Court allows debt collection for apartment management fees and heating costs against a tenant.

Lietas arhīva Nr. C-0635-19/20

ECLI:LV:VRT:2019:0821.C71239518.2.S

Lieta Nr.C71239518

Madona, 2019.gada 21.augusts

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese G.Rezgoriņa

ar sekretāri A.Bērziņu,

2019.gada 7.augustā, Madonā, Avotu ielā 8, atklātā tiesas sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LIELVĀRDES REMTE” prasību par

parāda piedziņu no /pers. B/ un

noskaidroja:

2018.gada 27.augustā Vidzemes rajona tiesā saņemts SIA “Lielvārdes Remte” prasības pieteikums. Tajā paskaidrots, ka 2009.gada 19.jūnijā tika

reģistrētas /pers. B/ īpašuma tiesības uz ½ no dzīvokļa īpašuma Nr. 24, kas atrodas /adrese/.

Atbilsoši 2003. gada 1. jūlija līgumam starp Lielvārdes pilsētas ar lauku teritoriju domi prasītājs veic Lielvārdes pašvaldības īpašumā un lietošanā

esošo dzīvojamo māju apsaimniekošanu.

Pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp prasītāju un Lielvārdes novada pašvaldību, prasītājs veica un joprojām veic dzīvojamās mājas /adrese/

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta 2. daļas 1. punkta b) apakšpunktam siltumenerģijas piegāde ir

obligāti veicama pārvaldīšanas darbība.

Atbildētāja nenoslēdza Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu, taču viņas saistība norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem pastāv uz likuma pamata.

Laika posmā no 2009. gada maija līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai 2013. gadā (pēdējais rēķins izrakstīts par 2013. gada martu) maksa par

apkuri un apsaimniekošanu atbildētājai ir tikusi aprēķināta par kopējo summu EUR 907,61 apmērā.

2018. gada 9. aprīlī atbildētājai tika nosūtīta vēstule, aicinot veikt parāda samaksu. Saskaņā ar atbildētājas 26.04.2018. atbildi, līdz mantošanas

tiesību iegūšanai un līdz šī dzīvokļa pārdošanai, to kopumā ir lietojusi tikai /pers. D/. Lai gan šo informāciju ir apstiprinājusi arī /pers. D/, uzrādot

maksājuma dokumentus ar precīzu maksājuma mērķi - samaksa par visiem nekustamajā īpašumā saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ½ no

apsaimniekošanas maksas un ½ no aprēķinātās maksas par apkuri, prasītāja rīcībā nav informācijas par to, ka atbildētājai būtu bijusi liegta piekļuve šim

īpašumam.

Prasītāja ieskatā atbildētājai ir pienākums veikt samaksu ½ apmērā no aprēķinātās maksas par apsaimniekošanu un apkuri, jo šie izdevumi ir

nesaraujami saistīti ar nekustamo īpašumu un ir uzskatāmi par nekustamā īpašuma uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem. Šāds viedoklis ir nostiprināts

arī judikatūrā, piemēram, Zemgales apgabaltiesas 28.11.2016. spriedums civillietā Nr. C37059514.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties pēc likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (zaudējis spēku 01.01.2011.) 8.panta pirmo daļu, 12.panta ceturto

un piekto daļu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto un astoto daļu un 51.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1., 3., 1071., 863., 1036., 1030., 1402.,

1828.pantu, lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu par apkuri un apsaimniekošanu EUR 907,61, tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītāja

tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei 6% gadā no neatmaksātās parāda

pamatsummas.

Naudas samaksa ir veicama uz prasītāja bankas kontu SWEDBANK AS, konta Nr.LV05HABA0551030219792.

