Administrative court dismissed applicants' request to register ownership change in a peasant farm due to valid administrative practice change.

Lietas arhīva Nr. A42-00312-22/36

ECLI:LV:ADRJJTN:2022:0125.A420159421.7.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

JELGAVAS TIESU NAMS

S P R I E D U

L a t v it ja au st a s v ā r d ā

Jelgavā 2022. gada 25. janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Ozola,

piedaloties pieteicēja /pers. C/ pārstāvim /pers. D/ un pieteicējas /pers. E/ pārstāvei zvērinātai advokātei Baibai Didrihsonei, atbildētājas Latvijas

Republikas pusē pieaicinātās iestādes, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, pārstāvim /pers. G/ un trešo personu /pers. H/ un /pers. I/ pārstāvim

zvērinātam advokātam Viesturam Zaulam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu (apvienotas lietas), kas ierosināta pēc pieteicēju /pers. C/ un /pers. E/ pieteikumiem par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs reģistrētu pieteiktās izmaiņas /Nosaukums/ pagasta zemnieka saimniecības

/nosaukums/ īpašnieku sastāvā – no /pers. E/ uz /pers. C/.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēji Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) iesniedza pieteikumu par izmaiņu ierakstīšanu Uzņēmumu

reģistra žurnālā – par izmaiņām informācijā par /Nosaukums/ pagasta zemnieka saimniecības /nosaukums/ (turpmāk – zemnieka saimniecība) īpašnieku –

no /pers. E/ uz /pers. C/.

Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2021. gada 13. janvāra lēmumu cita starp nolemts izdarīt ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā – veikt izmaiņas

amatpersonu sastāvā: atbrīvota /pers. E/ un iecelts /pers. C/.

Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2021. gada 22. janvāra lēmumu Nr. 6-5/8376, atkārtoti izskatot zemnieka saimniecības reģistrācijas lietā

esošos dokumentus, 2021. gada 13. janvāra lēmums atcelts un noteikts termiņš trūkumu novēršanai – iesniegt visu līdzīpašnieku parakstītu lēmumu par

īpašnieku maiņu un savstarpēji noslēgtu līgumu.

Pieteicēji nepiekrita 2021. gada 22. janvāra lēmumam un apstrīdēja to Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

[2] Ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2021. gada 16. marta lēmumu Nr. 1?5n/240 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) 2021. gada

22. janvāra lēmums atstāts negrozīts. Lēmuma būtība balstīta uz turpmāk norādīto.

[2.1] Atsaucoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” regulējumu, norādīts, ka jauns dibināšanas līgums ir jāslēdz arī gadījumā,

ja zemnieka saimniecība pieder vairākiem līdzīpašniekiem, jo ar šādu līgumu tiek noregulētas līdzīpašnieku tiesiskās attiecības zemnieka saimniecībā;

līgumā norādāma likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 7. panta otrajā daļā noteiktā informācija.

Attiecībā uz zemnieka saimniecības līdzīpašnieku parakstītu lēmumu par īpašnieka maiņu norādīts, ka gadījumā, ja zemnieka saimniecība pieder

vairākiem līdzīpašniekiem, tad visiem līdzīpašniekiem jāpiekrīt īpašnieku maiņai zemnieka saimniecībā, jo likumā ir noteikts, ka ģimenes uzņēmumā

ieguldītā manta pieder ģimenes uzņēmumā iesaistītajiem ģimenes locekļiem. Proti, zemnieka saimniecībā ieguldītā manta, ja tā pieder vairākiem

īpašniekiem, pieder kopīgi visiem līdzīpašniekiem. Sekojoši nav atļauts veikt izmaiņas zemnieka saimniecības īpašniekos, ja tam nepiekrīt visi

līdzīpašnieki.

