Court dismisses appeal against police warning for unsafe driving distance, upholding original penalty decision.

Lietas arhīva Nr. 1-0096-18/17

ECLI:LV:RIRT:2018:0420.1A33026417.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2018.gada 20.aprīlī

Rīgas rajona tiesas tiesnese M.Dreimane rakstveida procesā, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 26.oktobra Lēmumu Nr.1829 “Par apstrīdēto lēmumu lietā

Nr.PC273315”.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Rīgas rajona tiesā 2017.gada 27.novembrī no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk-Iestāde) saņemta

/pers. A/ (turpmāk-Sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 26.oktobra

Lēmumu Nr.1829 “Par apstrīdēto lēmumu lietā Nr.PC273315”(turpmāk-Iestādes lēmums).

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 16.septembrī plktn.16:06 Rīgā, Brīvības gatvē, Juglas kanāls, Rīgas

reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes CPB 6.rotas jaunākais inspektors P.Karvelis Sūdzības iesniedzējam sastādījis

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC273315 (turpmāk-Protokols) par Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk CSN) 105. punkta prasību

neievērošanu, proti, par to,

- ka 2017.gada 16.septembrī, Rīgā, plkst.16:22, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, pa Brīvības gatvi no Brīvības ielas Juglas ielas virzienā un izvēlētas nedrošas distances dēļ, uzbrauca tanī pašā virzienā priekšā

braucošai automašīnai /TL marka/ valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bijājot to. ( lietas 18.lapa).

Atbildība par pārkāpumiem paredzēta LAPK 149.8 panta 27. daļā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās

nodaļas galvenās inspektores K.Sruoģes 2017.gada 26.septembra Lēmumu ( turpmāk-Sākotnējais lēmums) Sūdzības iesniedzējs saukts pie

administratīvās atbildības par pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts LAPK 149.8 panta 27. daļā un viņam piemērots brīdinājums (lietas 12.lapa)

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam Sūdzības iesniedzējs to apstrīdējis Iestādē.

Ar Iestādes lēmumu Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, un Iestāde sūdzību noraidījusi, turpmāk norādīto argumentu dēļ (lietas 9.-13.lapa):

Iestāde konstatējusi, ka 2017.gada 16.septembrī Rīgā, ap plkst. 15.22, uz Brīvības gatves (Juglas kanāls), notika ceļu satiksmes negadījums

starp automobili /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs /pers. A/ un automobili /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, vadītājs /pers. G/.

VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk - PPP ???) jaunākais inspektors Aleksandrs Grigorjevs par notikušo

ceļu satiksmes negadījumu sastādīja ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ351008.

Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā nav norādīti negadījuma aculiecinieki. Negadījuma vietā veikta fotografēšana, kā arī pieņemti

paskaidrojumi no /pers. A/ un /pers. G/.

Vienlaikus, VP RRP KPP PPP ??? jaunākais inspektors Pēteris Karvelis, izvērtējot negadījuma apstākļus, konstatēja, ka dotajā gadījumā

automobiļa /TL marka/ vadītājs /pers. A/ nav rīkojies atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”

(turpmāk - Ceļu satiksmes noteikumi) 105.punkta prasībām, par ko, saskaņā ar Latvijas, Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149. 8

panta divdesmit septīto daļu, /pers. A/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC273315.

Lietas materiāli tālākai izskatīšanai tika nodoti VP RJRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojam (turpmāk - SAPIB).

2017.gada 26.septembrī VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektore Karīna Sruoģe, izvērtējot administratīvās lietas

materiālus, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 149.8panta divdesmit septīto daļu, pieņēma lēmumu lietā

Nr.PC273315 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 105.punkta prasību pārkāpumu, izsakot viņam

brīdinājumu.

