Gas company wins small claims suit for unpaid gas fees, interest, and court costs against individual tenant.

Lietas Nr. C29414416

Lietas arhīva Nr. C-1449-17/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017. gada 1.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I. Rubina

rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības (turpmāk - AS) „Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 14.martā AS „Latvijas Gāze” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. A/,

lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu 1112.40 EUR, nokavējuma procentus 631.65 EUR, valsts nodevu 261.61 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR, kopā 2010.36 EUR, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

nesamaksātā parāda par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīti tālākminētie argumenti.

Gazificētajā objektā /adrese/, lietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa pilnā apmērā.

Ar 2015.gada 9.februāra objekta īpašnieka izziņu, objekta īrnieks no 2007.gada 13.februāra līdz 2012.gada 28.martam bijis atbildētājs.

Objektā izlietota dabasgāze, nenoslēdzot līgumu, kā arī nesamaksājot par izlietoto.

Atbilstoši 2015.gada 9.februāra objekta īpašnieka izziņu, atbildētājam atbrīvojot Objektu ir fiksēts dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums – 5479.

Laika posmā no 2004.gada 30.aprīļa līdz 2012.gada 27.martam objektā izlietota dabasgāze no skaitītāja rādījuma 2815 līdz 5479, par ko nav

veikta samaksa 1112.40 EUR, tai skaitā 1.55 EUR – par pretenziju nosūtīšanu atbildētājam.

Par samaksas kavējumu aprēķināti nokavējuma procenti 631.65 EUR par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.martam.

Atbildētājam sūtīti vairāki paziņojumi par nepieciešamību veikt samaksu. Līdz prasības celšanai saistības nav izpildījis.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1905.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi” 34., 46., 69., 72., 84. un 90.1.punktu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta pirmās daļas 2. punktu un trešās daļas 1.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu, atbildētājam 2016.gada 18.martā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un

pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus tiesā nav iesniedzis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

informatīvu vēstuli 2016.gada 2.decembrī ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto adresi un atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un ir apmierināma.

Civillikuma 1402.panta noteikumi paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska pamata, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem.

No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs/izdrukas redzams, ka nekustamā īpašuma pēc adreses /adrese/, domājamo daļu īpašnieks ir SIA „BALTINAMI”.

Lietas materiālos atrodas SIA „BALTINAMI” pārvaldnieka O.Mauliņa 2015.gada 9.februāra izziņa, no kuras izriet, ka telpās /adrese/,

pamatojoties uz 1997.gada 13.februāra īres līgumu, no 1997.gada 13.februāra līdz 2012.gada 28.martam dzīvoja /pers. A/. 2012.gada 28.martā

minētajā telpā uzsāka dzīvot cita persona un tika piefiksēts dabasgāzes skaitītāja rādījums – 5479.

Lietas materiālos atrodas 1997.gada 13.februāra Dzīvojamās telpas īres līgums, kas noslēgts starp NP „KRASTS” Latgales priekšpilsēta un

atbildētāju. No īres līguma 1. punkta izriet, ka izīrētājs nodevis atbildētāja lietošanā dzīvojamo telpu pēc adreses /adrese/.

Saskaņā ar likumu Par dzīvojamo telpu īri 11.3 panta pirmās daļas 2. punktu, dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus

dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks, papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā

(karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Savukārt šī panta trešās daļas 1. punktā paredzēts, ka, īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem

atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojuma

sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 2. punktā noteikts, ka, saņemto pakalpojumu samaksas kārtību un termiņus

nosaka dzīvojamo telpu īres līgumā, ievērojot normatīvo aktu prasības. Savukārt atbilstoši 2.1. apakšpunktam, dzīvojamo telpu īres līgumā izīrētājs ar

īrnieku vienojas, par kuriem pakalpojumiem īrnieks norēķinās patstāvīgi un par kuriem - ar izīrētāja starpniecību, ievērojot noteiktos termiņus.

Lai arī starp prasītāju un atbildētāju līgums netika noslēgts, bet dabasgāze tika izlietota un par to netika veikta samaksa. Atbildētājs minēto faktu

nav apstrīdējis. Secināms, ka gāze izīrētajā dzīvoklī īres līguma darbības periodā bija pieejama un atbildētājs to ir izmantojis līdz 2012.gada 27.martam.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka īres līguma darbības laikā pienākums norēķināties par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem bija atbildētājam.

Ministru kabineta 2008.gada 6.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” [spēkā līdz 2016.gada

11.februārim] 90.1.punkts nosaka, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai

maksā​jumus par dabasgāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norē​ķinu periods ir kalendāra mēnesis.

