Court orders eviction and debt collection for landlord against tenant who failed to pay rent and utilities.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the landlord's claim for debt collection, lease termination, and eviction of the tenant and family members. The tenant had failed to pay rent and utilities irregularly, creating a debt of over 1,000 euros, and ignored formal warnings. The court rejected the landlord's request for advertising costs but awarded statutory interest and court fees, ordering the tenant to vacate without alternative housing.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law; Civil Law: The court may order eviction and debt collection when a tenant fails to fulfill obligations, while advertising costs are not recoverable absent statutory requirement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33629815
Lietas arhīva Nr. C-3450-16/25
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2016.gada 7.martā
Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams:
tiesnesis Raimonds Buls,
piedaloties prasītājas SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pārstāvei advokātei Mārai Beķerei, iztiesāja atklātā tiesas sēdē civillietu- SIA „Jūrmalas
namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Aprakstošā daļa
[1] 2015.gada 10.novembrī prasītāja- SIA „Jūrmalas namsaimnieks”- cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/, iesniedzot prasības pieteikumu
par parāda piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
[2] Prasības pieteikumā ietverti šādi prasījumi: piedzīt no atbildētāja prasītājas labā īres, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par
laika periodu no 2013.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 1.novembrim 1051,95 eiro apmērā; izbeigt 2013.gada 16.maija dzīvojamās telpas īres līgumu
Nr.126 ar atbildētāju un izlikt atbildētāju un viņa ģimenes locekļus no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; atzīt prasītājas tiesības
saņemt likumiskos procentus- 6% apmērā no piedzenamās pamatparāda summas par gadu līdz sprieduma izpildes dienai vai līdz brīdim, kad procenti
sasniedz pamatparāda summu; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus ar tiesāšanos saistītos, tai skaitā, izdevumus par sludinājuma publicēšanu
oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 15,65 eiro apmērā.
[3] Prasības pieteikumā- citu apstākļu starpā- norādīts, ka saskaņā ar 2013.gada 18.aprīļa Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.207 tika nolemts
atļaut slēgt īres līgumu ar /pers. A/, nododot atbildētāja lietošanā dzīvokli /adrese A/. 2013.gada 16.maijā prasītāja noslēdza ar atbildētāju dzīvojamās
telpas īres līgumu Nr.126, saskaņā ar kuru atbildētājam lietošanā tika nodots dzīvoklis /adrese/. Minētajā dzīvoklī ir reģistrēts tikai atbildētājs. Laika
periodā no 2013.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 1.novembrim atbildētājs nepildīja savas saistības; īres, apsaimniekošanas un komunālos maksājumus veica
neregulāri, tāpēc uz 2015.gada 1.novembri ir izveidojies parāds 1051,95 eiro apmērā. 2015.gada 13.janvārī prasītāja izsniedza atbildētājam brīdinājumu
Nr.Sbr-1856 par parāda esamību, lūdzot to samaksāt, kā arī vienlaikus brīdinot par sekām kādas iestāsies, ja parāds noteiktā laikā netiks samaksāts.
Atbildētājs parādu nesedza un nesazinājās ar prasītāju, lai vienotos par parāda dzēšanu ilgtermiņā. Prasītāja 2015.gada 10.jūnijā ievietoja laikrakstā
“Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā brīdināja atbildētāju, par to, ka viņam ir izveidojies parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, vienlaikus
brīdinot par sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts. Atbildētājs uz sludinājumu nav reaģējis.
[4] Atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumu nav iesniedzis.
[5] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē, kas notika 2016.gada 22.februārī, kurā tika pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, uzturēja prasību,
pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.
[6] Atbildētājs tiesas sēdē nebija ieradies, tiesai nepaziņota iemesla dēļ.
Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma (turpmāk- CPL) 156.panta pirmo daļu, nolēma uzsākt lietas izskatīšanu, kaut arī uz tiesas sēdi
atbildētājs nebija ieradies.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, tālāk norādītu motīvu dēļ.
[8] Ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem tiesa konstatēja šādus faktus, vispirms, ka atbildētāja lietošanā tika nodota dzīvojamā telpa, kas atrodas
/adrese A/, prasītājai- kā izīrētājai- 2013.gada 16.maijā rakstveidā noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētāju- kā īrnieku.
[9] Prasītāja- kā dzīvojamās telpas izīrētājs-, ceļot šo prasību tiesā, ir izmantojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri’’ 28.pantā noteiktās tiesības-
prasīt izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas, izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu, likumā paredzētajos gadījumos.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā
ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres
maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, savukārt
iepriekšminētās tiesību normas pirmās daļas 2.punkts noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes
locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan
viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
[9.1] Tiesa ar lietā iesniegto pierādījumu, kura patiesīgumu likumā noteiktajā kārtībā atbildētājs nav apstrīdējis, un tas ir,- prasītājas sastādītu
norēķinu pārskatu, kas attiecas uz sprieduma 8.punktā norādīto dzīvojamo telpu, nodibināja apstākli, ka pirms prasības celšanas tiesā atbildētājs vairāk
nekā trīs mēnešus nemaksāja dzīvojamās telpas īres maksu un nemaksāja par pamatpakalpojumiem, tādejādi izveidojies parāds bija 1051,95 eiro.