Iesniegumā /pers. A/ nepiekrīt VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenās inspektores K.Sruoģes pieņemtajam lēmumam lietā

Nr.PC273315 un lūdz lēmumu atcelt. /pers. A/ norāda, ka nepiekrīt norādītajai pārkāpuma būtībai. /pers. A/ norāda, ka automobilis /TL marka/

pārkārtojās no blakus joslas uz labo braukšanas joslu, kā rezultātā aizšķērsoja ceļu automobilim /TL marka/. /pers. A/ norāda, ka viņam nebija tehnisku

iespēju izvairīties no sadursmes. /pers. A/ lūdz veikt precīzus brauktuves mērījumus un noskaidrot vai lietā nav iespējams iegūt videoierakstu, kurā būtu

redzami ceļu satiksmes negadījuma rašanās apstākļi.

/pers. A/ paskaidrojumā, ko sniedza notikuma vietā, norāda, ka 2017.gada 16.septembrī vadīja automobili /TL marka/ pa Brīvības gatves labo

malējo braukšanas joslu pilsētas centra virzienā, lai aiz Juglas kanāla nogrieztos pa labi, kad, pēkšņi, viņam, pārkārtojoties no blakus joslas, ceļu

aizšķērsoja automobilis /TL marka/, kurš pēc pārkārtošanās strauji nobremzēja. /pers. A/ skaidro, ka mēģināja bremzēt, bet, ņemot vērā slapjo

brauktuvi, no sadursmes izvairīties neizdevās.

/pers. G/ paskaidrojumā, ko sniedza notikuma vietā, norāda, ka vadīja automobili /TL marka/ pa Brīvības gatves labo malējo braukšanas joslu no

Berģiem pilsētas centra virzienā. /pers. G/ skaidro, ka uz Juglas kanāla priekšā braucošais automobilis piebremzēja, tādēļ arī /pers. G/ uzsāka bremzēt,

kad, pēkšņi, aizmugurē braucošais automobilis /TL marka/ iebrauca automobiļa /TL marka/ aizmugurējā daļā. /pers. G/ ieskatā, automobiļa /TL marka/

vadītājs nepaguva samazināt braukšanas ātrumu.

Izvērtējot lietas materiālus, secināms, ka ceļu satiksmes negadījums starp automobili /TL marka/ un automobili /TL marka/, noticis Rīgā, uz Brīvības

gatves (uz Juglas kanāla), virzienā no Brīvdabas ielas puses uz Juglas ielu.

Iestāde, iepazīstoties ar /pers. A/ norādītajiem apstākļiem un lietas materiāliem kopumā, secina, ka lietā nav strīda par to, ka negadījums starp

automobili /TL marka/ un /TL marka/ noticis uz Brīvības gatves labās malējās braukšanas joslas. Dotajā gadījumā /pers. A/ uzskata, ka ceļu satiksmes

negadījuma rašanās iemesls ir automobiļa /TL marka/ vadītāja rīcība, t.i., automobiļa /TL marka/ vadītājs, veica pārkārtošanās manevru pirms automobiļa

/TL marka/, pēc kā bremzēja, kā rezultātā notika abu transportlīdzekļu sadursme.

Vērtējot lietas materiāliem pievienotās fotogrāfijas un abu negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāju paskaidrojumus, secināms, ka pēc

sadursmes abi transportlīdzekļi fiksēti uz Brīvības gatves labās malējās braukšanas joslas viens aiz otra, proti, priekšā atrodas automobilis /TL marka/,

bet aiz tā (5-4 metru attālumā) stāv automobilis /TL marka/.

Automobilim /TL marka/ fiksēti aizmugurējā atdurstieņa un bagāžnieka vāka bojājumi, bet automobilim /TL marka/ fiksēti priekšējā atdurstieņa,

labā priekšējā luktura, kreisā priekšējā luktura, motora pārsega, dekoratīvā režģa un radiatora bojājumi.