[2.2] Izskatāmajā gadījumā pieteikumu par izmaiņām zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā iesniedza viena no trim zemnieka saimniecības

līdzīpašniecēm – /pers. E/. Pieteikumam nav pievienots ne visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, ne līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts

līgums, kurā iekļauta likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 7. panta otrajā daļā noteiktā informācija.

Norādītie dokumenti ir Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie dokumenti, kas pamato pieteiktās izmaiņas zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā.

Pie šādiem apstākļiem secināts, ka 2021. gada 13. janvāra lēmums tika pieņemts kļūdaini, jo pieteikumam nav pievienoti visi likumā paredzētie

dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā par zemnieka saimniecības īpašnieku maiņu.

[2.3] 2021. gada 13. janvāra lēmuma palikšanas spēkā skartu būtiskas sabiedrības intereses, jo viens no Uzņēmumu reģistra darbības mērķiem ir

nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī nodrošināt

normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Uzņēmumu reģistra žurnālā veikto ierakstu tiesiskais pamats ir reģistrā iesniegtie dokumenti, kas pamato

attiecīgo ierakstu. Uzņēmumu reģistra vesto reģistru publiskās ticamības princips nepieļauj situāciju, ka kāds no tajā esošajiem ierakstiem būtu

nepamatots, jo tiek skarta būtiska trešo personu tiesiskā interese – tiesības paļauties uz Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto ziņu ticamību.

Līdz ar to atkārtoti izskatot zemnieka saimniecības reģistrācijas lietā esošos dokumentus, secināts, ka tajā nav pieejams visu līdzīpašnieku parakstīts

lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, un 2021. gada 22. janvāra lēmums pieņemts pamatoti.

[2.4] Netika atzīts par pamatotu pieteicēju iesniegumā norādītais, ka zemnieka saimniecībā katrs līdzīpašnieks pats ir atbildīgs par to, lai Uzņēmumu

reģistrā tiktu iesniegti tādi dokumenti, kas atspoguļo faktisko situāciju zemnieka saimniecībā. Kā jau tika norādīts iepriekš, zemnieka saimniecībā ieguldītā

manta, ja tā pieder vairākiem īpašniekiem, pieder kopīgi visiem līdzīpašniekiem un nav atļauts veikt izmaiņas zemnieka saimniecības īpašniekos, ja tam

nepiekrīt visi līdzīpašnieki.

Nav tiesiskas nozīmes apstāklim, ka zemnieka saimniecības līdzīpašniece /pers. E/ un /pers. C/ savā starpā noslēguši uztura līgumu, ar kuru /pers.

C/ uzņemas saistības dot uzturu /pers. E/, saņemot pretī domājamās daļas zemnieka saimniecībā. Minētais neatceļ prasību saņemt visu zemnieka

saimniecības līdzīpašnieku piekrišanu izmaiņām īpašnieku sastāvā. Citiem vārdiem sakot, Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs reģistrēt /pers. C/ kā zemnieka

saimniecības līdzīpašnieku, ja Uzņēmumu reģistrā netiek iesniegta visu zemnieka saimniecības līdzīpašnieku, tostarp /pers. H/ un /pers. I/ (trešās

personas), piekrišana izmaņām zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā. Papildus minētajam, Uzņēmumu reģistrā iesniedzams arī trešo personu un /pers.

C/ starpā noslēgts līgums, kurā norādīta likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 7. panta otrajā daļā

noteiktā informācija.

Tas vien, ka Uzņēmumu reģistra žurnālā ir ierakstītas ziņas par katra zemnieka saimniecības līdzīpašnieka atsevišķo pārstāvību nenozīmē, ka

Uzņēmumu reģistrā nebūtu iesniedzama katra zemnieka saimniecības līdzīpašnieka piekrišana izmaiņām zemnieku saimniecības īpašnieku sastāvā.