Ministru kabineta 2008.gada 6.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” [spēkā līdz 2016.gada

11.februārim] 46. punkts paredz, ka par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību

(..).

Savukārt Ministru kabineta 2008.gada 6.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” [spēkā līdz 2016.gada

11.februārim] 69.punkts nosaka, ja lietotājs dabasgāzes iekārtu vai aparatūru ir nodevis citai personai un par to nav informējis sistēmas operatoru,

lietotājs ir atbildīgs par saņemtās dabasgāzes samaksu līdz dienai, kad noslēgts līgums ar jauno lietotāju.

No parāda aprēķina redzams, ka periodā no 2004.gada 30.aprīļa līdz 2012.gada 27.marta par dabasgāzes lietošanu objektā bija jāveic samaksa

1250.67 EUR apmērā, samaksa veikta 139.82 EUR apmērā, nesamaksātais parāds ir 1110.85 EUR .

Kā norādīts prasības pieteikumā, prasītāja ir vairākkārtīgi sūtījusi atbildētājam brīdinājumus ar lūgumu atmaksāt parādu. No lietas materiāliem

redzams, ka 2008.gada 24.oktobrī, 2012.gada 31.maijā un 2015.gada 10.februārī prasītāja ir nosūtījusi atbildētājam pretenziju par parādu. Izdevumi par

pretenziju nosūtīšanu ir 1.55 EUR.

Tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un prasībā norādītā parāda esamība, ko tiesai nav pamata apšaubīt, ko arī

atbildētājs to nav apstrīdējis, tādēļ no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds par laiku no 2004.gada 30.aprīļa līdz 2012.gada 27.martam 1112.40

EUR.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus 631.65 EUR apmērā, kas aprēķināti par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada

31.martam.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.pants) lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, savukārt saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Ministru kabineta 2008.gada 6.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” [spēkā līdz 2016.gada

11.februārim] 65.punkts paredz, ka par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15%

dienā no nesamaksātās summas.

Ievērojot to, ka prasītāja savas uzņemtās saistības ir izpildījusi – piegādājusi dabasgāzi, savukārt atbildētājs savas saistības nav izpildījis, prasītāja,

atbilstoši Noteikumu 65.punkta nosacījumiem, ir pamatoti aprēķinājusi nokavējuma procentus, līdz ar to nokavējuma procenti 631.65 EUR apmērā par

laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.martam piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Civillikuma 1838.pants paredz, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta

piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis prasības

pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis ne atsevišķu prasību, ne pretprasību lietā, no kā

secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tādēļ tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka atbildētājs par saņemto dabasgāzi nav norēķinājies pilnā

apmērā atbilstoši noteiktiem tarifiem un noteiktos termiņos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 261.61 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 EUR, kopā 266.31 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam civillietās jāsedz izdevumi par tiesas pavēstu un prasības pieteikuma noraksta

piegādi un izsniegšanu.

Kā redzams no Uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, tad ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi konkrētajā lietā ir 6,28 EUR.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā. Tādēļ ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi, kuri nav apmaksāti ir 1,58 EUR (6,28 EUR – 4,70 EUR), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās

daļas 5.punktu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto un prasītājas lūgumu, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.- 193., 195., 204.1 un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642, galveno parādu par laiku no

2004.gada 30.aprīļa līdz 2012.gada 27.martam 1112.40 EUR (viens tūkstotis viens simts divpadsmit euro un 40 centi), nokavējuma procentus par laiku

no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.martam 631.65 EUR (seši simti trīsdesmit viens euro, 65 centi) un tiesas izdevumus 266.31 EUR (divi simti

sešdesmit seši eiro un 31 cents), kopā 2010.36 EUR (divi tūkstoši desmit eiro un 36 centi).

AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642, konts, kurā veicama piedzītās 2010.36 EUR (divi tūkstoši desmit euro un 36 centi) samaksa

- AS “Citadele banka”, konta Nr. LV32PARX0000004461029.

Noteikt AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers.

A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% no simta gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas, ņemot vērā

nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot nesamaksātā pamatparāda apmēru.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,58 EUR (viens euro un 58 centi) par labu valstij,

kas iemaksājami pēc šādiem rekvizītiem - saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konts Nr.

LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C29414416.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 1,58 EUR samaksu valsts labā, /pers. A/ maksājumu apliecinošu

dokumentu nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā vai nosūtot tiesai pa pastu.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I. Rubina