Court fully allows employee's claim for unused annual leave compensation under Labor Law provisions.

Lieta Nr. C07051615

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 26.maijā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par neizmantotā atvaļinājuma

kompensācijas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 27.februārī Aizkraukles rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret SIA /Nosaukums A/ par neizmantotā atvaļinājuma

kompensācijas piedziņu. Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2015.gada 3.marta lēmumu pieteikums atstāts bez virzības, nosakot termiņu trūkumu

novēršanai. Pēc lēmumā norādīto trūkumu novēršanas ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2015.gada 12.marta lēmumu prasības pieteikums pieņemts

un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 5.novembrī starp /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) un SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – atbildētāja)

noslēgts darba līgums Nr.8/13, saskaņā ar kuru prasītāja tika pieņemta darbā par mazumtirdzniecības veikala pārdevēju.

Darba līgumā atbildētāja noteikusi summēto darba laiku ar neregulāru grafiku un minimālo stundas tarifa likmi saskaņā ar Ministru Kabineta 2010.

gada 30.novembra noteikumiem Nr.1096 „ Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 1,203 Ls stundā. Darba līgumā

darba algas izmaksu atbildētāja noteikusi skaidrā naudā. Prasītājas darba samaksa bija 320 EUR mēnesī, kas atbilst Ministru Kabineta 2013.gada

27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”. Ar atbildētāju nekādas dokumentāras

vienošanās par izmaiņām darba līgumā nebija. Prasītāja norāda, ka 2014.gada 29.decembrī no atbildētājas saņēmusi paziņojumu Nr.2/12/14, ar kuru tika

paziņots, ka prasītāja atlaista no darba 2014.gada 8.decembrī, līdz ar ko izriet darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Prasītāja griezusies ar rakstveida

iesniegumu Valsts darba inspekcijā. 2014.gada 19.decembrī prasītāja saņēmusi rakstveida atbildi no Valsts darba inspekcijas, kurā norādīts, ka

prasītājas pēdējā darba diena bijusi 2014.gada 31.augusts, un atbildētāja ir aprēķinājusi ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju, jo atvaļinājumu par

nostrādāto darba laiku prasītāja nav izmantojusi. Valsts darba inspekcija norādījusi, ka, lai saņemtu aprēķināto kompensāciju par neizmantoto ikgadējo

apmaksāto atvaļinājumu, jāiesniedz pieprasījums atbildētajai par aprēķina izmaksu. Prasītāja 2015.gada 7.janvārī ierakstītā vēstulē nosūtījusi atbildētājai

iesniegumu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma naudas aprēķināšanas dokumentu izsūtīšanu un par ikgadējā atvaļinājuma kompensācijas naudas

ieskaitīšanu bankas kontā. Atbildētāja ierakstīto pasta sūtījumu saņēmusi 2015.gada 16.janvārī. Prasītāja atsaucas uz Darba likuma 128.panta pirmo

daļu, norādot, ka, jau 2015.gada 17.janvārī atbildētājai bija jāizpilda prasītājas iesniegumā norādītais. Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav devusi ne

mazākās labas gribas izpausmes prasītājas likumīgo interešu izpildē, līdz ar ko prasītāja aprēķinu ir veikusi vadoties no pastāvošās likumdošanas.

Prasītāja atsaucas uz Darba likuma 75. panta piekto daļu, norādot, ka atrodoties darba tiesiskajās attiecībās ar atbildētāju, ar darba laika uzskaites darba

grafikiem vai citiem dokumentiem, kas mainītu darba laiku, rakstveidā netika informēta. Prasītāja darba tiesisko attiecību laikā nav slimojusi. Prasītāja

norāda, ka skaitliskajiem aprēķiniem par pamatu ņēmusi Ministru Kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumus Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša

darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, Darba likuma 75.panta devīto daļu, 149.panta pirmo daļu, 150.panta pirmo daļu, 152.panta pirmo daļu.

