībā nav tādas informācijas un dokumentu, kas varētu sniegt ziņas

par minētā jautājuma tiesiskajiem aspektiem.

Pieteikumā minētajā vietā vēsturiski bijis publiski izmantojams ceļš, kurš tika lietots piekļūšanai arī Lībiešu tautas namam un tā teritorijai. Šā ceļa

malā atradās arī ,,Lībiešu krasta” (Valsts īpaši aizsargājamā lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija un lībiešu kultūras atjaunošanas programma) telefonizācijas

programmas ietvaros uzstādītais telekaršu taksofons.

Lai arī piekļūt Lībiešu tautas namam ir iespējams, ceļa atjaunošana par publiskas lietošanas ceļu ļautu pilnvērtīgāk izmantot Lībiešu tautas nama

teritoriju, kas ir īpaši nozīmīgi, rīkojot publiskus pasākumus, kā arī atjaunotu vēsturisko taisnīgumu. Tomēr šī iniciatīva biedrībai nav prioritāra.

[7] Trešā persona – /pers. D/ – rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka apgalvojums par to, ka abiem pieteicējam piederošajiem īpašumiem

/Nosaukums F/ un ,,/Nosaukums B/ līdz īpašuma reformai varēja piekļūt pa vienu un to pašu ceļu, kas šķērso /pers. D/ piederošo īpašumu /Nosaukums

A/, ir maldinošs un neprecīzs. Strīdus ceļš īpašumā /Nosaukums A/ nekad nav ticis izmantots kā piekļuves ceļš īpašumam /Nosaukums B/ un nav ticis

noteikts kā apgrūtinājums. Savukārt par labu īpašumam /Nosaukums F/ īpašumam ,,/Nosaukums A/ ir noteikts apgrūtinājums – servitūta ceļš uz īpašuma

/Nosaukums F/ zemi, kas reāli eksistē dabā un atrodas pie īpašuma /Nosaukums A/ robežas ar īpašumu ,,Dzintarkrasti”. Šis ceļš nekādā veidā nav

ierobežots no /pers. D/ puses un ir brīvi lietojams.

Līdz 2000. gadam piekļuve īpašumam /Nosaukums B/ tika nodrošināta, izmantojot ceļu ,,Talsi – Dundaga – Mazirbe”, kas robežojās ar

zemesgabalu, no kura tika atdalīts un izveidots īpašums /Nosaukums B/.

[8] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja, atbildētājas pārstāve un trešā persona /pers. D/ pieteikumu neatzina.

Uz tiesas sēdi nebija ieradusies trešā persona – biedrība –, lūdzot lietu izskatīt bez tās pārstāvju klātbūtnes. Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku

viedokli, atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez biedrības klātbūtnes.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, atzīst, ka pieteikums

nav pamatots un ir noraidāms.

[10] Pieteicējs vērsās dienestā ar lūgumu labot kadastra datus, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93. pantu.

Atbilstoši minētajam pantam, ja dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti,

tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo kļūdainos kadastra datus, tos aktualizējot, un sedz ar to saistītos izdevumus.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22. panta 7. punktam, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, Ministru

kabinets nosaka kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību. Atbilstoši minētā likuma 60. panta 3. punktam Ministru kabinets

reglamentē kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju, kas cita starpā ietver kadastra datu saturu un to labošanas un uzturēšanas kārtību.

Pamatojoties uz minēto deleģējumu, izdoti Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 263 ,,Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu

aktualizācijas noteikumi”.

Minēto noteikumu 137. punkts paredz, ka dienesta teritoriālā struktūrvienība labo kadastra datus piecu darbdienu laikā pēc kļūdas konstatēšanas

un pēc personas pieprasījuma izsniedz jaunu aktuālu kadastra dokumentu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka kadastra datus labo, ja dienests konstatē kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru pamata kadastra

dati reģistrēti vai aktualizēti.

[11] No lietas materiāliem izriet, ka īpašuma /Nosaukums A/ robežu plāns izgatavots 1996. gada 25. martā (lietas 24. lapa). Tajā norādīts, ka

strīdus robeža A-B tajā laikā robežojusies ar Kolkas pagasta pašvaldības zemi.