Iestāde, ņemot vērā abiem transportlīdzekļiem fiksētos bojājumus un abu negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu izvietojumu uz brauktuves pēc ceļu

satiksmes negadījuma, secina, ka sadursmes brīdī abi transportlīdzekļi atradās tieši uz labās malējās joslas un nekas neliecina, ka automobilis /TL marka/

pirms sadursmes būtu strauji pārkārtojies un strauji bremzējot izraisījis sadursmi (nav raksturīgo bojājumu). VP RRP KPP ieskatā, ja, arī pirms

sadursmes automobilis /TL marka/ veica pārkārtošanās manevru uz labo malējo braukšanas joslu, tad aizmugurē braucošais automobilis /TL marka/

vadītājs /pers. A/, nenovērtējot situāciju uz brauktuves, izraisīja sadursmi ar automobili /TL marka/. Dotajā gadījumā, VP RRP KPP ieskatā, automobiļa

/TL marka/ vadītāja /pers. A/ rīcība neatbilda Ceļu satiksmes noteikumu prasībām, jo, redzot priekšā pārkārtojošos, pēc kā bremzējošu automobili /TL

marka/, viņš nespēja nobremzēt, kā rezultātā automobilis /TL marka/ ietriecās automobiļa /TL marka/ aizmugurējā daļā. No iepriekš minētā izriet, ka

gadījumā, ja automobiļa /TL marka/ vadītājs /pers. A/ būtu izvēlējies pietiekami drošu distanci, lai, redzot priekšā pārkārtošanās manevru veicošu un

bremzējošu automobili /TL marka/, būtu iespējams apstāties, tad /pers. A/ būtu bijusi tehniska iespēja izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.

Iestāde, izvērtējot /pers. A/ norādītos apstākļus un iesniegumā izteikto lūgumu veikt precīzus brauktuves mērījumus, secina, ka policijas darbinieki ir

precīzi atspoguļojuši automobiļa /TL marka/ un /TL marka/ atrašanās vietu uz brauktuves pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī veikuši visus

nepieciešamos brauktuves mērījumus. Turklāt, Iestādes ieskatā, lietā nav strīda par automobiļu atrašanās vietu uz brauktuves, jo, ceļu satiksmes

negadījuma reģistrēšanas protokolā nav konstatēts, ka negadījuma apstākļi pirms apskates ir izmainīti vai automobiļi pēc sadursmes nobraukuši no ceļu

satiksmes negadījuma vietas.

Savukārt, izvērtējot /pers. A/ iesniegumā izteikto lūgumu lietā nozīmēt autotehnisko ekspertīzi, VP RRP KPP konstatē, ka lietā nepastāv šaubas

par ceļu satiksmes negadījuma rašanās apstākļiem un administratīvā pārkāpuma lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, lai izvērtēt ceļu satiksmes

negadījuma rašanās apstākļus, tādēļ lūgums par ekspertīzes nozīmēšanu ir noraidāms.

Ņemot vērā augstāk minēto, Iestāde konstatējusi, ka konkrētajā situācijā automobiļa /TL marka/ vadītājs /pers. A/ nebija rīkojies atbilstoši Ceļu

satiksmes noteikumu 105.punkta prasībām, līdz ar ko VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenās inspektores K.Sruoģes pieņemtais

lēmums lietā Nr.PC273315 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un pamatots un nav saskatāms neviens likumīgs iemesls, lai

pieņemto lēmumu atceltu.

Nepiekrītot lēmumam Sūdzības iesniedzējs par to iesniedzis sūdzību Rīgas rajona tiesā, lūdzot atcelt Iestādes lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka Lēmums ir atceļams.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka 2017. gada 16. septembrī ap plkst. 15:22 Rīgā, uz Brīvības gatves, Juglas kanāla rajonā braucot virzienā uz

Rīgas centru, notika ceļu satiksmes negadījums, kurā bija iesaistīts viņa vadītais automobilis /TL marka/ /reģistrācijas numurs/ un automobilis /TL marka/

/reģistrācijas numurs/.

Norāda, ka ceļu satiksmes negadījums notika sekojošos apstākļos: vadījis automobili pa Brīvības gatvi centra virzienā, braucis pa malējo labo

joslu, ievērojot atļauto braukšanas ātrumu un ar drošu intervālu līdz priekšā braucošajiem automobiļiem, lai nogrieztos pa labi braukšanai uz Juglas ielu.

