Court dismissed tax audit appeal, upholding VAT, income tax, and social security assessments against taxpayer LAZDAS.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Rēzekne dismissed SIA LAZDAS's request to annul the State Revenue Service's 2013 tax assessment decision. The taxpayer argued that the audit findings regarding vehicle valuation and depreciation coefficients were unsupported by reliable evidence and failed to account for regional status changes. The court rejected these claims, ruling that the tax authority's information on vehicle market value was credible and that the taxpayer could not apply special depreciation coefficients because the territory lost its special status in 2011. Consequently, the court upheld the original decision as legal and justified, finding the taxpayer's appeal unfounded.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums; Nodokļu likums; The court held that administrative decisions based on credible internal information regarding asset valuation are valid, and taxpayers cannot claim special depreciation benefits when the relevant territorial status ceases to exist during the tax period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĒZEKNES TIESU NAMS
Lietas Nr. A420535013
Lietas arhīva Nr. A42-02228-14/44
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2014.gada 17.septembrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Solvita Pujāte,
piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LAZDAS” pārstāvjiem G.A. un G.T. un
atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim
Salvim Lazdiņam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību
„LAZDAS” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 25.novembra lēmuma Nr.22.7/L-31438
atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde (turpmāk – NKP) no
2013.gada 18.marta līdz 17.jūnijam veica sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA)
,,LAZDAS” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par periodu no 2011.gada 1.marta līdz
2012.gada 31.oktobrim, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) un
iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu par periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada
31.decembrim un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2011.gadu.
Pārbaudes rezultātā VID NKP Juridisko personu otrās audita daļas galvenā nodokļu inspektore 2013.gada
17.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.23.8/L-653 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru SIA ,,LAZDAS”
papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN Ls 614,25, soda naudu Ls 184,28, nokavējuma naudu Ls
35,93, VSAOI Ls 4272,11, soda naudu Ls 1239,58 un nokavējuma naudu Ls 736,9, IIN Ls 2708,89, soda
naudu Ls 806,76 un nokavējuma naudu Ls 507,83, kā arī samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par
Ls 164,89 un saistībā ar to aprēķināja soda naudu Ls 32,98.
Tā kā SIA ,,LAZDAS” nav izdarījusi atkārtotu pārkāpumu, ir ievērojusi deklarāciju iesniegšanas un
kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojusies ar VID likuma ,,Par nodokļiem un nodevām”
32.2panta izpratnē, tad pēc pārbaudes saskaņā ar minētā likuma 32.panta ceturto un piekto daļu uzliktā
soda nauda, ņemot vērā šī likuma 32.panta septītās daļas nosacījumus, noteikta nomaksai budžetā Ls
1131,88, t.i., PVN soda nauda Ls 108,63, VSAOI soda nauda Ls 619,85 un IIN soda nauda Ls 403,4
apmērā.
Nepiekrītot minētajam lēmumam, SIA ,,LAZDAS” to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram.
[2] Ar VID ģenerāldirektores 2013.gada 25.novembra lēmumu Nr.22.7/L-31438 (turpmāk – Lēmums)
atstāts negrozīts VID NKP Juridisko personu otrās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2013.gada
17.jūnija lēmums Nr.23.8/L-653. Lēmumā norādīts šāds pamatojums.
[2.1] SIA ,,LAZDAS” 2012.gada oktobrī atskaitījusi kā priekšnodokli Ls 614,25 par deklarēto darījumu
ar SIA ,,DOKKER”, pamatojoties uz SIA ,,DOKKER” vārdā 2012.gada 23.oktobrī noformēto pavadzīmi
DKK-PPR11 par 130 tonnu grants šķembu piegādi no grants karjera ,/Adrese/, kurā kā pārvadātājs
norādīta SIA ,,SKRIN”, automašīna /reģistrācijas numurs/, autovadītājs - A.L.. Saskaņā ar paraksta
atšifrējumu SIA ,,DOKKER” vārdā pavadzīmi parakstījis S.K..
[2.1.1] Atbilstoši informācijai Tabores pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.29, kadastra numurs
/numurs B/, adrese: /Adrese/ /adrese/ nav norādes par grants izstrādēm - karjeru. Tādēļ VID NKP
pamatoti norādīja, ka nav identificējama SIA ,,DOKKER” vārdā noformētajā pavadzīmē norādītā preces
izsniegšanas vieta.
Ņemot vērā minēto, konstatēts, ka nav gūts apstiprinājums SIA ,,DOKKER” vārdā noformētajā
pavadzīmē norādītās preces izcelsmei un tās saņemšanai no SIA ,,DOKKER”.
[2.1.2] SIA ,,SKRIN” iesniegtās automašīnas ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/
(autovadītājs - A.L.) maršruta lapas un tahogrammas apliecina faktu, ka minētā automašīna nav veikusi
braucienus pavadzīmēs noteiktajā maršrutā, proti, karjers /Adrese/
Atbilstoši CSDD datu bāzes informācijai SCANIA R124, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/ kravnesība ir 11,66 t (pilnā masa 19 t, pašmasa 7,34 t), tātad, lai pārvestu 130 t grants šķembu
minētajai automašīnai būtu jāveic 11 braucieni.
Saskaņā ar Google Maps informāciju /Adrese/un ceļā ir jāpavada 2 stundas.
Tādējādi secināms, ka SIA ,,DOKKER” vārdā noformētā pavadzīme satur nepatiesu informāciju par
preču transportēšanu, jo tajā norādītais transporta pakalpojumu sniedzējs noliedz pakalpojuma sniegšanu,
kā arī nav iespējams pārvadāt vienas dienas laikā (prece izsniegta un saņemta 2012.gada 23.oktobrī) ar
automašīnu, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/130 t grants šķembu maršrutā ,/Adrese/
VID NKP pamatoti konstatēja, ka nav gūts apstiprinājums SIA ,,DOKKER” vārdā noformētajā
pavadzīmē norādītās preces transportēšanai.
[2.1.3] Minētās neatbilstības pārbaudei uzrādītajā pavadzīmē ir būtiskas un vērtējamas kopsakarā ar lietā
gūtajiem pierādījumiem par darījuma faktisko neesamību.
[2.1.4] SIA ,,DOKKER” deklarētais darbības veids ir plaša sortimenta preču vairumtirdzniecības
starpnieku darbība. Komercsabiedrība juridiskajā adresē Liepājas ielā 37-27, Rīgā (no 2012.gada
13.janvāra līdz 2013.gada 12.februārim) un Daugavas ielā 34B, Kraujās, Naujenes pagastā, Daugavpils
novadā (no 2013.gada 13.februāra) nav sasniedzama (nesaņem VID pasta sūtījumus). SIA ,,DOKKER”
VID iesniegtajā 2012.gada oktobra darba devēja ziņojumā deklarējusi divus darba ņēmējus ar aprēķināto
darba algu, kura ir mazāka par minimālo. SIA ,,DOKKER” 2013.gada 21.martā izslēgta no VID ar PVN
apliekamo personu reģistra sakarā ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.
Komercsabiedrība 2012.gada oktobra PVN deklarācijā uzrādīja iegādes darījumus ar SIA ,,BLANX 4”,
kura PVN deklarācijā nav deklarējusi darījumus ar SIA ,,DOKKER”.
Lietas materiālos ir SIA ,,DOKKER” valdes locekļa (no 2012.gada 13.janvāra līdz 2013.gada 26.aprīlim)
S.K. 2013.gada 15.marta paskaidrojums, kurā norādīts, ka par SIA ,,DOKKER” amatpersonu viņš kļuva
pēc trešās personas lūguma, par uzņēmuma darbību neko nezina, uzņēmuma vārdā nekādus darījumus nav
veicis un nav pilnvarojis nevienu rīkoties savā vai SIA ,,DOKKER” vārdā, viņš nezina, kas veica
grāmatvedības uzskaiti un kur glabājas SIA ,,DOKKER” dokumenti, nav parakstījis darījuma
dokumentus, kā arī lūdza anulēt visus laika periodā no 2012.gada 13.janvāra līdz 2013.gada 26.aprīlim
noformētos darījumus.
Minētā komercsabiedrības amatpersonas sniegtā informācija atbilst VID rīcībā esošajai par SIA
,,DOKKER”. Turklāt SIA ,,LAZDAS” amatpersona 2013.gada 17.jūnija paskaidrojumā nesniedza
informāciju par darījuma norisi, bet norādīja tikai uz tā dokumentu noformējumu.
Līdz ar to S.K. sniegtais paskaidrojums atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajai daļai ir
atzīstams par tiesiski iegūtu pierādījumu lietas faktisko apstākļu noskaidrošanai un attiecīgo darījumu
faktiskās esības neatzīšanai, jo nav konstatējama amatpersonas griba stāties darījumu attiecībās ar SIA
,,DOKKER”.
[2.1.5] Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā, konstatējams, ka SIA ,,DOKKER” vārdā noformētā
pavadzīme satur nepatiesu informāciju par preces izcelsmi, piegādātāju un transportēšanas procesu, nav
gūts apstiprinājums pavadzīmē norādītā darījuma faktiskajai esībai, tādēļ ieraksti grāmatvedības reģistros
ir veikti, izmantojot nepatiesu informāciju saturošu pavadzīmi, kura saskaņā ar likuma ,,Par
grāmatvedību” 2. un 7.pantu nav atzīstama par attaisnojuma dokumentu ierakstu veikšanai grāmatvedības
reģistros, kā arī par nodokļa rēķinu, atbilstoši kuram atskaitāms priekšnodoklis saskaņā ar likuma ,,Par
pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu.
[2.1.6] Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu saglabājas tikai
tad, ja nepastāv krāpnieciska vai ļaunprātīga rīcība. Sestā direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā iestājas
pret nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli, ja darījumi, kas piešķir šādas tiesības, ir
uzskatāmi par ļaunprātīgu rīcību.
No Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 izriet, ka lietas dalībnieki
nevar pamatoties uz Savienības tiesību normām krāpnieciskā vai ļaunprātīgā nolūkā (sk. Eiropas
Savienības Tiesas 2006.gada 21 .februāra sprieduma lietā Nr.C-255/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu
nolēmumu tiesvedībā Halifax pie, Leeds Permanent Development Services Ltd., County Wide Property
Investments Ltd. pret Commissioners of Customs & Excise, 68.punkts). Kopienas tiesiskā regulējuma
piemērošana nav paplašināma tiktāl, lai iekļautu uzņēmēju ļaunprātīgu rīcību, t.i., darījumus, kas netiek
veikti parastu komercdarījumu ietvaros, bet gan tikai, lai ļaunprātīgi baudītu Kopienas tiesību sniegtās
priekšrocības (69.punkts). Šis ļaunprātīgās rīcības aizlieguma princips ir piemērojams arī PVN jomā
(70.punkts).
Ja nodokļu administrācija konstatē, ka atskaitīšanas tiesības ir izlietotas krāpjoties, tai ir tiesības ar
atpakaļejošu spēku pieprasīt atskaitīto summu atmaksāšanu (sk. 1985.gada 14.februāra spriedumu lietā
C-268/83 Rompelman, Recueil, 655.lpp., 24.punkts; 1996.gada 29.februāra spriedumu lietā C 110/94
1NZO, Recueil, I 857.Ipp., 24.punkts), un valsts tiesai ir jāaizliedz izmantot tiesības uz nodokļa
atskaitīšanu, ja uz objektīvu pierādījumu pamata tiek atzīts, ka šīs tiesības tikušas izmantotas krāpjoties
(sk. 2005.gada 3.marta spriedumu lietā C-32/03 Fini H, 34.punkts).
Tāpat arī nodokļa maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, izdarīdams pirkumu, tas piedalās ar
PVN izkrāpšanu saistītā darbībā, saskaņā ar Sestās direktīvas mērķiem ir jāuzskata par šīs krāpšanās
dalībnieku neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu no preču tālākpārdošanas vai nē.
Augstākas tiesas Administratīvo lietu departamenta praksē (piemēram, 2007.gada 14.maija spriedums
SKA-171/2007 un 2007.gada 14.jūnija spriedums SKA-249/2007) ir norādīts, ka līdzīgi, kā vērtējot
darījuma norisi, jānoskaidro, vai darījums faktiski notika, tāpat arī par darījuma izmantošanu ar
pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai ir jākonstatē faktiska šā apstākļa esamība
vai neesamība.
Arī Eiropas Savienības Tiesa 2013.gada 18.marta rīkojuma prejudiciālajā lietā C-563/11 Forvards V
33.punktā noteikts pienākums veikt lietas elementu un faktisko apstākļu visaptverošu novērtējumu.
VID nerodas šaubas, ka konkrētajā gadījumā pavadzīme noformēta ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi gūt
fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.
Par to, ka SIA ,,LAZDAS” zināja (vai tai vajadzēja zināt), ka piedalās dokumentu noformēšanā par
faktiski neesošu darījumu liecina tas, ka SIA,,LAZDAS” grāmatvedībā tika reģistrēta pavadzīme, kas
noformēta par nenotikušu darījumu (pavadzīmē norādītā piegādātāja – SIA ,,DOKKER” amatpersona
noliedz darījumu veikšanu, norādot, ka nav parakstījusi darījuma dokumentus, pavadzīmē norādītais
transportētājs iesniedza pierādījumus, ka pavadzīmē minētais transporta līdzeklis nav veicis pārvadājumus
no /Adrese/, kā arī nav konstatēta preces izsniegšanas vieta – grants karjers ,/Adrese/ un amatpersona, kas
šajā pavadzīmē norādīta kā preces saņēmēja, ņemot vērā minēto, nevarēja nezināt par tajā norādītā
darījuma simulatīvo raksturu. Bez tam SIA ,,LAZDAS” amatpersona nevarēja sniegt identificējamu,
pārbaudāmu informāciju par darījuma norisi, kas tikai pastiprina secinājuma par darījuma faktisko
neesamību pamatotību.
VID NKP pamatoti ierobežoja SIA ,,LAZDAS” tiesības saskaņā ar likuma ,,Par pievienotās vērtības
nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu atskaitīt kā priekšnodokli Ls 614,25 atbilstoši SIA ,,DOKKER”
vārdā noformētajai pavadzīmei.
[2.1.7] SIA ,,LAZDAS” saskaņā ar 2011.gada 28.aprīļa pavadzīmi LAZ 100092 par kokmateriālu (vērtība
Ls 749,48, PVN Ls 164,89) piegādi realizēja kokmateriālus zemnieku saimniecībai ,,Līdumi”, kas nav
reģistrēta VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.
VID NKP pamatoti saskaņā ar likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 13.2panta pirmo daļu un
Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1028 ,,Pievienotās vērtības nodokļa
piemērošanas kārtība darījumos ar kokmateriāliem” 8.punktā noteikto par Ls 164,89 samazināja no
budžeta atmaksājamo PVN.
SIA ,,LAZDAS” sūdzībā nav izteikusi iebildumus par minēto korekciju.
