Court allows bankruptcy petition against company with €38M tax debt after failed asset auction.

Lietas arhīva Nr. C-4296-19/2

ECLI:LV:RVPT:2019:0131.C30429619.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 31.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Maike

ar sekretāri Ž.Brokāni,

piedaloties zvērinātai advokātei B.Grasei

2019.gada 17.janvārī

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, kreditora Valsts ieņēmumu dienesta pieteikumu par SIA „VEXOIL

BUNKERING” maksātnespējas procesa pasludināšanu, un

konstatēja:

2018.gada 28.decembrī kreditors Valsts ieņēmumu dienests iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

pieteikumu par parādnieka SIA „VEXOIL BUNKERING” maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2019.gada 2.janvāra lēmumu maksātnespējas procesa pieteikums

pieņemts, un ierosināta lieta.

Pieteikumā norādīts, ka parādnieka nodokļu parāds valsts budžetam uz 2018.gada 21.decembri ir EUR 38 571 072,38

apmērā, no kura pamatparāds ir EUR 33 424 850,61 apmērā.

2017.gada 22.decembrī, 2018.gada 16.janvārī u n 2018.gada 5.jūnijā tika pieņemti lēmumi par nokavēto nodokļu

maksājumu piedziņu, kas tika nodoti izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja sniegto

informāciju ir izsludināta kustamās mantas izsole ar sākumcenu EUR 6000 apmērā. Provizoriski iespējamo naudas līdzekļu

atgūšana no kustamās mantas atsavināšanas nedod pamatu uzskatīt, ka SIA “VEXOIL BUNKERING” nodokļu parāds varētu

tikt nomaksāts.

2018. gada 15.novembrī parādniekam uz juridisko adresi nosūtīts brīdinājums Nr.30.4-4.7.2/75790 par maksātnespējas

procesa pieteikuma iesniegšanu, dodot iespēju nodokļu parādu nomaksāt vai iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu.

Pēc brīdinājuma nosūtīšanas parādnieks sniedzis atbildi, ka kustamas mantas izsoles rezultātā iegūtie naudas līdzekļi tiks

novirzīti nodokļu parāda segšanai, papildus norādīja, ka ņemot vērā notiekošo tiesvedību administratīvajā lietā nevērsīsies tiesā

ar maksātnespējas procesa pieteikumu. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka atbildes vēstulē norādītos apstākļus nevar uzskatīt

par pamatotiem iebildumiem Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas izpratnē.

Pieteicējs, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktu, 60.panta pirmās daļas 1.punktu,

ceturto daļu, 62.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 12.punktu, 363.2pirmo, otro un ceturto daļu un

likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 6.punktu, lūdz pasludināt parādnieka maksātnespējas procesu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.11panta pirmās daļas noteikumiem kreditora iesniegto maksātnespējas procesa

pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas; uz tiesas sēdi aicina pieteikuma iesniedzēju un parādnieku,

taču šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Pieteicēja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, 2019.gada 16.janvārī tiesā saņemts pārstāvja iesniegums, kurā lūdz

pieteikumu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes, norāda, ka pieteikumu uztur uz tajā norādītā pamata.

Parādnieka pārstāve uz tiesas sēdē pieteikumu neatzina, paskaidroja, ka daļa no nodokļu parāda ir akcīzes nodoklis un

ievedmuitas nodoklis un tas izriet no lēmuma, kurš tika pārsūdzēts, jo šo nodokļu daļu uzskata par nepamatotu, līdz ar to par to

pastāv strīds, bet pārējo nodokļu parādu parādnieks atzīst, bet tā kā parādniekam tika apķīlāti konti, tad parādnieks informēja

Valsts ieņēmumu dienestu veikt šo parādu samaksu ar citas personas starpniecību, bet parādnieks šīs darbības nepaspēja izdarīt,

jo Valsts ieņēmumu dienests jau bija sagatavojis maksātnespējas pieteikums, nedodot iespēju parādniekam pašam izvērtēt segt

nodokļu parādu vai iespēju iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Parādu, kas sastāv no ievedmuitas parāda šobrīd arī nevarētu

nomaksāt.