Zemnieka saimniecības līdzīpašnieku pārstāvības modelis attiecībās ar trešajām personām nekādi neietekmē zemnieka saimniecības iekšējās pārvaldes

struktūru. Tās abas ir divas dažādas un savstarpēji nošķiramas lietas. Pašiem zemnieka saimniecības līdzīpašniekiem ir savstarpēji jāvienojas par

atbilstošāko zemnieka saimniecības pārstāvības modeli un attiecīgās izmaiņas jāpiesaka Uzņēmumu reģistram.

[3] Pieteicēji Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Uzņēmumu reģistrs reģistrētu

pieteiktās izmaiņas zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā – no /pers. E/ uz /pers. C/. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pārsūdzētā lēmuma pamatojumā norādīts, ka nav iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī savstarpēji

noslēgts līgums, kurā norādīta likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 7. panta otrajā daļā noteiktā

informācija. Pieteicēji uzskata, ka šāda prasība ir prettiesiska, jo šādi iestāde pārkāpj savas kompetences robežas.

Iepriekš ar Uzņēmuma reģistra 2018. gada 3. aprīļa lēmumu zemnieka saimniecībā tika reģistrēta īpašnieku maiņa, atceļot vienu īpašnieku (/pers.

M/) un ieceļot citus īpašniekus (/pers. E/, /pers. H/ un /pers. I/), tādējādi atzīstot, ka uz konkrēto gadījumu likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu

un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” normas nav attiecināmas, proti, ka katrs no īpašniekiem pārstāv zemnieka saimniecību atsevišķi un nav

nepieciešams izvirzīt prasību starp īpašniekiem slēgt dibināšanas līgumu jeb izveidot koleģiālas pārvaldes institūciju.

Pieteicēji uzskata, ka iestādei savos lēmumos jāievēro konsekvenci un prasība par dibināšanas līguma iesniegšanu bija izvirzāma pirms tika

reģistrēta zemnieka saimniecības īpašnieku maiņa no viena īpašnieka uz vairākiem līdzīpašniekiem (Uzņēmumu reģistrs reģistrējot izmaiņas amatpersonu

sastāvā norādīja, ka /pers. E/ tiek iecelta kā īpašnieks, savukārt /pers. H/ un /pers. I/ kā līdzīpašnieki).

Tāpat pieteicēji uzskata, ka ar 2018. gada 3. aprīlī reģistrēto zemnieka saimniecības īpašnieku maiņu, nepieprasot iesniegt dibināšanas līgumu,

Uzņēmumu reģistrs ar konkludentām darbībām atzina, ka situācijā, kad īpašumtiesības uz zemnieka saimniecību pāriet no viena īpašnieka uz vairākiem

līdzīpašniekiem, kuri nav ģimene un neveido zemnieka saimniecību uz ģimenes kopīpašuma bāzes, katrs līdzīpašnieks zemnieka saimniecību attiecībās ar

trešajām personām ir tiesīgs pārstāvēt atsevišķi. Līdz ar to nav tiesiska pamata pieprasīt iesniegt dibināšanas līgumu.

Tādējādi pieteicēji uzskata, ka prasība par dibināšanas līguma noslēgšanu starp īpašniekiem jeb koleģiālas pārvaldes institūcijas izveidošana nav

likumīga, un Uzņēmumu reģistra viedoklis konkrētajā lietā nonāk pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, jo tiesību normas, uz kurām atsaucas

Uzņēmumu reģistrs, nav attiecināmas uz konkrēto gadījumu.

Pieteicēji norāda, ka, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, iestādei ir jāpieņem vienādi lēmumi.

[3.2] Pieteicēji, atsaucoties uz Civillikuma normām par kopīpašuma priekšmetu un līdzīpašniekam piederošo domājamo daļu, norāda, ka zemnieka

saimniecības īpašniece /pers. E/ ar /pers. C/ ir noslēguši civiltiesisku darījumu (uztura līgumu), ar kuru /pers. C/ uzņemas saistības dot uzturu /pers. E/,

saņemot pretī mantisku labumu – domājamās daļas zemnieka saimniecībā. Līdz ar to atbilstoši Civillikuma normām ar uztura līguma noslēgšanu ne tikai

mainās atsavināmās mantas īpašnieks, bet rodas arī ilgstoši pildāma uztura došanas saistība, un, lai rastos uztura došanas saistība, vispirms atsavinātājam

ir jānodod īpašumā mantiskā vērtība.