[2.1.8] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 146.panta pirmo
daļu, likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 35.panta pirmo
daļu, likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo, otro, ceturto un piekto daļu, 29.panta otro
daļu VID NKP pamatoti SIA ,,LAZDAS” papildu nomaksai budžetā noteica PVN Ls 614,25, soda naudu
Ls 184,28 un nokavējuma naudu Ls 35,93, kā arī samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 164,89
un saistībā ar to aprēķināja soda naudu Ls 32,98.
[2.2] SIA ,,LAZDAS” 2011. un 2012.gadā noslēgusi līgumus par noteiktu darbu veikšanu (pakalpojumu
sniegšanu) ar audita pārskata 1.2.1.tabulā minētajām fiziskajām personām un izmaksājusi tām atlīdzību.
[2.2.1] Lietas materiālos ir SIA ,,LAZDAS” (pasūtītājs) un audita pārskata 1.2.1.tabulā minēto personu
(individuālā darba veicēju) līgumi un individuālā darba veicēju vārdā noformētie rēķini par
pakalpojumiem, kuru saturs ir identisks visām audita pārskata 1.2.1.tabulā minētajām personām.
Izvērtējot minētos dokumentus, konstatējams, ka atbilstoši līgumu nosacījumiem individuālā darba
veicējs apņemas izpildīt dēļu, nomaļu pārnešanu, kraušanu, šķirošanu pēc sortimenta pakās un
konteineros (līguma norādītais priekšmets nav konkrēts). Padarītā darba vērtība tiek noteikta kā padarītais
mēneša gabaldarbs (līgumā nav konkrēti noteikta paveiktā darba samaksa). Tātad SIA ,,LAZDAS”
nosaka atlīdzību par paveikto darbu un 1.2.1.tabulā minētās fiziskās personas ir ekonomiski atkarīgas no
komercsabiedrības.
[2.2.2] No lietas materiāliem konstatējams, ka Valsts darba inspekcija (turpmāk –VDI) 2011.gada
4.novembrī veicu pārbaudi SIA ,,LAZDAS” kokzāģētavā ,,Beļavski”, Bērzpils pagastā, Balvu novadā un
konstatēja, ka ar K.S., U.B. un M.O. kā individuālā darba veicējiem ir noslēgti līgumi, atbilstoši kuriem
samaksa par darbu tiek veikta pēc nostrādāto stundu skaita. Lietas materiālos ir minēto personu 2011.gada
4.novembrī sniegtie paskaidrojumi, kuros norādīts, ka strādāja SIA ,,LAZDAS” uz darba līguma pamata,
darba laiks pēc vienošanās un samaksa pēc padarītā darba. Bez tam lietā ir SIA ,,LAZDAS” sekretāres
G.C. 2011.gada 4.novembra paskaidrojums, kurā norādīts, ka ar individuālā darba veicējiem noslēgts
līgums par stundu darba apmaksu. SIA ,,LAZDAS” sazāģē dēlīšus, kuri jāsakrauj pakās, tāpēc uz
noteiktām stundām tiek izsaukti individuālā darba veicēji. G.C. veic nostrādāto stundu uzskaiti tabelē,
mēneša beigās tiek saskaitītas nostrādātās stundas un aprēķināta darba alga. Individuālā darba veicēji
izsniedz rēķinus SIA ,,LAZDAS”. SIA ,,LAZDAS” izpilddirektors A.T. 2011.gada 7.novembra
paskaidrojumā norādīja, ka individuālā darba veicējiem ir sava saimniecība un brīžiem viņi pastrādā
zāģētavā. Viņu darbu koordinē A.T..
VDI, veicot administratīvajā lietā esošo dokumentu analīzi un izvērtējot faktiskos individuālā darba
veicēju darbu veikšanas apstākļus SIA ,,LAZDAS” kokzāģētavā, norādīja, ka ir pārkāpts Darba likuma
40.panta pirmajā daļā noteiktais, kā rezultātā aizskartas darbinieka intereses un tiek ignorēta valstī
pastāvošā likumdošana darba tiesisko attiecību jomā, un 2011.gada 15.novembrī pieņēma lēmumu
Nr.12L-324-2011-014 par administratīvā soda – naudas soda Ls 825 piemērošanu SIA ,,LAZDAS”.
SIA ,,LAZDAS” minēto VDI lēmumu nav pārsūdzējusi un 2011.gada 8.decembrī samaksājusi naudas
sodu Ls 825, tādējādi netieši piekrītot tam, ka ar K.S., U.B., un M.O. pirms darbu uzsākšanas bija
jānoslēdz darba līgumi.
No lietas materiāliem izriet, ka individuālā darba veicējiem ir saistošas SIA ,,LAZDAS” noteiktās darba
drošības prasības, jo VDI pārbaudē konstatēts, ka K.S., U.B. un M.O. 2011.gadā ir veikta darba drošības
instruktāža (instrukcija Nr.2 ,,Darba aizsardzība gatera strādniekiem”), ko minētās personas apstiprināja
ar ierakstiem un parakstiem Darba drošības instruktāžas žurnālā.
[2.2.3] Izvērtējot lietā esošo informāciju, konstatējams, ka SIA ,,LAZDAS” ar 1.2.1.tabulā minētajām
fiziskām personām noslēgtie līgumi pēc savas būtības nav uzskatāmi par uzņēmumu līgumiem, kā tas ir
norādīts SIA ,,LAZDAS” sūdzībā, jo tajos nav konstatējamas uzņēmuma līguma pazīmes, nav noteikts
konkrēts darba rezultāts (pasūtījums), atlīdzība par pasūtījuma izpildi, kā arī nav noteikta (paredzēta)
kārtība, kādā pasūtījums tiek nodots pasūtītājam. SIA ,,LAZDAS” nodarbinātās fiziskās personas nav
sagatavojušas un iesniegušas darbu pieņemšanas – nodošanas aktus.
Par to, ka individuālā darba veicēji ir ekonomiski atkarīgi no SIA ,,LAZDAS”, liecina fakts, ka nav
noteikts konkrēts darba produkts un samaksa par to, bet veicamo darbu apjoms un apmaksa ir atkarīga no
SIA ,,LAZDAS” darbības. Par to, ka konkrētās fiziskās personas ir integrētas SIA ,,LAZDAS” liecina
lietā esošā informācija, proti, darbi tiek veikti SIA ,,LAZDAS” teritorijā (gaterī); darbu koordināciju veic
SIA ,,LAZDAS” izpilddirektors; fiziskās personas nav neatkarīgi darba laika izvēlē, jo tiek pieaicināti
tad, kad tas ir nepieciešams uzņēmumam – kad ir sazāģētie dēlīši un tie ir jāsakrauj; fizisko personu
nostrādāto stundu uzskaiti veic SIA ,,LAZDAS” (tabeles); tiek veikta fizisko personu darba drošības
instruktāža. Vienlaikus konstatējams, ka pretēji SIA ,,LAZDAS” izpilddirektora paskaidrojumā
norādītajam, ka SIA ,,LAZDAS” apmaksā fizisko personu izrakstītos rēķinus, SIA ,,LAZDAS” darbinieki
centralizēti sagatavo rēķinus individuālā darba veicēju darba apmaksai, par to liecina vienotais rēķinu
noformējums un numerācija. SIA ,,LAZDAS” kontrolē, uzskaita paveikto darbu (individuālā darba
veicēju nostrādāto stundu uzskaiti tabeles veic SIA ,,LAZDAS”), kā arī saskaņā ar SIA ,,LAZDAS”
izpilddirektora paskaidrojumā minēto viņš koordinē darbus.
[2.2.4] Izvērtējot visu apstākļu kopumu, secināms, ka VID NKP pamatoti konstatēja, ka audita pārskata
1.2.1.tabulā minētās personas ir uzņēmušās veikt noteiktu darbu SIA ,,LAZDAS” uzdevumā, līdz ar to
komercsabiedrībai kā darba devējam bija pienākums ar minētajām personām atbilstoši Civillikuma 2178.
un 2179.pantam, Darba likuma 28.panta otrajai daļai, 40.panta pirmajai daļai, likuma ,,Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” 8.panta 2.2daļai un likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5.panta pirmajai un
ceturtajai daļai, 14.panta pirmajai daļai noslēgt darba līgumu, aprēķināt darba algu par veikto darbu, kā arī
no tās ieturēt IIN un veikt VSAOI aprēķinu un nomaksu.
[2.2.5] Likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā noteikts, ka algas nodokļa
maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma (redakcija spēkā
no 2011.gada 1.janvāra).
Saskaņā ar likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.panta pirmo daļu obligāto iemaksu likme, ja
darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09
procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs (redakcija spēka no 2011.gada 1.janvāra).
Tā kā darba ņēmēja ienākumi (neto) tiek izmaksāti pēc darba ņēmējam aprēķināto VSAOI un IIN
ieturēšanas, tad darba ņēmēja kopējo aprēķināto ienākuma vērtību (bruto) veido izmaksātie ienākumi
(neto), darba devēja VSAOI (11% apmērā) un IIN (25 % apmērā).
Tādējādi VID NKP pamatoti SIA ,,LAZDAS” darba ņēmēju kopējo ienākumu vērtības (bruto darba
algas) aprēķināšanai izmantoja šādu formulu: bruto ienākumi = neto ienākumi/ 0,89/0,75.
Veikto aprēķinu rezultātā VID NKP pamatoti 2011. un 2012.gadā SIA ,,LAZDAS” nodarbinātajām
personām noteica darba samaksu (bruto) Ls 12 174,6 apmērā, no kuras papildu nomaksai budžetā
aprēķināja IIN Ls 2708,89 (sk. audita pārskata 1.2.3.tabulu) un VSAOI Ls 4272,11 (sk. audita pārskata
1.3.1.tabulu).
[2.2.6] Ņemot vērā minēto, VID NKP pamatoti saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
31.2panta pirmo daļu, likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.panta otro daļu, likuma ,,Par
nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu, kā arī 29.panta otro SIA
,,LAZDAS” papildu nomaksai budžetā noteica VSAOI Ls 4272,11 (2011.gadā Ls 1711,94 un 2012.gadā
Ls 2560,17), soda naudu Ls 1239,58 (2011.gadā Ls 487,15 un 2012.gadā Ls 752,43) un nokavējuma
naudu Ls 736,9 (2011.gadā Ls 461,04 un 2012.gadā Ls 275,86) (sk. audita pārskata 1.2.3., 1.2.4. un
1.2.5.tabulu), IIN Ls 2708,89 (2011.gadā Ls 1085,53 un 2012.gadā Ls 1623,36), soda naudu Ls 806,76
(2011.gadā Ls 323,59 un 2012.gadā Ls 483,17) un nokavējuma naudu Ls 507,83 (2011.gadā Ls 308,4 un
2012.gadā Ls 199,43) (sk. audita pārskata 1.3.1., 1.3.2. un 1.3.3.tabulu).
[2.3] VID NKP pamatoti saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu un 22.panta pirmo daļu
veica korekcijas SIA ,,LAZDAS” 2011.gada peļņas un zaudējumu aprēķinā, par Ls 2797 palielinot
izmaksas (aprēķinātā bruto darba alga par 2011.gadu Ls 4878,7 – konkrēto fizisko personu vārdā
noformētajos rēķinos norādītā summa Ls 3256,54 + darba devēja VSAOI no papildus aprēķinātās darba
algas Ls 1175,29) un atbilstoši likuma ,,Par uzņēmumu ienākumu nodokli” 4.panta pirmajā daļā
noteiktajam par minēto summu samazināja sabiedrības UIN deklarācijā uzrādīto apliekamo ienākumu,
nosakot to pirms koriģēšanas Ls 90 712 apmērā.
[2.3.1] VID NKP, konstatējot, ka komercsabiedrība automašīnu VOLVO S80, valsts reģistrācijas
numurs /TL numurs/ (2001.gada izlaiduma) realizēja ar uzņēmumu saistītai personai (likuma ,,Par
uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piektās daļas izpratnē), pamatoti palielināja SIA ,,LAZDAS”
apliekamo ienākumu par automašīnas VOLVO S80 pārdošanas un tirgus vērtības starpību Ls 4300
apmērā.
[2.3.2] Tā kā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim Balvu novadam nav piešķirts īpaši
atbalstāmās teritorijas status, tad VID NKP pamatoti konstatēja, ka, aprēķinot nolietojumu nodokļu
vajadzībām, nav piemērojams koeficients, un veica SIA ,,LAZDAS” noteiktā pamatlīdzekļu nolietojuma
pārrēķinu, samazinot to par Ls 13 582 un nosakot Ls 64 696 apmērā.
[2.3.3] VID NKP pamatoti par Ls 15 085 (Ls 4300 + Ls 13 582 - Ls 2797) palielināja koriģēto apliekamo
ienākumu, nosakot to Ls 76 949 apmērā, un, ņemot vērā saņemto valsts atbalstu vai ES atbalstu
lauksaimniecībai Ls 41 650 apmērā un iepriekšējo gadu nesegtos zaudējumus Ls 24 533, noteica ar UIN
apliekamo ienākumu Ls 10 766 un aprēķināja no tā UIN Ls 1615.
[2.3.4] Ņemot vērā SIA ,,LAZDAS” iesniegto Balvu novada pašvaldības Bērzpils pagasta pārvaldes
2013.gada 27.maija izziņu Nr.1.9/52 par to, ka uz 2011.gada 31.decembri tā apsaimniekoja
lauksaimniecībā izmantojamo īpašuma un nomas zemi 195,13 ha apmērā, VID NKP pamatoti saskaņā ar
likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 18.panta pirmo daļu SIA ,,LAZDAS” piemēroja nodokļa
atlaidi (Ls 10 x 195,13 ha), kā rezultātā komercsabiedrībai par 2011.gadu nav noteikts budžetā maksājams
UIN, kā arī nav uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamo zaudējumu summas.
[2.3.5] Tā kā SIA ,,LAZDAS” nav izdarījusi atkārtotu pārkāpumu, ir ievērojusi deklarāciju iesniegšanas
un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojusies ar VID likuma ,,Par nodokļiem un
nodevām” 32. panta izpratnē, tad, ņemot vērā minētās normas nosacījumus, VID NKP pamatoti SIA
,,LAZDAS” noteica budžetā maksājamo soda naudu Ls 1131,88 (PVN soda nauda Ls 108,63 + IIN soda
nauda Ls 403,4 + VSAOI soda nauda Ls 619,85) apmērā.
[2.4] Audita pārskata sadaļā ,,Nodokļu maksātāja izteiktais viedoklis un argumenti par nodokļu audita
konstatētajiem pārkāpumiem” ir fiksēti un izvērtēti 2013.gada 11.jūnijā parakstītajā audita nobeiguma
sarunas protokolā un 17.jūnijā saņemtajā paskaidrojuma norādītie argumenti. Līdz ar to noraidāms ka
nepamatots SIA ,,LAZDAS” iebildums, ka, pieņemot lēmumu, VID NKP nav noskaidrojusi SIA
,,LAZDAS” viedokli.
