Court dismissed appeal against vehicle storage costs, ruling agency followed proper disposal procedures.

Lietas Nr. A420261114

Lietas arhīva Nr. A42-02611-14/18

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 24.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Zariņa,

piedaloties pieteicējam /pers. A/, pieteicēja pārstāvim /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Nodrošinājuma valsts

aģentūras pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Nodrošinājuma valsts aģentūras 2014.gada

29.janvāra lēmuma Nr.17-3/860 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 11.decembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras Izdevumu piedziņas nodaļas vadītājs pieņēma lēmumu Nr.17-15/12327, ar kuru

/pers. A/ uzlika pienākumu segt izdevumus 1754,12 euro (1232,80 Ls) par viņam piederošā un iestādes izņemtā transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanā

un glabāšanu Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

[2] Izskatījis pieteicēja 2014.gada 21.janvāra apstrīdēšanas iesniegumu, Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors sākotnējo lēmumu atstāja

negrozītu. Minētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta astoto daļu un Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumu

Nr.1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” (turpmāk – noteikumi Nr.1098) 73.punktu un

74.3.apakšpunktu pieteicējam ir jāsedz izdevumi par izņemtā transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanā un glabāšanu.

[2.2] Saskaņā ar noteikumu Nr.1098 74.punktu transportlīdzekļa glabāšanas izdevumus aprēķina no tā izņemšanas dienas (2012.gada

4.novembris) līdz Rīgas apgabaltiesas sprieduma pieņemšanas dienai (2013.gada 26.februāris), pieskaitot mēneša termiņu, kas paredzēts

transportlīdzekļa pārņemšanai, tas ir, līdz 2013.gada 26.martam. Pieteicējam ir jāsedz arī glabāšanas izdevumi par laiku no lēmuma par transportlīdzekļa

pārdošanu pieņemšanas brīža (2013.gada 12.aprīlis) līdz tā pārdošanai (2013.gada 19.jūnijs).

[2.3] Nodrošinājuma valsts aģentūra ievēroja noteikumu Nr.1098 32.punktu un 2013.gada 19.martā nosūtīja pieteicējam paziņojumu Nr.17-

14/1796 par transportlīdzekļa pārņemšanu un transportlīdzekļa nepārņemšanas sekām.

[3] 2014.gada 3.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti

turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Nodrošinājuma valsts aģentūras 2013.gada 19.martā izsūtītais paziņojums Nr.17/14-1796 pieteicējam nav piegādāts. Pieteicējs netika

informēts par transportlīdzekļa pārdošanu.

[3.2] Nodrošinājuma valsts aģentūra pārkāpa noteikumu Nr.1098 36.1. un 36.2.apakšpunktu, jo neizveidoja izņemtās mantas novērtēšanas

komisiju, izņemtās mantas realizācijas komisiju, kā arī nenoformēja komisijas sēžu protokolus.

[3.3] Nodrošinājuma valsts aģentūra pārkāpa noteikumu Nr.1098 36.3.apakšpunktu, jo tās mājas lapā nebija ievietots paziņojums par izņemtās

mantas pārdošanu.

[3.4] Nodrošinājuma valsts aģentūra pati ir radījusi zaudējumus, kurus tā uzdevusi segt pieteicējam. Iestāde, pārdodot transportlīdzekli, šos

zaudējumus ir segusi.

[4] 2014.gada 25.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Nodrošinājuma valsts aģentūras paskaidrojums par pieteicēja iesniegto pieteikumu.

Paskaidrojums pamatots ar šādiem argumentiem.

[4.1] Noteikumu Nr.1098 36.1. un 36.2.apakšpunkts neattiecas uz Nodrošinājuma valsts aģentūru.

[4.2] Nodrošinājuma valsts aģentūra ievēroja noteikumu Nr.1098 40., 48.punkta un 46.2.2.apakšpunkta prasības.

[4.3] Iestādes mājas lapā tika ievietots paziņojums par izņemtās mantas pārdošanu.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē papildus norādīja, ka

Nodrošinājuma valsts aģentūra nebija tiesīga pieņemt lēmumu par izņemtās mantas realizēšanu, lēmumu par mantas realizāciju ir tiesīga pieņemt tikai tiesa

vai institūcija, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

[6] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

nepamatots un noraidāms.

[8] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta astotā daļa noteic, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta

noteiktā kārtībā un apmērā sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā,

glabāšanu un iznīcināšanu. Identiska satura norma ir iekļauta arī noteikumu Nr.1098 71.punktā.

Valsts policijas Rīgas rajona pārvalde 2012.gada 4.novembrī administratīvajā pārkāpumā lietā Nr.PA903413 izņēma pieteicēja transportlīdzekli,

pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmo daļu, jo pieteicējs bija izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā minēto pārkāpumu – transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā.

