Court convicts defendant of drunk driving without license and imposes forced labor and license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence without a license and imposed forced labor for 100 hours. The defendant admitted guilt, leading the prosecutor to request no evidence examination under Criminal Procedure Law Article 499. The court found the defendant guilty and determined that forced labor was the appropriate penalty given the lack of aggravating factors and the defendant's financial inability to pay a fine.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262.panta 2.daļa; Kriminālprocesa likuma 499.pants: When a defendant admits guilt and the prosecution requests no evidence examination, the court may convict without a trial, sentencing based on statutory guidelines while considering mitigating circumstances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11400000915
K11-0069-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2015.gada 5.martā
Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis H.Brasovs
ar sekretāri S.Vilciņu
piedaloties prokurorei I.Jakobsonei
atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu
/pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta 2.daļas,
k o ns t a t ē j a :
/pers. D/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas),
atrodoties alkohola ietekmē.
2015.gada 3.janvārī plkst.07.40 /pers. D/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā nav iegūtas, būdams alkohola ietekmē -
minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā 1,17 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu
39.1.1.punkta un 39.4.punktu prasības, kas nosaka, ka „transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs
pārsniedz: 0,2 promiles - transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, ja nav atbilstošas
kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību”, vadīja /pers. E/ piederošo automašīnu „Audi 80” ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ Cēsīs,
Stacijas laukumā virzienā uz Uzvaras bulvāri, kur tika aizturēts.
Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Apsūdzētais /pers. D/ tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, pieteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.
Prokurore atzina, ka lietā nav nepieciešams izdarīt pierādījumu pārbaudi, jo ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi.
Tā kā apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu
un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, apsūdzētais pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un
sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Ņemot vērā, ka tiesā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļu, pierādījumu analīze un to
uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu
Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda
mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos
apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags
noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīstama savas vainas atzīšana, izdarītā
nožēlošana.
Apstākļi, kuri saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta būtu atzīstami par atbildību pastiprinošiem, netika konstatēti.
/pers. D/ agrāk nav tiesāts. /l.l.44/ Pēdējā gada laikā /pers. D/ nav saukts pie administratīvās atbildības. /l.l.45/ /pers. D/ ir deklarētā un faktiskā
dzīvesvieta /adrese/. /pers. D/ nav precējies, apgādājamo personu nav. /l.l.40-43/ /pers. D/ mācās /Nosaukums/ 4.kursā.
Lemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, viņa attieksmes pret
izdarīto ņem vērā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Krimināllikuma 262.panta 2.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 1 (vienam) gadam vai ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem un konfiscējot mantu
vai bez mantas konfiskācijas.
Ņemot vērā, ka lietā nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, nodarījuma rezultātā nav iestājušās smagas neatgriezeniskas sekas, tiesa
uzskata, ka apsūdzētajam nav nepieciešams piemērot panta sankcijā paredzēto bargāko sodu, tas ir, brīvības atņemšanu, bet sodu iespējams noteikt
piespiedu darbu veidā. Apsūdzētais nenorādīja uz tādiem apstākļiem, kas būtiski ierobežotu viņa iespējas izciest šādu sodu. Naudas sods nav
piemērojams, jo tādu iespēju faktiski izslēdz apsūdzētā materiālais stāvoklis. Tā kā lietā konstatēts apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, nav atbildību
pastiprinošu apstākļu, sodu piespiedu darbu veidā iespējams noteikt zemāku par panta sankcijas vidējo robežu.
/pers. D/ piemērojams likumā paredzētais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Ņemot vērā, ka par analogu administratīvo
pārkāpumu, kur alkohola reibums vadītājam, kuram ir transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, pārsniedz 1 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, likumdevējs
jau ir paredzējis tiesību atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, kriminālprocesā nav konstatēti tādi īpaši apstākļi, kas mīkstinātu /pers. D/ atbildību, papildsoda
termiņu krimināllietā nav pamata noteikt mazāku.
Attiecībā uz Krimināllikuma 262.panta 2.daļā sankcijā minēto mantas konfiskāciju, tiesa uzskata, ka tā nav piemērojama, ņemot vērā, ka
Krimināllikuma 42.panta 1.daļa nosaka, ka konfiscēt var tikai apsūdzētā īpašumā esošu mantu vai tās daļu, taču transportlīdzeklis, kuru vadīja /pers. D/,
nav reģistrēts kā viņa īpašums. /1.1.23/
Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa
no s p r ie d a :
/pers. D/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 262.panta 2.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (viens) stundām, atņemot transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.
/pers. D/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālajā
struktūrvienībā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai.
Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.
/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes
apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.
Tiesnesis H.Brasovs