Gas utility company debt collection claim allowed with interest capped at principal amount.

Lieta Nr. C68525617

Lietas arhīva Nr. C-2140-18/27

ECLI:LV:RPPT:2018:0126.C68525617.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 26. janvārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese L. Leja

rakstveida procesā izskatīja civillietu vienkāršotās procedūras lietā AS „Latvijas Gāze” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2017. gada 23. novembrī AS „Latvijas Gāze” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par

parāda piedziņu.

Saskaņā ar 2017. gada 14. decembra grozījumiem Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā, kuri stājās spēkā 2018.gada 15.janvārī – maza apmēra

prasības pārsauktas par vienkāršotajām procedūrām.

[1.1] Prasībā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/, (turpmāk – objektā), izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa pilnā apmērā.

2010. gada 11. februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr. 73-4836735 (turpmāk

- Līgums) par dabasgāzes piegādi objektā.

Līguma 1.1., 2.1.2., 5.1., 6.1., 6.2. apakšpunkts, Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un

lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1048) 36.5., 90.1., 90.3., 90.4. apakšpunkts, 65., 69., 72., 84 punkts un Ministru kabineta 2016. gada

9. februāra noteikumu Nr. 85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 85) 68.3. apakšpunkts, 33., 83., 105. punkts

paredz atbildētāja saistību līdz Līguma darbības izbeigšanai veikt maksājumus par patērēto dabasgāzi objektā katru norēķinu periodu. Atbildētājs nav

vērsies pie prasītāja ar iesniegumu, ka vēlas izbeigt noslēgto Līgumu.

2016. gada 8. jūnijā prasītājai nodrošināta netraucēta piekļuve objekta dabasgāzes apgādes sistēmai un pārtraukta dabasgāzes piegāde objektā

parāda dēļ, fiksēts dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta rādījums 790 m3.

Atbildētāja nesamaksātais parāds ir 912,99 euro, ko veido:

- 795,10 euro – neveiktie maksājumi par patērēto dabasgāzi objektā no 2010. gada 31. janvāra līdz 2016. gada 8. jūnijam;

- 116,90 euro – nokavējuma procenti par samaksas kavējumu laika posmā no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 9. jūnijam, t.i., 0,15% dienā

no kavētā maksājuma saskaņā ar Noteikumu Nr. 1048 65. punktu un Noteikumu Nr. 85 105. punktu;

- 0,99 euro – izdevumi par pretenzijas nosūtīšanu atbildētājam.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja vairākkārt aicinājusi atbildētāju veikt saistību izpildi, tajā skaitā 2017. gada 2. augustā, nosūtot pretenziju uz

atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Līdz prasības celšanai atbildētājs saistības nav izpildījis.

[1.2] Prasība pamatota ar Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 34.,

65., 69., 72., 84. punktu, 36.5., 90.1., 90.3., 90.4. apakšpunktu; Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 “Dabasgāzes piegādes un

lietošanas noteikumi” 33., 68.3., 83., 105. punktu un Civillikuma 1., 863., 1587., 1651. pantu, 1652. panta 3. punktu, 1828. pantu.

[1.3] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 912,99 euro, kas sastāv no galvenā parāda 795,10 euro, nokavējuma procentiem 116,90 euro,

izdevumus par pretenzijas nosūtīšanu 0,99 euro; samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kā arī atzīt prasītājai tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda summas.

[2] Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā (..).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tā kā puses nav izteikušas lūgumu lietu iztiesāt tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, lieta atbilstoši Civilprocesa likuma

250. panta pirmajai daļai izskatāma rakstveida procesā, paziņojot pusēm datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Pusēm 2018. gada 8. janvārī nosūtīts paziņojums par to, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas

kancelejā 2018. gada 26. janvārī, līdz ar to tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

M o t ī v u d a ļ a

[3] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

[4] Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt

Civillikuma 1431. pants noteic, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim

aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Lietā nodibināts, ka 2010. gada 11. februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr. 73-

4836735, kurā puses vienojušās par līguma priekšmetu un norēķinu kārtību.

Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par saistību izpildi.

[4.1] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu 795,10 euro apmērā.

Saskaņā ar Līguma 2.1.2. punktu atbildētājs apņēmās maksāt par dabasgāzi atbilstoši Latvijas Republikas tiesību un normatīvajos aktos

noteiktajiem tarifiem, nodokļiem un citiem maksājumiem, kādi ir spēkā gāzes piegādes brīdī. Kā arī maksājumus veikt atbilstoši piegādātāja

apstiprinātajiem metodiskajiem noteikumiem tarifu piemērošanai.

Noteikumu Nr. 1048 72. punkts noteic, ka mājsaimniecības lietotājs un gazificētā objekta īpašnieks ievēro noteikumu prasības, ciktāl noteikumos

nav noteikts citādi. Savukārt minēto noteikumu 90.1. punkts noteic, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums atbilstoši sistēmas operatora

apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 85 68.3. punktu mājsaimniecības lietotājam ir pienākums veikt pilnā apmērā maksājumus par dabasgāzi atbilstoši

sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai.

Līguma 3.2.3.1. punkts paredz prasītājas tiesības pārtraukt gāzes padevi lietotājam, ja maksājumi par gāzi nav veikti pilnā ampērā vai norēķinu

kārtībā noteiktajā termiņā. Šādas prasītājas tiesības izriet arī no Noteikumu Nr. 1048 85. punkta, proti, ja maksājumi par dabasgāzi nav izdarīti 20 dienu

laikā pēc norēķinu perioda, kā arī ja mājsaimniecības lietotājs nav samaksājis priekšapmaksu (ja tāda ir bijusi noteikta), sistēmas operators ir tiesīgs

pārtraukt dabasgāzes padevi mājsaimniecības lietotājam, par to brīdinot lietotāju vismaz piecas dienas iepriekš.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka prasītāja uzņemtās saistības ir izpildījusi, tas ir, nodrošinājusi dabasgāzes padevi atbildētājam pēc adreses /adrese/,

atbilstoši līguma nosacījumiem, savukārt atbildētājs par saņemto dabasgāzi nav norēķinājies, kā rezultātā 2016. gada 8. jūnijā tika sastādīts Akts par

skaitītāja pārblombēšanu, atvienošanu. Mēraparāta rādījums uz atvienošanas brīdi bija 790 m3.

Saskaņā ar Civillikuma 1425. pantu katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu.

Lietas materiālos esošie paziņojumi, brīdinājumi un atgādinājumi (lietas 15. - 19. lapa) apstiprina, ka prasītāja vairākkārt lūgusi atbildētājam

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, informējot arī par sekām, kādas var iestāties, ja parāds netiks samaksāts. Tāpat no lietas materiāliem

redzams, ka prasītāja 2017. gada 2. augustā nosūtījusi atbildētājam pretenziju, lūdzot samaksāt parādu 912,99 euro apmērā līdz 2017. gada

12. augustam, brīdinot, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā saistības netiks izpildītas, prasītāja vērsīsies tiesā (lietas 23. lapa). Pretenzijas nosūtīšanu

apstiprina lietai pievienotā Latvijas pasta kvīts (lietas 24. lapas otrā puse) un vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts (lietas 25. lapa).

No parāda aprēķina redzams, ka parāds par patērēto dabasgāzi laika posmā no 2010. gada 31. janvāra līdz 2016. gada 8. jūnijam ir

795,10 euro. Tāpat no parāda aprēķina izriet, ka minētajā laika posmā atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu par saņemto pakalpojumu.

Civillikuma 2107. pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai pusei (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu. Savukārt, Civillikuma 2109. pants noteic, ka tad, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 2004. pantu pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu,

savukārt, saskaņā ar Civillikuma 2021. pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību. Civillikuma 2033. pants noteic, ka pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa (..).

