Court convicted defendant of theft, waived evidence trial due to confession, and ordered state legal aid costs recovery.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft in the first instance, waiving the formal evidence trial because the defendant confessed to the crime. The defendant was sentenced to one year in prison, with prior sentences and detention time credited against the term. Additionally, the court ordered the defendant to reimburse the state for legal aid costs incurred during the proceedings.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. un 520. pants: A court may convict a defendant who confesses to the crime and waive the evidence trial, while also ordering the defendant to reimburse state legal aid costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RVPT:2019:0808.13060230718.3.S
Krimināllietas Nr. 13060230718
Lietvedības Nr. K30-0823-19/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 8.augustā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnesis Z.Dundurs, atklātā tiesas sēdē, piedaloties prokurorei Z.Lodziņai un aizstāvim M.Vitkovskim,
iztiesāja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas apsūdzēts
/pers. B/, personas kods /personas kods/.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
/pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos.
2013.gada 9.maijā ap plkst. 19.00 persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā, un /pers. B/, būdami alkohola ietekmē, atrodoties SIA
"Maxima Latvija" veikalā "MAXIMA" Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 118, nolūkā izdarīt zādzību nelielā apmērā, mantkārīgu tieksmju vadīti, vienojās par
zādzības izdarīšanu personu grupā. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, un /pers. B/
piegāja pie veikala alkoholisko dzērienu stenda un persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, izmantodama brīdi, kad viņas
darbības veikala darbinieki nenovēro, no veikala alkoholisko dzērienu stenda slepeni paņēma pudeli ar viskiju "Voisier" 0,7L Ls 25,77 vērtībā, kas atbilst
36,67 EUR, un ielika to līdzi paņemtajā maisā. Pēc tam /pers. B/, darbojoties saskaņoti ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā
tiesvedībā, no veikala alkoholisko dzērienu stenda slepeni paņēma pudeli ar viskiju "Jack Daniels"0.7L Ls 16,85 vērtībā, kas atbilst 23,98 EUR, un ielika
to personai, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, rokās esošajā maisā, kurā jau atradās personas, pret kuru kriminālprocess izdalīts
atsevišķā tiesvedībā, ieliktā viskija pudele. Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu, persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, un
/pers. B/ ar nozagto preci, paejot garām veikala kasei, izgāja no veikala "Maxima", tādejādi personu grupā izdarīja SIA "Maxima Latvija" īpašuma
zādzību Ls 42.62 apmērā, kas atbilst 60,64 EUR.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē /pers. B/ savu vainu atzina un izdarīto nožēloja, paskaidroja, ka vairāk likumpārkāpumus neizdarīs, ir labojies, piekrita lietas
izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes. Ievērojot minēto, tiesa iztiesāšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu pieņēma lēmumu par
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu uzskaitījums un
to analīze spriedumā netiek izdarīta. /pers. B/ vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir pierādīta.
Tiesa, nosakot soda veidu un mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmo un otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un
radīto kaitējumu, /pers. B/ personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Apsūdzētais saskaņā ar Krimināllikuma 7. un 9.pantu izdarīja tīšu mantiska rakstura mazāk smagu noziegumu, kura rezultātā tika apdraudētas
cietušā SIA "Maxima Latvija" mantiskās intereses Ls 42,62 apmērā, kas atbilst 60,64 EUR. Tiesas ieskatā mantisko interešu apdraudējuma apmērs nav
bijis nozīmīgs, jo tas ir ievērojami mazāks nekā valstī noteiktā viena minimālā mēneša darba alga tajā brīdī, kā arī ir niecīgs zaudējums SIA “Maxima
Latvija”, kas ir viens no lielākajām mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā. Nozieguma raksturs nav vispārbīstams pārējiem sabiedrības locekļiem, jo
apdraudējis tikai konkrētā cietušā mantiskās intereses. Cietušajai SIA "Maxima Latvija" kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 60,64 EUR
apmērā nav nosakāma, jo tā ir piedzīta no otrā līdzapsūdzētā, ar ko zādzība tika izdarīta personu grupā un pret kuru kriminālprocess tika izdalīts
atsevišķā tiesvedībā.
Par /pers. B/ personību noskaidrots, ka ir dzimis /datums/, deklarētās dzīvesvietas Latvijā nav, pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Igaunijā, neprecējies,
apgādībā ir viens nepilngadīgs bērns, pirms apcietinājuma strādāja Igaunijā, veselības problēmu nav.
/pers. B/ agrāk sodīts 12 reizes, pēdējo reizi 2016.gada 21.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta
pirmās daļas, 253.2panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2016.gada 21.maijā, sods izciests.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.