Viņa automobilim priekšā, nogriežot viņam ceļu, tiešā tuvumā (aptuveni 1 - 2 m attālumā), pēkšņi iebrauca automobilis /TL marka/, kura vadītājs

pārkārtojās no vidējās braukšanas joslas uz labo malējo braukšanas joslu. Automobiļa /TL marka/ vadītājs vēl pat pilnīgi neiebraucot labajā joslā

strauji nobremzēja, tādējādi radot kustības bīstamību. Rodoties kustības bīstamībai, nekavējoties uzsācis ekstremālu bremzēšanu, lai novērstu radīto

avārijas situāciju. Bet tā kā automobiļa /TL marka/ vadītājs tikko bija pārkārtojies priekšā automobilim, tādējādi pēkšņi samazinot viņa iepriekš ieturēto

drošo distanci līdz priekšā braucošajiem automobiļiem, tad pat veiktas bremzēšanas rezultātā viņam neizdevās novērst sadursmi ar viņa kustības joslā

izbraukušo automobili /TL marka/.

Norāda, ka nepiekrīt pārkāpuma būtībai, jo viņa veiktās darbības transportlīdzekļa vadīšanā nevar klasificēt kā drošas distances neievērošanu un

uzskata lēmumu par nepamatotu, nelikumīgu un tādejādi atceļamu, kādēļ pārsūdzējis Sākotnējo lēmumu.

Iestāde atstājusi Sākotnējo lēmumu negrozītu. Uzskata, ka administratīvajā procesā nav panākts taisnīgs tā noregulējums un tiek vainots

pārkāpumā, kuru nekādi neesot pieļāvis.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā izteicis viedokli, ka automobiļa /TL marka/ vadītājs pēkšņi pārkārtojoties priekšā un strauji

bremzējot ir dzēsis viņa iepriekš ieturēto drošo distanci un radījis avārijas situāciju, kā rezultātā viņam tika liegta tehniska iespēja izvairīties no sadursmes.

Iesniedzot iesniegumu Iestādei atcelt administratīvo lēmumu lūdzis veikt precīzus brauktuves mērījumus, noteikt autotehnisko ekspertīzi un

noskaidrot vai lietā nav iespējams iegūt videoierakstu no Rīgas Domes Satiksmes departamenta kameras Juglā pie degvielas uzpildes stacijas Circle-K,

kurā būtu redzami satiksmes negadījuma rašanās patiesie apstākļi.

Valsts policijas amatpersonas ignorējušas izteikto lūgumu un ne vienu no šiem punktiem nerealizēja, pieņemot lēmumu vadoties tikai no sava

subjektīvā viedokļa, kas ir formāla lēmuma pieņemšana, neizvērtējot visos pieejamos tehniskos līdzekļus un objektīvos apstākļus.

Par sadursmes vietu šajā situācijā nav strīda, pilnībā piekrīt, ka tā notikusi uz labās malējās joslas, jo braucis pa šo malējo kustības joslu un

nemainījis savu braukšanas trajektoriju, atšķirībā no automobiļa /TL marka/.

Automobilis /TL marka/ sadursmes brīdī neesot atradies pilnībā labajā malēja kustības joslā un par to liecinot bojājumu pārklājums abiem

automobiļiem, pēc automobiļu bojājumiem varot skaidri redzēt, ka priekšā braucošās automašīnas sakabes āķis, sadursmes brīdī, ir ietriecies tieši pie

viņa automašīnas kreisā priekšējā luktura. Tādejādi veicot atkārtotus mērījumus uz ceļa, varētu konstatēt precīzu sakabes āķa un līdz ar to priekšā

braucošās automašīnas atrašanās vietu sadursmes brīdī, kā arī varētu secināt, ka priekšā braucošā automašīna nogrieza man ceļu, lai pēdējā brīdī

nogrieztos braukšanai uz Juglas ielu un sadursmes brīdī nebija pat pilnībā vēl pārkārtojusies labajā braukšanas joslā, bet gan ar kreisā sāna riteņiem

atradās otrajā braukšanas joslā. Tālāk vērtējot lietas materiālus un fotogrāfijas valsts policijas amatpersonas konstatē, ka pēc sadursmes abi