Par tiesas sēdes vietu un laiku pieteicējam paziņots Civilprocesa likuma 54.panta pirmajā un otrajā daļā, 55.pantā,

56.panta pirmajā daļā, 363.11panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, līdz ar to tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez

pieteicēja pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar pieteikumam pievienotajiem materiāliem, noklausījusies parādnieka pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē,

novērtējusi tiesā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka pieteicēja tiesā iesniegtais parādnieka maksātnespējas

procesa pieteikums ir pamatots un apmierināms.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem juridiskās personas maksātnespējas

procesa pieteikumu var iesniegt kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2.,

3. un 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktu parādniekam piemēro juridiskās personas

maksātnespējas procesu, ja parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai

vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes

termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi, sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par

savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma

nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13panta otro daļu, tiesa pasludina juridiskas personas maksātnespējas procesu, ja tā

pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi.

Maksātnespējas procesa pieteikumam pievienotais 2017.gada 22.decembra lēmums par nokavēto nodokļu maksājuma

piedziņu, 2018.gada 16.janvāra lēmums par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu un 2018.gada 5.jūnijā lēmums par

nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu apstiprina, ka kopējais nodokļu parāds valsts budžetam uz 2018.gada 21.decembri ir

EUR 38 571 072,38 apmērā, no kura pamatparāds ir EUR 33 424 850,61 apmērā.

2018. gada 15.novembrī parādniekam uz juridisko adresi nosūtīts brīdinājums Nr.30.4-4.7.2/75790 par maksātnespējas

procesa pieteikuma iesniegšanu, dodot iespēju nodokļu parādu nomaksāt vai iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu,

tādējādi ievērota likuma prasība par parādnieka brīdināšanu pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā.

No maksātnespējas procesa pieteikuma pievienotajiem materiāliem un parādnieka pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem

paskaidrojumiem izriet, ka pēc brīdinājuma nosūtīšanas parādnieks sniedzis Valsts ieņēmumu dienestam atbildi, ka kustamas

mantas izsoles rezultātā iegūtie naudas līdzekļi tiks novirzīti nodokļu parāda segšanai, papildus norādījis, ka lūdz nevērsties tiesā

ar uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un izskatīt iespēju ļaut uzņēmumam, kā parādniekam pašam izvērtēt savu turpmāko

maksātspēju un darbības turpināšanas jautājumu un iespēju vērsties tiesā ar maksātnespējas pieteikumu.

Parādnieka paskaidrojumi, ka tas būtu labprātīgi samaksājis nodokļu parādu, ja nebūtu apķīlāti parādnieka norēķinu konti,

tiesas ieskatā ir formāli iebildumi, jo, ja parādnieks labprātīgi būtu vēlējies tos nomaksāt arī ar citu personu starpniecību, tad tas

apstāklis, ka Valsts ieņēmumu dienests jau sagatavojis maksātnespējas procesa pieteikumu, nevarētu būt par šķērsli nokavēto

nodokļu samaksai valsts budžetā. Turklāt arī parādnieka pārstāves tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi, ka aprēķināto akcīzes un

ievedmuitas parādu, kas ir aprēķināts trīsdesmit trīs miljonu euro apmērā šobrīd samaksāt nemaz nevarētu, liecina par to, ka

iebildumi ir formāli un sniegtie paskaidrojumi ir vērsti uz to, lai netiktu pasludināts maksātnespējas process.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka parādnieka pārstāves norādītos apstākļus nevar uzskatīt par pamatotiem

iebildumiem Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas izpratnē.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā nav pierādījumi, ka parādnieks būtu cēlis pamatotus iebildumus par kreditora brīdinājumā

norādīto prasījumu vai parāds būtu nomaksāts. Ne Civilprocesa likuma 36310.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, ne arī līdz

pieteikuma izskatīšanas dienai, parādnieka iebildumi pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu, vai pierādījumi

par to, ka parādnieks spēj segt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības, tiesā nav saņemti un tas

neapstiprinājās arī ar tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, jo tiesas ieskatā iebildumi ir formāli, ar pierādījumiem

neapstiprināti un acīmredzami vērsti tikai uz to, lai faktiski maksātnespējīgs parādnieks izvairītos no maksātnespējas procesa

pasludināšanas.