2018.gada 19.oktobrī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā viņa prasību neatzīst. Paskaidrots, ka savā īpašumā dzīvokli /adrese A/

ieguvusi mantošanas ceļā no sava mirušā tēva. Šajā dzīvoklī nekad nav dzīvojusi un pat nav pieņēmusi savā valdījumā. Uz tēva nāves brīdi dzīvoklī

dzīvojusi viņa sieva /pers. D/. Tā kā nekad nav dzīvojusi šajā dzīvoklī un nav saņēmusi tajā komunālos pakalpojumus, nav pamata no viņas prasīt

samaksu par šādu pakalpojumu saņemšanu. Šādi prasījumi ceļami pret /pers. D/, kura saņēma pakalpojumus to pilnā apmērā. Prasītājs nav norādījis

nevienu normatīvo aktu, kas noteiktu kārtību sadalīt apkures maksu starp dzīvokļa kopīpašniekiem, nevis to pieprasīt no tiešā pakalpojuma saņēmēja.

Atbildētāja norādījusi, ka nekad nav slēgusi ar prasītāju līgumu par siltumenerģijas piegādi. Pieļauj, ka tādu līgumu slēdzis viņas tēvs vai /pers. D/, kuri šo

dzīvokli kopīgi lietoja. Prasītājs neizvirza prasījumu par apkures maksas piedziņu par laika posmu līdz mantojuma atstāšanai, jo par to faktiskā lietotāja ir

veikusi samaksu. Par būtisku uzskata norādīt, ka starp atbildētāju un otru kopīpašnieku /pers. D/ pēc mantojuma iegūšanas pastāvēja strīds par

mantojuma – dzīvokļa īpašuma faktisko sadali. Tādēļ viņa bija spiesta celt tiesā prasību, kura noslēdzās ar izlīgumu, jo /pers. D/ piekrita kopīgi pārdot

dzīvokli. Visu laiku līdz mantojuma atklāšanās brīdim, pēc mantojuma atklāšanās un dzīvokļa pārdošanai to lietoja tikai /pers. D/. Prasījumi pret atbildētāju

izvirzīti vēlākais par 2013.gadu, kad arī izrakstīts pēdējais rēķins. Visu laiku līdz 2018.gadam prasītāja nav izteikusi pretenzijas, līdz ar ko atzīstams, ka tās

prasījumiem ir iestājies noilgums. Iebildumi pamatoti ar Enerģētikas likuma 46.1 panta pirmo daļu, Komerclikuma 406.pantu, likuma “Par dzīvokļa

īpašumu” 12.panta ceturto daļu.

Ar tiesneses 2018.gada 19.oktobra lēmumu nolemts lietu izskatīt vispārējās prasības tiesvedības kārtībā.

Prasītājas pārstāve pilnvarotā pārstāve /pers. E/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā, pamatojoties uz prasības pieteikumā izklāstītajiem

analogiem apsvērumiem.

Atbildētāja /Pers.B/uz tiesas sēdi neieradās. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu atbildētāja informēta atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta

noteikumiem, nosūtot tiesas pavēsti uz minētās personas daklarēto dzīves vietu. Persona, kas stādījusies priekšā kā /Pers.B/, telefoniski informējusi tiesu,

ka uz tiesas sēdi nevarēs ierasties darba apstākļu dēļ un lūgusi lietu izskatīt bez viņas piedalīšanās tiesas sēdē. Pie šādiem apstākļiem tiesa nolēma skatīt

lietu bez atbildētājas piedalīšanās.

Uzklausot prasītājas pārstāves sniegtos paskaidrojumus un iepazīstoties ar un lietas materiāliem, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmajai daļai (spēkā līdz 01.01.2011.) dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un

īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Šī paša likuma 10.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma

13.panta pirmajai daļai dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības

noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No zemesgrāmtas informācijas par īpašnieku redzams, ka /Pers.B/, pamatojoties uz 2009.gada 15.aprīļa apliecību par tiesībām uz mantojumu līdz

2013.gada 12.martam ir bijusi ½ domājamās daļas īpašniece dzīvoklim /adrese/, Lielvārdes novadā (12.-14.l.l.). Līdz ar to viņai bija pienākums izpildīt

tos dzīvokļa īpašnieka pienākumus, kādi noteikti iepriekš minētajās Dzīvokļu īpašuma likuma normās. Tikai tas apstāklis, ka ar atbildētāju nebija nolēgts

līgums par siltumenerģijas piegādi un citu komunālo pakalpojumu saņemšanu, neatbrīvo /Pers.B/no iepriekš minēto maksājumu izdarīšanas. Lietā nav

iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par kādas citas personas juridiski pamatojamu pienākumu prasībā minētajā laika posmā izdarīt šos maksājumus

dzīvokļa īpašnieces vietā par atbildētājai piederošās ½ domājamās daļas pārvaldīšanu un norēķināšanos par iepriekš minētajās Dzīvokļu īpašuma likuma

normās paredzētajiem izdevumiem.