Īpašuma ,,Lībiešu tautas nams” zemes robežu plāns izgatavots 2000. gada 25. maijā (lietas 80. lapa). Tajā norādīts, ka robeža C-D robežojas ar

īpašuma /Nosaukums A/ zemi.

Īpašuma /Nosaukums B/ zemes robežu plāns izgatavots 2000. gada 25. jūlijā (lietas 139. lapa). Tajā norādīts, ka robeža D-C robežojas ar

Lībiešu kultūras savienības zemi, savukārt robeža C-B robežojas ar īpašuma /Nosaukums A/ zemi.

[12] Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 5. panta pirmā daļa paredz, ka kadastra darbībai un informācijas sagatavošanai izmanto aktuālos

kadastra datus. Par aktuāliem kadastra datiem uzskatāmi pēdējie kadastra informācijas sistēmā šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētie dati.

Dienests pārsūdzētajā lēmumā norādījis, ka pārbaudījis īpašuma /Nosaukums A/, īpašuma ,,Lībiešu tautas nams” un īpašuma ,,/Nosaukums B/

kopīgo robežu kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos un secinājis, ka tā atbilst īpašuma ,,Lībiešu tautas nams” zemes robežu plānam un

īpašuma /Nosaukums B/ zemes robežu plānam. Proti, no minētā secināms, ka dienests attiecīgajai robežai nav konstatējis kadastra datu neatbilstību

dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti. Tāpat no pārsūdzētā lēmuma izriet, ka dienests arī salīdzinājis minētos trīs robežu plānus, kā

rezultātā secinājis, ka kopīgajā zemes robežu posmā tie nav pretrunīgi.

Minētie nekustamo īpašumu robežu plāni, kas izgatavoti 2000. gadā un kuru robežpunktu koordinātes noteiktas LKS92 koordinātu sistēmā, satur

augstākas precizitātes informāciju par attiecīgo robežu, nekā īpašuma /Nosaukums A/ robežu plāns, kas izgatavots 1996. gadā, mērniecību veicot ar

ierādīšanas metodi.

Tiesa atzīst, ka dienests pamatoti, vērtējot datu atbilstību, ņēma vērā pēdējos kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus, jo tā to paredz

likums. Turklāt, prasot veikt kadastra datu labošanu, pieteicējs prasa veikt labvēlīgu faktisko rīcību, nevis atcelt kādu administratīvo aktu vai atzīt kādu

iepriekš veiktu faktisko rīcību par prettiesisku. Līdz ar to, izskatot šādu prasījumu, gan dienestam, gan tiesai jāņem vērā spēkā esošais tiesiskais

regulējums kadastra datu labošanai, nevis tāds, kas pastāvējis pirms vairāk kā 20 gadiem.

Izvērtējot lietas materiālus, tiesa neatrod pamatu kadastra datu labošanai. Arī no attiecīgo nekustamo īpašumu zemes robežlīniju aprakstiem zemes

robežu ierādīšanas aktos (sk., piemēram, pieteicēja pārstāves tiesas sēdē pieminēto īpašuma /Nosaukums A/ zemes robežu ierādīšanas aktu, kura dati

pēc pieteicēja pārstāves tiesas sēdē norādītā esot ticamāki (lietas 20. lapa)) un zemes robežu plānos neizriet, ka kāds no nekustamajiem īpašumiem

robežotos ar strīdus ceļu.

Tiesa vērš uzmanību, ka uz kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti, kas būtu pamats kadastra datu

labošanai, nav norādījis arī pieteicējs ne pieteikumā, ne tiesas sēdē (sk. arī šā sprieduma 13. punktu).

Savukārt tas, ka īpašuma /Nosaukums A/ robežu plānā norādīts, ka, izpildot robežu uzmērīšanu, zemes īpašuma kopplatība var tikt precizēta,

nenozīmē, ka līdz ar to var tikt mainītas ierādītās zemes robežas pēc būtības, bet gan – ka, veicot precīzāku jau ierādīto zemes robežu uzmērīšanu, var

precizēties sākotnēji aprēķinātā zemes kopplatība.