[2.5] Lēmumā norādītā PVN soda nauda ir Ls 217,26 (Ls 184,28 + Ls 32,98) un PVN samazinātā soda
nauda lēmumā pamatoti ir noteikta Ls 108,63 (Ls 217,26 x 50%) apmērā.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 27.decembrī saņemts SIA „LAZDAS” (turpmāk arī
pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Lēmums ir pieņemts, pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 2., 5. un
6.punkta un trešās daļas nosacījumus, proti, ne sākotnējā lēmumā, ne Lēmumā nav norādīta adresāta –
SIA ,,LAZDAS” adrese, reģistrācijas numurs; sākotnējā lēmumā nav atsauces uz konstatētajiem faktiem,
bet ar Lēmumu nolemts atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu; ne sākotnējā lēmumā, ne Lēmumā nav
administratīvā akta pamatojuma; sākotnējā lēmumā nav faktu konstatējuma daļas, līdz ar to nav norādīti
pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi, Lēmumā nav norādīti argumenti, uz kuru pamata SIA
„LAZDAS” pierādījumi tika noraidīti.
Lēmuma pamatojumā nav norādīti argumenti attiecībā uz SIA „LAZDAS” apstrīdēšanas iesniegumā
minēto apstrīdēšanas pamatojumu attiecībā uz Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 2., 5.
un 6.punkta un trešās daļas un 69.panta pirmās daļas nosacījumu pārkāpšanu. Līdz ar to Lēmums
pieņemts, pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 81.panta ceturto daļu.
[3.2] Lēmums ir pieņemts, pārkāpjot likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 37.panta ceturtās daļas
nosacījumus, jo gan sākotnējais lēmums, gan Lēmums ir pieņemti, neievērojot procesuālos termiņus, līdz
ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 44.pantu atbildētājam ir neatgriezeniski zudušas tiesības
izpildīt Lēmumu.
[3.3] Pieņemot Lēmumu, nav izvērtēti apstrīdēšanas iesniegumā norādītie argumenti attiecībā uz papildus
aprēķināto PVN, nokavējuma naudu un soda naudu Ls 758,81.
[3.3.1] Pieteicēja pirms darījuma veikšanas viennozīmīgi pārbaudīja, vai darījuma partneris ir PVN
maksātājs un vai pastāv citi priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai, par to pārliecinoties VID datu
bāzē.
[3.3.2] Notikušā darījuma faktiskumu neapgāžami apliecina gan darījuma apmaksa ar pārskaitījumu, gan
reāli veiktie būvdarbi pieteicējas faktiskās darbības vietā – Beļauski, Bērzpils pagasts, Balvu novads, bet
tieši nobetonētā teritorija apmēram 1000 m2 platībā, kuras izbūve bez SIA „DOKKER” pārdotajām 130
tonnām šķembu nebūtu faktiski iespējama.
[3.3.3] SIA ,,DOKKER” preci piegādāja, iesniedzot 2012.gada 23.oktobrī izrakstīto pavadzīmi Nr.DKK-
PPR11, ko parakstījis valdes loceklis S.K..
Pavadzīme saturēja visus Ministru kabineta noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu
un organizāciju” 35.11punktā noteiktos darījumu apliecinošā dokumenta rekvizītus un informāciju, kā arī
tā bija parakstīta.
[3.3.4] Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, lai liegtu PVN priekšnodokļa atskaitīšanas
tiesības, ir jāpierāda, ka rēķina saņēmējs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir
saistīts ar PVN nodokļa krāpšanu. Rēķina saņēmēja novērtējums ir izšķirošs, lai atzītu, ka priekšnodokļa
atskaitīšanas tiesības liegtas pamatoti darījumā, kas faktiski noticis, bet ne ar rēķinā norādīto personu.
Pieteicēja pirms darījuma veikšanas pārbaudīja darījuma partnera spēju piegādāt konkrētas preces, no
esošās informācijas publiskajās datu bāzēs pieteicējai nebija šaubu, ka darījuma partneris ir spējīgs kā
starpnieks iegādāties, pārdot un piegādāt nepieciešamās preces.
Tas, ka preces piegādātāja nolīgtais uzņēmējs, konkrētā auto vadītāja personā, nav pildījis maršruta lapas
un izvairījies no tahogrammas ierakstu nodrošināšanas, nenorāda, ka preci pieteicēja nav saņēmusi.
Pierādījumu neiesniegšana no preces piegādātāja nolīgtā uzņēmēja puses nav vērtējams kā pierādījums
preces netransportēšanai un faktiskajai nepiegādāšanai.
Nav saprotams VID viedoklis par preces piegādes neiespējamību vienā dienā un no tā it kā izrietošie
secinājumi, jo pavadzīme nesatur nevienu norādi uz to, ka tas tā ir bijis.
[3.3.5] Pieteicēja šajā gadījumā nebija ne preces pārdevējs, tādēļ arī tai nebija pienākuma zināt no kāda
karjera šķembas tiek ņemtas, ne preces transportētāja, tādēļ tai nebija pienākuma zināt vai maršruta lapas
tiek pildītas vai nē, vai notiek izvairīšanās no tahogrammas ierakstu nodrošināšanas, bet gan tikai preces
saņēmēja, kas savu iespēju robežās, atbilstoši pastāvošajai likumdošanai, veicot attiecīgās darbības,
pieņēma preci, noformēja pavadzīmi un veica šī darījuma apmaksu.
VID nav novērtējis, ka pretēji preces pārdevējam, kurš tikai savu paskaidrojumu ietvaros bez jebkādiem
citiem pierādījumiem, noliedz, ka neko nav pārdevis, nekādus dokumentus nav parakstījis, bet nenoliedz,
ka uz uzņēmumam piederošo norēķinu kontu ir ieskaitīta samaksa no pieteicējas per preci un preces
pārvadātājam, kurš arī noliedz, ka būtu šādu preci vedis. Tikai pieteicēja administratīvā procesa laikā nav
sniegusi savu darbību noliedzošu informāciju.
No Lēmuma satura ir redzama vienpusēja lietas elementu un faktisko apstākļu novērtējuma interpretācija,
tas ir ar mērķi veikt papildu summu aprēķinu nomaksai budžetā.
[3.3.6] VID, pieņemot Lēmumu, nav ņēmis vērā, ka nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī
samaksāto PVN var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ka
atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir bijusi krāpnieciska vai ļaunprātīga. Atsaukšanās uz
priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir krāpnieciska vai ļaunprātīga, ja nodokļu maksātājs zināja vai
viņam bija jāzina, ka izdarīdams pirkumu tas piedalās ar krāpšanos saistītā ar PVN apliekamā darbībā.
Savukārt nodokļu maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija
iecerējis kā krāpšanu vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja
veiktā darījuma, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu, nevar tikt sodīts ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību
atteikumu. Ja tas tā būtu, tas pārsniegtu to, kas nepieciešams valsts budžeta interešu aizsardzībai (sk
Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija sprieduma apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/I1
Mahageben 39.-50. punktu).
Nodokļu maksātājam ir tiesības paļauties uz darījuma likumību, t.i., ka darījums ar trešo personu nav daļa
no PVN izkrāpšanas. Valsts var noteikt saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātājs
nesaskaras ar krāpšanu vai nepiedalās tajā.
Latvijā šādi pasākumi aptver nodokļu maksātāja pienākumu pārliecināties, vai darījuma partneris ir
reģistrēts attiecīgajos valsts reģistros un nav izslēgts no tiem, kā arī to, vai preču pavaddokumentu formas
izsniedzis VID. Likumi neprasa nodokļu maksātājam pārliecināties, vai darījuma partneris patiešām
atrodas juridiskajā adresē, vai darījuma partnerim pieder preces, ko tas pārdod, vai tas izmanto paša
transportu apliekamo darījumu veikšanai, vai iznomā to, vai darījuma partneris ir izpildījis savus nodokļa
maksātāja pienākumus utt. (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada
24.maija sprieduma Nr.SKA-84/2013.12.punktu).
No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām ir secināts, ka VID nevar liegt nodokļu maksātājam
tiesības atskaitīt priekšnodokli, pamatojot ar to, ka attiecīgo pakalpojumu vai preču rēķina izsniedzējs vai
viens no tā piegādātājiem ir veicis prettiesiskas darbības, bez objektīviem pierādījumiem, kas liecinātu par
to, ka attiecīgais nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, kas pamato tiesības uz
atskaitīšanu, bija saistīts ar šā rēķina izsniedzēja izdarītu krāpšanu vai kāda cita tirgus dalībnieka piegādes
augšupeja ķēdē izdarītu krāpšanu, (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
2013.gada 24.maija sprieduma Nr.SKA-84/2013, 13.punktu).
Atteikumu izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības VID nevar pamatot vienīgi ar nodokļu maksātāja
darījuma partnera nelikumīgo vai fiktīvo darbību raksturu, jo tieši dienestam ir pienākums veikt
nepieciešamās nodokļu maksātāju pārbaudes (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija
sprieduma apvienotajā lielā Nr.C-80/11 un C-142/11 Mahageben 62.punktu). Ja ir norādes, kas pieļauj
aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esību, informētam tirgus dalībniekam varētu atbilstoši lietas
apstākļiem tikt noteikts pienākums noskaidrot informāciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš ir
iecerējis pirkt preces vai pakalpojumus, lai pārliecinātos par viņa uzticamību. Taču valsts tiesai, kurai tiek
lūgts izlemt, vai kādā konkrētā gadījumā ar nodokli apliekams darījums nav noticis, un kurā nodokļu
administrācija it īpaši pamatojas uz rēķina izsniedzēja izdarītiem pārkāpumiem, ir jānodrošina, lai
pierādījumu vērtējums netieši neradītu rēķina saņēmējam pienākumu pārbaudīt savu darījuma partneri,
kas tam principā nav jādara. Tomēr, ja apstrīdēto nodokļu rēķinu saņēmēja uzrādītajos dokumentos arī ir
konstatēti pārkāpumi, tas ir jāņem vērā, valsts tiesai veicot visaptverošu novērtējumu (sk. Eiropas
Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11 Forvards V 40. - 43.punktu).
[3.4] Ar Valsts darba inspekcijas 2011.gada 15.novembra lēmumu Nr.l2L-324-2011-014 uzliktais naudas
sods tika nomaksāts, jo pieteicējai uz to brīdi nebija pietiekoša izpratne par šīs lietas būtību.
Darba līgumi ar attiecīgajām juridiskajām personām – nodokļu maksātājiem L.P. -apliecība sērija CR
Nr.0037849, U.B. - apliecības sērija CR Nr.0000781, K.S. - apliecības sērija AJ Nr.0001847, N.P. -
apliecības sērija CR Nr.0044205, M.O. - apliecības sērija CRNr.0045630, nav noslēgti līdz pat šim
brīdim, kas tieši apliecina to, ka pieteicēja pēc būtības, uz šo brīdi izprotot savas sākotnējās rīcības
atbilstību pastāvošajai likumdošanai, ir rīkojusies likumīgi.
[3.4.1] Pieteicēja apmaksāja juridisko personu – nodokļu maksātāju iesniegtos rēķinus par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas pēc savas būtības ir pilnīgi cits process nekā regulāras darba algas izmaksa, kaut vai
tajā apstāklī, kas minēts Darba likuma 71.pantā, kur ir noteikts, ka izmaksājot darba samaksu, darba
devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un
veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā
virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
[3.4.2] Juridiskām personām – nodokļu maksātajiem, saskaņā ar Civillikuma 2213.panta nosacījumiem ir
jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam. Kā šis pasūtījums tiek nodots, ar aktu vai
bez akta, ir pušu brīva griba, līdz ar to VID norāde, ka tai skaitā darbu pieņemšanas – nodošanas aktu
neesamība norāda, ka noslēgtie līgumi pēc savas būtības nav uzskatāmi par uzņēmumu līgumiem, ir
vērtējama, kā neobjektīva.
[3.4.3] Pieņemot Lēmumu, nav izvērtēts apstāklis, ka audita laikā nav rasts pierādījums likuma „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otrās daļas 1.punktā minētajam – maksātāja ekonomiskā atkarība
no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus.
Kā tas redzams no 2013.gada 17.jūnija Audita pārskata Nr.23.8/683. 1.2.1.tabulas, nodokļu maksātāji
savus pakalpojumus ir snieguši periodiski, piemēram, 2011.gadā vidēji sešus mēnešus gadā, 2012.gadā
vidēji astoņus mēnešus gadā. Pakalpojuma apmaksas lielums arī norāda uz to, ka pakalpojums ir sniegts
nelielos apjomos.
Par pakalpojumiem sniegtās apmaksas apmērs vidēji 2011.gadā sešu, septiņu mēnešu griezumā bija
apmēram Ls 95. Šādas summas saņemšana, kas visa gada griezumā veido ikmēneša ienākumu Ls 45 - 50,
nerada nodokļu maksātāja ekonomisko atkarību no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus, tas ir no
pieteicējas.
[3.4.4] Ne 2013.gada 17.jūnija Audita pārskatā Nr.23.8/683, ne Lēmumā nav konstatēts, ka nodokļu
maksātājiem ir bijusi noteikta konkrēta darba vieta vai atpūtas vieta.
Ar pakalpojuma sniedzējiem noslēgtajos līgumos nav norādīta pakalpojumu sniedzēja darba vieta, kā arī
2013.gada 17.jūnija Audita pārskatā Nr.23.8/683 nav nevienas norādes uz audita laikā iegūtajiem
iespējamajiem pierādījumiem attiecībā uz to, ka pakalpojuma sniedzējiem būtu noteikta konkrēta vieta
atpūtai, ka pakalpojuma sniedzējiem bija pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus kā šī
uzņēmuma darbiniekiem.
[3.4.5] Lēmumā nav izteikts viedoklis per pieteicējas norādīto attiecībā uz likuma „Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” 8.panta otrās daļas 5.punktā minēto, ka maksātāja darbība notiek citas personas vadībā
vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot
apakšuzņēmējus.
Pakalpojumu sniedzējam nav izsniegts tāds pieteicējas dokuments, kā arī tāds dokuments
netika ne uzrādīts, ne iesniegts audita laikā, no kura būtu redzams, ka šī persona ir pakļauta kādam citam,
augstāku amatu uzņēmumā ieņemošajam. Kā arī ne noslēgtajā līgumā, ne citā dokumentā nav rasts
pierādījums tam, ka pakalpojuma sniedzējs darbotos kaut kā kontrolēts.
Minēto apliecina fakts, ka ne uz viena personas iesniegtā rēķina par sniegtajiem pakalpojumiem nav
atrodama papildus atzīmes. Rēķins satur tikai pakalpojuma veicēja norādīto informāciju.