Konkrētajā gadījumā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa ar 2012.gada 6.novembra spriedumu lietā Nr.132047612 pieteicēju atzina par vainīgu

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanā, sodīja pieteicēju ar administratīvo arestu, naudas

sodu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Vienlaikus ar minēto spriedumu nolemts atdot pieteicējam 2012.gada 4.novembrī izņemto

transportlīdzekli pēc naudas soda izpildes. Rīgas apgabaltiesa ar 2013.gada 26.februāra spriedumu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2012.gada

6.novembra spriedumu atstāja negrozītu.

Lietas dalībnieku starpā nepastāv strīds par to, ka pieteicējs ir persona, kurai bija uzlikts administratīvais sods un ka bija izņemts un nodots

glabāšanā iestādei viņa transportlīdzeklis. Līdz ar to pieteicējam ir pienākums segt izdevumus par transportlīdzekļa nodošanu glabāšanā un glabāšanu.

[9] Noteikumu Nr.1098 22.punkts noteica, ja lēmums administratīvā pārkāpuma lietā paredz izņemtās mantas vai dokumenta, kas glabājas

aģentūrā, atdošanu, tad atbildīgā institūcija triju darbdienu laikā nosūta aģentūrai šādu informāciju:

1) pēc lēmuma par atdošanu pieņemšanas – par minētā lēmuma pieņemšanu, nosūtot tā kopiju vai norakstu;

2) pēc lēmuma par atdošanu spēkā stāšanās – par minētā lēmuma spēkā stāšanās datumu, izņemot gadījumu, ja administratīvā pārkāpuma lietā ir

piemērots naudas sods par kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu)

minētā pārkāpuma izdarīšanu;

3) pēc naudas soda izpildes, kas piemērots par kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā

daļā paredzēto pārkāpumu) minētā pārkāpuma izdarīšanu, par piemērotā naudas soda izpildi.

Konkrētajā gadījumā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nosūtīja savu 2012.gada 6.novembra spriedumu Nodrošinājuma valsts aģentūrai

2013.gada 6.martā, proti, pēc tā spēkā stāšanās, norādot, ka administratīvā pārkāpuma lietā piemērotais naudas sods nav samaksāts.

[10] Noteikumu Nr.1098 32.punkts noteic, ka aģentūra piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par lēmumu par atdošanu, ja

izņemto mantu turpina uzglabāt aģentūrā, sagatavo izņemtās mantas vai dokumenta īpašniekam paziņojumu. Paziņojumā informē par izņemtās mantas

atrašanās vietu un dokumentiem, kurus nepieciešams iesniegt aģentūrā izņemtās mantas vai dokumenta saņemšanai; brīdina par izņemtās mantas

realizāciju vai iznīcināšanu, ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā izņemtā manta netiks pārņemta no aģentūras.

No Nodrošinājuma valsts aģentūras 2013.gada 19.marta paziņojuma Nr.17-14/1796, 2013.gada 19.marta reģistrēto sūtījumu saraksta

Nr.13/03, kā arī valsts AS „Latvijas Pasts” 2014.gada 16.oktobra vēstulē Nr.02.2-12.1/2825 norādītā redzams, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra

sagatavoja un nodeva valsts AS „Latvijas Pasts” pieteicējam adresētu paziņojumu ierakstītā sūtījumā, valsts AS „Latvijas Pasts” atstāja paziņojumu

pieteicējam par ierakstīto vēstuli, pieteicējs uz atstātajiem aicinājumiem neatsaucās (lietas 30., 31., 53.lapa). Tiesa nekonstatē iestādes pārkāpumu

paziņojumu nosūtīšanā. Ja pieteicējs nav atsaucies valsts AS „Latvijas Pasts” atstātajiem aicinājumiem, tas ir viņa, ne iestādes atbildības jautājums.

[11] Noteikumu Nr.1098 40.punkts paredz, ja persona izņemto mantu nepārņem mēneša laikā no lēmuma par atdošanu spēkā stāšanās vai

lēmuma par atdošanu pieņemšanas, ja administratīvā pārkāpuma lietā ir izņemts transportlīdzeklis par kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta

ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) paredzēto pārkāpumu, aģentūra to realizē vai iznīcina.

Minētajā tiesību normā tiešā tekstā ir noteikta Nodrošinājuma valsts aģentūras kompetence lemt par administratīvā pārkāpuma lietā izņemto

transportlīdzekļu realizāciju.

