Landlord's claim for rent increase and contract amendment dismissed due to existing agreement and lack of legal basis.

Lietas Nr. C28299313

Lietas arhīva Nr. C-0440-15/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga 2015.gada 18.jūnijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnesis J.Stūrmanis,

ar sekretāri V.Silovu,

piedaloties /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, atklātā tiesas sēdē Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/

(iepriekš /uzvārds/) par nomas parāda piedziņu un nomas līguma grozījumiem.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ (turpmāk arī prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk arī atbildētāja) par nomas parāda piedziņu un nomas līguma

grozījumiem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 14.oktobrī Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā reģistrētas /pers. A/ īpašumtiesības uz zemes

gabalu/adrese/, Rīgā, 125.grupa, kadastra Nr. /numurs A/, uz kura atrodas /pers. C/ piederošas būves.

2010.gada 29.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Zemes nomas līgums. Līgums ir spēkā no 2010.gada 1.janvāra un ir noslēgts uz 10

gadiem.

Zemes nomas līguma 14.punkts nosaka, ka zemes gabala kadastrālā vērtība līguma slēgšanas laikā ir Ls 956. Nomas maksa par iznomāto zemes

īpašumu 2010.gadā tiek noteikta Ls 96,62 gadā. Turpmāk par nomas maksas izmaiņām Iznomātājs informēs Nomnieku atsevišķi, likumu noteiktajā

kārtībā.

Pamatojoties uz likumu “Grozījums likumā ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, kurš pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī

(spēkā no 2008.gada 1.janvāra), prasītāja nomas maksu var noteikt ar stingriem likuma ierobežojumiem un prasīt no atbildētājas ne vairāk kā Ls 96.62

gadā.

Līguma 16.punkts nosaka, ka nomas maksa maksājama divas reizes gadā: par pirmo pusgadu līdz 5.janvārim, par otro pusgadu līdz 5.jūlijam.

Saskaņā ar Zemes nomas līguma 17.punktu, ja Nomnieks nenokārto nomas maksu laicīgi, tad par katru nokavēto samaksas dienu Nomnieks

maksā Iznomātājam līgumsodu l% (viena procentpunkta) apmērā no nomas maksas summas.

Sākot ar 2011.gada 1.janvāri, zemes gabala Rīgā, /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, kadastrālā vērtība ir izmainīta un noteikta Ls 5623. Līdz ar to

zemes nomas maksa, sākot ar 2011.gada 1.janvāri arī ir izmainīta un, pamatojoties uz likuma “Grozījumi likumā ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās”” (spēkā no 06.06.1997.) 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta piezīmi, nedrīkst pārsniegt 5% (piecus procentus) no zemes kadastrālās vērtības

Ls 5623x5%=Ls 281,15 (5% ir spēkā līdz 19.10.2011.).

Tā kā puses nav varējušas vienoties par likuma „Grozījumi likumā ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (spēkā no 19.10.2011.) 1.

un 14.pantu, nomas maksa 2012.gadā ir 6% (seši procenti) no zemes kadastrālās vērtības Ls 5623x6%=Ls 337,38 apmērā, kā arī atbildētājai

jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis par zemi Ls 43,76, bet kopā 2012.gadā atbildētājai jānomaksā prasītājai Ls 381,14.

Neskatoties uz vairākiem prasītājas rakstiskiem paziņojumiem atbildētājai, par zemes gabala kadastrālās vērtības paaugstinājumu un pirmstiesas

brīdinājumu, kuri tika nosūtīti atbildētājai 2011.gada 18.aprīlī un 12.decembrī, 2012.gada 23.janvāri un 9.februārī, atbildētāja līdz šim brīdim prasītājai

nav samaksājusi par 2011. un 2012.gadu nomas maksas starpību (apmēra pieaugumu) un nav kompensējusi nekustamā īpašuma nodokli par zemi.

Aprēķinot parādu un līgumsodu, ņemts vērā, ka 2011.gadā Nomniece katru gadu maksā nomas maksu (samazinātā apmērā) Ls 96,62, bet

2012.gadā ir samaksājusi Ls 150 (samazinātā apmērā). Līdz ar to nomas maksas parāds un līgumsods aprēķināts sekojoši:

-2011.gadā Ls 281,15 - Ls 96,62 = Ls 184,53 (Ls 92,27 pusgadā);

-2012.gadā Ls 337,38 - Ls 150 = Ls 187,38 (Ls 93,69 pusgadā).

Atbildētajai ir pienākums samaksāt prasītajai nomas maksas parādu Ls 371,91 apmērā un līgumsodu Ls 1682,34 apmērā.

