Court grants ownership title to individual based on historical transfer documents despite lack of notarized deed.

ECLI:LV:KURT:2020:0520.C69428319.5.S

Lieta Nr.C69 4283 19

SPR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2020.gada 20.maijā

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Maija Jansone

izskatīja rakstveida procesā Liepājā, Republikas ielā 14 civillietu /pers. A/ prasībā pret LR Finanšu ministriju par īpašuma tiesību

atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

A p r a k s t o š ā daļa

2019.gada 11.novembrī /pers. A/ cēlis tiesā prasību, kurā norāda, ka ar 1990.gada 1.jūlija dzīvojamās mājas pirkuma - pārdevuma

tipveida līgumu kopsaimniecība /Nosaukums B/ pārdeva viņam tipveida dzīvojamo māju ar 104,6 kv.m lielu derīgo platību, līdz ar saimniecības ēkām,

kas atrodas Vārves ciema /Nosaukums A/. Līgums paredzēja, ka prasītājam jāsedz 50% no mājas bilances vērtības, tas ir, 13005 rbļ. Ar SIA

/Nosaukums B/ 1992.gada 27.marta pilnsapulces lēmumu tika nolemts prasītāja aizdevumu dzēst ar ieguldītajām kapitāla daļām, ko apliecina izraksts no

protokola Nr. 2.

No pirkuma pārdevuma līguma izrietošās norēķināšanās saistības /pers. A/ ir izpildījis. Līdz ar to prasītājs /pers. A/ ieguvis īpašumā

dzīvojamo māju ar saimniecības ēkām (turpmāk — Būves), kuru adrese ir /Nosaukums A/, Vārves pag., Ventspils novads.

2019.gada 15.augustā prasītājs ar nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu griezās zemesgrāmatā, taču ar 2019.gada

26.augusta Kurzemes rajona tiesas tiesneses lēmumu nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības, jo iesniegtais pirkuma līgums nebija notariāli apliecināts.

Prasītājs/pers. A/ uzskatāms par Būvju tiesisko valdītāju, jo zemesgrāmatā īpašuma tiesības nav ierakstītas, bet ir dokumenti, kas apliecina,

ka Prasītājam ir īpašuma tiesībai atbilstoša vara pār šo īpašumu. Uz to norāda iepriekš norādītais pirkuma līgums un pilnsapulces protokola izraksts.

No 1990.gada 30.marta rīkojuma un 1990.gada 27.marta akta par būves nodošanu ekspluatācijā izriet, ka būve /Nosaukums A/, Vārves

pag. nodota ekspluatācijā un par būvnieku uzskatāms /pers. A/.

1990.gada 1.jūlija pirkuma līgums apliecina, ka būvi /Nosaukums A/, Vārves pag. kopsaimniecība /nosaukums/ pārdod

individuālajam būvētājam /pers. A/.

1991.gada 6.decembra SIA /Nosaukums B/ dibināšanas sapulces protokols Nr. l pierāda, ka SIA /Nosaukums B/ ir kopsaimniecības

,,/Nosaukums B/ tiesību pārņēmējs.

1992.gada 27.marta SIA /Nosaukums B/ pilnsapulces protokols Nr. 2 apliecina, ka /pers. A/ izpildījis no pirkuma līguma izrietošās

saistības.

Ventspils novada pašvaldība, kuras teritorijā atrodas Būves, neapstrīd Prasītāja īpašuma tiesības.

Minēto pierāda 2012.gada 30.augusta Ventspils novada domes lēmums, ar kuru /pers. A/, kā pirmtiesīgajam, nolemts iznomāt apbūvēto

zemes gabalu /Nosaukums A/, Vārves pagastā. Uz to norāda arī lauku apvidus zemes (pirmtiesību) nomas līgums Nr. 8-9884-021, kura 7.p. atrunāta uz

zemes gabala esošo būvju piederība. 2019.gada 4.februāra nomas maksas aprēķins un 2019.gada 14.februāra kvīts pierāda, ka /pers. A/ tiek aprēķināta

nomas maksa, kuru viņš apmaksā un nomas maksas parādu viņam nav.

2019.gada 14.februāra Ventspils novada pašvaldības izdota kvīts Nr. 12-84 apliecina, ka /pers. A/ tiek aprēķināti nekustamā īpašuma

nodokļa maksājumi par zemi un viņam nav šo maksājumu parādu. 14.02.2019. Ventspils novada pašvaldības izdota kvīts Nr. 12-83 apliecina, ka /pers.