Atbilstoši Civillikuma 1512. pantam pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos

līgumos. Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1587. pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1828. pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad

parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc nolikta termiņa

notecējuma.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pielaidis saistību izpildes nokavējumu, jo līdz pat sprieduma taisīšanas dienai nav izpildījis savas uzņemtās saistības un

nav pilnībā norēķinājies par saņemto un izlietoto dabasgāzi.

Civillikuma 1838. pants noteic, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta

pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā konstatēts, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības, proti, nav sniedzis rakstveida

paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus, ka būtu

veikta parāda samaksa. No tā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas prasības

pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka atbildētājs par saņemto dabasgāzi nav norēķinājies pilnā apmērā atbilstoši noteiktiem tarifiem un noteiktos

termiņos. Līdz ar to atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi un prasītāja ir pierādījusi savu

tiesību pēc prasījuma.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums piedzīt no atbildētāja maksu par patērēto dabasgāzi ir pamatots un apmierināms, un no

atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams parāds 795,10 euro apmērā.

[4.1.4] Prasītāja lūdz piedzīt 0,99 euro par pretenzijas nosūtīšanu atbildētājam, pievienojot lietas materiāliem 2017. gada 2. augusta pretenziju.

Saskaņā ar 2016. gada 22. februārī publicētās Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 7. punktu, atbildētāja pienākums ir

segt izdevumus, kas prasītājai radušies saistībā ar kavēto maksājumu atgūšanu.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami 0,99 euro par pretenzijas nosūtīšanu atbildētājai.

[4.2] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus 116,90 euro apmērā par laika posmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz

2016. gada 9. jūnijam.

Civillikuma 1753. pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1048 65. punktu par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma

procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas. Ņemot vērā, ka saistības, kas izriet no līguma un Noteikumiem Nr. 1048 atbildētājam ir saistošas,

atbildētāja pienākums maksāt nokavējuma procentus pamatojas uz likuma pamata.

Kā redzams no prasītājas parāda aprēķina, prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus par ikmēneša maksājuma kavējumu par saņemto

dabasgāzi par laika posmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 9. jūnijam 116,90 euro apmērā.

Atbildētājs tiesā nav iesniedzis pierādījumus tam, ka veicis nokavējuma procentu samaksu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums

par nokavējuma procentu 116,90 euro apmērā piedziņu par laika posmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 9. jūnijam ir pamatots un apmierināms.

[5] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763. panta 1. punktam nosakāms,

ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765. panta ceturtā daļa

noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par

viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta un Civilprocesa likuma 195. panta nosacījumiem prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % (seši no simta gadā) no piedzītā, bet nenomaksātā parāda summas, ievērojot Civillikuma

1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādējādi procentu

pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs nesamaksātā parāda apmēru.

[6] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Iesniedzot prasību, prasītāja samaksājusi valsts nodevu 136,95 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā.

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 912,99 euro. Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta

„a” apakšpunktam no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 136,95 euro apmērā, prasītājas samaksātie

tiesāšanās izdevumi 3,30 euro apmērā, pavisam kopā 140,25 euro.

[7] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

1 25

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 92.-97., 189.-193., 195., 204. un 250. pantu, tiesa

n o s p r i e d a

apmierināt AS „Latvijas Gāze” prasību par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas numurs 40003000642, galveno parādu 796,09

euro, nokavējuma procentus 116,90 euro un tiesas izdevumus 140,25 euro, kopā piedzenot 1053,24 euro (viens tūkstotis piecdesmit trīs euro

24 centus).

Piedzītās summas samaksa veicama uz AS „Latvijas Gāze”, vienotais reģistrācijas numurs 40003000642, AS „Citadele banka” norēķinu kontu

Nr. LV32 PARX 0000 0044 6102 9.

Atzīt AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas numurs 40003000642, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas 796,09 euro (septiņi simti deviņdesmit seši

euro 09 centi), ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot nesamaksātā pamatparāda apmēru.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas – 2018. gada 26. janvāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Tiesnese L. Leja