transportlīdzekļi atradās uz labās malējās braukšanas joslas viens aiz otra, tajā pašā laikā norādot ka /TL marka/ atradās 5,4 metru attālumā no mana

automobiļa. No šī apstākļa var secināt, ka pēc sadursmes automobilis /TL marka/ bija turpinājis kustību vēl vismaz 5,4 metrus un iebraucis labajā

braukšanas joslā. Kā iepriekš minējis /TL marka/ sakabes āķa radītais iespiedums atrodas pie viņa automobiļa kreisā priekšējā luktura, tādejādi ņemot

vērā policijas konstatēto, ka automobiļi atradās viena aiz otras, var secināt, ka viņam ceļu nogriezušais automobilis pēc sitiena brīža nepārvietojās

taisnvirzienā, bet gan veicot vismaz 5,4 metru distanci iebrauca labajā malējā joslā. Policijas amatpersonas arī norāda, ka ņemot vērā abu automašīnu

bojājumus VP RRP KPP secina, ka nav raksturīgo bojājumu un sadursmes brīdī abi automobiļi atradās tieši uz labās malējās joslas, kaut arī tieši

automobiļu bojājumi norāda par pretējo. Papildus vajadzēja ņemt vērā, ka arī viņš sadursmes brīdī pārvietojies pa labās joslas vidusdaļu, bet pēc

sadursmes bijis nedaudz tuvāk labajai ceļa malai nekā sadursmes brīdī.

Tādejādi, uzskata, ka policijas amatpersonas nav vispār izvērtējuši bojājumu būtību un automašīnu atrašanās vietu uz brauktuves nedz arī leņķi

sadursmes brīdī vai arī tām nav bijušas atbilstošas zināšanas.

Iestāde savā lēmumā norāda, ka gadījumā, ja viņš būtu izvēlējies pietiekami drošu distanci, lai redzot priekšā pārkārtošanās manevru veicošu un

bremzējošu automobili /TL marka/, būtu iespējams apstāties, tad viņam būtu bijusi tehniska iespēja izvairīties no satiksmes negadījuma. Uzskata, ka arī

šis apstāklis neatbilst lietas būtībai, jo kā jau minējis /TL marka/ automobilis viņam nogriezis ceļu, līdz ar to distance ko ievērojis tikusi pilnībā dzēsta, kā

rezultātā nebijis iespējams izvairīties no satiksmes negadījuma. Pirms /TL marka/ kustības uzsākšanas viņa braukšanas joslas virzienā, droša distance

bijusi ievērota pilnā mērā.

Norāda, ka viņaprāt Iestādes lēmumā norādītais, ka izvērtējot izteikto lūgumu veikt precīzus brauktuves mērījumus nav nepieciešams, jo lietā nav

strīda par automobiļu atrašanās vietu uz brauktuves, varētu arī piekrist, bet jāatzīst ka ir strīds par automašīnu atrašanās vietu uz brauktuves tieši

sadursmes brīdī, tāpēc nepieciešams veikt atkārtotos mērījumus, ņemot vērā raksturīgos bojājumus, nosakot automašīnu novietojumu uz ceļa tieši

sadursmes brīdī.

Tāpat Iestāde noraidījusi viņa izteikto lūgumu nozīmēt autotehnisko ekspertīzi, jo konstatē, ka lietā nepastāv šaubas par ceļu satiksmes negadījuma

rašanās apstākļiem. Uzskata, ka no viņa izklāstītiem apstākļiem var secināt, ka pretēji paustajam lēmumā šādas šaubas pastāv.