A/ tiek aprēķināti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par būvi un viņam nav šo maksājumu parādu.

Ar pirkuma līguma noslēgšanas brīdi 01.07.1990 būves atrodas Prasītāja valdījumā, kas nav pārtraukts līdz pat šim brīdim. Līdz ar to,

Prasītāja ieskatā ir pamats uzskatīt, ka būves ar adresi /Nosaukums A/ , Vārves pag., Ventspils novads, Prasītājs ir ieguvis īpašumā ar ieilgumu, kas arī ir

juridiski konstatējams.

Likums paredz konstatēt īpašuma iegūšanu ieilgumā tikai tiesas ceļā.

Būves ar kadastra apzīmējumiem /numurs/, /numurs/, /numurs/Prasītājs ieguva valdījumā ar 1990.gada 1.jūliju. No minētā laika līdz pat šī

pieteikuma sastādīšanas dienai Prasītājs ir labticīgi un nepārtraukti valdījis būves kā savu īpašumu, lieto un valda tās arī pašreiz. Pieteikumam pievienotie

dokumenti un iepriekš norādītie fakti apliecina to, ka nekustamā īpašuma valdītājs visus gadus ir bijis Prasītājs.

Prasītāja ieskatā ir izpildīti visi Civillikuma 999.pantā noteiktie priekšnoteikumi īpašuma iegūšanai ar ieilgumu — Prasītājs ir ieguvis

nekustamo īpašumu uz tiesiska pamata, valdījis to labā ticībā nepārtraukti vairāk kā 10 gadus un bija iespēja izlietot savu tiesību uz lietu.

Vadoties no Civillikuma 927., 998., 999., 1024., 1030.panta, Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmās daļas 2.punkta, likuma ,,Par

nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā" 21., 22., 31.panta, /pers. A/ lūdz tiesu atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu — būvēm ar adresi /Nosaukums A/ , Vārves pagasts, Ventspils novads, kas sastāv no būvēm ar kadastra apzīmējumu /numurs

A/, /numurs/, /numurs/.

Savos rakstveida paskaidrojumos 2019.gada 19.decembrī Atbildētāja LR Finanšu ministrija paskaidroja, ka prasību neatzīst, uzskata,

ka tā nav pamatota un ir noraidāma, jo kā redzams no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, Būves atrodas uz nekustamā

īpašuma /Nosaukums A/, kadastra Nr./numurs B/sastāvā ietilpstošas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs C/, kas piekrīt Ventspils novada

pašvaldībai.

Saskaņā ar likuma ,,Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un kārtību” 14.panta ceturto daļu ,,Ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā

patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām

(būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem."

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājs īpašuma tiesības uz Būvēm ieguvis uz 1990.gada l. jūlija pirkuma-pārdevuma līguma pamata

no kopsaimniecības /nosaukums B/Civillikuma 1060.panta otrajā daļā noteikts: „ Ja prasītājs apgalvo, ka lietu ieguvis kā nodotu vai mantotu no cita, tad

viņam arī jāpierāda, ka viņa priekšgājējs bijis tās īpašnieks."

Atbildētājs uzskata, ka prasības pieteikumam pievienotie dokumenti nav pietiekami īpašuma tiesību pierādīšanai uz Būvēm un Prasītājam

ir jāpierāda, ka kopsaimniecība /nosaukums B/” bija Būvju īpašniece to atsavināšanas brīdī.

Atbildētājs vērš tiesas uzmanību arī uz to, ka juridiskajā literatūrā ar jēdzienu “atbildētājs” tiek saprasta ,,persona civilprocesā, pret ko

prasītājs vērš savu prasību”. Tāpat arī tiek norādīts, ka atbildētājs ir puse, kas ,,tiek uzskatīta par atbildīgu (vainojamu) otras puses tiesību vai ar likumu

aizsargāto interešu aizskārumā”. Līdz ar to atbildētājs, ja ,,nevēlas procesu zaudēt, ir spiests aizstāvēties pret celto prasību”. Atbildētājs piekrīt A. Līča

izteiktajam viedoklim, ka ,,prasības tiesvedības jēga un būtība tomēr galvenokārt izpaužas prasītāja celtās pretenzijās pret atbildētāju, norādot, kā tieši

atbildētājs ir veicis vai ir vainojams prasītāja tiesību vai likumīgo interešu aizskārumā”. Šajā gadījumā no lietas materiāliem nav secināms, kā tieši

Atbildētājs aizskar vai ir vainojams Prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumā, tādēļ uzskatām, ka prasību pret Atbildētāju celta

nepamatoti.