[3.4.6] Lēmumā nav atsauces uz pierādījumiem tam, ka šīs personas, kas ir sniegušas savus pakalpojumus
pieteicējai, nav iesniegušas ikgadējo nodokļu maksātāju deklarāciju par 2011. un 2012.gadu un nebūtu
nomaksājušas IIN no šiem gūtajiem ienākumiem sniegto pakalpojumu kontekstā un kā iemeslu savai
šādai rīcībai minētu savu darbību kā pieteicējas darba ņēmēji. Pretēji, attiecīgie nodokļu maksātāji,
sniedzot savas Gada ienākuma deklarācijas, ir samaksājuši IIN par gūtajiem ienākumiem no pakalpojumu
sniegšanas pieteicējai. Tādējādi, Lēmumā nav pierādīta neviena no likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli” 8.panta otrās daļas 1., 3. un 5.punktā minētajām pazīmēm.
[3.4.7] Līgums ir starp pieteicēju kā pasūtītāju un individuāla darba veicēju – nodokļu maksātāju.
Pieteicējai nebija par individuālā darba veicējiem – pašnodarbinātajiem jāmaksā valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Darba ņēmējs – nodokļu maksātāju personās audita pārbaudē netika konstatēts, jo attiecīgās personas ir
pašnodarbinātā statusā.
Audita pārbaudes laikā iesniegtie līgumi ir starp pasūtītāju – pieteicēju un individuālā darba veicēju –
nodokļu maksātāju (pašnodarbināto), līdz ar to līgumā iesaistītās puses nebūdamas ne darba devējs, ne
darbinieks nerada obligāto iemaksu objektu, kas ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem
jāietur IIN.
[3.4.8] Lēmuma pamatojumā nav norādīti argumenti attiecībā uz pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā
minēto apstrīdēšanas pamatojumu attiecībā uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītās
daļas nosacījumu pārkāpumu.
[3.5] Lēmums tiek pamatots ar atsauci uz likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otro daļu,
kurā noteiktais neattiecas un nerod faktisku pierādījumu auditā konstatētajam, bet atsauce uz normatīvo
aktu, bez konstatētajiem faktiem nevar būt par objektīvu pamatu attiecīgā nodokļa papildus aprēķina
veikšanai.
Pieteicējai ar attiecīgajiem nodokļu maksātājiem noslēgtie līgumi par pakalpojumu sniegšanu un šo
līgumu ietvaros veikto rēķinu apmaksa nav ne darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība
un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata, ne darba
samaksa vai cita atlīdzība, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma
samaksa un atvaļinājuma pabalsts, komisijas nauda, prēmijas, pabalsti, kā arī darba līgumā par darba
nosacījumu maiņu paredzētā atlīdzība.
Attiecīgie nodokļu maksātāji 2011. un 2012.gadā ir deklarējuši savus ienākumus un izdevumus Gada
ienākumu deklarācijā, kā arī aprēķinājuši IIN un to maksājuši.
Tādējādi, pieteicējai papildus aprēķinātais IIN maksājums Ls 3620,12 apmērā ir aprēķināts nepamatoti.
Kā arī no pieteicējas puses nepastāvot nedeklarētajai budžetā iemaksājamā nodokļa summai, VID nebija
likumīga pamata veikt IIN soda naudas uzrēķinu Ls 3112,29 apmērā.
[3.6] Lēmums daļā par UIN netika pārsūdzēts, jo sākotnējā lēmumā nav atsauces uz šī nodokļa
aprēķiniem.
[4] VID (turpmāk arī atbildētājs) rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, atsaucoties uz Lēmumā
norādīto, un lūdz tiesu to noraidīt. Papildus paskaidro sekojošo.
[4.1] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka Lēmums ir pieņemts, pārkāpjot likuma ,,Par nodokļiem un
nodevām” nosacījumus, proti, VID nav ievērojis Lēmuma pieņemšanas termiņus, kas ir procesuāls
pārkāpums, kā arī VID ir pieļāvis virkni citus procesuālos pārkāpumus, sastādot Lēmumu.
Pirmkārt, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka procesuālo tiesību normu
pārkāpums ir jāvērtē atkarībā no tā ietekmes uz galīgo lēmumu, tas ir, jānoskaidro minētā procesuālā
pārkāpuma ietekme uz administratīvā akta saturu. Attiecībā uz privātpersonu procesuālais pārkāpums
kļūst tiesiski nozīmīgs tikai tad, ja tas ietekmēja vai varēja ietekmēt administratīvā akta saturu (skat.
2006.gada 17.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-386 7. un 8.punktu).
Līdz ar to jāpastāv cēloņsakarībai starp procesuālo pārkāpumu un citāda lēmuma iespējamību. Konkrētajā
gadījumā procesuālā termiņa nokavējums ir izskaidrojams ar lietas materiālu objektīvu izvērtēšanu.
Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā termiņa neievērošana nav ietekmējusi pieņemtā Lēmuma saturu pēc
būtības, minētais termiņa nokavējums nav uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, kas varētu
ietekmēt Lēmuma tiesiskumu.
Otrkārt, VID ieskatā lēmumā ir izvērtēti pieteicējas iebildumi saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
81.panta pirmo daļu, kā arī administratīvā procesa virzība iestādē un Lēmums atbilst Administratīvā
procesa likuma noteikumiem, līdz ar to pieteicējas iebildumi par procesuālajiem pārkāpumiem ir
nepamatoti un noraidāmi.
[4.2] SIA „DOKKER” valdes locekļa S.K. 2013.gada 15.marta paskaidrojums apliecina, ka S.K. nezina
SIA ,,DOKKER” (ko pat SIA ,,DOKKER” nav deklarējusi) darījuma partneri SIA ,,LAZDAS”, ar ko SIA
,,DOKKER” faktiski nodarbojas, līdz ar to nav konstatējama S.K. griba noslēgt darījumu ar pieteicēju un
S.K. pats nekādā veidā nevarēja piedalīties grants šķembu piegādes procesā. Līdz ar to S.K. nevarēja būt
klāt arī naudas pārskaitīšanas procesā. Turklāt maksājumu dokumenti, kas atrodas lietas materiālos, ir
grāmatvedības uzskaites dokumenti, kas neapliecina preces faktisko saņemšanu, un tie nav uzskatāmi par
tādu pierādījumu, no kā ir iespējams konstatēt pieteicējas deklarētā darījuma ar SIA ,,DOKKER” faktisko
esamību. Tas apstāklis, ka iesniegtajos samaksu apliecinošajos dokumentos, iespējams, nav trūkumu,
nevar būt par pamatu uzskatīt, ka tas pierāda faktu, ka prece ir iegādāta tieši no rēķinos minētās
komercsabiedrības.
Ņemot vērā minēto S.K. paskaidrojumu, kā arī pieteikumā norādīto (formāli apstiprina darījuma faktisko
esību), ir secināms, ka pieteicēja nav pārliecinājusies par personas identitāti, tiekoties ar konkrētu
personu, ja tāda tikšanās ir notikusi). Ja pieteicēja būtu pārbaudījusi personas identitāti, ar viņu tiekoties,
tad VID ieskatā pieteicējai bija jākonstatē, ka minētā persona nav S.K., t.i., SIA ,,DOKKER”
amatpersona, jo komercreģistrā reģistrētā amatpersona savā paskaidrojumā noliedz saimnieciskās
darbības veikšanu un nav konstatējama viņas griba iesaistīties darījuma slēgšanā. Līdz ar to pieteicēja
nevarēja nezināt par darījuma simulatīvo raksturu. Bez tam pieteicējas amatpersona nevarēja sniegt
identificējamu, pārbaudāmu informāciju par darījuma norisi, kas tikai pastiprina secinājuma par darījuma
faktisko neesību pamatotību.
[5] Pieteicēja 2014.gada 2.jūnijā iesniedza tiesā pieteikuma papildinājumus, kuros iebilst VID
secinājumiem par pieteicējas apliekamo ienākumu par automašīnas VOLVO S80, valsts reģistrācijas
numurs /TL numurs/ (2001.gada izlaiduma), pārdošanas un tirgus vērtības starpību. Pieteicējas ieskatā
tirgus cena bijusi zemāka nekā VID to ir konstatējis, ko apliecina 2011.gada 14.janvāra defektācijas akts.
Pieteicēja iebilst arī UIN aprēķinam par pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļu vajadzībām, jo pieteicēja nav
saņēmusi nekādus iebildumus vai norādes par pieļautajām neprecizitātēm, iesniedzot UIN deklarāciju par
2011.gadu.
[6] VID rakstveida paskaidrojumā pieteikuma papildinājumus neatzīst un lūdz tiesu tos noraidīt. VID
paskaidro sekojošo.
[6.1] Auditā secināts, ka G.T. likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē uzskatāma par ar
uzņēmumu SIA „LAZDAS” saistītu personu, jo viņai pieder 100% sabiedrības pamatkapitāla.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes un drošības direkcijas informāciju VOLVO S80 motora tilpums ir 2461 (cm 3),
degviela - dīzeļdegviela, līdz ar to, izmantojot VID rīcībā esošo informāciju ,,Muitas vieglo, kravas
automobiļu un motociklu cenu katalogs Nr.32” (turpmāk – katalogs) VOLVO S80 tirgus vērtība noteikta
atbilstoši katalogā norādītajai vērtībai Ls 4800.
Katalogs (izveidots Excel programmā) ir VID iekšējs dokuments, līdz ar to tas nav publiski pieejams
jebkurai personai. Tas tiek veidots, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzēju un šie dati tiek atjaunoti ik
pēc trim mēnešiem. Līdz ar to katalogs ir dokuments, uz kā pamata VID ir iespējams noteikt automobiļu
tirgus vērtību. Savukārt pieteicējas iesniegtajam defektācijas aktam nav piešķirama augsta ticamība,
nosakot atbilstošu VOLVO S80 tirgus vērtību, jo, pirmkārt, nav informācijas, vai SIA „MEGA REM” ir
tiesības vispār veikt automašīnu novērtēšanu un vai tai ir specializācija tieši automašīnu novērtēšanā. Līdz
ar to, lai varētu novērtēt automašīnas tirgus vērtību, jābūt kvalificētam novērtētājam ar speciālām
zināšanām. Otrkārt, VID ieskatā nav iespējams noteikt precīzu automašīnas vērtību, ja defektācijas aktā
tiek norādīts tikai tas, ka VOLVO S80 ir bijuši bojājumi un ir veikts remonts, kura rezultātā šie bojājumi
ir novērsti, nenorādot citus apstākļus, kas ietekmē automašīnas vērtību, piemēram, automašīnas
uzticamība un drošība, automašīnas stāvoklis tirgū, automašīnas vēsture, automašīnas izlaiduma gads un
nobraukums, kāda veida ražotāja iespējas/jauninājumi ir uzstādīti u.c. Līdz ar to nav skaidrs, kāda
aprēķinu metode ir izmantota, nosakot automašīnas vērtību (norādot vien remonta izmaksas Ls 1030, kas
pārsniedz automašīnas faktisko vērtību). Līdz ar to VID pamatoti palielināja pieteicējas apliekamo
ienākumu par automašīnas VOLVO S80 pārdošanas un tirgus vērtības starpību Ls 4300 apmērā.
[6.2] 2010.gada 14.janvārī laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis” Nr.7 tika publicēts, ka pieteicējas darbības
vieta Balvu novads, Bērzpils pagasts bija īpašo teritoriju statusā līdz 2010.gada 31.decembrim, taču
periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim Balvu novadam nav piešķirts īpašās
teritorijas statuss.
Tā kā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim Balvu novadam nav piešķirts īpaši
atbalstāmās teritorijas statuss, tad, aprēķinot nolietojumu nodokļu vajadzībām, nav piemērojams
koeficients (no 1,5 - 2). VID ir pamats veikt pieteicējai noteiktā pamatlīdzekļu nolietojuma pārrēķinu,
samazinot to par Ls 13 582 un nosakot Ls 64 696 apmērā. Līdz ar to VID pamatoti par Ls 15 085 (Ls
4300 + Ls 13 582 - Ls 2797) palielināja koriģēto apliekamo ienākumu, nosakot to Ls 76 949 apmērā, un,
ņemot vērā saņemto valsts atbalstu vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai Ls 41 650 apmērā un
iepriekšējo gadu nesegtos zaudējumus Ls 24 533, noteica ar UIN apliekamo ienākumu Ls 10 766 un
aprēķināja no tā UIN Ls 1615.
VID ieskatā pieteicēja nepamatoti iebilst VID secinājumiem par UIN aprēķina pareizību par
pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļu vajadzībām, norādot, ka pieteicēja nav saņēmusi nekādus iebildumus
vai norādes par pieteicējas pieļautajām neprecizitātēm, jo no likuma „Par nodokļiem un nodevām”
15.panta pirmās daļas 3.punkta, 23.panta otrās daļas un 16.panta 6.punkta izriet, ka likumdevējs ir
paredzējis noteiktu laika periodu (trīs gadi), kurā deklarācijā kļūdaini norādītās ziņas, ja tādas ir,
iespējams labot vai precizēt, kā arī VID ir noteiktas tiesības papildus aprēķināt nodokļus, ja tas apstiprinās
nodokļu pārbaudes (konkrētajā gadījumā audita pārbaudes) rezultātā.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā elektronisko dokumentu
pieņemšana ir procesuāla darbība (dokuments tiek pieņemts, datus apstrādājot automātiski), tas nenozīmē,
ka VID neapstrīd konkrētus datus. To uzreiz nevar pārbaudīt. Lai datu ticamību un pareizību pārbaudītu,
ir nepieciešams veikt likumā ,,Par nodokļiem un nodevām” 1.pantā paredzētos kontroles pasākumus
(konkrētajā gadījumā audita pārbaude), salīdzinot pieteicējas grāmatvedības reģistrus ar VID rīcībā esošo
informāciju. Līdz ar to pieteicējas pievienotajai Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izdrukai ir tikai
informatīvs raksturs, kā arī iebildumi par VID secinājumiem ir nepamatoti un noraidāmi.
[6.3] Kā izriet no Lēmuma, lietā pastāv strīds par to, vai pieteicēja auditējamajā periodā ir nodarbinājusi
audita pārskata 1.2.1.tabulā minētās personas kā darba ņēmējus un vai tai bija pienākums ieturēt IIN no
izmaksātās atlīdzības, kā arī aprēķināt VSAOI.
VID ņēma vērā Valsts darba inspekcijas (turpmāk - VDI) pieņemto 2011.gada 15.novembra lēmumu
Nr.12L-324-2011-014, kurā tika secināts, ka pieteicējai ir jānoformē darba attiecības atbilstoši Darba
likumam.
Pieteicēja noformēja vienošanās par grozījumiem līgumos ar audita pārskata 1.2.1.tabulā minētajām
personām, taču šīs vienošanās nemaina faktu, ka pieteicēja nepamatoti ir izvairījusies no IIN un VSAOI
iemaksu veikšanas valsts budžetā. Proti, pieteikuma papildinājumos pievienotās vienošanās papildus
nosaka konkrētu samaksu par gabaldarbu un groza pakalpojuma ņēmēja un sniedzēja pienākumus, taču
minētās vienošanās nemaina faktu, ka pieteicēja audita pārskata 1.2.1.tabulā minētās personas nodarbina
kā savus darbiniekus. Par to norāda vēl citi apstākļi.