Iestāde norāda, ka viņš, sūdzības iesniedzējs, nebija rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 105. punkta prasībām. Šis punkts nosaka -

transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams

izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

Šajā gadījumā nevar uzskatīt, ka automašīna /TL marka/ ir priekšā braucošais transporta līdzeklis, jo neatradās manā braukšanas joslā un

,iebraucot labajā braukšanas joslā tiešā tuvumā (1-2metru attālumā) no viņa vadītā transporta līdzekļa, distance tika dzēsta no viņa neatkarīgu apstākļu

dēļ, līdz ar to Ceļu satiksmes noteikumu 105. punkta pārkāpuma konstatācijai, nav pamata. Tieši automobiļa /TL marka/ vadītāja rīcība neatbilda Ceļu

satiksmes likuma 19.p.3.d. prasībām, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas

situācijas un nenodarītu zaudējumus, kā arī Ceļu satiksmes noteikumu 57.punkta prasībām, kas nosaka, ka pirms jebkura manevra - braukšanas

sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u. tml. - transportlīdzekļa

vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki. Automobiļa /TL marka/ vadītājs pēc augstāk

minēto normatīvo aktu prasību neievērošanas, vēl otrreiz radīja bīstamību strauji bremzējot, kas savukārt neatbilda Ceļu satiksmes noteikumu 104.4.p.

prasībām, kas nosaka, ka transportlīdzekļu vadītājiem aizliegts strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.

Uzskata, ka visā pilnībā izpildījis normatīvo aktu prasības pamanot šķērsli ekstremāli bremzējot, tādejādi mēģinot izvairīties no sadursmes un lūdz

izprasīt video ierakstu no Rīgas Domes Satiksmes departamenta kameras Juglā, lai noskaidrotu patiesos sadursmes cēloņus; veikt atkārtotus mērījumus

uz ceļa, pretstatot tos ar viņa automašīnas bojājumiem; nozīmēt autotehnisko ekspertīzi; atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja nodaļas galvenās inspektores Katrīnas Sruoģes 2017. gada 26. septembrī pieņemto

lēmumu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības; lietvedību administratīvajā lieta Nr.PC273315 pret /pers. A/ izbeigt (lietas1.-5.lapa).

Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 1.decembra lēmumu nolemts pieņemt sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību un ierosināt

tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, un noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 20.aprīlī.

Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrots, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt

paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2017.gada

21.decembrim.

Līdz noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti. Noraidījums tiesnesim netika pieteikts.

M o t ī v u d a ļ a

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā minētos argumentus, tiesa uzskata,

ka sūdzība ir noraidāma un Iestādes lēmums atstājams negrozīts.

LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem:

1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3)atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4)groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

LAPK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai tiesa nekonstatē.

Novērtējusi pārsūdzēto Lēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi

novērtējusi pierādījumus, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda, vien norāda, ka sūdzībā

norādītie apstākļi, nav atzīstami par pamatu sūdzības iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu un

uzliktā soda, jo tiesa negūst apstiprinājumu sūdzības iesniedzēja argumentiem.

Izskatot sūdzību par Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa pārbauda pārsūdzētā lēmuma likumību un pamatotību. Līdz ar to tiesa

vērtē, vai pārsūdzētais lēmums atbilst tiesību normām un ir pamatots ar pārbaudītiem un pierādītiem faktiskajiem apstākļiem, proti, vai sūdzības

iesniedzējs ir pamatoti atzīts par vainīgu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērots atbilstošs administratīvais sods.

LAPK 272. pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Sūdzības iesniedzējs pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 105.punktu prasības, par ko LAPK 149.8 panta 27.daļā paredzēta administratīvā

atbildība.

CSN 105.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai priekšā braucošajam

transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

LAPK 149.8 panta 27.daļa noteic atbildību par drošas distances vai intervāla neievērošanu.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa, pārbaudot, lietā konstatē sekojošus pierādījumus:

-Administratīvā pārkāpuma Protokols, kas sastādīts 2017.gada 16.septembrī plkst.16:06 Sūdzības iesniedzējam, kurā fiksēts- ka 2017.gada

16.septembrī, Rīgā, plkst.16:22, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Brīvības

gatvi no Brīvības ielas Juglas ielas virzienā un izvēlētas nedrošas distances dēļ, uzbrauca tanī pašā virzienā priekšā braucošai automašīnai /TL

marka/ valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bijājot to. ( lietas 18.lapa).

Protokolā fiksēts, ka sūdzības iesniedzējs ar Protokolu iepazīstināts, viņam izskaidrotas LAPK 260.pantā noteiktās tiesības un pienākumi,

kas apstiprinās ar sūdzības iesniedzēja izdarītu parakstu uz Protokola.