Ņemot vērā minēto, Atbildētājs uzskata, ka tam prasības apmierināšanas gadījumā nebūtu jācieš Civilprocesa likuma 41., 42. un

43.pantā paredzētie izdevumi un tie būtu jāuzņemas Prasītājam pašam, jo Prasītājs nav pierādījis, ka Atbildētājs būtu vainojams tā tiesību aizskārumā.

Tiesas izdevumu piedziņa no Atbildētāja būtu pretrunā ar Civillikuma 1.pantu, arī Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 31.janvāra lēmumā Nr.SKA-

76/2007 (9.punkts, 5-6.lpp.) ir atzinis, ka “procesuālo normu ievērošana nav pašmērķis. Katra procesuālā norma ir radīta, lai nodrošinātu kāda lietderīga

mērķa sasniegšanu.”

Uz nepieļaujamību piedzīt no Atbildētāja tiesāšanās izdevumus līdzīgos apstākļos ir norādījusi arī Augstākā tiesa 2018.gada 29.janvāra

spriedumā lietā Nr.SKC-48.

Atbildētāja ieskatā, ir jāņem vērā apstāklis, ka Prasītājs vēlas iegūt īpašumā nekustamo īpašuma (Būves), kura sastāvā ietilpst dzīvojamā

māja, tādēļ konkrētajā gadījumā piemērojams Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 ,,Kārtībā, kādā veicama valstij piekritīgās

mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.apakšpunkts,

saskaņā ar kuru Būves prasības noraidīšanas gadījumā varētu tikt nodotas īpašumā Ventspils novada pašvaldībai vai valsts akciju sabiedrībai

“Privatizācijas aģentūra” (kopš 2019.gada 3.jūnija - akciju sabiedrība “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)” valdījumā.

Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai 2020.gada 16.janvārī trešā persona Ventspils novada pašvaldība paskaidro, ka pašvaldības

ieskatā Pieteikuma saturā ietvertais prasījums atzīstams par pamatotu un apmierināmu, konstatējot šādus turpmāk norādītos lietas tiesiskos un faktiskos

apstākļus.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - NĪVKIS) reģistrētajiem datiem,

nekustamais īpašums /Nosaukums A/, kadastra Nr,/numurs /, Vārves pagastā, Ventspils novadā, sastāv no divām zemes vienībām: 2.97 ha platībā ar

kadastra apzīmējumu /numurs /, un 2.08 ha platībā ar kadastra apzīmējumu /numurs /. Lēmumu par šo zemes gabalu piekritību Ventspils novada

pašvaldībai, ievērojot konkrētajā gadījumā piemērojamo un no likuma ,,Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 4.panta trešās daļas, likuma ,,Par

valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta piektās daļas 1.punkta un Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkta un otrās daļas nosacījumiem izrietošo tiesisko regulējumu,

kā arī izskatījusi Prasītāja 2012.gada 8.augusta iesniegumu, ir pieņēmusi Ventspils novada dome. Tā kā uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

/numurs /(turpmāk - Zemes gabals) atrodas Prasītāja tiesiskajā valdījumā esošs būvju īpašums ar kadastra Nr./numurs /, kura sastāvā, kā liecina

NĪVKIS dati, ietilpst dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu /numurs /, saimniecības ēka ar kadastra apzīmējumu /numurs /, pagrabs ar kadastra

apzīmējumu /numurs /(turpmāk kopā sauktas - Būves), šā Ventspils novada domes lēmuma, ar kuru Zemes gabala patstāvīgās lietošanas tiesības

Prasītājam atzītas par izbeigtām 2011.gada 30.decembrī, izpildei veicamo pasākumu ietvaros Pašvaldība 2012.gada 14.septembrī ar minēto personu ir

noslēgusi Lauku apvidu zemes nomas pirmtiesību līgumu Nr.8-9884-021 par Zemes gabala nodošanu nomas lietojumā nosakot darījuma aktā nomnieka

tiesības īstenot Zemes gabala iegūšanu īpašumā Publisko personu mantas atsavināšanas likumā paredzētajā kārtībā. Šī līguma darbības termiņš - līdz

2022.gada 31 .augustam.