No minētā pieteicēji secina, ka mantas nodošana būs uzskatāma par notikušu tikai tad, kad tā tiks reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Papildus norādīts,

ka uztura līguma noslēgšanas gadījumā uztura ņēmējam atbilstoši Civillikuma 1073. pantam kopīpašniekiem pirmpirkuma tiesības nav jāpiedāvā. Tāpat

norādīts, ka /pers. E/ nododot /pers. C/ domājamās daļas zemnieka saimniecībā, pārējiem īpašniekiem (trešajām personām) nekas nemainās un tie

saglabā tiem piederošās domājamās daļas, bet /pers. E/ ir tiesības uz zemnieka saimniecībā ieguldīto mantu, kuru viņa ieguldījusi, nevis trešās personas.

[3.4] Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst uzņēmuma lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude; Uzņēmumu reģistram jāpārbauda

dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nav jāvērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Uzņēmumu reģistram nav tiesības

izdarīt pieņēmumus, ja no tā lēmuma izrietošajām sekām rodas privāttiesiski strīdi.

Ņemot vērā minēto, pieteicēji uzskata, ka zemnieka saimniecības katrs pārstāvis pats ir atbildīgs par to, lai Uzņēmumu reģistrā tiktu iesniegti tādi

dokumenti, kas atspoguļo faktisko situāciju. Uzņēmumu reģistram nav tiesības noteikt zemnieka saimniecības īpašniekiem to, kāda konkrētajā

saimniecībā būs pārvaldes institūcijas forma, proti, vai īpašnieks un kopīpašnieki attiecībās ar trešajām personām pārstāvēs zemnieka saimniecību

atsevišķi vai tiks izveidota koleģiāla pārvaldes institūcija, un lēmumi tiks pieņemti īpašniekam un kopīpašniekiem kopīgi.

[4] Uzņēmumu reģistrs rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka tas ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz pārsūdzētā lēmuma

pamatojumu. Papildus paskaidrots turpmāk minētais.

[4.1] Tas vien, ka Uzņēmumu reģistra žurnālā ir ierakstītas ziņas par katra zemnieka saimniecības līdzīpašnieka atsevišķo pārstāvību nenozīmē, ka

Uzņēmumu reģistrā nebūtu iesniedzama katra zemnieka saimniecības līdzīpašnieka piekrišana izmaiņām zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā. Proti,

katrs no zemnieka saimniecības līdzīpašniekiem ir tiesīgs atsevišķi pārstāvēt zemnieka saimniecību attiecībās ar trešajām personām, piemēram, slēgt

zemnieka saimniecības vārdā tiesiskus darījumus. Taču izskatāmajā gadījumā Uzņēmumu reģistrā tiek pieteiktas izmaiņas zemnieka saimniecības

īpašnieku struktūrā – viena no zemnieka saimniecības līdzīpašnieka maiņa, kam nav nekāda sakara ar Uzņēmumu reģistra žurnālā reģistrēto zemnieka

saimniecības līdzīpašnieku pārstāvības modeli.

[4.2] Attiecībā uz pieteicēju minēto, ka Uzņēmumu reģistrs iepriekš ir reģistrējis izmaiņas zemnieka saimniecības īpašniekos, nepieprasot

līdzīpašnieku starpā noslēgt līgumu, paskaidrots, ka tas nemaina apstākli, ka izskatāmajā gadījumā Uzņēmumu reģistrā nav iesniegti visi likumos

paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā. Proti, Uzņēmumu reģistrā nav

iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums. Konstatējot minēto apstākli un

pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8. panta pirmās daļas 2. punktu un trešās daļas 2. punktu, pieteikto izmaiņu

zemnieka saimniecībā reģistrācija bija atliekama.