VDI 2011.gada 4.novembrī veica pārbaudi un konstatēja, ka ar K.S., U.B. un M.O. kā individuālā darba
veicējiem ir noslēgti līgumi, atbilstoši kuriem samaksa par darbu tiek veikta pēc nostrādāto stundu skaita.
Minētās personas paskaidroja, ka strādāja pie pieteicējas uz darba līguma pamata, darba laiks pēc
vienošanās un samaksa pēc padarītā darba, faktiski norādot uz darba tiesiskajām attiecībām ar pieteicēju.
Bez tam lietā ir pieteicējas sekretāres G.C. paskaidrojums, kurā norādīts, ka ar individuālā darba
veicējiem noslēgts līgums par stundu darba apmaksu. Pieteicēja sazāģē dēlīšus, kuri jāsakrauj pakās,
tāpēc uz noteiktām stundām tiek izsaukti individuālā darba veicēji, G.C. veic nostrādāto stundu uzskaiti
tabelē, mēneša beigās tiek saskaitītas nostrādātās stundas un aprēķināta darba alga. Individuālā darba
veicēji izsniedz rēķinus pieteicējai.
Turklāt pieteicējas izpilddirektors A.T. VDI norādīja, ka tuvākajā laikā ar individuālā darba veicējiem tiks
noslēgts rakstveida darba līgums. Tādā veidā pieteicēja faktiski atzinusi to, ka starp pieteicēju un
individuālā darba veicējiem esošās darba attiecības ir noformējamas uz darba līguma pamata, nevis kā
darba attiecības noformējusi pieteicēja. Minētais paskaidrojums nonāk pretrunā ar tiesas sēdē paskaidroto,
ka pieteicēja nav atzinusi VDI pārbaudē konstatēto.
Nosakot, vai pastāv pēc būtības darba tiesiskās attiecības, tiek ņemts vērā Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 3.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-36/2011 9.punkts, kas
nosaka, lai pareizi konstatētu, vai konkrēta darba (uzdevuma) veikšana notikusi tieši darba tiesisko
attiecību ietvaros, ir vērtējams, vai pastāv darba tiesisko attiecību iezīmju kopums. Viena no iezīmēm ir
atlīdzības attiecības. Taču par darba tiesisko attiecību esību var liecināt arī citas iezīmes, kas vērtējamas
kopumā, piemēram, ka svarīgāks ir darba process, nevis tikai darba rezultāts, darbinieks ir pakļauts
noteiktai darba kārtībai un darba devēja norādījumiem, tās ir ilgstošas, turpinātas tiesiskās attiecības, jo
tās parasti nenodibina uz vienu darba izpildījumu.
Pretēji pieteicējas pieteikumā norādītajam, ja VID auditā konstatē atbilstību kaut vienai no likuma ,,Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.2daļā noteiktajām pazīmēm, tad VID ir tiesības attiecīgo
atlīdzību aplikt ar IIN un VSAOI kā algota darba ienākumu. Izvērtējot lietā esošo informāciju, VID
konstatē, ka pieteicēja ar auditā pārskata 1.2.1.tabulā minētajām fiziskām personām noslēgtie līgumi un
vienošanās pēc savas būtības nav uzskatāmi par uzņēmumu līgumiem, jo tajos nav konstatējamas
uzņēmuma līguma pazīmes, darba tiesiskās attiecības nodibinātas uz ilgstošāku laika periodu, pieteicējas
nodarbinātās fiziskās personas nav sagatavojušas un iesniegušas darbu pieņemšanas - nodošanas aktus,
pieteicēja veic instruktāžu pirms darbu veikšanas, fiziskās personas darbu veic pieteicējas teritorijā,
ievērojot arī darba drošības un kārtības noteikumus (ko nevar neievērot juridiskas personas teritorijā), kā
arī no noslēgtajiem līgumiem un vienošanās neizriet tas, ka fiziskajām personām būtu iespēja piesaistīt
kādu citu personu pakalpojumu sniegšanā.
Pieteikuma papildinājumos pievienotais VDI 2014.gada 24.marta lēmums Nr.12X-324-2014-13 nav
būtisks pierādījums lietā, jo pārbaudes periods (2014.gada 5.marts) ir krasi atšķirīgs no 2011.gada
4.novembrī veiktās pārbaudes. Turklāt pārbaudes mērķi, līdzīgi kā VID, var būt atšķirīgi.
[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu un pieteikuma papildinājumus uzturēja uz tajos norādīto
argumentu pamata.
Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumam nepiekrita, atsaucoties uz Lēmumā un rakstveida
paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.
Lietā tika nopratināti liecinieki M.V., A.L., K.S., U.B., M.O., L.P. un N.P..
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības,
izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.
[9] Izvērtējot pieteikumā norādītos pieteicējas iebildumus par pārsūdzēto Lēmumu, secināms, ka
pieteicēja nepiekrīt papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem, primāri norādot uz VID pieļautajiem
būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem, kuru dēļ vien Lēmums būtu atceļams.
Tādējādi tiesa izskatāmajā lietā primāri vērtēs, vai VID ir pieļāvis procesuālos pārkāpumus, bet gadījumā,
ja ir pieļāvis, kāda ir to ietekme uz konkrētās lietas rezultātu.
[10] Pieteicēja uzskata, ka Lēmums ir prettiesisks, jo, pirmkārt, iestāde nav ievērojusi likumā noteikto
termiņu sākotnējā lēmuma pieņemšanai, otrkārt, Lēmums pieņemts, neievērojot viena mēneša termiņu,
lietā nav pieņemts lēmums par Lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, kā arī Lēmums pieņemts,
neievērojot četru mēnešu termiņu.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešā daļa noteic, ka nodokļu administrācija pieņem
lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas
(audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir
pagarinājusi lēmuma pieņemšanas termiņu atbilstoši šā panta 3.1daļai.
No minētā izriet vispārīgs nosacījums, ka nodokļu audits nodokļu administrācijai ir jāpabeidz 90 dienu
laikā kopš tā uzsākšanas. Tikai izņēmuma gadījumā nodokļu administrācijas augstākā amatpersona
atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3. 1daļai var pagarināt lēmuma par audita
rezultātiem pieņemšanas termiņu. Tātad likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.1daļā, iepretim
likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešajai daļai, ir noteikts speciāls regulējums, kādā
izdarāmas atkāpes no vispārīgi audita veikšanai paredzētā 90 dienu termiņa.
Pieteicējai nodokļu audits tika uzsākts 2013.gada 18.martā, bet pabeigts – 17.jūnijā, tātad kopumā tas tika
veikts 91 dienu.
Administratīvā procesa likuma 41.pants noteic, ka procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos
termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka iestāde. Minētā likuma 43.panta otrā daļa
noteic, ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā
diena ir nākamā darba diena. Savukārt likumā „Par nodokļiem un nodevām” nav paredzēta atšķirīga
(speciāla) kārtība termiņa skaitījumam, ja tā pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta
svētku diena.
Tā kā 2013.gada 16.jūnijs bija svētdiena, tad termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena, līdz ar to
sākotnējais lēmums ir pieņemts atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešajā daļā
noteiktajam tiesiskajam regulējumam.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo daļu, ja administratīvā lieta ierosināta uz
iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no
iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks
termiņš administratīvā akta izdošanai.
Ņemot vērā apstākli, ka pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums iestādē saņemts 2013.gada 19.jūlijā (lietas
1.sējuma 38.lapa), tad lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu saskaņā ar Administratīvā procesa
likuma 81.panta pirmo daļu atbildētājai bija jāizdod mēneša laikā, tas ir līdz 2013.gada 19.augustam.
Lēmums pieņemts 2013.gada 25.novembrī, proti, neievērojot viena mēneša termiņu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā
daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem
mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 37.panta ceturtajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests
izskata iesniegumu un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors to
var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas.
Lietā nav informācijas, ka VID ģenerāldirektors būtu pieņēmis lēmumu par termiņa pagarināšanu, uz
šādiem apstākļiem nenorāda arī VID savos rakstveida paskaidrojumos.
Tādējādi secināms, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā nav pagarināts lēmuma par
apstrīdēto administratīvo aktu izdošanas termiņš, līdz ar to atbildētājs ir pieļāvis likuma „Par nodokļiem
un nodevām” 37.panta ceturtās daļas pārkāpumu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 49.panta ceturto daļu, ja šis likums vai cits normatīvais akts
nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam
vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo
darbību vairs nevar izpildīt, ja vien iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga
pamatojuma.
Kā atzīts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta judikatūrā augstākas iestādes lēmuma
(administratīvais akts tā galīgajā noformējumā) izdošana nav procesuālā darbība Administratīvā procesa
likuma 49.panta izpratnē. Procesuālās darbības ir tādas, kas ir vērstas uz galīgā procesa rezultāta
sasniegšanu, bet nevis pats rezultāts, šajā gadījumā, administratīvais akts. Gadījumā, ja augstāka iestāde
savlaicīgi neizdod administratīvo aktu, pieteicējai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta
piekto daļu ir tiesības, arī nesagaidot augstākas iestādes lēmumu, vērsties tiesā par administratīvā akta
atcelšanu (par galīgo uzskatot to redakciju, kādu persona pēdējo ir saņēmusi), turklāt tādā gadījumā ir
pieļauts ilgāks pārsūdzības termiņš. Lai arī iestādei noteiktā termiņa neievērošana ir procesuāls
pārkāpums, procesuālais pārkāpums jāvērtē atkarībā no tā ietekmes uz galīgo lēmumu. Šajā gadījumā jau
no iepriekš minētās Administratīvā procesa likuma 188.panta piektās daļas var secināt, ka termiņa
nokavējuma sekas nevis ietekmē lietas iznākumu, bet ietekmē pārsūdzības termiņu un kārtību (sk.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta SKA-125/2007 23.5.punktu, 2008.gada 29.maija
sprieduma SKA – 218/2008 11.punktu).
Ņemot vērā norādīto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā atbildētājs nav ievērojis tieši Lēmuma
izdošanas termiņu, proti, administratīvā akta galīgā noformējuma izdošanas termiņu. Līdz ar to
konstatētais procesuālais pārkāpums pēc būtības nav ietekmējis administratīvā procesa iestādē rezultātu
un nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu, kas būtu par pamatu pārsūdzētā Lēmuma atzīšanai
par prettiesisku.
[11] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējami Administratīvā
procesa likuma 74.pantā minētie procesuālie pārkāpumi, kas liecinātu, ka Lēmums ir spēkā neesošs. Tiesa
konstatē, ka Lēmums pieņemts atbilstoši atbildētāja kompetencei, Lēmumā ir atsauces uz tiesību normām,
Lēmums satur Administratīvā procesa likuma 67.panta otrajā daļā minētās sastāvdaļas. Apstāklis, ka
pieteicējas reģistrācijas numurs ir norādīts Lēmumā tekstā nevis sadaļā, kur norādīts Lēmuma adresāts, ka
Lēmumā nav norādīta pieteicējas adrese, izskatāmajā gadījumā nevar ietekmēt Lēmuma tiesiskumu, jo
Lēmumā pieļautās nepilnības nav būtiskas un tās nav ietekmējušas Lēmuma saturu pēc būtības. Tiesa
nekonstatē, ka atbildētājs būtu pieļāvis Administratīvā procesa likuma 14. 1panta un 62.panta pirmās daļas
nosacījumu pārkāpumu. Pieteicējai tika dota iespēja sniegt paskaidrojumus lietā. Minēto apliecina gan
lietas materiālos esošais sākuma sarunas protokols un nobeiguma sarunas protokols, gan pieteicējas
valdes locekles G.T. 2013.gada 14.jūnija paskaidrojumi. VID Lēmumā ir atbildējusi uz būtiskajiem
argumentiem, ko pieteicēja norādījusi savos paskaidrojumos un sūdzībā. Turklāt, tiesas ieskatā, gadījumā
ja pieteicēju neapmierina atbildētāja sniegtā argumentācija, tas nenozīmē, ka šādu pretargumentu nav.
Atbildētājam nav pienākums atbildēt uz visiem argumentiem, bet gan tikai uz tādiem būtiskiem
argumentiem, kas varētu mainīt lietas rezultātu. Turklāt, jāņem vērā, ka atbilde uz konkrētu argumentu
var tikt iekļauta arī pašā administratīvā akta pamatojumā, kas pats par sevi jau var izslēgt privātpersonas
paustā pamatojuma piemērošanu.
[12] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim)
10.panta pirmās daļas 1.punkts paredzēja nodokļu maksātāju tiesības no budžetā maksājamās nodokļa
summas kā priekšnodokli atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos
norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu
nodrošināšanai. Kā atzīts administratīvo tiesu praksē, tad citētās tiesību normas ietvaros nepietiek ar to
vien, ka formāli ir izrakstīts, saņemts un apmaksāts rēķins, bet ir nepieciešams konstatēt arī to, vai preces
un pakalpojumi ir reāli saņemti no tās personas, kas ir norādīta nodokļa rēķinā, un vai pēc preču un
pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā satura un būtības tie nodrošina citus ar nodokli apliekamus
darījumus, tas ir, vai rada jaunu pievienoto vērtību un pārnes savu vērtību jaunražotās preces un
pakalpojuma sastāvā, par ko galējais patērētājs samaksās PVN.
Minēto apgalvojumu apstiprina arī priekšnodokļa definīcija, kas bija ietverta likuma „Par pievienotās
vērtības nodokli” 1.panta 9.punktā. Atbilstoši šai definīcijai priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta
ar PVN apliekamajai personai PVN rēķinā par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tās saimnieciskās
darbības nodrošināšanai. Tātad, piemērojot minētā likuma 1.panta 9.punktu un 10.panta pirmās daļas
1.punktu, kā arī izmantojot sistēmiskās tulkošanas metodi, jāsecina, ka priekšnodokļa atskaitīšanas
tiesības balstās uz preču un pakalpojumu faktisku saņemšanu no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN
apliekamās personas, turklāt, pēc preču un pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā satura un būtības, tiem
jānodrošina citus ar nodokli apliekamus darījumus. Uz šādu tiesību normu interpretāciju ir norādījis arī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nodokļu lietu praksē (sk., piemēram, lietas SKA-
85/2004, SKA-205/2004; SKA-23/2005, SKA-28/2005, SKA-214/2005, SKA-233/2005 un citas).
Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, formāla likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta
pirmās daļas 1.punkta prasību izpilde vēl nedod pamatu uzskatīt, ka darījums ir noticis un attiecīgais
nodokļu maksātājs tāpēc ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli, proti, reāli ir jāpastāv šādiem
priekšnoteikumiem: 1) persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli
apliekamā persona; 2) tā saņēmusi un preču piegādes gadījumā samaksājusi pievienotās vērtības nodokļa
rēķinu; 3) pakalpojums vai preces saņemti no citas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas,
kas atbilstošā kārtībā reģistrēta Dienestā; 4) saņemtās preces vai pakalpojums tiek izmantoti savu ar PVN
apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekama prece vai pakalpojums (sk.
Senāta 2007.gada 25.jūnija sprieduma lietā SKA-296/2007 12.punktu, 2007.gada 12.aprīļa sprieduma
lietā SKA-125/2007 9.punktu, 2006.gada 17.janvāra sprieduma lietā SKA-14/2006 12.punktu). Lai
izmantotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, obligāti ir jāpastāv visiem augstāk minētajiem
priekšnoteikumiem, tai skaitā precei vai pakalpojumam jābūt saņemtam tieši no attaisnojuma dokumentos
norādītā nodokļu maksātāja, proti, nodokļu rēķinam ir jāatbilst faktiski notikušajam darījumam. Ja kaut
viens no priekšnoteikumiem iztrūkst, tad personai nav tiesību veikt priekšnodokļa atskaitījumu.
Arī atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai, darījumam ir jābūt faktiski notikušam. Lai kādu
darbību vērtētu par saimniecisku darbību, ir jāņem vērā saimnieciskās realitātes princips. It īpaši tas ir
pamata kritērijs, lai piemērotu PVN sistēmu (sk. 1997.gada 20.februāra sprieduma lietā C-260/95
Commisioners of Customs and Excise pret DFD.S A/S 23.punktu, 2007.gada 28.jūnija sprieduma lietā
Nr.C- 73/06 Planzer Luxcinhourg 43.punktu).
[13] No izskatāmās lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja 2012.gada oktobra PVN deklarācijā
atskaitīja kā priekšnodokli Ls 614,25 saskaņā ar SIA „DOKER” vārdā noformēto 2012.gada 23.oktobra
pavadzīmi Nr.DKK-PPR11 (turpmāk – pavadzīme) par grants šķembu – 130 tonnu piegādi no grants
karjera /Adrese/, kurā kā pārvadātājs norādīta SIA ,,SKRIN”, automašīna /TL numurs/, autovadītājs -
A.L..
[13.1] Audita laikā VID konstatējis, ka atbilstoši informācijai Tabores pagasta zemesgrāmatas nodalījumā
Nr.29, kadastra numurs /numurs B/, adrese ,/Adrese/”, /adrese/ nav norādes par grants izstrādēm - karjeru.
Tādējādi secinājis, ka nav identificējama pavadzīmē norādītā preces izsniegšanas vieta, līdz ar to nav gūts
apstiprinājums pavadzīmē norādītās preces izcelsmei un tās saņemšanai no SIA ,,DOKKER”.
No SIA ,,Skrin” iesniegtajām automašīnas, valsts reģistrācijas numurs /, autovadītājs A.L., maršruta
lapām un tahogrammām VID konstatējis, ka tās neapliecina faktu, ka minētā automašīna būtu veikusi
braucienus pavadzīmē noteiktajā maršrutā – /Adrese/. Kā arī izvērtējot CSDD datu bāzes informāciju par
minētās automašīnas kravnesību un attālumu starp preces izsniegšanas vietu un piegādes vietu, VID
secinājis, ka pavadzīme satur nepatiesu informāciju par preču transportēšanu, jo tajā norādītais transporta
pakalpojumu sniedzējs noliedz pakalpojuma sniegšanu, kā arī nav iespējams pārvadāt vienas dienas laikā
ar pavadzīmē norādīto automašīnu 130 tonnas grants šķembu pavadzīmē norādītajā maršrutā, līdz ar to
nav gūts apstiprinājums pavadzīmē norādītās preces transportēšanai.
Audita laikā VID konstatējis, ka SIA ,,DOKKER” deklarētais darbības veids ir plaša sortimenta preču
vairumtirdzniecības starpnieku darbība, ka komercsabiedrība juridiskajā adresē Liepājas ielā 37-27, Rīgā
(no 2012.gada 13.janvāra līdz 2013.gada 12.februārim) un Daugavas ielā 34B, Kraujās, Naujenes pagastā,
Daugavpils novadā (no 2013.gada 13.februāra) nav sasniedzama (nesaņem VID pasta sūtījumus), ka
SIA ,,DOKKER” VID iesniegtajā 2012.gada oktobra darba devēja ziņojumā deklarējusi divus darba
ņēmējus ar aprēķināto darba algu, kura ir mazāka par minimālo. SIA ,,DOKKER” 2013.gada 21.martā
izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības
apturēšanu. Komercsabiedrība 2012.gada oktobra PVN deklarācijā uzrādīja iegādes darījumus ar SIA
,,BLANX 4”, kura PVN deklarācijā nav deklarējusi darījumus ar SIA ,,DOKKER”.
Atbilstoši SIA ,,DOKKER” valdes locekļa (no 2012.gada 13.janvāra līdz 2013.gada 26.aprīlim) S.K.
2013.gada 15.marta paskaidrojumiem, viņš par SIA ,,DOKKER” amatpersonu kļuva pēc trešās personas
lūguma, par uzņēmuma darbību neko nezina, uzņēmuma vārdā nekādus darījumus nav veicis un nav
pilnvarojis nevienu rīkoties savā vai SIA ,,DOKKER” vārdā, nezina, kas veica grāmatvedības uzskaiti un
kur glabājas SIA ,,DOKKER” dokumenti, nav parakstījis darījuma dokumentus, kā arī lūdzis anulēt visus
laika periodā no 2012.gada 13.janvāra līdz 2013.gada 26.aprīlim noformētos darījumus.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī Komerclikuma 221.panta
pirmajā daļā un Civillikuma 1410.pantā noteiktajam SIA ,,DOKKER” amatpersonas paskaidrojumi ir
atzīstami par tiesiski iegūtiem pierādījumiem lietas faktisko apstākļu noskaidrošanai un attiecīgo darījumu
faktiskās esības apstrīdēšanai.
Lai noskaidrotu, vai SIA ,,DOKKER” vārdā noformētajā pavadzīmē uzrādīto preci piegādājusi minētā
komercsabiedrība un vai preces piegāde notikusi tādā apjomā, kā tas uzrādīts pavadzīmē, auditā pamatoti
apkopota un vērtēta informācija par pavadzīmē norādītajām darījumā iesaistītajām personām.
[13.2] LiecinieksA.L., kurš 2012.gada 23.oktobra pavadzīmē Nr.DKK-PPR11 norādīts kā autovadītājs,
tiesas sēdē liecināja, ka grants šķembas SIA „LAZDAS” ar pavadzīmē norādīto transportlīdzekli nav
vedis, ka SIA „Skrin” nav tādas tehnikas, lai pārvadātu grants šķembas, ka SIA „Skrin” no SIA
„LAZDAS” pārvadāja tikai skaidas un šķeldu.
Izvērtējot visu šajā punktā minēto, tiesa secina, ka VID pamatoti apstrīdējis SIA ,,DOKKER” iespējas
sniegt pieteicējai pakalpojumus un piegādāt preci pavadzīmē norādītajā apmērā. Ikvienam nodokļa
rēķinam ir jāatbilst faktiski notikušam darījumam. Tādējādi priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības pastāv
tikai tad, ja darījums ir faktiski noticis. Gadījumā, ja VID pamatoti apšauba, vai darījums ir faktiski
noticis, personai, kas izmanto tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir jāpierāda likumā noteikto
priekšnoteikumu esība, proti, tai jāspēj pierādīt, ka darījums ir faktiski noticis (sk. Senāta 2005.gada
25.oktobra sprieduma lietā SKA-311/2005 11.punktu).
Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka VID pamatoti apstrīdējis pieteicējas grāmatvedības
reģistros iegrāmatotā darījuma ar SIA ,,DOKKER” faktisko esību, kā arī pamatoti secinājis, ka minētās
sabiedrības vārdā noformētais rēķins satur nepatiesu informāciju un tas likuma „Par grāmatvedību” 2. un
7.panta izpratnē nav atzīstams par grāmatvedības attaisnojuma dokumentu ierakstu veikšanai
grāmatvedības reģistros un par nodokļa rēķinu, atbilstoši kuram ir atskaitāms priekšnodoklis.
[14] Eiropas Savienības tiesas 2006.gada 6.jūlija spriedumā apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un Nr.C-
440/04 ,,Axel Kittel pret Etat Belge un Etat Belge pret Recolta Recycling SPRL” ir atzīts, ka
priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir PVN mehānisma neatņemama sastāvdaļa un principā nevar tikt
ierobežotas. Tās ir izmantojamas nekavējoties attiecībā uz visiem ar darījumiem saistītajiem nodokļiem.
Uzņēmējiem, kas dara visu, ko no tiem saprātīgi varētu pieprasīt, lai nodrošinātu, ka to darījumi neveido
daļu no shēmas, kurās ietilpst PVN vai kādas citas krāpšanas darījums, ir jāvar paļauties uz šo darījumu
likumību, neriskējot zaudēt savas tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN. Nodokļa maksātāja, kas
veic darījumus, tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN nevar ietekmēt arī tas, ka piegādes shēmā,
kurā ietilpst šie darījumi, cits darījums, kas, nodokļa maksātājam par to neko nezinot, ticis veikts pirms
vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu. Turpretim nodokļa maksātājs,
kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar krāpšanos ar PVN saistītā darbībā,
ir krāpšanās dalībnieks, pie tam neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos gadījumos
atskaitīšanas tiesību izmantošana ir atsakāma. Lietas dalībnieki nevar pamatoties uz Eiropas Savienības
tiesību normām krāpnieciskā vai ļaunprātīgā nolūkā. Kopienas tiesiskā regulējuma piemērošana nav
paplašināma tiktāl, lai iekļautu uzņēmēju ļaunprātīgu rīcību, t.i., darījumus, kas netiek veikti parastu
komercdarījumu ietvaros, bet gan tikai, lai ļaunprātīgi baudītu Kopienas tiesību sniegtās priekšrocības. Šis
ļaunprātīgās rīcības aizlieguma princips ir piemērojams arī PVN jomā (sk. Eiropas Savienības tiesas
2006.gada 21.februāra sprieduma lietā Nr.C-255/02 68. – 70.punktu). Ja nodokļu pārvalde nolemtu, ka
tiesības uz nodokļa atskaitījumu tika izmantotas krāpnieciski vai ļaunprātīgi, tai ar atpakaļejošu spēku
būtu tiesības pieprasīt atskaitīto summu atmaksāšanu. Jebkurā gadījumā valsts tiesai ir tiesības atteikt
izmantot tiesības uz nodokļa atskaitījumu, ja uz objektīvu pierādījumu pamata tiek atzīts, ka šīs tiesības
tika izmantotas krāpnieciski un ļaunprātīgi (sk. Eiropas Savienības tiesas 2005.gada 3.marta sprieduma
lietā Nr.C-32/03 33. un 34.punktu).
Savukārt 2013.gada 28.februāra rīkojumā, kas izdots prejudiciālajā lietā Nr.C-563/11, Eiropas Savienības
tiesa ir norādījusi, ka cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un iespējamo
ļaunprātīgo rīcību ir ar Sesto direktīvu atzīts un ar to iedrošināts mērķis, un individuāli nevar krāpnieciski
vai ļaunprātīgi atsaukties uz Savienības tiesību normām. Tādējādi valsts iestādēm un tiesām ir jāatsaka
tiesības uz atskaitīšanu, ja ir konstatēts, ievērojot objektīvus elementus, ka šīs tiesības ir izvirzītas
krāpnieciski vai ļaunprātīgi (sk. rīkojuma 36. un 37.punktus).
Tādējādi Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu saglabājas tikai
tad, ja nepastāv krāpnieciska vai ļaunprātīga rīcība. Sestā direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā iestājas
pret nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli, ja darījumi, kas piešķir šādas tiesības, ir
uzskatāmi par ļaunprātīgu rīcību. Tāpat arī nodokļa maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka,
izdarīdams pirkumu, tas piedalās ar PVN izkrāpšanu saistītā darbībā, saskaņā ar Sestās direktīvas
mērķiem ir jāuzskata par šīs krāpšanās dalībnieku neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu no preču
tālākpārdošanas vai nē.
Savukārt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka, izvērtējot pārbaudē
konstatētos faktiskos apstākļus, katrs no darījumu faktiskās neesības pierādījumiem atsevišķi var būt arī
apstrīdams no nodokļu maksātāja viedokļa, bet, izvērtējot situāciju kopumā, gandrīz neiespējama ir visu
šo apstākļu nejauša sakritība. Tātad tie kopumā liecina par to, ka darījumi faktiski nav notikuši (sk.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 31.augusta sprieduma lietā SKA-
250/2012 6.punktu).
Lietā konstatētie faktiskie apstākļi to kopumā liecina par to, ka konkrētajā gadījumā ir veikta tikai
dokumenta formāla noformēšana par faktiski neesošu darījumu. No lietas materiāliem ir secināms, ka SIA
„DOKKER” vārdā noformētajā rēķinā norādītā informācija neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un šīs
komercsabiedrības rekvizīti izmantoti faktiski neesoša darījuma noformēšanā. Lietā konstatētie faktiskie
apstākļi liecina par precīzu koordināciju darījuma noformēšanā, ko ir iespējams panākt ar darījumā
iesaistīto dalībnieku iepriekšēju saskaņotu darbību. Izvērtējot šos apstākļus, tiesa secina, ka to nejauša
sakritība nav iespējama, savukārt šo apstākļu kopums liecina par to, ka pieteicēja ir iesaistījusies faktiski
nenotikušā darījumā. Turklāt tiesas ieskatā pieteicēja zināja, ka, noformējot darījumu ar SIA„DOKKER”,
tā ir piedalījusies ar PVN krāpšanos saistītā darbībā. Tiesa ņem vērā arī to, ka pieteicējas pārstāvji tiesas
sēdē nevarēja neko paskaidrot par minētā darījuma apstākļiem, kā vien norādīja, ka pavadzīme ir
noformēta atbilstoši likuma prasībām. Proti, pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē sākotnēji skaidroja, ka
darījuma partneris tika atrasts ar starpnieka palīdzību, ka, iespējams, to ieteica apkārtesošie uzņēmumi,
kādi konkrēti, to pieteicējas pārstāvis nevarēja pateikt. Vēlāk skaidroja, ka SIA„DOKKER” veda grants
šķembas kaimiņiem, ka pieteicēja vienojās ar šoferi, ka atvedīs grants šķembas arī pieteicējai. Norādīja,
ka neuzskatīja par nepieciešamu kontaktēties ar SIA„DOKKER” amatpersonām, ka līgums par darījumu
rakstveidā netika noslēgts. Pieteicējas pārstāvji tiesas sēdē nevarēja paskaidrot, kura no pieteicējas
amatpersonām vai kāda cita persona ir vienojies ar šoferi par šķembu piegādi. Līdz ar to konkrētajā
gadījumā ir konstatējama ieinteresētība darījumu noformēt tādā veidā, lai pieteicēja iegūtu finansiālas
priekšrocības no kopējās PVN sistēmas.
