Court allows debt collection and interest penalty capped at 10% of principal under Civil Code provisions.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the payment of the principal debt, a reduced penalty interest, and litigation costs. The plaintiff successfully argued that the defendant assumed the debt through a novation agreement, while the defendant claimed the penalty was excessive. The court upheld the penalty at 2400 EUR because it was calculated to stay within the statutory 10% cap of the principal amount.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1716; Civil Law 1765: A penalty interest for delayed performance may be agreed upon but cannot exceed 10% of the principal debt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2210-20/33
ECLI:LV:RVPT:2020:1218.C30712419.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020. gada 18. decembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Meldere
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “Vanward Latvia” par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2019. gada 21. augustā tiesā saņemta prasītāja /pers. A/ prasība pret atbildētāju SIA “Vanward Latvia” par parāda piedziņu.
Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1793., 1798., 1801., 1716., 1717. un Civilprocesa likuma 1. pantu, 26.panta otro daļu, 41. panta
pirmo daļu, 127. pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 24 000 EUR, līgumsodu 2400 EUR un visus tiesāšanās
izdevumus.
Prasības pieteikums pamatots ar sekojošiem argumentiem.
2017. gada 5. aprīlī starp prasītāju kā aizdevēju un aizņēmējiem /pers. C/ un SIA “Aimexx Capital” noslēgts aizdevuma līgums par summu 15 000
EUR ar atmaksas termiņu līdz 2017. gada 5. jūlijam. Saskaņā ar aizdevuma līguma 2.1. punktu aizņēmēji apņēmās maksāt prasītājam 5 % mēnesī no
saņemtās un neatmaksātās aizdevuma summas. Aizņēmēji līgumā noteiktajā termiņā vai pēc tā parāda atmaksu neveica.
SIA “Aimexx Capital” nonāca finansiālās grūtībās, tādēļ no parādnieka puses izteikts piedāvājums pārcelt parādu uz citu /pers. C/ uzņēmumu SIA
“Vanward Latvia”.
Kā SIA “Vanward Latvia” valdes loceklis bija reģistrēts /pers. C/ brālis /pers. E/.
/pers. C/ sagatavoja cesijas līgumu Nr. CL1.7-2018 no kura izrietēja, ka atbildētājs atpērk no prasītāja prasījuma tiesības, kas izriet no 2017.
gada 5. aprīļa aizdevuma līguma. Par šīm prasījuma tiesībām atbildētājs apņēmās līdz 2018.gada 31. augustam izmaksāt prasītājam 20 250 EUR, tomēr
nekādi maksājumi netika saņemti. /pers. C/ piedāvāja pagarināt parāda atdošanas termiņu, noslēdzot jaunu cesijas līgumu.
2018. gada 21. decembrī prasītājs un atbildētājs parakstīja cesijas līgumu Nr. CL1.12-2018, ar kuru atbildētājs atpērk no prasītāja prasījuma
tiesības, kas izriet no 2017. gada 5. aprīļa aizdevuma līguma. Saskaņā ar cesijas līguma 2.1. punktu par prasījuma tiesībām atbildētājs samaksā
prasītājam 24 000 EUR, veicot divus maksājumus: līdz 2018. gada 31. decembrim 15 000 EUR apmērā, līdz 2019. gada 4. janvārim 9 000 EUR.
Cesijas līguma 2.1. punktā pielīgta prasītāja tiesība saņemt no atbildētāja līgumsodu 0,1% apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto
kalendāro dienu. Atbildētājs ar cesijas līgumu uzņemtās saistības neizpildīja.
2019. gada 19. novembrī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzīst.
Atbildētāja paskaidrojumi pamatoti ar sekojošiem argumentiem.
Atbildētāja vārdā darījumus veica bijušais valdes loceklis /pers. E/, un pieļaujams, ka darījumu slēdza arī viņa brālis /pers. C/ uz pilnvaras pamata.
Abas personas rīkojušās saskaņoti un prettiesiski, pretēji atbildētāja interesēm un iegūtos naudas līdzekļus un aktīvus, visticamāk, /pers. C/ un /pers. E/
piesavinājās.
2019. gada 6 augustā atbildētāja dalībnieki atbalstīja /pers. E/ atstādināšanu no valdes locekļa amata un atsauca visas pilnvaras, kuras viņš
parakstījis. Līdz paskaidrojumu sniegšanas dienai /pers. E/ valdei nenodeva nekādus dokumentus. Minēto personu prettiesiskās rīcības rezultātā
atbildētājam nav naudas līdzekļu, aktīvu un dokumentācijas, nav iespēju nokārtot saistības. Plānots iesniegt pieteikumu par maksātnespējas procesa
pasludināšanu.
Ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, vadoties pēc Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr. 655 “Par ārkārtējās
situācijas izsludināšanu” (saistībā ar Covid-19 infekciju) 1., 5.19.1. un 5.19.3. punkta, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldes likuma 10. panta pirmās
daļas, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Melderes 2020. gada 10. novembra lēmumu rezolūcijas veidā noteikts, ka civillietu ir
iespējams izskatīt rakstveida procesā.
2020. gada 12. novembrī lietas dalībniekiem nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, nosakot termiņu līdz 2020. gada 4.
decembrim iesniegt rakstveida paskaidrojumus, pieteikumus, lūgumus, pieteikt noraidījumu tiesnesei.
Tiesā nav saņemti pušu papildus paskaidrojumi, pieteikumi, lūgumi, kā arī nav pieteikts noraidījums tiesnesei.