Pašvaldība uzskata, ka Prasītājs ir izpildījis Civilprocesa likuma 93.pantā noteikto pienākumu, pierādot ar Pieteikumam pievienotajiem

dokumentiem Būvju iegūšanas valdījumā tiesisko pamatu, un ka Prasītājs atzīstams par Būvju labticīgu valdītāju, jo iztiesājamā lieta nav pierādīts pretējais

(CL 1031.pants). Tāpat Pašvaldība neapstrīd ieilguma nodibināšanas pamatu -valdītāja labo ticību (CL 1013., 1015.pants), vienlīdz kā to, ka Prasītāja

Būvju valdījums bijis nepārtraukts un tā termiņš ildzis desmit gadus, proti, no nodošanas valdījumā brīža, līdz ar ko Būvju īpašuma tiesības Prasītājam

atzīstamas uz ieilguma pamata, izpildoties CL 1018., 1022. un 1024.panta priekšnosacījumiem.

Pašvaldība papildus norāda, ka nav saņēmusi citus prasījumus attiecībā uz Būvju īpašumu vai pieteikumus saistībā ar to lietošanu,

privatizāciju, atsavināšanu, mantošanu, kā arī nav zināmas nekādas citu personu tiesības vai lietu tiesiskas prasības par Būvju īpašumu (valdījumu), vai uz

kuru pamata zemes reformas procesā Būves būtu bijušas piekritīgas un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vai Pašvaldības vārda saskaņā ar likuma

,,Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” normu prasībām, un reģistrējamas pamatlīdzekļu uzskaitē.

Vienlaikus arī paskaidrojams, ka Pašvaldības rīcībā nav informācija liecinoša, ka būtu pastāvējuši jebkādi šķēršļi Prasītājam izlietot Būvju, kuru faktiskais

valdījums nav pārtraukts un joprojām turpinās, īpašuma tiesību, no kā izriet, ka nav iestājušies ne CL 1025.pantā paredzētie apstākļi, pastāvot kuriem

ieilgums apstājas, ne cits CL 1008.pantā noteiktais apstāklis nepieļaujošs Būvju iegūšanu Prasītāja īpašumā ar ieilgumu un īpašumtiesību nostiprināšanu

zemesgrāmatā. Tādējādi konstatējams, ka šajā civilprocesā Pašvaldībai nav patstāvīgu prasījumu par Pieteikumā norādīto prasības priekšmetu, un nav

strīda par citiem ar lietas iztiesāšanā noskaidrojamiem apstākļiem.

Augstākas tiesas Civillietu departaments 2017.gada 24.novembra lēmumā lietā SKC-1023/2017 ir nodibinājis, ka likuma “Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 21.pantā ir runa par gadījumiem, kad ēkas iegūtas pēc 1993.gada. Savukārt uz situāciju, kad fiziskā persona ēkas

(būves) ieguvusi pirms 1993.gada 5.aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, attiecas likuma 18.pants, kuram atbilstoši ēkas

(būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska

pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).1' ( 10.p.). Likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 18.pantā noteikts: ,Ja fiziskā persona

ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993.gada 5.aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz

mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties

uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).". Neraugoties uz to, ka ar

iztiesājamās lietas materiāliem pievienotajiem rakstiskiem pierādījumiem apstiprinās, ka nekustamā īpašuma pirkuma-pārdevuma darījuma rezultātā Būvju

atsavināšana Prasītājam notikusi pirms 1993.gada 5.aprīļa, Pieteikums iesniegts saistībā ar Būvju koroboracijas ārpustiesas kārtībā neiespējamību,

atsaucoties uz citu tiesību normu - likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 22.pantu (t.i., gadījumā, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar

iesniegt šā likuma 21.pantā minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tikai tiesas spriedums). Atbilstoši šo normu noteikumiem īpašuma

tiesības uz Pieteikumā norādīto nekustamo īpašumu civilprocesā var tikt atzītas tikai ar tiesas spriedumu prasījuma kārtībā. Tas, vai Prasītājs ar tiesiski

pieļaujamiem līdzekļiem šajā tiesvedībā ir pierādījis īpašuma tiesības uz Būvēm un visus citus civillietas izspriešanai nozīmīgus faktus, pakļaujams tiesas

vērtējumam un ir tās kompetencē ietilpstošs jautājums.

