Court allows inheritance fact-finding by confirming sibling relationship via census data and witness testimony.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request to establish the legal fact of siblinghood between her father and the deceased's brother. Although official birth records for the plaintiff's father were unavailable, the court relied on a 1935 census document and consistent witness testimonies to confirm they shared a common father. Consequently, the court ruled that the plaintiff could proceed with accepting the inheritance based on this established familial connection.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Inheritance Law; Sibling relationship; Fact-finding procedure: When official birth records are unavailable, a court may establish a sibling relationship through reliable alternative evidence such as census data and corroborating witness testimony to facilitate inheritance proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28248216
Lietas arhīva Nr. C-2482-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā,
2016.gada 17.oktobrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:
tiesnese Gunta Sokolova
ar tiesas sēžu sekretāri Gitu Lazdāni,
tulku Normundu Platkoju,
piedaloties pieteicējai /pers. A/ un ieinteresētajām personām /pers. B/ un /pers. C/, izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ pieteikumā par
juridiska fakta konstatēšanu ar ieinteresētajām personām /pers. B/ un /pers. C/,
k o ns t a t ē ja :
/pers. A/ iesniedza tiesā pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu ar ieinteresētajām personām /pers. B/ un /pers. C/.
Pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 05.aprīlī pie zvērinātas notāres Agras Šeibes ar prakses vietu Palasta iela 9, Rīga, /pers. A/ iesniegusi
iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanos mantojuma tiesībās pēc uz viņas tēva brāļa /pers. D/ - turpmāk mantojuma atstājējs, atstāto
mantojumu uz likuma pamata.
Mantojuma atstājējam nav dzīvu laulātās un lejupējo, kā arī brāļu un māsu. Mantojuma atstājēja laulātā, kā arī visi brāļi un māsa ir miruši pirms
mantojuma atstājēja. Norāda, ka citu viņai zināmu mantinieku mantojuma atstājējam nav, izņemot brāļa /pers. E/ dēlus /pers. B/, kurš ir pieteicies uz
atstāto mantojumu, un /pers. C/.
Norāda, ka pēc viņas rīcībā esošās informācijas mantojuma atstājējs /pers. D/ dzimis /datums/. Saskaņā ar viņa dzimšanas apliecību /pers. D/ tēvs
ir /pers. F/ dēls, bet māte /pers. G/ meita.
Atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva 2016.gada 08.marta izziņai /pers. I/-6.2.1./5/2484 par ģimenes sastāvu, arhīva fonda “Valsts Statistikas
pārvalde” dokumentos- 1935.gada 12.februāra tautas skaitīšanas dzīvokļa kartītē ir ziņas, ka Rēzeknes apriņķa Rēzeknes pilsētas /adrese/ dzīvojuši:
ģimenes galva /pers. K/, dzimis 1882.gadā, viņa sieva /pers. L/, dzimusi 1897.gadā, kā arī, līdz ar citiem, viņa dēli /pers. M/, dzimis 1917.gadā un /pers.
D/, dzimis 1927.gadā.
Norāda, ka ņemot vērā, ka viņas tēvs /pers. M/ dzimis /datums/ Maskavā, nav iespējams atjaunot viņa dzimšanas apliecību, jo šādi dati nav
pieejami, un mantojuma lietas ietvaros pierādīt viņa radniecību ar viņa brāli /pers. D/ nav iespējams.
Tādējādi viņai nav iespējams iegūt dokumentus, kas apstiprinātu viņas tēva /pers. M/ dzimšanas faktu un radniecību ar viņa brāli /pers. D/, un nav
iespējams dokumentāli pierādīt šo faktu, tomēr tas ir nepieciešams, lai varētu apstiprināties mantojuma tiesībās.
Pamatojoties uz Civillikuma 390., 398. un 404.pantu, pieteicēja lūdz tiesu konstatēt juridisko faktu (radniecības faktu), ka /pers. M/ un /pers. D/ ir
brāļi (fakta konstatēšanas nolūks - /pers. A/ (dzimušas /uzvārds/), apstiprināšana mantojuma tiesībās uz /pers. D/ atstāto mantojumu).
Pieteicēja /pers.A/ tiesas sēdē pieteikumu uzturēja un paskaidroja, ka viņas tēvs /pers. M/ ir /pers. D/ brālis. Viņas tēvs dzimis Maskavā
1917.gada 28.aprīlī. Tēva dzimšanas apliecību nevar atrast. Tēvam ir brāļi /pers. D/ un /pers. E/ un māsa /pers. O/ (/uzvārds/). /pers. D/ ir dzimis
/datums/. Brāļu vecākus sauc /pers. L/ un /pers. K/. Paskaidro, ka māte/pers.L/ ar dēlu/pers.M/ no Maskavas aizbrauca uz Rēzekni. /pers. D/ nomira
2016.gada 07.janvārī. /pers. M/ visu mūžu nodzīvoja Rēzeknē un nomira 2006.gada 14.janvārī Latvijā. /pers. B/ ir /pers. E/- viņas onkuļa- dēls un
/pers. C/ arī ir /pers. E/ dēls. Mantojumā ir nauda bankā, apmēram 7000 euro. Paskaidro, ka uz mantojumu pretendē viņa pati un /pers. B/.
Ieinteresētā persona /pers. B/ tiesas sēdē paskaidroja, ka no Krievijas nav saglabājušies dokumenti. No bērnības ir ticies ar pieteicēju Rēzeknē,
paskaidro, ka ir bērnības fotogrāfijas, kas apstiprina ka esot radinieki, bieži tikās ar onkuļiem, māsīcām un brālēniem. /pers. M/ ir viņa onkulis un /pers.
A/ ir viņa māsīca. Paskaidro, ka viņa tēvs /pers. E/ ir sen miris. Paskaidroja, ka pats ir pieteicies uz mantojumu.