Konkrētajā gadījumā transportlīdzeklis ir izņemts par kodeksa 149.15pantā paredzēto pārkāpumu, pieteicējs mantu noteiktajā termiņā

nepārņēma, tāpēc Nodrošinājuma valsts aģentūra pamatoti pieņēma lēmumu par izņemtās mantas pārdošanu.

[12] Pieteicēja pārstāvis pieteikumā un tiesas sēdē norādīja, ka iestāde pārkāpa noteikumu Nr.1098 36.punktu, jo neizveidoja mantas

novērtēšanas komisiju, mantas realizācijas komisiju, nesastādīja komisiju sēžu protokolus, mantas novērtēšanas protokolus. Minētais arguments ir

nepamatots. Noteikumu Nr.1098 36.punkts noteic, ka atbildīgā institūcija izņemto mantu, kura nav nodota glabāšanā aģentūrai, var iznīcināt vai realizēt

pati, tajā skaitā nodot bez maksas valsts vai pašvaldību iestādēm izlietošanai atbilstoši to uzdevumam.

Kā tas redzams no tiesību normā iekļauto vārdu jēgas, šis pants regulē tos gadījumus, ja izņemtā manta nav nodota Nodrošinājuma valsts

aģentūrai. Šādā gadījumā atbildīgā institūcija pati pieņem lēmumu par izņemtās mantas realizāciju. Tiesa paskaidro, ka ar vārdiem „atbildīgā institūcija”

nav domāta Nodrošinājuma valsts aģentūra. Noteikumos Nodrošinājuma valsts aģentūra tiek apzīmēta ar saīsinājumu „aģentūra”, bet institūcija, kurai ir

tiesības pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, vai tiesa ar – „atbildīgā institūcija” (noteikumu Nr.1098 1.2.apakšpunkts un 3.punkts).

Attiecīgi Nodrošinājuma valsts aģentūrai nebija pienākums ievērot noteikumu Nr.1098 36.punktā noteikto mantas realizācijas kārtību.

[13] Kārtību, kādā Nodrošinājuma valsts aģentūra realizē izņemto mantu, ir noteikta noteikumu Nr.1098 46.-59.punktā.

Noteikumu Nr.1098 46.2.2.apakšpunkts paredz, ka izņemto mantu pirms tās realizācijas vai iznīcināšanas novērtē sertificēts vērtētājs, ar kuru

aģentūra noslēgusi līgumu par izņemtās mantas vērtēšanu, ja izņemtā manta ir transportlīdzeklis. Noteikumu Nr.1098 48.punkts paredz, ka vērtētājs

izņemtās mantas novērtējumu ieraksta izņemtās mantas novērtējuma aktā, norādot izņemtās mantas veidu, detalizētu aprakstu un tirgus vērtību, un

izņemtās mantas novērtējuma aktu iesniedz aģentūrā divos eksemplāros.

Konkrētajā gadījumā tiesību normās noteiktā kārtība ir ievērota, proti, izņemtā manta bija transportlīdzeklis, to vērtēja sertificēts vērtētājs,

sastādot transportlīdzekļa novērtēšana aktu (lietas 32.lapa).

Iestāde ir publicējusi savā mājas lapā abus rīkojumus par izņemtā transportlīdzekļa pārdošanu (lietas 33.-36.lapa). Arī šis pieteicēja arguments

nav pamatots.

[14] Noteikumu Nr.1098 74.punkts noteic, ka izdevumu apmēru par izņemtās mantas vai dokumenta glabāšanu, ja administratīvā pārkāpuma

lietā ir uzlikts administratīvais sods, aprēķina no mantas vai dokumenta izņemšanas dienas līdz dienai:

1) kad persona saņēma izņemto mantu vai dokumentu;

2) kad izņemtās mantas vai dokumenta īpašnieks atteicies no izņemtās mantas vai dokumenta;

3) kad izņemtā manta ir iznīcināta vai realizēta.

Konkrētajā gadījumā transportlīdzekli izņēma 2012.gada 4.novembrī, bet pārdeva 2013.gada 20.jūnijā (lietas 20., 37.lapa). Iestāde izdevumu

aprēķinā pamatoti ieskaitīja laiku no 2012.gada 4.novembra līdz 2013.gada 26.martam un no 2013.gada 12.aprīļa līdz 19.jūnijam, neierēķinot tiesas un

iestādes termiņa kavējumus dokumentu sagatavošanā un nosūtīšanā. Iestādes izdevumu aprēķins ir pareizs. Arī pieteicējs ne pieteikumā, ne tiesas sēdē

pret to neiebilda.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.pantu, 290.panta pirmo daļu un 291.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Nodrošinājuma valsts aģentūras 2014.gada 29.janvāra lēmuma Nr.17-3/860 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A.Zariņa