Tiesa soda noteikšanā ņem vērā, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, kas patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli
neveido, jo pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā ir tiesas izvēles iespēja, ko paredz Kriminālprocesa likuma 499.pants.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido
noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo izdarīts laikā, kad nebija dzēsta iepriekšējā sodāmība pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada
4.novembra sprieduma, ar kuru sodīts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu ar 232 stundām. Spriedums stājies spēkā
2011.gada 29.novembrī. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 13.jūlija lēmumu 232 piespiedu darba stundas aizstātas ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz 49 dienām. Lēmums stājies spēkā 2012.gada 24.jūlijā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 2.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts
personu grupā.
Ņemot vērā minēto, apsūdzētā personību, to, ka minēto noziedzīgu nodarījumu izdarīja nedzēstās sodāmības laikā, kā arī, ņemot vērā divu atbildību
pastiprinošu un viena mīkstinošā apstākļa esamību, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam ir nosakāms Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā
paredzētais brīvības atņemšanas sods, pietuvinot soda mēru minimālajai Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzētajai robežai. Tiesa
atzīst, ka brīvības atņemšanai alternatīvo soda veidu noteikšana nav iespējama un nesasniegs soda mērķi, ņemot vērā apsūdzētā personību, to, ka agrāk
jau vairākas reizes bijis sodīts, tostarp ar brīvības atņemšanas sodu, bet, kā redzams, agrākā sodāmība nav atturējusi apsūdzēto no jauna noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas. Tādējādi tiesas ieskatā pastāv augsts risks, ka, atrodoties brīvībā, nesaņemot atbilstošu sodu, /pers. B/ varētu izdarīt jaunus
mantiska rakstura noziedzīgus nodarījumus. Tiesas ieskatā tikai brīvības atņemšanas sods sasniegs Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā nosprausto soda
mērķi.
/pers. B/ noziegumu izdarījis pirms Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 29.novembra sprieduma, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.aprīļa sprieduma spēkā stāšanās, līdz ar to galīgais
sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc nolēmumu kopības, pilnībā saskaitot sodus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanas laikā ieskaitāms apcietinājums no 2019.gada 18.jūnija līdz 2019.gada
8.augustam.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu soda izciešanas laikā ieskaitāmi pilnībā izciesti sodi pēc Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas
2013.gada 29.novembra sprieduma – īslaicīga brīvības atņemšana uz vienu mēnesi, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 8.aprīļa
sprieduma – brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.aprīļa sprieduma – brīvības
atņemšana uz trīs mēnešiem.
Lai nodrošinātu sprieduma izpildi, kā arī, ņemot vērā to, ka nosakāms brīvības atņemšanas sods, to, ka /pers. B/ izvairījās no tiesas, /pers. B/
piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
Kriminālprocesā apsūdzētajam uz valsts rēķina tika nodrošināta juridiskā palīdzība, kuru realizēja zvērināts advokāts, kuram no valsts līdzekļiem
izmaksāta atlīdzība par juridisko pakalpojumu sniegšanu 296,09 (86,09+70+40+100=296,09) euro apmērā. Šie izdevumi ir uzskatāmi par
procesuālajiem izdevumiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo
daļu šie izdevumi piedzenami no apsūdzētā par labu valstij, nosakot procesuālo izdevumu labprātīgas samaksas termiņu - 30 dienu laikā pēc tiesas
sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzliekot apsūdzētajam pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499. un 520. pantu, tiesa
nosprieda
Atzīt /pers.B/ par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc nolēmumu kopības, pilnībā saskaitot šajā spriedumā noteikto sodu ar Rīgas pilsētas Ziemeļu
rajona tiesas 2013.gada 29.novembra spriedumā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma un Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.aprīļa spriedumā noteiktajiem sodiem, galīgo sodu /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz vienu gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu ieskaitīt soda izciešanas laikā apcietinājumu no 2019.gada 18.jūnija līdz 2019.gada 8.augustam.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu ieskaitīt soda izciešanas laikā pilnībā izciestos sodus pēc Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas
2013.gada 29.novembra sprieduma, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas 2015.gada 21.aprīļa sprieduma.
Atstāt negrozītu drošības līdzekli apcietinājumu, kuru atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību 296,09 (86,09+70+40+100=296,09) euro
apmērā, nosakot procesuālo izdevumu labprātīgas samaksas termiņu - 30 dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzliekot /pers. B/
pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu.
Procesuālie izdevumi par advokāta darba samaksu jāiemaksā Valsts kases kontā – saņēmēja NMR90000050138, saņēmēja iestāde Valsts kase,
BIC kods TRELLV22, konta numurs LV68TREL1060001239300.
Nenoteikt cietušajai SIA "Maxima Latvija", reģistrācijas Nr.40003520643, kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 60,64 EUR apmērā.
Pilno spriedumu daļā par sodu vai sakarā ar procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma
pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā 2019.gada 2.septembris. Apsūdzētajam pilna sprieduma pieejamības dienu rēķina no dienas,
kad cietumā izsniegts pilna sprieduma noraksts.
Tiesnesis Z.Dundurs