Prasītāja nevēlas iedzīvoties uz atbildētājas rēķina, tāpēc prasība par līgumsoda piedziņu tiek celta apmērā, kas nepārsniedz pamatparādu, t.i.,

līgumsods tiek prasīts Ls 371,91 apmērā.

Iznomājot zemes gabalu ar lietošanas mērķi - kods 0601 INDIVIDUĀLO DZĪVOJAMO MĀJU APBŪVE, un saņemot no atbildētājas nomas

maksu Ls 96,62 gadā, attiecīgi maksājot nekustamā īpašuma (zemes) nodokli un ienākuma nodokli, prasītājas ienākumi tuvosies nullei. Turklāt

2011.gada 22.septembra likums “Grozījumi likumā ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (spēkā no 2011.gada 19.oktobra) nosaka, ka

papildus nomas maksai Nomnieks kompensē Iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Tāpēc noslēgtajā nomas līgumā izdarāmi

grozījumi un papildinājumi 15.punktā, izsakot to šādi:

,,15. Katru gadu nomas maksa tiek pārrēķināta, ņemot vērā inflāciju (patēriņa cenu pieaugumu) un vai zemes īpašuma kadastrālās un/vai tirgus vērtības

pieaugumu. Papildus nomas maksai Nomnieks kompensē Iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.”

Ņemot vērā augstāk minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1402., 1587., 1716., 1717., 1720., 2112., 2141.pantu, likuma ,,Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas l.-

4.punktu, likumiem “Grozījumi likumā ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (spēkā no 06.06.1997. un no 19.10.2011.), Civilprocesa

likuma 1., 5., 8., 33., 41., 127., 189., 195.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. C/ nomas maksas parādu par 2011.gadu un 2012.gadu, Ls

371,91 apmērā, kā arī līgumsodu Ls 371,91 apmērā, kopā Ls 743,82, nosakot prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus

6% apmērā jeb Ls 53,03 gadā; izteikt pušu starpā 2010.gada 29.janvārī noslēgtā nomas līguma 15.punktu šādā redakcijā: “15. Katru gadu nomas

maksa tiek pārrēķināta, ņemot vērā inflāciju (patēriņa cenu pieaugumu) un vai zemes īpašuma kadastrālās un/vai tirgus vērtības pieaugumu. Papildus

nomas maksai Nomnieks kompensē Iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu”; piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. A/ visus

tiesāšanās izdevumus.

2013.gada 12.aprīlī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību par nomas parāda piedziņu un nomas līguma grozījumiem

neatzīst un uzskata par nepamatotu, jo nav strīda par to, ka 2010.gada 29.janvārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts zemes nomas līgums,

saskaņā ar kura 14.punktu zemes gabala kadastrālā vērtība līguma slēgšanas laikā ir Ls 956 un tika noteikts, ka turpmāk par nomas maksas izmaiņām

Iznomātājs informēs nomnieku atsevišķi, likumu noteiktajā kārtībā. Prasītājas prasībā likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pants,

kurš paredz zemes nomas maksu 5% apmērā ir zaudējis savu spēku ar Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesa izvērtēja likuma “Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.daļas un pārejas noteikumu 7.punkta un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

54.panta 2.daļas un pārejas noteikumu 40.punkta atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam. Šobrīd likums ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” paredz zemes nomas maksu 6% apmērā, kura ir attiecināma uz zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Ņemot vērā to, ka uz

prasītājai piederošā zemes gabala neatrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, šīs ierobežojums uz pušu situāciju neattiecas un nomas maksas apmērs tiek

noteikts, pusēm vienojoties. Nosacījumi par nekustamā īpašuma nodokļa par zemes gabalu kompensāciju uz starp prasītāju un atbildētāju pastāvošajām

nomas tiesiskajām attiecībām neattiecas, jo nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas pienākums izriet no likuma ,,Par zemes reformu Latvijas

Republikas pilsētās”, taču šis likums starp prasītāju un atbildētāju pastāvošās tiesiskās attiecības neregulē. Ņemot vērā to, ka likuma ,,Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās” starp prasītāju un atbildētāju pastāvošās tiesiskās attiecības neregulē, Civillikums paredz tiesas kompetenci nomas maksas

noteikšanā, ja līdzēji par to savstarpēji nevar vienoties. Lai arī noteikts, ka nomas maksu tiesa var noteikt pēc sava ieskata, tai jāievēro visi iepriekš

minētie kritēriji, kas attiecas uz nomas maksu. Atbildētāja bija vērsusies pie prasītājas ar atbildes vēstulēm, kurās norādīja, ka uzskata prasītājas

piedāvāto nomas maksu par 2012.gadu Ls 337,38 apmērā par nesamērīgi lielu, salīdzinot ar kopējo tirgus situāciju Latvijas Republikā, kā arī salīdzinot