[13] Tiesa norāda, ka no lietas materiāliem kopumā secināms, ka pieteicējs, pārsūdzot dienesta rīcību un lūdzot kadastra datu labošanu, faktiski

neapstrīd kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru pamata tie reģistrēti. Citiem vārdiem, pieteicējs neapstrīd kadastra datu neatbilstību ne

īpašuma /Nosaukums A/ robežu plānam, ne arī īpašuma ,,Lībiešu tautas nams” vai īpašuma ,,/Nosaukums B/ robežu plāniem. Pieteicējs faktiski apstrīd

šobrīd aktuālo kadastra datu neatbilstību agrāk pirms zemes reformas, iespējams, pastāvējušai situācijai, kurā pa tagadējā īpašuma /Nosaukums A/ zemi

bija iespējams nokļūt tagadējā īpašumā /Nosaukums B/. Tomēr šāds jautājums nav risināms caur kadastra datu labošanu. Veicot kadastra datu labošanu,

netiek mainīti dokumenti, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti, bet gan tiek mainīti paši kadastra dati. Šāds jautājums par kadastra datu neatbilstību

agrāk pastāvējušai situācijai bija risināms laikā, kad tika lemts par īpašuma tiesību atjaunošanu un robežu ierādīšanu un noteikšanu īpašumam

/Nosaukums A/.

Zemes robežu noteikšanas akts un zemes robežu plāns paši par sevi nav ne administratīvie akti, ne iestādes faktiskā rīcība, bet gan administratīvā

akta, tas ir, lēmuma par īpašuma tiesību atjaunošanu obligāti pielikumi. Iebilstot pret minētajiem pielikumiem, pieteicējs pēc būtības ir iebildis pret

administratīvo aktu (sk. Senāta 2009. gada 10. decembra lēmuma lietā Nr. SKA-738/2009 13. punktu un 2011. gada 8. jūlija spriedumu lietā

Nr. SKA-231/2011). Proti, tas, vai ceļa teritorija nepamatoti zemes reformas laikā nav tikusi iekļauta īpašumā /Nosaukums A/, atjaunojot īpašuma

tiesības, bija vērtējams, apstrīdot attiecīgo Kolkas pagasta zemes komisijas 1996. gada 29. aprīļa lēmumu Nr. 36/1 ,,Par zemes īpašuma tiesību

atjaunošanu”. Zemes reformas laikā iespējami pieļautās kļūdas bija iespējams pārbaudīt un novērst. Taču no lietas materiāliem un tiesas sēdē sniegtajiem

paskaidrojumiem neizriet, ka pieteicējs minēto lēmumu normatīvajos aktos paredzētajā termiņā bija apstrīdējis iestādē un pārsūdzējis tiesā. Tiesa norāda,

ka procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi kalpo tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Ikvienas procesuālās darbības veikšanai nepieciešams

atbilstošs un noteikts laika ierobežojums, un šāda ierobežojuma mērķis cita starpā ir nodrošināt lietas atrisināšanu saprātīgā laika periodā

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2002-09-01 secinājumu daļas 1. punktu).

Turklāt šāda prasījuma par zemes komisijas lēmuma tiesiskumu izvērtēšana šobrīd pārsniegtu arī prasījuma robežas ierosinātajā lietā. Administratīvā

procesa likuma 249. pants paredz, ka tiesa taisa spriedumu par pieteicēja norādīto pieteikuma priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas.

Savukārt jautājums par situācijas dabā pareizu atainojumu zemes robežu plānā ir mērnieka kompetences jautājums, kas arī nav pārbaudāms caur

prasījumu par kadastra datu labošanu to neatbilstības dokumentiem dēļ.

[14] Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē pārsūdzētā lēmuma prettiesiskumu un pieteikuma pamatotību. Tiesa nekonstatē, ka, pastāvot lietas

materiālos un tiesas sēdē norādītajiem apstākļiem, šobrīd būtu pamats veikt kadastra datu labošanu.

Līdz ar to pieteikums ir noraidāms.

Attiecībā uz pieteicēja pārstāves tiesas sēdē norādīto par pieteicēja iespējām aizsargāt savas tiesības piekļūt savam īpašumam norādāms, ka

pieteicējam ir tiesības civiltiesiskā kārtībā rosināt ceļa servitūta noteikšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu un 289. – 291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt /pers.A/pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam veikt datu labošanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā, no nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, /adrese A/ kadastra Nr. /numurs A/, izdalot zemes vienību piekļūšanas nodrošināšanai pie nekustamā

īpašuma /Nosaukums B/, /adrese B/, kadastra Nr. /numurs B/.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I. Dambe