Savā 2020.gada 4.februāra atsauksmē LR Finanšu ministrijas paskaidrojumiem Prasītājs/pers. A/ uzskata Atbildētāja Finanšu ministrijas

paskaidrojumus par nekorektiem un faktiem neatbilstošiem, jo lietas materiāliem ir pievienoti 1990.gada 30.marta rīkojuma un 1990.gada 27.marta akta

kopija, no kuriem redzams, ka ēka, kas atrodas Vārves ciema /Nosaukums A/ nodota ekspluatācijā, ēkas celtniecību nodrošināja Kolhozs /Nosaukums

B/ (akta 2.p.) un ēku cēlis pieteicējs /pers. A/ (akta noslēdzošā daļa). Līdz ar to paskaidrojumu l. punktā minētie apstākļi un argumenti neatbilst

faktiskajiem apstākļiem.

Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai 2020.gada 10.februārī trešā persona AS "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk -

Possessor) norāda, ka tā rīcībā nav informācijas, ka Būves kādreiz būtu atradušās valsts vai Possessor īpašumā vai valdījumā.

Possessor ieskatā tikai tiesa var izvērtēt, vai 1990.gada l jūlijā noslēgtais dzīvojamās mājas pirkuma - pārdevuma līgums ar

kopsaimniecību /Nosaukums B/, kas nebija notariāli apliecināts, var tikt atzīts par tiesisku pamatu īpašuma tiesību atzīšanai uz Būvēm.

M o t ī v u daļa

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No Ventspils rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1990.gada 30.marta Rīkojuma Nr.27-r ( lietas 9.lapa ) redzams, ka

apstiprināts 1990.gada 27.martā ekspluatācijā pieņemtās individuālās dzīvojamās mājas Valsts pieņemšanas akts Normundam Judeikam Vārves ciema

padomes Ventavā pie /nosaukums/

Ar 1990.gada 1.jūlija dzīvojamās mājas pirkuma - pārdevuma tipveida līgumu (lietas 11.lapa) pierādīts, ka kopsaimniecība /nosaukums/

un Prasītājs noslēguši vienošanos ar kuru kopsaimniecība pārdeva viņam tipveida dzīvojamo māju ar 104,6 m2 lielu derīgo platību, līdz ar saimniecības

ēkām, kas atrodas Vārves ciema /Nosaukums A/. Līgums paredzēja, ka prasītājam jāsedz 50% no mājas bilances vērtības, tas ir, 13005 rbļ.

Ar 1991.gada 6.decembra Protokolu Nr.1 (lietas 12.-16.lapa) pierādīts, ka kopsaimniecība /nosaukums/ pārveidota par SIA /nosaukums/

SIA /Nosaukums B/ 1992.gada 27.marta pilnsapulces lēmuma Izrakstā no pilnsapulces protokola Nr.2 (lietas 17.lapa) pierādīts, ka

nolemts prasītāja aizdevumu dzēst ar ieguldītajām kapitāla daļām.

Tātad no pirkuma pārdevuma līguma izrietošās norēķināšanās saistības /pers. A/ ir izpildījis. Līdz ar to prasītājs /pers. A/ ieguvis īpašumā

dzīvojamo māju ar saimniecības ēkām (turpmāk — Būves), kuru adrese ir /Nosaukums A/, Vārves pag., Ventspils novads,

Ar 2019.gada 26.augusta Kurzemes rajona tiesas tiesneses lēmumu (lietas 18.lapa) Prasītāja nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības,

jo iesniegtais pirkuma līgums nebija notariāli apliecināts, kā to prasa Civilkodeksa 248.pants.

Ventspils novada pašvaldība, kuras teritorijā atrodas Būves, neapstrīd Prasītāja īpašuma tiesības.

Bez šajā lietā sniegtajiem pašvaldības paskaidrojumiem, to pierāda 2012.gada 30.augusta Ventspils novada domes lēmums (lietas

19.lapa), ar kuru /pers. A/, kā pirmtiesīgajam, nolemts iznomāt apbūvēto zemes gabalu ,/Nosaukums A/, Vārves pagastā. Kā arī Lauku apvidus zemes

(pirmtiesību) nomas līgums Nr. 8-9884-021 (lietas 20.-22.lapa), kura 7.punktā atrunāta uz zemes gabala esošo būvju piederība.