Ieinteresēta persona /pers. C/ tiesas sēdē apstiprināja /pers. A/ teikto, paskaidroja, ka /pers. M/ ir viņa onkulis, /pers. A/ ir viņa māsīca.
Lieciniece/pers. P/ tiesas sēdē paskaidroja, ka pazīst /pers. A/ jau sen. /pers. A/ tēvu sauc /pers. M/, vectēvs /pers. K/. /pers. R/ un /pers. C/, viņi
ir /pers. E/ dēli. /pers. E/ ir /pers. M/ un /pers. D/ brālis, viņiem ir arī māsa /pers.T/.
Tiesa, noklausījusies pieteicējas, ieinteresēto personu un liecinieces paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos
pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.panta pirmo daļu tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko
personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās grozīšanās vai izbeigšanās. Panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka tiesa konstatē faktus par fizisko
personu radniecības attiecībām.
Civilprocesa likuma 289.pantā noteikts, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos
dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot.
Pieteicēja lūdz konstatēt juridisko faktu par sava tēva /pers. M/ un miruša /pers. D/ radniecību, konstatējot, ka pieteicējas tēvs /pers. M/ un /pers.
D/ ir bijuši brāļi. Pieteicēja norāda, ka ņemot vērā, ka viņas tēvs /pers. M/ dzimis /datums/ Maskavā, nav iespējams atjaunot viņa dzimšanas apliecību, jo
šādi dati nav pieejami. Juridiska fakta konstatēšana nepieciešama, lai apstiprinātos mantojuma tiesībās uz /pers. D/ atstāto mantojumu.
No lietas materiālos esošā iesnieguma par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās (lietas lapa 8) konstatējams, ka pie
zvērinātas notāres Agras Šeibes ir ieradušies /pers. A/ un /pers. B/ un paziņojuši, ka pieņem 2016.gada 17.janvārī mirušā /pers. D/ atstāto mantojumu un
lūdz apstiprināt mantojuma tiesībās uz /pers. D/ atstāto mantojumu un izsniegt mantojuma apliecību. Kā cits pieteicējiem zināms mantinieks norādīts /pers.
D/ brāļa dēls /pers. C/.
No dzimšanas apliecības /numurs/ (lietas lapas 9- 11) ir redzams, ka /pers. D/ ir dzimis /datums/Rēzeknē.
Saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva 2016.gada 08.marta izziņu Nr.LVVA-6.2.1./5/2484 par ģimenes sastāvu, arhīva fonda “ Valsts Statistikas
pārvalde” dokumentos- 1935.gada 12.februāra tautas skaitīšanas dzīvokļa kartītē ir ziņas, ka Rēzeknes apriņķa Rēzeknes pilsētas /adrese/ dzīvojuši
ģimenes galva /pers. K/ (dzimis 1882.gadā), viņa sieva /pers. L/ dzimusi 1897.gadā), viņa dēli /pers. M/ (dzimis 1917.gadā), /pers. D/ (dzimis
1927.gadā), /pers. E/ (dzimis 1926.gadā) un viņa meita /pers. T/ (dzimusi 1920.gadā) (lietas lapa 12).
No dzimšanas apliecības (lietas lapa 13) ir redzams, ka pieteicēja /pers. A/ (dzimšanas apliecībā norādīts uzvārds /uzvārds/) ir dzimusi /datums/un
viņas vecāki bija tēvs /pers. U/ dēls un māte /pers. V/ meita.
No laulības apliecības (lietas lapas 14-16), ir redzams, ka pieteicēja /pers. A/ meita ir reģistrējusi laulību ar /pers. A0/ dēlu, rezultātā piešķirot
pieteicējai vīra uzvārdu “/uzvārds A/”.
Tiesa konstatē, ka dokumentus par pieteicējas tēva /pers. M/ dzimšanu nav iespējams iegūt.
Tiesas sēdē ieinteresēto personu paskaidrojumi, ka pieteicēja ir viņu māsīca, nav savstarpējā pretrunā, ka arī nav pretrunā ar liecinieces liecībām un
lietas materiāliem, kas apstiprina, ka pieteicējas tēvs /pers. M/ bija brālis /pers. D/, /pers. E/ un tam bija arī māsa /pers.T/.
No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējai /pers. A/ un ieinteresētajām personām /pers. B/ un /pers. C/ bija kopīgs vectēvs /pers.K/.
Pie minētajiem apstākļiem nav pamata apšaubīt to, ka pieteicējas tēvs /pers. M/ un mantojuma atstājējs /pers. D/ ir brāļi.
Izvērtējot visus lietas materiālus to kopumā, tiesa secina, ka ir konstatējams juridiskais fakts – radniecības fakts, ka pieteicējas /pers. A/ tēvs /pers.
M/ ir /pers. D/ brālis.
Juridiskais fakts konstatēts /pers. D/ mantojuma lietas kārtošanai un mantojuma pieņemšanai, lai /pers. A/ apstiprinātos mantojuma tiesībās.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 193., 195., 288.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, 289.pantu un 292.pantu, tiesa
no s pri e da :
apmierināt /pers. A/ pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu.
Konstatēt juridisko faktu – radniecības faktu, ka pieteicējas /pers. A/, personas kods /personas kods/, tēvs /pers. M/, dzimis 1917.gadā, ir /pers.
D/, personas kods /personas kods/, miruša /miršanas datums/, brālis.
Juridiskais fakts konstatēts /pers. D/, personas kods /personas kods/, mantojuma lietas kārtošanai, lai /pers. A/, personas kods /personas kods/,
apstiprinātos mantojuma tiesībās uz /pers. D/ atstāto mantojumu.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2016.gada 17.oktobris.
Tiesnese G.Sokolova