ar blakus esošajiem zemes gabaliem noteikto nomas maksu. Papildus paziņojot, ka ir gatava nākt prasītājai pretī, samērīgās robežās palielinot nomas

maksas apmēru un ir gatava par 2012.gadu maksāt nomas maksu Ls 150 apmērā. Bez tam prasītājai ir jāpierāda, kāpēc viņa vēlas piedzīt no atbildētājas

tieši šādu nomas maksu, kas sastāda 6% no kadastrālās vērtības. Attiecībā uz līgumsodu, atbildētāja uzskata, ka tas ir aprēķināts nepareizi, jo līgumsodu

prasītāja varēja piemērot tikai attiecībā uz nomas līgumā noteikto nomas maksu, nevis uz nomas maksu, kuru aprēķinājusi prasītāja, tādējādi atbildētāja

neatzīst līgumsoda apmēru pilnībā.

2015.gada 18.maijā tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norādīts, ka sakarā ar to, ka atbildētājai ir iekrājies nomas maksas

parāds attiecībā pret prasītāju arī par 2013.gadu un 2014.gadu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zemes nomas maksas pamatparādu par 2011.gadu,

2012.gadu, 2013.gadu un 2014.gadu EUR 1062,39 apmērā, līgumsodu EUR 106,24 apmērā un zemes nodokļa parādu EUR 222,28, kopā EUR

1390,91.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja grozījumos norādītajā apmērā, norādot, ka saskaņā ar grozījumiem likumā ,,Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās” lūdz piedzīt zemes nomas maksas parādu, ko atbildētāja nav samaksājusi, līgumsodu par kavētajiem maksājumiem,

zemes nodokļa parādu un izteikt noslēgtā Zemes nomas līguma 15.punktu jaunā redakcijā.

Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu informēts likumā noteiktajā kārtībā.

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētājas pilnvarotā pārstāvja piedalīšanās.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus kopā ar visiem lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmajā daļā noteikts, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

2004.gada 14.oktobrī Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā reģistrētas /pers. A/ īpašumtiesības uz zemes gabalu /adrese/, Rīgā, 125.grupa, kadastra

Nr. /numurs A/, uz kura atrodas /pers. C/ piederošas būves.

2010.gada 29.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Zemes nomas līgums. Līgums ir spēkā no 2010.gada 1.janvāra un ir noslēgts uz 10

gadiem.

Zemes nomas līguma 14.punkts nosaka, ka zemes gabala kadastrālā vērtība līguma slēgšanas laikā ir Ls 956. Nomas maksa par iznomāto zemes

īpašumu 2010.gadā tiek noteikta Ls 96,62 gadā. Turpmāk par nomas maksas izmaiņām Iznomātājs informēs Nomnieku atsevišķi, likumu noteiktajā

kārtībā.

Tiesa konstatē, ka starp pusēm ir spēkā esošs 2010.gada 29.janvāra Zemes nomas līgums, kuru puses neapstrīd un nelūdz atzīt par spēkā neesošu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītāja, pamatojoties uz likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un tā grozījumiem lūdz piedzīt no atbildētājas zemes nomas

maksas parādu par 2011., 2012., 2013. un 2014.gadu EUR 1062,39 apmērā un zemes nodokļa parādu EUR 222,28 apmērā.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 2.pants nosaka, ka zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma

denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas

tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un

racionālu izmantošanu, savukārt, no lietas materiālos esošās Zemesgrāmatu apliecības redzams, ka prasītāja savas īpašuma tiesības uz zemes gabalu

/adrese/, Rīgā, 125.grupa, kadastra Nr. /numurs A/, ieguvusi pamatojoties uz 2004.gada 12.augusta pirkuma līgumu, līdz ar to tiesa atzīst, ka likums ,,Par

zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” starp prasītāju un atbildētāju pastāvošās tiesiskās attiecības neregulē, bet nomas tiesiskās attiecības, kas

pastāv starp pusēm tiek noteiktas saskaņā ar Civillikuma normām.

Civillikuma 2123.pants nosaka, ka, ja par nomas vai īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet ja to pašu priekšmetu jau agrāk nomājusi vai

īrējusi tā pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Bet ja arī šās mērauklas nav un puses tikai vispārīgi izteikušās, ka par maksu

viņas savā starpā vienosies, tad, ja šāda vienošanās nenotiek, maksas apmēru noteic tiesa pēc sava ieskata.

Tiesa norāda, ka minētais pants nosaka tiesas kompetenci nomas maksas noteikšanā, ja līdzēji par to savstarpēji nevar vienoties, kam prasītāja nav

iesniegusi pierādījumus. Bez tam, no lietas materiāliem ir redzams, ka atbildētāja ir pati izteikusi priekšlikumu samērīgi palielināt nomas maksu un par

2012.gadu maksāt Ls 150.