Atbildētājai ir bijis zināms par nepieciešamību veikt maksājumus. To apliecina /pers. B/ 2013. gada 21.marta iesniegums (18.l.l.) un SIA “Lielvārdes

Remte” atbilde uz to (19.l.l.). Saskaņā ar 2011.gada 13.decembrī noslēgo līgumu (20.-23.l.l.) SIA “Lielvārdes Remte” nodevusi SIA “Konsultatīvā

sabiedrība “Conventus” tiesības veikt visas nepieciešamās darbības, lai veiktu parāda piedziņu no SIA “Lielvārdes Remte” parādniekiem. Šī uzdevuma

ietvaros SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus” 2016.gada 17.martā, 2017.gada 16.martā un 2017.gada 10.jūlijā nosūtījusi /Pers.B/paziņojumus

(27.-29.l.l.) par parāda esamību. Tādējādi nav atzīstams, ka lietā būtu iestājies noilgums atbilstoši Komerclikuma 406.panta nosacījumiem, jo kopš brīža,

kad /Pers.B/tika paziņots par parāda apmēru 2013.gada 12.aprīlī (19.l.l.) līdz atgādinājuma nosūtīšanas brīdim – 2016.gada 17.martam, noteiktais trīs

gadu noilguma termiņš vēl nebija notecējis un atgādinājuma nosūtīšana parādniecei to pārtrauca (Civillikuma 1905.pants).

Līdz ar prasījums ir uzskatāms par pierādītu un pamatotu un /Pers.B/ir pienākums prasībā norādīto parādu nomaksāt.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta nosacījumiem procenti jāmaksā uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats

par sevi ir bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši no simta gadā (Civillikuma 1765.pants). Ar šīm tiesību normām ir pamatojamas prasītāja tiesības

saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku no šī sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz tā pilnīgai izpildei.

Nav šaubu, ka atbildētājai ir pienākums maksāt prasītājas nomaksātos tiesas izdevumus atbilstoši apmierinātā prasījuma apmēram. Tas ir paredzēts

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā. Valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir pierādīts ar lietas materiālos esošajiem

maksājuma uzdevumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 187.panta otro daļu, 190., 192., 193., 195., 199. un 204.1 pantiem,

tiesa nosprieda:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LIELVĀRDES REMTE”, reģistrācijas numurs 47403003224, prasību par parāda piedziņu no /pers.

B/, personas kods /personas kods/.

Piedzīt no /pers. B/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “LIELVĀRDES REMTE” pamatsummas parādu EUR 907,61, valsts nodevu EUR

136,14 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30, pavisam kopā EUR 1047,05 (viens tūkstotis četrdesmit septiņi euro un pieci centi).

Naudas samaksa ir veicama uz prasītāja bankas kontu SWEDBANK AS, konta Nr.LV05HABA0551030219792.

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LIELVĀRDES REMTE” tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku no sprieduma spēkā stāšanās

dienas līdz sprieduma izpildei 6% gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (EUR 907,61).

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,66 (sešdesmit seši centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija, Reģistrācijas Nr.90001672316, Konta

Nr.LV51TREL2190458019000, Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, Iemaksas mērķis: 21499, kā arī norāda datus personas vai lietas

identificēšanai (lietas numurs, fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods; juridiskai personai - nosaukums un reģistrācijas numurs).

Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei desmit dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā. Noteiktajā termiņā tiesā iesniedzams par labu valstij

piedzīto tiesas izdevumu nomaksu apliecinošs dokuments.

Par šo spriedumu divdesmit dienu laikā var iesniegt apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesai. Sūdzība iesniedzama Vidzemes rajona tiesā.

Sūdzības iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no sprieduma pieejamības dienas, tas ir – no 2019.gada 21.augusta.

Tiesnese (paraksts) G.Rezgoriņa