Tādējādi tiesa atzīst, ka VID pamatoti un atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta
pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem samazinājis sabiedrības atskaitāmo priekšnodokli par Ls 614,25.
Attiecībā par pieteicējas uzskatu, ka, izvēloties darījuma partneri, pietiek ar pārliecināšanos PVN reģistrā
par to, ka šis darījuma partneris ir PVN maksātājs, kā arī Uzņēmumu reģistrā par konkrētās personas
paraksta tiesībām, tiesa norāda sekojošo.
Eiropas Savienības tiesa 2013.gada 28.februāra rīkojumā, kas izdots prejudiciālajā lietā Nr.C-563/11, cita
starp arī norādījusi, ka gadījumā, ja ir norādes, kas pieļauj aizdomas par nelikumību vai krāpšanas
esamību, informētam tirgus dalībniekam varētu atbilstoši lietas apstākļiem noteikt pienākumu noskaidrot
informāciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš iecerējis pirkt preces vai pakalpojumus, lai
pārliecinātos par viņa uzticību (sk. rīkojuma 40.punktu).
Tātad pretēji pieteicējas viedoklim Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi uz nepieciešamību konstatēt arī
pietiekamu rūpību nodokļu maksātāja darījuma partera izvēlē, kas būtu atbilstoša informētam tirgus
dalībniekam. Līdz ar to pat gadījumā, ja tiek konstatēts, ka konkrētā prece ir piegādāta (pakalpojums ir
sniegts), tomēr to nav veikusi rēķinā (pavadzīmē) norādītā komercsabiedrība, ir izvērtējams jautājums par
to, vai nodokļu maksātājs savu darījuma parteri ir izvēlējies ar pietiekamu rūpību un tikai tad, ja
secināms, ka rūpība ir bijusi atbilstoša informēta tirgus dalībnieka rīcībai, nodokļu maksātājam ir tiesības
uz PVN atskaitīšanu.
[15] VID, pamatojoties uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13. 2panta pirmo daļu un Ministru
kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1028 „Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība
darījumos ar kokmateriāliem” 8.punktu par Ls 164,89 samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par
darījumu ar zemnieku saimniecību „Līdumi” (2011.gada 28.aprīļa pavadzīme LAZ 100092) par
kokmateriālu realizēšanu, jo zemnieku saimniecību „Līdumi” nav reģistrēta VID ar PVN apliekamo
personu reģistrā.
Pieteicēja iebildumus pret Lēmumu šajā daļā nav izteikusi, arī tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja,
ka iebildumu pret papildus aprēķināto PVN par minēto darījumu nav, taču ievērojot, ka Lēmums ir
pārsūdzēts pilnībā, tad tiesa pārbaudīs Lēmuma tiesiskumu arī šajā daļā.
Izvērtējot audita pārbaudē konstatētos apstākļus kopsakarā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”
13.2panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1028 „Pievienotās
vērtības nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar kokmateriāliem” 8.punkta normu, tiesa secina, ka
VID pamatoti ir samazinājis no budžeta atmaksājamo PVN Ls 164,89 apmērā par kokmateriālu
realizācijas darījumu ar zemnieku saimniecību „Līdumi”.
[16] Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa nosaka, ka par nodokļu revīzijā (auditā)
konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs,
nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto
nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu
revīzijas (auditā) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu. Atbilstoši minētā likuma 32.panta otrajai daļai
par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta
atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti
palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu.
Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 32.panta ceturtajā daļā noteikts, ka par šā panta pirmajā daļā
minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums nepārsniedz 15 procentus no
deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta
atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa
summas, soda naudu uzliek 20 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai
no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no
budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.
Atbilstoši minētā likuma 32.panta piektajā daļā noteiktajam par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu
pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās
nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā
nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu
uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti
palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.
Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajā daļā noteikts, ka par nodokļu un nodevu
maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā
nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav
noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
Nokavējuma naudas noteikšanas pamatmērķis ir nodrošināt to, lai valsts budžets neciestu zaudējumus
tāpēc, ka nodokļi netiek nomaksāti termiņā. Tāpēc nokavējuma nauda tiek aprēķināta procentos no
nodokļu pamatparāda un turpina pieaugt ar katru nokavēto dienu.
Kā atzīts administratīvo tiesu praksē, ja tiesa, izvērtējot nodokļu administrācijas lēmumu par papildus
nodokļu uzrēķinu, konstatē, ka papildu nodokļi personai noteikti tiesiski, tiesai nav pamata atbrīvot
personu no nokavējuma naudas maksājuma par šā pienākuma savlaicīgu neizpildi. Izņēmums iespējams
tad, ja tiesa konstatē, ka pati nokavējuma nauda noteikta prettiesiski, piemēram, aprēķināta par tādu laika
periodu, kas neatbilst faktiskajam nokavējumam (sk. arī Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada
15.augusta lēmumu lietā Nr.A42560408 un 2008.gada 8.maija lēmumu lietā Nr.A42497008).
Tiesa atzīst, ka PVN nokavējuma nauda un soda nauda ir aprēķināta tiesiski. Matemātiska aprēķina
kļūdas tiesa nekonstatē.
[17] Audita pārbaudē konstatēts, ka pieteicēja 2011. un 2012.gadā noslēgusi līgumus par noteiktu darbu
veikšanu (pakalpojumu sniegšanu) ar personām, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskā darba veicējas,
proti, U.B. (Līgums Nr.11NM/11 un Nr.03NM/12), L.P. (Līgums Nr.1NM/11 un Nr.06NM/12), K.S.
(Līgums Nr.4NM/11 un Nr.09NM/12), M.O. (Līgums Nr.9NM/11 un Nr.07NM/12) un N.P. (Līgums
Nr.6NM/11 un Nr.08NM/12) un izmaksājusi tām atlīdzību.
Atbilstoši minēto līgumu nosacījumiem (līgumu saturs ir identisks) individuālā darba veicējs apņemas
izpildīt dēļu, nomaļu pārnešanu, kraušanu, šķirošanu pēc sortimenta pakās un konteineros (līguma
norādītais priekšmets nav konkrēts). Padarītā darba vērtība tiek noteikta kā padarītais mēneša gabaldarbs
(līgumā nav konkrēti noteikta paveiktā darba samaksa). No minētā secināts, ka pieteicēja ir noteikusi
atlīdzību par paveikto darbu un minētās fiziskās personas ir ekonomiski atkarīgas no pieteicējas.
Pieteicēja tiesā iesniedza 2012.gada 11.janvāra vienošanās par grozījumiem Līgumā Nr.4NM/11,
Nr.06NM/12, Nr.08NM/12, Nr.07NM/12 un Nr.03NM/12.
Atbilstoši minēto līgumu nosacījumu grozījumiem (līgumu grozījumu saturs ir identisks) pakalpojuma
sniedzējs apņemas sniegt kokmateriālu šķirošanas un pakošanas pakalpojumu, paveiktā darba samaksa
noteikta Ls 2,20 par sašķiroto un sapakoto vienu kubikmetru taras sagataves vai brusas. Pēc pakalpojuma
sniedzēja iesniegtās kvīts vai rēķina saņemšanas 10 dienu laikā tiek veikta samaksa par pakalpojumu ar
pārskaitījumu uz pakalpojuma sniedzēja kontu vai izmaksāta pakalpojuma ņēmēja kasē. Proti, vienošanās
par grozījumiem līgumā papildus nosaka konkrētu samaksu par gabaldarbu un groza pakalpojuma ņēmēja
un sniedzēja pienākumus.
[17.1] Kā konstatējams no lietas materiāliem, Valsts darba inspekcija 2011.gada 4.novembrī ir veikusi
pārbaudi pieteicējas kokzāģētavā ,,Beļavski”, Bērzpils pagastā, Balvu novadā un konstatējusi, ka ar K.S.,
U.B. un M.O. kā individuālā darba veicējiem ir noslēgti līgumi, atbilstoši kuriem samaksa par darbu tiek
veikta pēc nostrādāto stundu skaita. Atbilstoši minēto personu 2011.gada 4.novembrī sniegtajiem
paskaidrojumiem, viņi strādāja SIA ,,LAZDAS” uz darba līguma pamata, darba laiks pēc vienošanās un
samaksa pēc padarītā darba. Atbilstoši SIA ,,LAZDAS” sekretāres G.C. 2011.gada 4.novembra
paskaidrojumam, ar individuālā darba veicējiem noslēgts līgums par stundu darba apmaksu, ka pieteicēja
sazāģē dēlīšus, kas jāsakrauj pakās, tāpēc uz noteiktām stundām tiek izsaukti individuālā darba veicēji.
G.C. veic nostrādāto stundu uzskaiti tabelē, mēneša beigās tiek saskaitītas nostrādātās stundas un
aprēķināta darba alga. Individuālā darba veicēji izsniedz rēķinus pieteicējai.
VDI, veicot administratīvajā lietā esošo dokumentu analīzi un izvērtējot faktiskos individuālā darba
veicēju darbu veikšanas apstākļus SIA ,,LAZDAS” kokzāģētavā, konstatēja Darba likuma 40.panta
pirmās daļas (ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas) pārkāpumu, kā rezultātā
aizskartas darbinieka intereses un tiek ignorēta valstī pastāvošā likumdošana darba tiesisko attiecību
jomā. VDI 2011.gada 15.novembrī pieņēma lēmumu Nr.12L-324-2011-014 par administratīvā naudas
soda Ls 825 piemērošanu SIA ,,LAZDAS”. VDI lēmumā secinājusi, ka šāda veida attiecības regulē Darba
likuma normas, kas uzliek par pienākumu noslēgt darba līgumu rakstveidā.
Minēto VDI lēmumu pieteicēja nav apstrīdējusi.
[17.2] Civillikuma 2178.pantā noteikts, ka ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par
atlīdzību. Atbilstoši Civillikuma 2179.pantā noteiktajam darbs var būt tiklab tāds, kam vajadzīgi galvenā
kārtā fiziski spēki, kā arī tāds, kas prasa sevišķu lietpratību, mākslu vai zinātnisku izglītību. Ja saistības
mērķis ir nevis darbs vispār, bet kāds noteikts darba rezultāts, tad līgums par to nav uzskatāms par darba
līgumu, bet par uzņēmumu. Minētā likuma 2212.pantā noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse
uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot
kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu, savukārt 2213.pantā noteikts, ka uzņēmējam jāizpilda
pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.
Atbilstoši Darba likuma 28.panta otrajai daļai ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu,
pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba
samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Darba likuma 62.panta otrā daļā noteikts, ka laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba
laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba
daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.
Likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.2daļā noteikts, ka fiziskā persona (maksātājs) gūst
ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;
2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;
3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā
panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības
noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;
4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma
iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;
5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu
izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;
6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis
kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas
izmantoti darba uzdevumu izpildei).
Likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta k) apakšpunktā (likuma redakcijā, kas spēkā
no 2011.gada 1.janvāra) ir noteikts, ka darba ņēmējs ir persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas
15.nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un attiecībā uz kuru tiek
konstatēta vismaz viena no likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2. 2 daļā noteiktajām
pazīmēm.
Minētā likuma 14.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir
visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot
neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu
maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.
No minētajām tiesību normām secināms, ja tiek konstatēta atbilstība kaut vienai no likuma ,,Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.2daļā noteiktajām pazīmēm, saņemtā atlīdzība ir apliekama ar
IIN un VSAOI kā algota darba ienākums.
[17.3] K.S. tiesas sēdē liecināja, ka bija reģistrējusies VID kā individuālā darba veicēja. SIA „LAZDAS”
viņu uzaicināja pastrādāt. Tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru pēc uzaicinājuma vajadzēja iet strādāt
SIA „LAZDAS”. Veica apkārtnes sakārtošanas, materiālu sakārtošanas, šķirošanas vai kraušanas darbus.
SIA „LAZDAS” strādāja 2011.un 2012.gadā. Bija stundu darba samaksa. Stundu darba uzskaiti veica SIA
„LAZDAS” sekretāre vai grāmatvede. Samaksa notika ik mēnesi ar pārskaitījumiem uz kontu. Saņemot
naudu, zināja, ka pati ir nodokļu maksātājs un sniedza VID deklarācijas. SIA „LAZDAS” izsniedza
rēķinu par nostrādātajām stundām, kurā bija redzama summa, kas tika pārskaitīta uz kontu. Viņa rēķinu
parakstīja un iekļāva to gada deklarācijā. Darbu veica tik stundās, cik stundās to varēju paveikt. Ja teica,
ka kaut kas jāsakārto, tad gāja un kārtoja. Nebija noteikts konkrēts laiks, kurā jāsakārto. To, ka līgums
tika slēgts uz gadu, saprata tā, ka tā bija iespēja nopelnīt un lai nebūtu līgums jāslēdz katru mēnesi.
Slēdzot līgumus ar SIA „LAZDAS”, saprata, ka tie nav darba līgumi. SIA „LAZDAS” faktiski maksāja
par rezultātu, kas tika paveikts stundās. Darba vadītāja nebija. Visi darbi tika veikti SIA „LAZDAS”
teritorijā. Kad tika uzaicināta sniegt pakalpojumu SIA „LAZDAS”, darba drošības instruktāža tika veikta,
par to parakstījās. Stundu darbs nebija noteikts, bija norma, kas bija jāizpilda.
M.O. tiesas sēdē liecināja, ka SIA „LAZDAS” bija individuālā darba veicējs. Ar SIA „LAZDAS” sāka
sadarboties, kad aizgāja pie SIA „LAZDAS” un pajautāja, vai nevar piepelnīties. SIA „Lazdas” pieņēma
viņu darbā kā strādnieku. SIA „LAZDAS” veica krāvēja darbus - krāva dēlīšus. Strādāt uz SIA
„LAZDAS” gāja, kad tur bija darbs. Nezina, vai slēdza līgumu ar SIA „LAZDAS”. Bija apliecība, ka ir
individuālā darba veicējs. To, kas jādara, ierādīja priekšnieks. Darba apmaksa notika ar pārskaitījumu.
Apmaksa notika par stundu darbu. Nostrādātās stundas skaitīja pats, veicot ierakstus kladē, mēneša beigās
to nodeva priekšniekam. Tad tika veikts aprēķins, izrakstīts rēķins un uz kontu tika pārskaitīta nauda par
darbu. Pakalpojuma sniegšanā svarīgs bija rezultāts, nevis nostrādātās stundas. Kā individuālā darba
veicējs pakalpojumus sniedza tikai SIA „LAZDAS”.