Motīvu daļa
Izvērtējusi prasības pieteikumā un atbildētāja paskaidrojumos norādītos apstākļus un argumentus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida
pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92. pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
No lietas materiāliem redzams, ka 2017. gada 5. aprīlī starp prasītāju kā aizdevēju un aizņēmējiem /pers. C/ un SIA “Aimexx Capital”, kuru
pārstāv valdes priekšsēdētājs /pers. C/, noslēgts aizdevuma līgums, atbilstoši kuram prasītājs aizņēmējiem izsniedza aizņēmējiem skaidrā naudā
aizdevumu 15 000 EUR apmērā uz trīs mēnešiem ar aizdevuma lietošanas procentu likumi 5 % mēnesī no izmantojamās aizdevuma daļas. Aizdevums
izsniegts aizņēmējiem komercdarbībai konkrētam mērķim.
Prasītājs norādīja, ka aizņēmēji neatmaksāja parādu, ko tiesai nav pamata apšaubīt, jo lietā nav pretēju pierādījumu un ziņu.
Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1401. pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –
kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības,
starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.
Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var
noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
No lietas materiāliem redzams, ka 2018. gada 11. jūlijā starp prasītāju kā cedentu un atbildētāju kā cesionāru noslēgts Cesijas līgums Nr. CL.1.7-
2018, un 2018. gada 21. decembrī starp prasītāju kā cedentu un atbildētāju kā cesionāru noslēgts Cesijas līgums Nr. CL.1.12-2018, atbilstoši kuram
cedents par atlīdzību nodot cesionāram prasījuma tiesība parāda summas apmērā (t.i., 24 000 EUR) pret parādnieku SIA “Aimexx Capital”, kas izriet no
starp prasītāju kā aizdevēju un SIA “Aimexx Capital” kā aizņēmēju 2017. gada 5. aprīlī noslēgtā aizdevuma līguma.
2018. gada 21. decembrī noslēgtā Cesijas līguma 2.1. punktā puses vienojās, ka par minēto prasījuma tiesību pārņemšanu cesionārs apņemas
samaksāt cedentam 24 000 EUR šādā kārtībā un termiņos: līdz 2018. gada 31. decembrim 15 000 EUR, līdz 2019. gada 4. janvārim 9000 EUR.
Prasītājs kā cedents iesniedza prasību pret cesionāru par cesijas pirkuma maksas un līgumsoda parāda piedziņu.
Saskaņā ar Civillikuma 2021. pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz
zaudējumu atlīdzību.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1588. pantu viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa
to neizpilda.
Lietas materiālos nav ziņu vai pierādījumu, kas liecinātu ka 2018. gada 21. decembra Cesijas līgums būtu grozīts, atcelts vai atzīts par spēkā
neesoši. Līdz ar to, atbildētājam ir pienākums veikt cesijas līgumā noteikto pirkuma maksas samaksu cesijas līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos.
Civillikuma 1590. pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).
Civillikuma 1828. pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Civillikuma 1838. pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma
līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti (..).
Atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838. panta pirmajai daļai neiesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņš būtu izpildījis pilnīgi vai
daļēji, veicot cesijas pirkuma apmaksu.
Līdz ar to, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds pirkuma maksas apmērā 24 000 EUR.
Par maksājuma saistību kavējumu prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja līgumsodu 2400 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717. pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā,
bet arī citās vērtībās.
Savukārt Civillikuma 1720. pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis
norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Atbilstoši Civillikuma 1716. panta trešajai daļai, līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā ) var tikt noteikts
pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Prasītājs līgumsodu aprēķināja, pamatojoties uz cesijas līguma 2.2. punktu, kurā noteikts, ka gadījumā, ka cesionārs neievēro Cesijas līguma 2.1.
punktā minētos samaksas termiņus, viņam ir pienākums samaksāt cedentam līgumsodu 0,1 % apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto
kalendāro dienu. Līgumsoda samaksa neatbrīvo cesionāru no saistību izpildes.
Prasītājs aprēķināja līgumsodu par samaksas nokavējumu uz 2019. gada 19. augustu 5508 EUR apmērā, kas, ņemot vērā Civillikuma
1716. pantu, samazināts uz 2400 EUR, tādējādi nepārsniedzot 10 % no pamatparāda.
Ņemot vērā minēto, tiesa prasītāja aprēķināto samazināto līgumsodu atzīst par pamatotu un piedzenamu par labu prasītājam no atbildētāja.
Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 24 000 EUR un līgumsods 2400 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33. pantu, 41. panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva
1137,15 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un atbilstoši Civillikuma 1765. pantam prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41. un 92. pantu, 96. panta piekto daļu, 189. - 195. pantu, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
Apmierināt /pers. A/ prasību pret SIA “Vanward Latvia” par parāda piedziņu.
Piedzīt no SIA “Vanward Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203138659, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, pamatparādu 24 000 EUR
(divdesmit četri tūkstoši euro), līgumsodu 2400 EUR (divi tūkstoši četri simti euro), tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 1137,15 EUR (viens tūkstotis
viens simts trīsdesmit septiņi euro, 15 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR (trīs euro, 30 centi).
Piedzīto summu samaksa veicama /pers. A/ norēķinu kontā Nr. /numurs/, AS “Swedbank”, kods HABALV22.
Noteikt /pers. A/ tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt no SIA “Vanward Latvia” likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.
panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams 2020. gada 18. decembrī.
Tiesnese I.Meldere