[9.2] Lietā ar pierādījumiem nodibinātie iepriekšminētie apstākļi apstiprina atbildētāja negodprātīgu saistību izpildi un arī nokavējumu īrnieka
saistību izpildē.
[9.3] Atbildētājs ir likumā noteiktajā kārtībā brīdināts par parāda esamību un dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, ko pierāda lietas materiālos
esošais prasītājas 2015.gada 13.janvāra brīdinājums, ko atbildētājs ir saņēmis 2015.gada 21.janvārī.
[9.4] Lietā ir pierādīti fakti, kas ir noteikti kā gadījumi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, kad izīrētājs var
izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kas ir
pietiekams pamats prasības apmierināšanai daļā par īres līguma izbeigšanu un atbildētājas izlikšanu, tiesai apmierinot prasītājas ar likumu aizsargātās
intereses.
[10] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 1051,95 eiro apmērā par dzīvojamās telpas īri, pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem.
Civillikuma 1811.pants noteic, ka, ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.
Atbildētājs nav izpildījis Civillikuma 1838.pantā noteikto pienākumu, jo nav pierādījis lietā faktu, ka atbildētājs ir samaksājis prasītājai pilnā apmērā
parādu par dzīvojamās telpas īri, pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem apmērā, kāds bija 2015.gada 1.novembrī.
Tiesa, pamatojoties uz lietā konstatētajiem faktiem un Civillikuma 2141.pantu, apmierina prasītājas prasījumu par īres maksas, maksas par
pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem parāda 1051,95 eiro apmērā piedziņu no atbildētāja.
[11] Pamatojoties uz CPL 41.panta pirmo daļu, tiesa piespriež no atbildētāja prasītājas samaksātos un pierādītos tiesas izdevumus, kas šajā lietā ir
samaksātā valsts nodeva par prasības pieteikumu 274,13 eiro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar tiesas pavēstu piegādāšanu saistītie izdevumi),
kurus prasītāja ir samaksājusi 4,70 eiro apmērā, kurus (valsts nodevu) tiesa piedzen no atbildētāja atbilstoši tiesas apmierināto prasījumu apmēram un
atbilstoši faktiski veiktajai izdevumu summai.
[11.1] Saskaņā ar CPL 42.panta pirmās daļas noteikumiem tiesa valsts ienākumos no atbildētāja piespriež tiesas izdevumus- ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus, kas ir par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi 1,54 eiro, kas ir starpība starp faktisko ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu apmēru (6,24 eiro) un prasītājas, ceļot prasību tiesā, iepriekš samaksāto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summu (4,70
eiro).
[11.2] Tiesa nepiedzen no atbildētāja par labu prasītājai prasītājas lūgtos izdevumus par sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas
Vēstnesis” 15,65 eiro apmērā, jo ne likums “Par dzīvojamo telpu īri”, ne CPL neprasa izīrētājam iesniegt pierādījumus par to, ka iepriekšminētajā
oficiālajā izdevumā ir publicēts brīdinājums par to, ka pret īrnieku, kura dzīves un atrašanās vieta izīrētājam ir zināma, tiks celta prasība tiesā par
dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
[12] CPL 195.pants noteic pienākumu tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, spieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.
Izpildot iepriekšminētajā tiesību normā tiesai noteikto pienākumu un apmierinot prasītājas lūgumu, tiesa nosaka, ka prasītājai ir tiesības saņemt no
atbildētāja procentus- 0,5 % apmērā mēnesī no piedzītās parāda summas, kuru apmēru (procentu) tiesa noteica, ievērojot Civillikuma 1765.panta pirmās
daļas noteikumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz CPL 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt pilnībā prasību.
Izbeigt 2013.gada 16.maija dzīvojamās telpas- /adrese A/- īres līgumu.
Izlikt no dzīvojamās telpas- /adrese A/- /pers. A/, personas kods /personas kods/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” parādu 1051,95 eiro, tiesas izdevumus 278,83 eiro, kopā piedzīt 1330,78 eiro.
Noteikt tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja procentus- 0,5 % apmērā mēnesī- no piedzītās parāda
summas.
Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,54 eiro apmērā.
Noteikt atbildētājam desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,54 eiro atbildētājam ir jāsamaksā šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija, nodokļu maksātāja
reģistrācijas numurs 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķi
norādot,- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/, pēc samaksas jāiesniedz (jānosūta) tiesā šo
maksājumu apstiprinošu dokumentu.
Spriedumu 20 dienu laikā no 2016.gada 7.marta, kad ir sastādīts pilns tiesas spriedums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu
tiesu kolēģijā, apelācijas instances tiesai adresēto apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) Raimonds Buls