Uzņēmumu reģistra agrāk pieļautā kļūda izmaiņu zemnieka saimniecībā reģistrācijas procesā, t.i., nepieprasot iesniegt jauno līdzīpašnieku starpā

noslēgto līgumu, nedod tiesības zemnieka saimniecības līdzīpašniekiem paļauties, ka Uzņēmumu reģistrs šobrīd nepieprasīs dokumentu, kura iesniegšanu

Uzņēmumu reģistrā paredz likums.

[5] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāvji prasījumu uzturēja, paskaidrojumos norādot uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem.

Uzņēmumu reģistra pārstāvis prasījumu neatzina, balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu un rakstveida paskaidrojumos norādīto.

Trešo personu pārstāvis sniedza viedokli, ka prasījums nav pamatots, norādot, ka zemnieka saimniecība tika izveidota uz /pers. I/ īpašuma (zemes)

bāzes, tad kādu laiku zemnieka saimniecības īpašnieks bija /pers. M/, bet tad 2018. gadā zemnieka saimniecības tiesības tika nodotas trešajām personām

(vienas ģimenes locekļiem) un /pers. E/. Trešo personu daļa zemnieka saimniecībā ir tā zeme, kas ir reģistrēta kā zemnieka saimniecībai piederošā zeme.

Šajā gadījumā jānošķir kopīpašuma tiesība un tās regulējums Civillikumā no veidojuma, kas regulēts likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un

zemnieka vai zvejnieka saimniecību” (ar tā nepilnībām), kas nodrošina zemnieka saimniecības saimnieciskās darbības regulējumu. Ja zemnieka

saimniecībai ir vairāki īpašnieki, ir jāvadās no Civillikuma normām gan par kopīpašumu, gan par sabiedrības līgumu. Zemnieka saimniecības izveidošana

nav vienkārša kopīpašuma pārvalde, bet gan saimnieciskā darbība, līdzīgi kā noslēdzot sabiedrības līgumu, nošķirot konkrētu mantu, lai gūtu labumu. Līdz

ar to ar savu daļu šādā uzņēmumā (zemnieka saimniecībā) nevar rīkoties pēc saviem ieskatiem un bez pārējo piekrišanas. Reģistrētajam īpašnieku

sadalījumam nav nekāds tiesisks pamats; visiem ir vienādas tiesības.

Motīvu daļa

[6] Lietā pastāv strīds, vai Uzņēmumu reģistrs pamatoti atlika zemnieka saimniecības īpašnieku sastāva izmaiņu reģistrēšanu, nosakot termiņu

trūkumu novēršanai.

[7] Pārsūdzētā lēmuma pamatojums balstās apstāklī, ka pieteikumam par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā nebija

pievienoti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā, proti,

pieteikumam nebija pievienots visu zemnieka saimniecības īpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu un īpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, kurā

iekļauta likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 7. panta otrajā daļā noteiktā informācija.

Pieteicēji uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, jo Uzņēmumu reģistram nav kompetences vērtēt zemnieka saimniecības īpašnieka

lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus, norādot, ka katrs zemnieka saimniecības pārstāvis ir tiesīgs pārstāvēt zemnieka saimniecību atsevišķi un pats

izlemt par savu zemnieka saimniecībā ieguldīto mantu.

[8] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts uzliek Uzņēmumu reģistram pienākumu pārbaudīt,

vai ir iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā; un vai

dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības

atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem

dokumentiem.

Tātad iesniedzamo dokumentu veida un tā satura un formas atbilstības normatīvajiem aktiem pārbaude izskatāmajā gadījumā ietver sevī pienākumu

pārliecināties, vai ir iesniegti visi likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 7. un 9. pantā paredzētie dokumenti

un tajos prasītās ziņas.

