Court convicted driver of negligent traffic offense and sentenced to probation with license revocation.

Lieta Nr. 11400079616

K11-0116-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2017. gada 26. aprīlī

Cēsu rajona tiesa,

tiesnesis Lauris Šņepsts,

piedaloties prokuroram Arnim Šūlmeisteram,

aizstāvim Ārijam Kiršteinam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa konstatēja.

[1] /pers. A/, būdams persona, kas vada transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīti smagi miesas

bojājumi.

2016. gada 22. oktobra naktī ap plkst. 1.19, /pers. A/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā /pers. B/ tika

nodarīti smagi miesas bojājumi.

Minētajā laikā /pers. A/, pa autoceļu - pievadceļš Rāmuļu stacija, Cēsu novada Vaives pagastā, vadīja automašīnu Audi 90 ar reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/. /pers. A/ vadītajā automašīnā Audi 90 atradās arī pasažieris /pers. B/, kurš sēdēja automašīnas priekšējā pasažiera sēdeklī, un

braukšanas laikā nebija piesprādzēts ar drošības jostu. Norādītā autoceļa - pievadceļš Rāmuļu stacija 1. kilometrā, diennakts tumšajā laikā, pasliktinātas

redzamības apstākļos, neizvēloties ceļa segumam atbilstošu braukšanas ātrumu, Viesturs Ūdris netika galā ar automašīnas vadību, kā rezultātā Viesturs

Ūdris ar automašīnu Audi 90 nobrauca no ceļa braucamās daļas, pēc kā automašīna apgāzās un ietriecās kokā.

Konkrētajā gadījumā Viesturs Ūdris pārkāpa Ministru Kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” šādu punktu

prasības:

25.4. punktā noteikto, ka transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi: braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas

drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar

drošības jostām);

99. punktā noteikto, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes

intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

/pers. A/ pieļauto “Ceļu satiksmes noteikumu” punktu prasību pārkāpšanas rezultātā un tiešā cēloniskā sakarā ar šiem pārkāpumiem, cieta /pers.

A/ vadītās automašīnas Audi 90 pasažieris /pers. B/, kuram tika nodarīti šādi miesas bojājumi: sasitums ar sistu brūci pakauša apvidū; rumpja sasitums ar

kreisās puses 1., 6.-9. ribas lūzumu, labās puses 1. ribas lūzumu, krūšu kaula roktura lūzumu, mugurkaula 7.,8. krūšu skriemeļa labā sānu izauguma

lūzumu, mugurkaula 8. krūšu skriemeļa ķermeņa, lociņa un locītavizaugumu lūzumiem, mugurkaula 11. krūšu skriemeļa ķermeņa lūzumu, labās un kreisās

plaušas sasitumu, kreisās plaušas plīsumiem, brīva gaisa uzkrāšanos labā un kreisā pleiras telpā, kas kopumā ir pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem,

kas bīstami dzīvībai.

Ar šādu savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, paredzētu Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas atzina

pilnīgi. Apsūdzētais neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju.

Apsūdzētais /pers. A/ lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrita valsts apsūdzības

uzturētājs, apsūdzētā aizstāvis un cietušais.

Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un noziedzīgā nodarījuma

juridisko kvalifikāciju. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu tiesa pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527. panta trešajā daļā noteiktajam, pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams, jo tiesas sēdē

netika veikta pierādījumu pārbaude.

[3] Nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personību. Nosakot

soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Atbilstoši Krimināllikuma 7. panta trešajā daļā noteiktajam, /pers. A/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.

Ar /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu apdraudēta satiksmes drošība un cietušā veselība. Cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi, kas

bīstami dzīvībai. Noziedzīgs nodarījums izdarīts aiz neuzmanības, noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse izpaudās noziedzīgas nevērības formā.

/pers. A/ agrāk ir četras reizes sodīts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (lietas 34.-35.lapa). Atbilstoši Krimināllikuma 63. panta trešajā daļā

noteiktajam sodāmības dzēstas.

/pers. A/ pēdējā gada laikā trīs reizes saukts pie administratīvās atbildības. 2016. gada 18. jūnijā /pers. A/ pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.4 panta desmitās daļas izteikts brīdinājums, 2016. gada 22. oktobrī pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 24 panta pirmās

daļas uzlikts naudas sods 55 EUR, naudas sods samaksāts. 2017. gada 11. februārī pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 24 panta

pirmās un otrās daļas uzlikts naudas sods 85 EUR, naudas sods samaksāts. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 38. pantā noteiktajam

/pers. A/ atzīstams par administratīvi sodītu personu (lietas 46.lapa).

/pers. A/ apgādībā divi nepilngadīgi bērni (lietas 31.lapa). Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka viņš dzīvo kopā ar vienu bērnu, bet otram

bērnam maksājot uzturlīdzekļus.

Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka viņš esot SIA “/Nosaukums/” dibinātājs, vienīgais īpašnieks un vienīgais darbinieks. Uzņēmums sniedzot

pakalpojumus, apsūdzētajam esot jābrauc pie klientiem, tāpēc viņam nepieciešamas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 47. panta otro daļu, tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošajiem apstākļiem atzīst: 1) savas vainas atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu; 2) starp apsūdzēto un cietušo noslēgto izlīgumu.

Krimināllikuma 48. pantā norādīto atbildību pastiprinošu apstākļu nav.

Krimināllikums 260. panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Valsts apsūdzības uzturētājs lūdza /pers. A/ noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā, piemērojot Krimināllikuma 55. pantu, notiesāt viņu nosacīti.

Valsts apsūdzības uzturētājs lūdza atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu. Tiesu debatēs cietušais lūdza rast iespēju samazināt

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Apsūdzētā aizstāvis piekrita nosacītas notiesāšanas piemērošanai, bet lūdza neatņemt viņa aizstāvamajam

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, jo tādējādi cietīšot apsūdzētā ģimenes locekļi, jo viņš palikšot bez darba un bez ienākumiem.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ pamatsods nosakāms brīvības atņemšanas veidā. Krimināllikuma 260. panta otrās daļas sankcija neparedz ar brīvības

atņemšanu nesaistīta soda noteikšanu. Sankcijā nav paredzēti alternatīvi sodi. Lemjot jautājumu par nosakāmā pamatsoda mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā

konstatēti divi atbildību mīkstinošie apstākļi un atbildību pastiprinošo apstākļu nav, līdz ar ko brīvības atņemšanas laiks nosakāms tuvāk minētā soda mēra

minimālajai robežai.

Krimināllikuma 55. panta pirmā daļa noteic, ja, nosakot sodu - brīvības atņemšana - ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem,

tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais,

sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

Lemjot jautājumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais pēdējo reizi sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu

2007. gada 31. maijā, deviņu gadu laikā nav izdarījis noziedzīgus nodarījumus. /pers. A/ iepriekš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Izskatāmajā lietā norādītais noziedzīgais nodarījums izdarīts aiz neuzmanības, noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse izpaudusies noziedzīgas nevērības

formā. Apsūdzētais izlīdzis ar cietušo. Tiesa ņem vērā arī paša apsūdzētā pausto apņemšanos neizdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, /pers. A/ personību un iepriekš minētos apstākļus, tiesa ieguvusi pārliecību, ka

apsūdzētais, brīvības atņemšanas sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus, tāpēc /pers. A/ var notiesāt nosacīti. Tiesas ieskatā

nosacītas notiesāšanas piemērošana nodrošinās Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā definēto soda mērķu sasniegšanu. Ar nosacītu notiesāšanu var

panākt, lai /pers. A/ pildītu likumus un atturētos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

/pers. A/ piemērojams likumā paredzētais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Krimināllikuma 260. panta otrās daļas

sankcija minētais sods paredzēts kā obligāts. Lai arī konstatēti divi atbildību mīkstinošie apstākļi un atbildību pastiprinošo apstākļu nav, tiesas ieskatā

apsūdzētā personība liedz sodu mīkstināt, nepiespriežot sankcijā paredzēto obligāto papildsodu. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš vairākkārt ir

pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, ir saukts pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības, visbeidzot ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu ar

smagām sekām, tāpēc /pers. A/ ir piespriežama transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Tiesa secina, ka darba vieta, kurā nepieciešamas

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, nav atturējusi apsūdzēto no pārkāpumu izdarīšanas un apsūdzētā vieglprātīgā attieksme novedusi pie tā, ka noticis

ceļu satiksmes negadījums, kurā cietušais guvis smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai.

Krimināllikuma 44. panta otrā daļa noteic, tiesību ierobežošana ir papildsods, ko piespriež tiesa uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

Lemjot jautājumu par papildsoda mēru, tiesa ņem vērā atbildību ietekmējošos apstākļus un atzīst, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības

atņemamas uz vienu gadu, tas ir minimālo papildsoda laiku.

[4] Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā. Piemērotais drošības līdzeklis saglabājams līdz

tiesas spriedums stāsies spēkā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu, 523. pantu, 524. pantu, 527. panta trešo daļu, 528. pantu un

529. pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā, un sodīt

viņu ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 55. pantu, notiesāt /pers. A/ nosacīti, nosakot viņam pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu. Piespriesto brīvības

atņemšanas sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā /pers. A/ neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs

kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

/pers. A/ uzlikt pienākumu 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu

teritoriālajā struktūrvienībā Cēsīs, Pļavas ielā 3A, nosacītā soda pārraudzībai.

Noteikt soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanos noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies spēkā.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā

10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Tiesnesis L.Šņepsts