Līdz ar to tiesa secina, ka maksātnespējas procesa pieteikums iesniegts pamatoti un atbilstoši Maksātnespējas likuma

57.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai maksātnespējas procesa pazīmei.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka uz lietas iztiesāšanas dienu ir konstatējama kreditora pieteikumā norādītā,

Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punkta, parādnieka maksātnespējas procesa pazīme, tādēļ saskaņā ar

Civilprocesa likuma 363.13panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, tiesa uzskata par pamatotu pasludināt parādnieka

maksātnespējas procesu.

Tiesas rīcībā nav pierādījumu tam, ka dotajā gadījumā būtu uzsākama Padomes regulas Nr.2015/848 3.panta 1. vai

2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 36313.panta trešo daļu, apmierinot pieteikumu, tiesa ieceļ šā likuma 36310.pantā noteiktajā

kārtībā izraudzīto administratora amata kandidātu par administratoru.

Tiesas rīcībā nav pierādījumu par to, ka attiecībā uz administratora kandidātu /pers. D/, kas, izmantojot Tiesu informatīvās

sistēmas nodrošināto automatizēto atlasi, izvirzīts no Maksātnespējas kontroles dienesta Elektroniskas maksātnespējas uzskaites

sistēmā uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta, pastāvētu Maksātnespējas likuma 20.pantā noradītie ierobežojumi

administratora pienākumu pildīšanai, tādēļ saskaņā ar Civilprocesa likuma 36313.panta trešās daļas noteikumiem, tiesa uzskata

par pamatotu iecelt /pers. D/ par administratoru SIA “VEXOIL BUNKERING” maksātnespējas procesā.

Civilprocesa likuma 363.13panta desmitā daļa noteic, ka atzinusi maksātnespējas procesa pieteikumu par nepamatotu vai

apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja tiesāšanās izdevumus. Ja maksātnespējas

procesa pieteikuma iesniedzējs atsauc savu pieteikumu tāpēc, ka parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir labprātīgi sedzis

maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības, tiesa, lemjot par lietas izbeigšanu, pēc maksātnespējas procesa

pieteikuma iesniedzēja lūguma no parādnieka piespriež iesniedzēja samaksātos tiesas izdevumus. Pārējos gadījumos šie

izdevumi norādāmi tiesas spriedumā un iekļaujami maksātnespējas procesa izdevumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 12.punktu pieteicējs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts

ienākumos. Tiesāšanās izdevumi, proti, valsts nodeva EUR 355 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu parādniekam EUR 0,54 iekļaujami maksātnespējas procesa izdevumos valsts

labā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 193.pantu, 251.panta 11.punktu, 256., 257.pantu,

363.11panta pirmo daļu, 363.13pantu, tiesa

no sprieda:

apmierināt Valsts ieņēmumu dienesta iesniegto pieteikumu.

Pasludināt SIA „VEXOIL BUNKERING”, reģistrācijas numurs 40003552901, juridiskā adrese Birztalu iela 66, Rīga, LV-

1015, maksātnespējas procesu.

Iecelt administratori /pers. D/ (/pers. D/), sertifikāta Nr.00250, adrese – /adrese/, par SIA „VEXOIL BUNKERING”,

reģistrācijas numurs 40003552901, maksātnespējas procesa administratoru.

Iekļaut maksātnespējas procesa izdevumos valsts labā tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 355 (trīs simti

piecdesmit pieci euro) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,54 (piecdesmit četri centi) apmērā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese K.Maike