2019.gada 4.februāra nomas maksas aprēķins un 2019.gada 14.februāra kvīts (lietas 25.-26.lapa ) pierāda, ka /pers. A/ tiek aprēķināta

nomas maksa, kuru viņš apmaksā un nomas maksas parādu viņam nav.

2019.gada 14.februāra Ventspils novada pašvaldības izdotās kvītis Nr. 12-83 un 12-83 ( lietas 23.-24.lapa ) apliecina, ka /pers. A/ tiek

aprēķināti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par zemi un viņam nav šo maksājumu parādu, kā arī /pers. A/ tiek aprēķināti nekustamā īpašuma

nodokļa maksājumi par būvi un viņam nav šo maksājumu parādu.

Zemesgrāmatu likumā 61 .panta pirmās daļas 1.punkta nosaka, ka nostiprinājuma lūgumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina

nostiprināmās tiesības.

Kā minēts lēmumā par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības, /pers. A/ rīcībā nav pierādījumu par to, ka pirkuma līgums būtu

notariāli apliecināts. Arī arhīvā šos dokumentus nav iespējams iegūt, ko apliecina Ventspils zonālā valsts arhīva 2019.gada 10.oktobra Arhīva Izziņa

Nr.VeZVA-6.2.2/14283/2 (lietas 27.lapa).

Savukārt, Zemesgrāmatu likuma 22.pants nosaka, ka ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma 21 .pantā minētos

dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības.

Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka ar Pirkuma līguma noslēgšanas brīdī 1990.gada 1.jūlijā būves atrodas Prasītāja valdījumā, kas nav

pārtraukts līdz pat šim brīdim. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka būves ar adresi /Nosaukums A/, Vārves pagasts, Ventspils novads, Prasītājs ir ieguvis

īpašumā ar ieilgumu, kas arī ir juridiski konstatējams.

Likums paredz konstatēt īpašuma iegūšanu ieilgumā tikai tiesas ceļā.

Atbilstoši Civillikuma 998.pantam ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā savu,

ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus.

Saskaņā ar Civillikuma 999.pantu, lai valdījumu nodibinātu ar ieilgumu, ir vajadzīgi: 1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu; 2)

tiesisks pamats; 3) valdītāja laba ticība; 4) nepārtraukts valdījums; 5) noteikta laika tecējums; 6) lietas īpašnieka tiesiskā iespēja izlietot savu

tiesību uz lietu.

Tātad Būves ar kadastra apzīmējumiem /numurs/, /numurs/, /numurs/Prasītājs ieguva valdījumā ar 1990.gada 1.jūliju. No minētā laika līdz

pat šī pieteikuma sastādīšanas dienai Prasītājs ir labticīgi un nepārtraukti valdījis būves kā savu īpašumu, lieto un valda tās arī pašreiz. Šos faktus pierāda

jau minētie pierādījumi.

Tiesas ieskatā ir izpildīti visi Civillikuma 999.pantā noteiktie priekšnoteikumi īpašuma iegūšanai ar ieilgumu — Prasītājs ir ieguvis nekustamo

īpašumu uz tiesiska pamata, valdījis to labā ticībā nepārtraukti vairāk kā 10 gadus un bija iespēja izlietot savu tiesību uz lietu.

Savukārt, Civillikuma 1006.pants nosaka, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās

uz tāda tiesiska pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma

iegūšana nav tūliņ sekojusi.

Atbilstoši Civillikuma 1007.pantam tādi pamati ir [..] 2) visi tiesiskie darījumi, saprotot ar to kā vienpusējus gribas izteikumus, tā

arī līgumus, kuru mērķis ir atdot citam īpašumu [..].

Likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 17.panta ceturtais punkts noteic, ka ēkas (būves) ierakstāmas

zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem: [..] 4) rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir

noslēgts līdz 1993. gada 28.februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam).