Prasītāja prasību pamato ar Darba likuma 3., 4.pantu, 28.panta pirmo un otro daļu, 30., 31.pantu, 128.panta pirmo daļu, 149.panta piekto daļu,

Civilprocesa likuma 28.panta devīto daļu, 82.panta pirmo daļu, 92.pantu, 93.panta pirmo daļu, 112.pantu, 127.panta pirmo daļu, 128.panta trešo daļu,

250.19, 250.20 pantu, 567.panta otro daļu, Civillikuma 1., 5.pantu un lūdz piedzīt no atbildētājas SIA /Nosaukums A/ neizmantotā atvaļinājuma

kompensāciju 254,38 EUR apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Rakstveida paskaidrojumā atbildētāja SIA /Nosaukums A/ norādījusi, ka prasību atzīst pilnā apmērā un nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas

sēdē. Atbildētāja norāda, ka saskaņā ar darba līguma Nr.8/13, kas 2013.gada 5.novembrī tika noslēgts starp /pers. A/ kā darbinieku un SIA

/Nosaukums A/ kā darba devēju, 6.2.punktu darba devējs apņēmās izmaksāt darbiniekam par kvalitatīvi, precīzi, rūpīgi un savlaicīgi padarītu darbu laikā

algu skaidrā naudā. Atbildētāja atsaucas uz Darba likuma 101 .panta pirmās daļas l .punktu un norāda, ka darba līgums tika uzteikts, jo prasītāja bez

attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpusi noteikto kārtību, neierodoties darbā. Pēdējo dienu darbā prasītāja ir bijusi 2014.gada 31.augustā, ko prasītāja

neapstrīd. Prasītāja 2015.gada 7.janvāra iesniegumā ir pieprasījusi pārskaitīt uz iesniegumā norādīto bankas kontu neizmaksāto atvaļinājuma naudu.

Atbildētāja atsaucas uz Darba likuma 70.pantu un norāda, ka prasītāja un atbildētāja nedz darba līgumā Nr.8/13, nedz noslēdzot grozījumus darba līgumā

Nr.8/13 nebija vienojušās par darba samaksas izmaksu bezskaidrā veidā. Atbildētāja rīkojās atbilstoši Darba likumam un nevarēja citādi izmaksāt

kompensāciju par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kā tikai skaidrā naudā. Personīgi ierasties pie darba devēja prasītāja atteicās. Pie tam, atbildētājai

nebija nekādas iespējas pārliecināties, ka iesniegumā norādītais bankas konts pieder prasītājai, jo prasītāja nebija iesniegusi nekādus pamatojošus

dokumentus. Atbildētāja norāda, ka atzīst prasītājas tiesības uz kompensācijas par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu saņemšanu (lietas 32.-

36.lapa).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka - ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu prasītājai un atbildētājai 2015.gada 12.martā ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim (lietas 28.-31.lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesnese s 2015.gada 15.aprīļa lēmumu civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā 2015.gada 26.maijā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2015.gada 15.aprīlī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas

kancelejā (lietas 41.-42.lapa).

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ maza apmēra prasība par neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas

254,38 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi, pamatojoties uz Darba likuma 149.panta piekto daļu.

Darba likuma 149.panta piektā daļa noteic, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad

darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību

par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Tā kā atbildētāja SIA /Nosaukums A/ rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka prasību atzīst pilnīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta

piektajai daļai lietā konstatētie fakti, pierādījumi, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, konstatēto lietas apstākļu juridiskais vērtējums sprieduma motīvu

daļā nav analizējami.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Atbilstoši Civilprocesa

likuma 42.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva 71,14 EUR, kas aprēķināta saskaņā ar

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu. Turklāt no atbildētājas piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas

saistīti ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu to faktiskajā apmērā – 6,84 EUR (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 42.panta pirmo daļu, 189.,

190., 193.pantu, 204.1, 250.25 pantu, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, kompensāciju par

neizmantoto atvaļinājumu 254,38 EUR (divi simti piecdesmit četrus euro 38 centus).

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit vienu euro 14

centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,84 EUR (sešus euro un 84 centus).

Noteikt SIA /Nosaukums A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 26.

maija, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese J. Bebriša