[9] Atbilstoši likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 9. pantam zemnieka saimniecības reģistrācijai

iesniedzami šādi dokumenti: pieteikums; ģimenes uzņēmuma reģistrēšanai – dibināšanas līgums; pašvaldības vai zemes komisijas lēmums par zemes

gabala piešķiršanu lietošanā vai notariāli apliecināts noraksts no zemesgrāmatu akta par zemes gabala piederību. Savukārt šā likuma 7. pants noteic, ja

individuālo uzņēmumu dibina uz ģimenes kopīpašuma bāzes, pilngadīgie ģimenes locekļi savā starpā noslēdz dibināšanas līgumu, kurā cita starp norāda

dibinātāju vārdu un uzvārdu, adresi (7. panta otrās daļas 1. punkts); dibinātāju pārstāvi, kuram pārējie dibinātāji, savstarpēji vienojoties, uzdevuši veikt ar

uzņēmuma dibināšanu saistītās darbības (7. panta otrās daļas 4. punkts); īpašumu, ar kuru saimnieciskās darbības veikšanā piedalās katrs individuālā

uzņēmuma dibinātājs, kā arī šā īpašuma vērtību (7. panta otrās daļas 5. punkts); katra uzņēmuma dibinātāja kopējo ieguldījumu vērtību naudas izteiksmē

un procentos (7. panta otrās daļas 6. punkts).

Tātad Uzņēmumu reģistrs, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, pamatoti pārbaudīja, vai pieteikumam ir pievienoti visi likumā “Par individuālo (ģimenes)

uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” paredzētie dokumenti un šādos dokumentos ietveramās ziņas, proti, vai to saturs atbilst normatīvajiem

aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka, atkārtoti pārbaudot Uzņēmumu reģistra rīcībā esošos

dokumentus (zemnieka saimniecības reģistrācijas lietā esošos dokumentus) un zemnieka saimniecības vienas no īpašniecēm /pers. E/ iesniegtā pieteikuma

un tam pievienoto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām, tika konstatēts, ka zemnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki (trešās personas un /pers.

E/), bet pieteikumam nav pievienots visu zemnieka saimniecības īpašnieku pieņemts lēmums par īpašnieka maiņu un savstarpēji noslēgts līgums, kurā

jaunie zemnieka saimniecības dibinātāji (pārstāvji) būtu ietvēruši likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 7.

panta otrajā daļā noteiktās ziņas.

Līdz ar to tiesa secina, ka Uzņēmumu reģistram bija pienākums atlikt izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā, nosakot

termiņu trūkumu novēršanai.

[10] Tiesa pieteicēju argumentu, ka Uzņēmumu reģistrs nepamatoti piemērojis iepriekš norādītās likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un

zemnieka vai zvejnieka saimniecību” normas, attiecinot tās uz zemnieka saimniecību ar vairākiem īpašniekiem, kas nav vienas ģimenes locekļi, atzīst par

nepamatotu.

No likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” lietotajiem terminiem izriet, ka zemnieka saimniecība ir

individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot speciāli šim mērķim galveno ražošanas līdzekli – zemi. Savukārt termins

“individuālais uzņēmums” ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību šajā likumā un

citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja uzņēmumā ieguldītā manta pieder vairākiem ģimenes uzņēmumā iesaistītajiem ģimenes locekļiem

(ģimenes kopīpašums), šāds uzņēmums ir ģimenes uzņēmums. Turklāt likums tiešā tekstā paredz, ka uz ģimenes uzņēmumu attiecas visi šā likuma

noteikumi par individuālo uzņēmumu, tātad arī uz zemnieka saimniecību kā tiesību subjektu, kas izveidots vairākām personām piederoša īpašuma

(zemes) apsaimniekošanas organizēšanai (lauksaimniecības produkcijas ražošanai). Proti, tiesa nesaskata saprātīgu un loģisku pamatu, lai uz zemnieka

saimniecību, kas izmanto vairākām personām, kas nav vienas ģimenes locekļi, piederošu zemi, neattiecinātu likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu

un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” ietverto tiesisko regulējumu attiecībā uz šāda uzņēmuma darbības vispārīgajiem tiesiskajiem pamatiem

(dibināšanas, īpašnieka mantiskās atbildības, pārvaldības noteikumi).

No likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” ietverto tiesību normu jēgas un būtības izriet, ka zemnieka

saimniecības īpašnieka maiņu pēc būtības var pielīdzināt zemnieka saimniecības dibināšanai, kad jāiesniedz visi dibināšanai nepieciešamie dokumenti

(atbilstoši likumā noteiktajām saturam), tostarp, kas apliecina zemes piederību jaunajam īpašniekam vai zemnieka saimniecībai.

[11] Saskaņā ar likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 10. panta pirmo daļu zemnieka saimniecības

mantu veido zemnieka saimniecības īpašnieka manta vai attiecīgi ģimenes kopīpašums. Proti, zemnieka saimniecība ir fiziskās personas īpašuma

organizēšanas forma.

Tātad, lai zemnieka saimniecībai varētu reģistrēt par īpašnieku kādu citu personu, jaunajam īpašniekam ir jābūt zemes īpašniekam vai arī pašai

zemnieka saimniecībai jāpieder zeme, un tam piekrīt pārējie zemnieka saimniecības īpašnieki. Ja zemei ir viens īpašnieks, tad viņš ir īpašnieks likuma “Par

individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” izpratnē”, bet, ja zemei vai zemnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki, tad

īpašnieks minētā likuma izpratnē ir visi zemnieka saimniecības īpašnieki.

No lietas materiāliem konstatējams, ka /pers. E/ pieder zemes īpašums 1,59 ha platībā (lietas 3. sējuma 49.–50. lapa) un zemnieka saimniecības

īpašumā ir zeme 6,7 ha platībā (lietas 1. sējuma 33. lapa). Pieteicējiem iesniedzot pieteikumu zemnieka saimniecības īpašnieka izmaiņu reģistrēšanai,

papildus tika iesniegts pieteikums, ar kuru pieteiktas izmaiņas informācijā par zemnieka saimniecības zemes platību, norādot tikai zemnieka saimniecībai

piederošo zemi 6,7 ha (lietas 1. sējuma 41.–42. lapa).

Savukārt ar vienpersonisko /pers. E/ kā vienas no zemnieka saimniecības īpašniecēm lēmumu /pers. E/ savas īpašuma tiesības uz zemnieka

saimniecību nodevusi /pers. C/ (lietas 1. sējuma 36.lapa). Šajā lēmumā ietverta atsauce uz noslēgto uztura līgumu, ar kuru /pers. E/ nodod /pers. C/

sev piederošā īpašuma daļu zemnieka saimniecībā, pretim saņemot līgumā noteikto uzturu (lietas 3. sējuma 109. lapa). No šī līguma neizriet, ka

/pers. C/ būtu nodotas /pers. E/ piederošās zemes 1,56 ha platībā īpašumtiesības. Turklāt no tiesā iesniegtā nekustamā īpašuma pirkuma lūguma (nav

nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā), ar kuru /pers. E/ pārdod /pers. C/ zemi 1,56 ha platība, redzams, ka minētā zemes platība ir iznomāta citai

zemnieka saimniecībai (lietas 3. sējuma 105.-107. lapa).