1990.gada 1.jūlija Pirkuma līgums nav notariāli apliecināts. Tomēr fakts, ka trīsdesmit gadu garumā pašvaldība, kurai tajā laikā bija tiesības

veikt notariālas darbības, nav cēlusi pret šo darījumu iebildumus un apstrīdējusi Prasītāja tiesības uz strīdus īpašumu, pierāda, ka tā ir pārliecināta par

līguma dalībnieku rīcībspēju un tiesībspēju, kā arī gribas īstumu, parakstot Līgumu. Kas ir pietiekami, lai darījumu atzītu par tiesisku darījumu. Papildus to

pierāda arī fakts, ka likumā un tiesas noteiktajā termiņā līdz 2020.gada 10.martam neviena persona nav cēlusi iebildumus par īpašumtiesību atzīšanu

/pers. A/ uz strīdus īpašumu atbilstoši LR oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2019.gada 10.decembra publikācijai laidienā Nr.248 (lietas 51.lapa).

Civillikuma 1024.pants nosaka, ka kas pēc ieilguma noteikumiem valdījis desmit gadu laikā nekustamo īpašumu, kurš zemes

grāmatas uz viņa vārdu nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums

prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz savu vārdu.

Atbildētājs savos iebildumos norāda, ka Civillikuma 1060.panta otrajā daļā noteikts, ka ja prasītājs apgalvo, ka lietu ieguvis kā

nodotu vai mantotu no cita, tad viņam arī jāpierāda, ka viņa priekšgājējs bijis tās īpašnieks.

Tiesa neapšauba, ka šī likuma norma attiecināma uz izskatāmo strīdu, bet neuzskata par pamatotu Atbildētāja uzskatu, ka prasības

pieteikumam pievienotie dokumenti nav pietiekami īpašuma tiesību pierādīšanai uz Būvēm.

Tiesa uzskata, ka izvērtējot kopumā procesa dalībnieku iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas minēti iepriekš, konstatējams, ka

kopsaimniecība /Nosaukums B/ bija Būvju īpašniece to atsavināšanas brīdī.

Papildus pierādījumus tiesas ieskatā nav iespējams iegūt, jo kā redzams no Tiesu Informācijas Sistēmas UR datu bāzes, tad

SIA /nosaukums/ likvidēta jau 1994.gada 21.februārī. Šī iemesla dēļ nav iespējams iegūt arī SIA piekrišanu īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Tādejādi tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tomēr tiesa atzīst par pamatotu LR Finanšu ministrijas viedokli, kura pauž, ka juridiskajā literatūrā ar jēdzienu “atbildētājs" tiek saprasta

,,persona civilprocesā, pret ko prasītājs vērš savu prasību". Tāpat arī tiek norādīts, ka atbildētājs ir puse, kas ,,tiek uzskatīta par atbildīgu (vainojamu)

otras puses tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumā" ( Līcis A. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Rīga, 2003 ) .

Līdz ar to atbildētājs, ja ,,nevēlas procesu zaudēt, ir spiests aizstāvēties pret celto prasību”. Kā arī ,,prasības tiesvedības jēga un būtība

tomēr galvenokārt izpaužas prasītāja celtās pretenzijās pret atbildētāju, norādot, kā tieši atbildētājs ir veicis vai ir vainojams prasītāja tiesību vai likumīgo

interešu aizskārumā”.

Šajā gadījumā no lietas materiāliem nav secināms, ka tieši un nepakārtoti Atbildētājs aizskar vai ir vainojams Prasītāja tiesību vai ar

likumu aizsargāto interešu aizskārumā, tādēļ uzskatāms, ka prasību pret Atbildētāju celta nepamatoti.

Līdz ar to Atbildētājam nav jācieš Civilprocesa likuma 41., 42. un 43.pantā paredzētie izdevumi un tie jāuzņemas Prasītājam pašam.

Tiesas izdevumu piedziņa no Atbildētāja būtu pretrunā ar Civillikuma 1.pantu, arī Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 31.janvāra lēmumā Nr.SKA-

76/2007 (9.punkts, 5-6.lpp.) ir atzinis, ka “procesuālo normu ievērošana nav pašmērķis. Katra procesuālā norma ir radīta, lai nodrošinātu kāda lietderīga

mērķa sasniegšanu.”

Uz nepieļaujamību piedzīt no Atbildētāja tiesāšanās izdevumus līdzīgos apstākļos ir norādījusi arī Augstākā tiesa 2018.gada 29.janvāra

spriedumā lietā Nr.SKC-48.

R e z o l u t ī v ā daļa

Vadoties no teiktā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 3., 5., 189., 190., 193.pantu,

tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt un atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu — būvēm ar adresi

/Nosaukums A/ , Vārves pagasts, Ventspils novads, kas sastāv no būvēm ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, /numurs/, /numurs/.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) M.Jansone