-Sūdzības iesniedzēja /pers. A/ paskaidrojums, kas sniegts policijas amatpersonai CSNg vietā 2017.gada 16.septembrī, no kura izriet, ka

2017.gada 16.septembrī plkst.15:10 braucis pa Rīgas –Siguldas šoseju Rīgas virzienā. Bijis ieņēmis ceļa labo braukšanas joslu, lai nogrieztos pa labi

Juglas virzienā. Braucis ar atļauto braukšanas ātrumu. Ārā lijis stiprs lietus. Pēkšņi, priekšā braucošais automobilis pārkārtojies viņa braukšanas joslā un

strauji nobremzējis. Ņemot vērā slideno ceļu un negaidīto priekšā braucošās mašīnas pārkārtošanos uz viņa joslu, notikusi sadursme, kā rezultātā bojāts

viņa un priekšā braucošais automobilis. Sadursmes rezultātā bojāts viņam piederošā automobiļa /TL marka/ /reģistrācijas numurs/ dzinēja pārsegs,

priekšējais bampers, dekoratīvā reste, numura zīme, dzesēšanas radiators. Abi priekšējie lukturi, priekšējais aizsargdzelzis. Priekšā braucošajam

automobilim bojāts aizmugurējais bampers un bagāžnieka vāks (lietas 11.lapa);

- /pers. G/ 2017.gada 16.septembra paskaidrojums, kas sniegts notikuma vietā (lietas10.lapa), no kura izriet, ka 2017.gada 16.septembrī

plkst. 15:20 vadījis savu mašīnu /TL marka/ /reģistrācijas numurs/ pa Pleskavas šoseju, Brīvības gatvē, Rīgas virzienā. Uz Juglas tilta, viņam priekšā

braucošā automašīna piebremzējusi, un viņš arī piebremzējis, bet aizmugurējā mašīna /reģistrācijas numurs/, laikam nepaspējusi un ietriekusies viņa

automašīnā. Braucis ar 50 km/h. Pēc sadursmes bojāts aizmugurējais bamperis un bagāžnieka vāks ( lietas 10.lapa).

- 2017.gada 16.septembra Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr.EZ 351008 , kurā fiksēts, ka 2017.gada 16.septembrī

plkst.15:22 Rīgā, /pers. A/ vadīja /TL marka/ valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ pa Brīvības gatvi no Berģu ielas Juglas ielas virzienā un

Juglas kanāla , neievēroja distanci un izraisīja sadursmi ar priekšējo /TL marka/ valsts numurs /reģistrācijas numurs/ ( lietas 9.lapa).

Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.EZ 351008 fiksētas bojājuma vietas transportlīdzeklim /TL marka/ /TL marka/-

aizmugurējais atdurtstienis un bagāžnieka vāks, un transportlīdzeklim /TL marka/ /reģistrācijas numurs/- motora pārsegs, priekšējais atdurtstienis, abi

priekšējie lukturi, dekoratīvais režģis un radiators.

Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.EZ 351008 fiksēta CSNg shēma un konstatēts, ka CSNg iemesls ir drošas distances

neievērošana.

No minētā Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola Nr.EZ 351008 redzams, ka ar protokolu sūdzības iesniedzējs ir iepazinies un

tam piekritis, kas apstiprinās ar sūdzības iesniedzēja izdarītu parakstu uz tā (lietas 10.lapa);

-CD disks ar fotogrāfijām, kurās fiksēti transportlīdzekļu bojājumi (lietas 20.lapa).

Tiesa, iepazīstoties un pārbaudot administratīvā pārkāpuma materiālos esošos pierādījumus to kopsakarā, pilnībā pievienojas Iestādes lēmumā

izdarītajam secinājumam par to, ka sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis nav ievērojis drošu distanci, kādēļ notika CSNg, pārkāpjot CSN

105.punkta prasības.