Līdz ar to no iepriekš norādītā izriet, ka /pers. E/ nodevusi /pers. C/ zemnieka saimniecības kā tiesību subjekta neesošas īpašuma tiesības. Proti,

zemnieka saimniecībai kā tiesību subjektam nav kopīpašuma (nodalītas mantas) domājamās daļas, kuras būtu atsavināmas Civillikuma vai citu likumu

noteiktajā kārtībā. Pēc būtības /pers. E/ bez pārējo zemnieka saimniecības īpašnieku (trešo personu) piekrišanas pieņēmusi lēmumu, ar kuru nodevusi

tiesības /pers. C/ valdīt, rīkoties un lietot zemnieka saimniecībai piederošo zemi.

Ņemot vērā tiesas secināto, citiem pieteicēju norādītajiem argumentiem par kopīpašnieka tiesībām un Civillikuma normu piemērošanu attiecībā uz

zemnieka saimniecības domājamās daļas atsavināšanu nav tiesiskas nozīmes, tādējādi tie atstājami bez ievērības.

[12] Attiecībā uz Uzņēmumu reģistra prakses maiņu, pieņemot pārsūdzēto lēmumu pretēji 2018. gadā pieņemtajam lēmumam saistībā ar īpašnieku

maiņas reģistrēšanu zemnieka saimniecībā, vai citu zemnieka saimniecību īpašnieku maiņas reģistrēšanas apstākļiem, tiesa norāda turpmāko.

Viens no valsts pārvaldes principiem ir organizēt valsts pārvaldi pēc iespējas efektīvi, ja nepieciešams, to pilnveidojot. Ja valsts pārvalde konstatē,

ka attiecībā uz kāda jautājuma izlemšanu nepieciešams pilnveidot kritērijus, procesuālo kārtību, tai ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums novērst

konstatētās nepilnības un radīt efektīvāku regulējumu (Senāta 2007. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-406/2007 (lietas Nr. A4215504)

20. punkts).

Līdz ar to tiesa nepiekrīt pieteicēju viedoklim, ka prakses maiņa būtu pretrunā administratīvajā procesā noteiktajiem vienlīdzības, tiesiskuma vai

tiesiskās paļāvības principiem. Ja pieņemtu, ka valsts pārvaldes iestādes prakses maiņa pati par sevi pārkāpj minētos principus, tad būtu jāatzīst, ka

atkāpšanās no līdzšinējās prakses vispār nebūtu pieļaujama. Tomēr šādi valsts pārvaldei zustu iespēja un vajadzība savā darbībā pastāvīgi pārbaudīt un

uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta sestā daļa.

Tiesa uzsver, ka prakses maiņa konkrētajā gadījumā ir gan pamatota ar saprātīgiem iemesliem, gan tās rezultātā iegūtā juridiskā atziņa ir

piemērotāka lietas tiesiskam risinājumam. Tiesa atzīst, ka, pieņemot pārsūdzēto lēmumu un atkāpjoties no līdzšinējās prakses, to nevar uzskatīt par

administratīvā procesa principu pārkāpumu, jo konkrētajā gadījumā prakses maiņa bija saistīta nevis ar iestādes rīcības brīvības izmantošanu, bet gan ar

tiesību normu nepareizu interpretāciju iepriekš, kas būtībā pieļāva prettiesiska stāvokļa esību pie līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem.

Līdz ar to Uzņēmumu reģistra prakses maiņa konkrētajā gadījumā, ir bijusi ne vien vēlama, bet arī nepieciešama, lai novērstu iepriekš

nostiprinājušos nepareizu tiesību normu interpretāciju, kā arī lai nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

[13] Pastāvot šādiem iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2021. gada 16. marta lēmums

Nr. 1-5n/240 ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteicēju pieteikumi noraidāmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu un 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs reģistrētu pieteiktās

izmaiņas /Nosaukums/ pagasta zemnieka saimniecības /nosaukums/ īpašnieku sastāvā – no /pers. E/ uz /pers. C/.

Noraidīt/pers. E/pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs reģistrētu pieteiktās

izmaiņas /Nosaukums/ pagasta zemnieka saimniecības /nosaukums/ īpašnieku sastāvā – no /pers. E/ uz /pers. C/.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese S. Ozola