Court dismissed defendant's partial payment defense and allowed full claim for international transport services under CMR.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's argument regarding partial payments due to lack of documentary proof and allowed the plaintiff's full claim for transport services. The court found that the defendant ordered services via written orders and CMR waybills, establishing a valid contract under the CMR Convention. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding debt, court costs, and interest on the capital.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; CMR Convention; Contract formation; Burden of proof; Partial payment defense. The court held that where a contract is formed by conduct and supported by CMR waybills, the defendant bears the burden to prove partial performance; without documentary evidence of payment, the full claim is allowed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31359615
Lietas arhīva Nr. C-0373-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsos 2016.gada 18.aprīlī
Talsu rajona tiesa
tiesnese V.Pavlovska
ar tiesas sēdes sekretāri I.Grunsbergu,
izskatīja atklātā tiesas sēdē maza apmēra prasību Sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasībā pret Sabiedrību ar ierobežotu
atbildību /Nosaukums B/ par parāda piedziņu un
konstatēja:
SIA /Nosaukums A/ iesniedza prasību pret SIA /Nosaukums B/ par parāda EUR 1727,80 un tiesas izdevumu piedziņu.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1473., 1587., 1587.pantu, 1956.gada 19.maija Konvencijas par kravu starptautisko pārvadātāju līgumu(CMR)
9., 31.pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 30.aprīlī un 2015.gada 14.maijā atbildētājs pasūtīja transporta pakalpojumus, nosūtot pieteikumus.
Prasītājs sniedza transporta pakalpojumus, un iesniedza atbildētājam rēķinus par summu EUR 2758,80. Atbildētājs rēķinus samaksāja daļēji EUR 1031
apmērā.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka prasību atzīst daļēji EUR 1200 apmērā, norādot, ka 2015.gada 18.oktobrī samaksāts EUR
300, 2015.gada 2.novembrī EUR 227,80.
Pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz juridisko adresi, tās uz tiesas sēdi nav ieradušās.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa uzskata par iespēju lietu izskatīt bez pušu piedalīšanos.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus un uzklausījusi atbildētāja paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka SIA /Nosaukums A/ prasība ir pamatota un
apmierināma.
Atbilstoši Civillikuma 1473. un 1474.panta nosacījumiem, ja likums neprasa, tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieka ieskata,
darījuma dalībnieki var noslēgt to publiskā vai privātā kārtībā, apmierināties ar mutisku vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu.
Puses rakstisku līgumu nav noslēgušas, bet nav strīds par līgumisku attiecību pastāvēšanu.
Saskaņā ar SIA “/Nosaukums B/” 2015.gada 30.aprīļa transporta pasūtījumu 207-262/1504 un 2015.gada 14.maija transporta pasūtījumu 522-
308/1505, atbildētājs pasūtīja transporta pakalpojumus, norādot, ka samaksa tiks veikta 30 dienu laikā pēc rēķina un CMR oriģinālu saņemšanas.
Šajā gadījumā atbildētājs pasūtīja transporta pakalpojumus, nosūtot pieteikumu, tāpēc uzskatāms, ka puses vienojušās par pārvadājumu
pakalpojumu sniegšanu.
Saskaņā ar 1956.gada 19.maija Konvencijas par kravu starptautisko pārvadātāju līgumu (CMR) 9.panta 1.punktu, pavadzīme ir pirmais
pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai, līguma nosacījumiem un tam, ka pārvadātājs ir saņēmis kravu.
Lietā nepastāv strīds, ka pārvadājumi notika, pievienotas Starptautiskās preču-transporta pavadzīmes.
Par pārvadājuma pakalpojumu saskaņā ar Starptautisko preču-transporta pavadzīmi Nr. LV-1258580 izrakstīts rēķins par EUR 1331 un
Starptautisko preču-transporta pavadzīmi Nr. LV-1387969 izrakstīts rēķins par EUR 1427,80, ar samaksas termiņu līdz 2015.gada 4.jūlijam. Kopējā
summa par pakalpojumu rēķinā ir norādīta EUR 2758,80.
Prasība tiesā iesniegta 2015.gada 21.septembrī un prasītājs norāda, ka labprātīgi samaksāts parāds EUR 1031. Atbildētājs iesniedza maksājuma
uzdevumu Nr.1282, ka 2015.gada 18.oktobrī prasītāja norādītajā kontā iemaksāts EUR 300.
Civillikuma 2230.pants noteic, ka ar pārvadājuma līgumu pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunātu maksu no vienas
vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam.
Pasūtītāja pienākumus sakarā ar pasūtījuma izpildi reglamentē Civillikuma 2223.pants, kura pirmā daļa noteic - tiklīdz pasūtījums ir izpildīts un atzīts
par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa.
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka pastāv strīds par konkrēto lietu pārvadāšanas kvalitāti vai par piegādes izpildi, prasība tiek atzīta, tādēļ
pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, no atbildētāja ir piedzenama nesamaksātais maksājums par izdarīto pārvadājumu EUR 1727,80 apmērā.
Atbildētājs ir iesniedzis maksājuma uzdevumu par EUR 300 samaksu pēc prasības iesniegšanas, norādot, ka 2015.gada 2.novembrī izdarīts otrs
maksājums EUR 227,80 apmērā. Tiesā nav iesniegts bankas apliecinājums, ka šāds darījums tiešām noticis, tādēļ tiesai nav pamats prasību kādā daļā
noraidīt. Maksājumu labprātīga izdarīšana ir ņemama vērā sprieduma izpildes procesā, ja atbildētājs maksājuma izdarīšanu var pierādīt.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, iebildumu gadījumā, atbildētājam bija jāpierāda izdarītās samaksas apmērs.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Līdz ar to, no atbildētāja ir pamats piedzīt valsts nodevu EUR 259,17(15 procenti no prasības summas EUR 1727,80), un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus EUR 4,70.
Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka: „Civilprocesa likuma 195.pantā ietvertajai normai ir imperatīvs raksturs. Proti, tiesai minētās normas
izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu (..) ir pienākums, neatkarīgi no prasībā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītājam tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus”. (skat. Senāta 2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75/2007).
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 8,05% gadā no
paša kapitāla (Civillikuma 1765.pantā noteiktie likumiskie procenti).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta 2.daļu, ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantu, tiesa
Rezolutīvā daļa
nosprieda:
Apmierināt pilnā apjomā SIA /Nosaukums A/ prasību.
Piedzīt no SIA /Nosaukums B/ par labu SIA /Nosaukums A/ parādu EUR 1727,80, valsts nodevu EUR 259,17, ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus EUR 4,70, kopā EUR 1991,67(viens tūkstotis deviņi simti deviņdesmit viens euro un 67 centi).
Atzīt SIA /Nosaukums A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus 8,05% (astoņus komats 05
procentus) no simta gadā no paša kapitāla.
Parādu maksāt SIA “/Nosaukums A/” kontā AS ”Swedbank”, HABALV22, kontā Nr. /konta numurs/.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu-desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Talsu rajona
tiesā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese V.Pavlovska