Tiesa konstatē, ka prasītājam nav pamata prasīt lielāku zemes nomas maksu, jo starp pusēm ir noslēgts Zemes nomas līgums, kas pusēm ir saistošs

un saskaņā ar līguma 14. un 15.punktu nosaka, ka zemes nomas maksu var celt tikai sakarā ar valstī esošo inflāciju, kā arī iznomātājam par zemes nomas

maksas izmaiņām nomnieks ir jāinformē likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājas prasība par zemes nomas maksas parāda par

2011., 2012., 2013. un 2014.gadu EUR 1062,39 apmērā un zemes nodokļa parāda EUR 222,28 apmērā piedziņu no atbildētājas nav pamatota un ir

noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumiskos procentus.

2010.gada 29.janvāra Zemes nomas līguma 17.punkts nosaka, ka, ja Nomnieks nenokārto nomas maksu laicīgi, tad par katru nokavēto samaksas

dienu Nomnieks maksā Iznomātājam līgumsodu l% apmērā no nomas maksas summas.

Pamatojoties uz Zemes nomas līguma 17.punktu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu EUR 106,24 apmērā.

Tiesa norāda, ka šajā gadījumā līgumsods ir piemērojams tikai attiecībā par nomas maksas kavējumu, par ko puses ir vienojušās 2010.gada

29.janvāra Zemes nomas līgumā, nevis par nomas maksu, kuru prasītāja aprēķinājusi vienpersoniski, nevienojoties ar atbildētāju.

Tā kā pušu starpā nav strīda par to, ka atbildētāja ir izpildījusi ar Zemes nomas līgumu pielīgtās saistības attiecībā pret prasītāju un ir veikusi

2010.gada 29.janvāra Zemes nomas līgumā norādīto nomas maksu Ls 96,62 apmērā, līgumsods nav piemērojams, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasība par

līgumsoda piedziņu no atbildētājas EUR 106,24 apmērā nav pamatota un ir noraidāma.

Prasītāja lūgusi tiesu arī izteikt pušu starpā 2010.gada 29.janvārī noslēgtā Zemes nomas līguma 15.punktu šādā redakcijā: “15. Katru gadu nomas

maksa tiek pārrēķināta, ņemot vērā inflāciju (patēriņa cenu pieaugumu) un vai zemes īpašuma kadastrālās un/vai tirgus vērtības pieaugumu. Papildus

nomas maksai Nomnieks kompensē Iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka prasītāja nav pievienojusi pierādījumus tam, ka ir vērsusies pie atbildētājas ar priekšlikumu par konkrētā līguma punkta grozīšanu

un, ka pušu starpā attiecībā par minēto punktu nav panākta vienošanās, vai, ka šādu vienošanos nav iespējams panākt.

Civillikuma 2120. pants nosaka, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu.

Ja puses par to nevar vienoties, tās apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata, kā to paredz Civillikuma 2123.pants.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par zemes nomas maksu un zemes nomas līguma 15. punkta grozīšana, izsakot to jaunā redakcijā nozīmētu

zemes nomas maksas palielināšanu un papildus maksājumu uzlikšanu atbildētājam, kas nav pieļaujams, jo starp pusēm jau ir panākta vienošanās par

visām nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām un prasītājam ir jāpilda noslēgtais līgums, tas nevar vienpersoniski izlemt palielināt zemes nomas maksu, ja ir

spēkā esošs līgums, kā arī tiesa konstatē, ka prasītājs nav pamatojis ar likumu savu prasījumu izteikt līguma punktu citā redakcijā, jo kā jau spriedumā

iepriekš minēts, pušu tiesiskās attiecības neregulē likums ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka prasība par 2010.gada 29.janvārī noslēgtā Zemes nomas līguma 15.punkta izteikšanu jaunā

redakcijā, ir noraidāma.

Tiesa uzskata, ka noraidot prasītāja prasību lietā tiek atrasts patiess un taisnīgs lietas risinājums.

Taisnīguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā. Satversmes tiesa 2003.gada 4.februāra spriedumā lietā Nr. 2002-06-01

norādījusi, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu. Šādu viedokli izsaka arī tiesību speciālisti juridiskajā literatūrā.

Profesors V.Sinaiskis raksta, ka „tiesas lēmums jeb spriedums nozīmē realizācijas tiesības – piepildījušos taisnību” (V.Sinaiskis. Personība un personiskās

tiesības jaunajā Civillikumā. Rīga: TM Vēstnesis, Nr. 2, TM izdevums, 1938, 251.lpp.).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97., 189.-193.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par nomas parāda piedziņu un nomas līguma

grozījumiem, noraidīt.

Spriedums pārsūdzams 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 18.jūnijā.

Tiesnesis J.Stūrmanis