L.P. tiesas sēdē liecināja, ka SIA „LAZDAS” strādāja kā individuālā darba veicējs. Strādāja, kad tika
aicināta un kad bija laiks. Ar SIA „LAZDAS” tika noslēgts līgums. Samaksa bija atkarīga no
nostrādātajām stundām. Iespējams, ka samaksa bija par paveikto darbu vai stundām, nezina. Kad darbs
bija paveikts, neko neskaitīja un uzticējās darba devējam, jo zināja, ka būs alga. Samaksu par paveikto
darbu saņēma reizi mēnesī. Neatceras, vai sniedza SIA „LAZDAS” kādus aprēķinus vai rēķinus. Sniedzot
pakalpojumu, nebija noteikts laiks, kad tas jāsāk un kad tas jāveic. Mutiski informēja pakalpojuma
ņēmēju par paveikto darbu. Iniciators rēķina izrakstīšanai bija SIA „LAZDAS” sekretāre. Rēķinā bija
informācija par paveikto darbu. Tas bija sekretāres pienākums rakstīt rēķinā informāciju. Prasīja rēķinus,
lai varētu atskaitīties VID. Par deklarācijas sniegšanu SIA „Lazdas” neinformēja. Citos uzņēmumos kā
individuālā darba veicēja nav strādājusi. Pati izlēma būt individuālā darba veicēja SIA „LAZDAS”.
Jautāja vīram, kā var iekārtoties strādāt SIA „LAZDAS”, viņš pateica, ka var tur strādāt kā individuālā
darba veicēja. Reģistrējās kā individuālā darba veicēja un sāka strādāt.
N.P. tiesas sēdē liecināja, ka kā individuālā darba veicēja sniedza pakalpojumus SIA „LAZDAS”. SIA
„LAZDAS” šķiroja dēļus, vedu skaidas. Kā individuālā darba veicēja reģistrējās iespējams 2012.gadā.
Citiem uzņēmumiem pakalpojumus nesniedza. Ar SIA „LAZDAS” vienojās, ka samaksa būs pēc padarītā
darba daudzumu. Konkrēta samaksa nebija noteikta. Katram darbam bija sava samaksa, bet maksāja par
paveiktā darba daudzumu. Piemēram, šķirojot dēlīšus, maksāja par kubatūru. Uzaicināja, kad vajadzēja iet
strādāt, kad atnāca, ierādīja darbu, kas jāveic, un uzreiz zināja, cik par to maksās. Naudu maksāja katru
dienu „uz rokas”. saistībā ar veicamajiem pakalpojumiem tika veikta instruktāža. Instruktāžu veica darba
devējs. Šobrīd arī ir reģistrējusies kā individuālā darba veicējs, bet ar SIA „LAZDAS” šobrīd sadarbības
nav. Rēķinus SIA „LAZDAS” nav sniegusi. Kā individuālā darba veicēja maksāja nodokļus Valsts
ieņēmumu dienestam gada beigās. Rēķinus gatavoja SIA „LAZDAS”. Pēc šiem rēķiniem maksāja SIA
„LAZDAS”, kas par viņu maksāja nodokļus. Nevar paskaidrot, kas tie ir par rēķiniem un kāpēc tos
gatavoja SIA „LAZDAS”. Par samaksu katru reizi vienojās mutiski, atnākot sniegt pakalpojumu.
Samaksa par pakalpojumiem notika, pamatojoties uz rēķiniem. Rēķins tika rakstīts mēneša beigās. Rēķinā
pie daudzuma norādītais skaitlis varētu nozīmēt pārkrautos kubus, nevis nostrādātās stundas. Instruktāžas
tika dotas par to, kā kraut dēlīšus. Algotu darbu darba līguma ietvaros nekad nav strādājusi. Instruktāža
nebija par darba drošību, bet par to, cik augsti un plati likt dēlīšus. Darba laiks nebija normēts.
Nevar pateikt, kādus nodokļus par viņu maksāja SIA „LAZDAS”. SIA „LAZDAS” maksāja no viņas
nopelnītās naudas. Kad uzrādīja rēķinu, domāja, ka tas ir nodokļu maksāšanas rēķins. Saprata, ka rēķinā
norādītā summa jāmaksā valstij. Pēc tā gāja uz pastu un maksāja IIN.
U.B. tiesas sēdē liecināja, ka SIA „LAZDAS” krāva nomaļus. Līgumu ar SIA „LAZDAS” nebija slēdzis
un nekādus dokumentus nebija parakstījis. Pašreiz arī sniedz pakalpojumus SIA „LAZDAS”. Arī tagad
nav parakstījis nekādus dokumentus saistībā ar SIA „Lazdas”. Paraksts dokumentā (lietas 1.sējuma
233.lapa) ir viņa, bet līgumu 2012.gada 2.janvārī ar SIA „LAZDAS” neslēdza. Par darbu maksāja
aploksnē. Kā individuālā darba veicējs nebija reģistrējies. Rēķinus mēneša beigās vai citā laika periodā
nerakstīja. Rēķinā (lietas 1.sējuma 226.lapa) ir viņa paraksts, to rēķinu gatavoja SIA „LAZDAS”. Nezina,
kāpēc šāds rēķins tika sastādīts. Naudu viņam deva reizi mēnesī ar rēķinu. Par samaksu ar SIA
„LAZDAS” nevienojās. Cik iedeva, tik bija labi. Pakalpojumus sniedza arī citām personām un tur bija
tāda pati kārtība. Veiktā darba uzskaiti veica SIA „LAZDAS”. Pats neko nerēķināja. Deklarācijas Valsts
ieņēmumu dienestā sniedz katru gadu. Atnākot uz darba vietu, sarunas par samaksu ar SIA „LAZDAS”
bija. Samaksa bija par padarītā darba daudzumu. Nevar pateikt, kāpēc reģistrējās kā individuālā darba
veicējs.
[17.4] Izvērtējot liecinieku liecības kopsakarā ar pārbaudē konstatēto, tiesas ieskatā VID pamatoti audita
pārbaudē konstatējis, ka pieteicējas ar U.B. (Līgums Nr.11NM/11 un Nr.03NM/12), L.P. (Līgums
Nr.1NM/11 un Nr.06NM/12), K.S. (Līgums Nr.4NM/11 un Nr.09NM/12), M.O. (Līgums Nr.9NM/11 un
Nr.07NM/12) un N.P. (Līgums Nr.6NM/11 un Nr.08NM/12) noslēgtie līgumi pēc savas būtības nav
uzskatāmi par uzņēmumu līgumiem, jo tajos nav konstatējamas uzņēmuma līguma pazīmes, nav noteikts
konkrēts darba rezultāts (pasūtījums), atlīdzība par pasūtījuma izpildi, kā arī nav noteikta (paredzēta)
kārtība, kādā pasūtījums tiek nodots pasūtītājam, minētās personas nav sagatavojušas un iesniegušas
darbu pieņemšanas – nodošanas aktus. Lietā iesniegtās vienošanās par grozījumiem līgumā papildus
nosaka konkrētu samaksu par gabaldarbu un groza pakalpojuma ņēmēja un sniedzēja pienākumus, taču
šie grozījumi nemaina faktu, ka pieteicēja minētās personas nodarbina kā savus darbiniekus. Par to, ka
minētās personas ir ekonomiski atkarīgas no pieteicējas, liecina fakts, ka nav noteikts konkrēts darba
produkts un samaksa par to, bet veicamo darbu apjoms un apmaksa ir atkarīga no pieteicējas darbības. Par
to, ka minētās personas ir integrētas SIA ,,LAZDAS” liecina tas, ka darbi tiek veikti pieteicējas teritorijā
(gaterī); darbu koordināciju veic SIA ,,LAZDAS” izpilddirektors; minētās personas nav neatkarīgas darba
laika izvēlē, jo tiek pieaicināti tad, kad tas ir nepieciešams pieteicējai; minētās personas nevar piesaistīt
sev palīgus darbu veikšanai; minēto personu nostrādāto stundu uzskaiti faktiski veic pieteicēja (tabeles);
rēķinus sagatavo un izraksta pieteicēja; tiek veikta minēto personu darba drošības instruktāža.
Ievērojot šajā punktā norādīto, tiesa secina, ka VID pamatoti atzinis, ka pieteicējai bija pienākums noslēgt
darba līgumu ar minētajām personām, aprēķināt darba algu par veikto darbu, kā arī no tās ieturēt IIN un
veikt VSAOI aprēķinu un nomaksu.
[18] Likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrā daļā noteikts, ka algas nodokļa
maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma (redakcija spēkā
no 2011.gada 1.janvāra).
Saskaņā ar likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.panta pirmo daļu obligāto iemaksu likme, ja
darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09
procentus maksā darba devējs un 11 procentus darba ņēmējs (redakcija spēka no 2011.gada 1.janvāra).
Tā kā darba ņēmēja ienākumi (neto) tiek izmaksāti pēc darba ņēmējam aprēķināto VSAOI un IIN
ieturēšanas, tad darba ņēmēja kopējo aprēķināto ienākuma vērtību (bruto) veido izmaksātie ienākumi
(neto), darba devēja VSAOI (11% apmērā) un IIN (25 % apmērā), VID pamatoti 2011. un 2012.gadā
pieteicējas nodarbinātajām personām noteica darba samaksu (bruto) Ls 12 174,6 apmērā, no kuras papildu
nomaksai budžetā aprēķināja IIN Ls 2708,89.
[19] Likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2 panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējs par
nepilnīgu nodokļa ieturēšanu (budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu) ir atbildīgs saskaņā
ar likumu ,,Par nodokļiem un nodevām”.
Likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.panta otro daļā noteikts, ka par obligāto iemaksu veikšanas
termiņa nokavējumu tiek piedzīta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātās obligāto iemaksu summas
(pamatparāda) par katru nokavēto dienu saskaņā ar likumu ,,Par nodokļiem un nodevām”.
Izvērtējot Lēmuma tiesiskumu daļā par VSAOI un IIN nokavējuma naudu un soda naudu, tiesa atzīst, ka
nokavējuma nauda un soda nauda saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo, trešo,
ceturto, piekto un sesto daļu, 29.panta otro daļu ir aprēķināta tiesiski.
[20] Pieteicēja pieteikuma papildinājumos ir izteikusi iebildumus par Lēmuma tiesiskumu daļā par
veiktajām korekcijām 2011.gada peļņas un zaudējumu aprēķinā. Pieteicējas ieskatā automašīnas VOLVO
S80, valsts reģistrācijas numurs (2001.gada izlaiduma) tirgus cena bija zemāka nekā VID to ir konstatējis,
ko apliecina 2011.gada 14.janvāra defektācijas akts. Taču konkrēta vērtība netiek norādīta. Pieteicēja arī
iebilst UIN aprēķinam par pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļu vajadzībām, jo, iesniedzot UIN deklarāciju
par 2011.gadu, no VID nav saņēmusi nekādus iebildumus. Attiecībā uz veikto UIN korekciju saistībā ar
papildus nomaksai budžetā aprēķināto IIN un VSAOI pieteicēja iebildumus nav izteikusi.
[20.1] Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļa maksātāja
apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu gada pārskatiem” 11. un 12.pantu sastādītā
maksātāja gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms
uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu
vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu
summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais
ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.
Gada pārskatu likuma 4.panta trešajā daļā noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs
priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas
plūsmu.
Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 22.panta pirmo daļu šā likuma 12. un 14.panta postenī „Pārdotās
produkcijas ražošanas izmaksas” parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai
pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksu.
[20.2] Likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka, nosakot
apliekamo ienākumu, peļņu palielina par summu, kuru veido pamatlīdzekļu vērtības starpība, kas rodas, ja
pamatlīdzekļi par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdoti ar uzņēmumu saistītām personām,
saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no UIN vai kuras izmanto
citos Latvijas Republikas likumos noteiktas UIN atlaides vai atvieglojumus, vai saistītam uzņēmumam,
kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.1pantā noteikto uzņēmumu grupu.
Auditā secināts, ka G.T. likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē ir uzskatāma par ar SIA
„LAZDAS” saistītu personu, jo viņai pieder 100% sabiedrības pamatkapitāla. VID, ņemot vērā Ceļu
satiksmes un drošības direkcijas informāciju un izmantojot VID iekšējo dokumentu – katalogu, noteicis,
ka minētā transportlīdzekļa tirgus vērtība ir Ls 4800. Tiesai nav pamata apšaubīt VID sniegto informāciju.
Kā konstatējams no lietas materiāliem, atsavināts minētais transportlīdzeklis G.T. par Ls 500 bez PVN.
No defektācijas akta izriet, ka transportlīdzeklim nepieciešams remonts, ka transportlīdzekļa remonta
izmaksas pārsniedz tā tirgus vērtību. Taču no minētā akta nav secināms, kāda ir tā tirgus vērtība, kas
ietekmē tā tirgus vērtību, kāda aprēķinu metode ir izmantota, nosakot šī transportlīdzekļa vērtību.
Tādējādi izskatāmajā gadījumā aktā ietvertajai informācijai, tiesas ieskatā nav piešķirama augsta
ticamība.
[20.3] Saskaņā ar likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli”13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto
nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši
atbalstāmajā teritorijā, pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti laika posmā, sākot ar to taksācijas periodu, kurā
attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kuri tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā
šajā teritorijā, iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību pirms attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas
taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas var palielināt, reizinot to ar noteiktajiem
koeficientiem.
Atbilstoši informācijai oficiālajā laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis” 2010.gada 14.janvārī // Balvu novada
Bērzpils pagasts, kur ir pieteicējas saimnieciskās darbības vieta, bija īpašo teritoriju statusā līdz
2010.gada 31.decembrim, bet periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim šai teritorijai
nav piešķirts īpašās teritorijas statuss. Līdz ar to, aprēķinot nolietojumu nodokļu vajadzībām, pieteicēja
2011.gadā nevarēja piemērot koeficientu (no 1,5 - 2).
[20.4] Izvērtējot audita pārbaudē konstatēto (sk. sprieduma [2.3] punktu) kopsakarā ar šajā punktā
minētajām tiesību normām un šajā spriedumā tiesas atzīto attiecībā uz papildus nomaksai budžetā
aprēķināto PVN, VSAOI un IIN, tiesa nekonstatē Lēmuma prettiesiskumu daļā par veiktajām korekcijām
2011.gada peļņas un zaudējumu aprēķinā.
[21] Apkopojot sprieduma [10] - [20] punktā minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Valsts ieņēmumu
dienesta 2013.gada 25.novembra lēmums Nr.22.7/L-31438 ir tiesisks un pamatots, bet SIA „LAZDAS”
pieteikums par tā atcelšanu ir nepamatots, tāpēc noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.pantu, 290.panta pirmo daļu, 291.panta pirmo
daļu tiesa
nosprieda:
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LAZDAS” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta
2013.gada 25.novembra lēmuma Nr.22.7/L-31438 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,
iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnese Solvita Pujāte