Tiesa secina, ka Sūdzības iesniedzēja paskaidrojumā minētie apstākļi par CSNg rašanās iemesliem ir pretrunā ar Protokolā un Ceļu satiksmes

negadījuma reģistrēšanas protokolā fiksēto un transportlīdzekļiem nodarīto bojājumu raksturu.

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pietiekoši ticami un attiecināmi pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais Iestādes lēmums, un, balstoties uz

kuriem Iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis LAPK 149.8 panta 27. daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pakāpuma Protokolā fiksētais LAPK 149.8 27. daļā paredzētais administratīvais pārkāpums ir guvis apstiprinājumu.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi Iestādes lēmuma pamatojumu, kopsakarā ar Sūdzības iesniedzēja sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa

atzīst, ka Iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

Par Sūdzības iesniedzēja norādītajiem argumentiem, kas jau iepriekš norādīti arī sākotnējā sūdzībā, tiesa papildina:

Attiecībā uz Sūdzības iesniedzēja norādīto, ka viņš nav vainojams, jo transportlīdzekļa /TL marka/ veicis pārkārtošanās manevru, pēc kā bremzējis

un notikusi sadursme, ka nepieciešams veikt notikuma vietas atkārtotu apskati un nozīmēt autotehnisko ekspertīzi, tiesa norāda sekojošo.

Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā iesaistīto transportlīdzekļu bojājumi, abu negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu izvietojums uz brauktuves pēc

ceļu satiksmes negadījuma, kas fiksēts administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošajos pierādījumos, nepārprotami un neapšaubāmi liecina, ka

sadursmes brīdī abi transportlīdzekļi atradās tieši uz labās malējās joslas.

Tiesa norāda, ka ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols sastādīts un tajā attēlotā negadījuma shēma sastādīta vadoties no negadījumā

iesaistīto transportlīdzekļu vadītāju sniegtajiem paskaidrojumiem, tai skaitā sūdzības iesniedzēja, un transportlīdzekļiem fiksētajiem bojājumiem. Sūdzības

iesniedzējs ar ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.EZ338504 fiksētajiem apstākļiem bija iepazinies un tiem piekritis, kas apstiprinās ar

minētā protokola ailē “Iepazinos un piekrītu” viņa pašrocīgi izdarīto parakstu.

Tiesa Sūdzības iesniedzējam norāda, ka viņam kā ceļu satiksmes dalībniekam, kurš ir ieguvis tiesības piedalīties ceļu satiksmē, pat pie apstākļiem,

uz kuriem viņš norādījis sūdzībā, bija pienākums ievērot drošu distanci, samazinot ātrumu, redzot priekšā pārkārtošanās manevru veicošu un bremzējošu

automobili /TL marka/. Pie tam kā jau tiesa lietā konstatējusi sadursme notikusi tad, kad abi transportlīdzekļi brīdī abi transportlīdzekļi atradās tieši uz

labās malējās joslas.

Tiesai, pie lietā konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem, kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem pierādījumiem, nerodas

šaubas par Sūdzības iesniedzēja vainu viņam inkriminētajā LAPK pārkāpumā.

Tā kā lietā nepastāv šaubas par ceļu satiksmes negadījuma rašanās apstākļiem un administratīvā pārkāpuma lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami,

lai izvērtēt ceļu satiksmes negadījuma rašanās apstākļus, tiesa uzskata, ka Sūdzības iesniedzēja lūgums par ekspertīzes noteikšanu nav pamatots, kādēļ ir

noraidāms. Tāpat noraidāms lūgums par atkārtotu negadījuma vietas mērījumu veikšanu. Pie tam tiesa norāda, ka šāda atkārtota negadījuma vietas

atkārtotu mērījumu veikšana nav iespējama.

Augstākās tiesas Senāta praksē ir atzīts, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus,

tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. Senāta 2007.gada 18.septembra spriedums lietā

Nr.SKA- 395/2007 14.punkts, Senāta 2007.gada 22.februāra spriedums lietā Nr.SKA-52/2007, Senāta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā

Nr.SKA-219/2007 17.punktu, 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA- 493/2008 14.punktu).

Tiesai, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, nav šaubu par sūdzības iesniedzēja vainu viņam inkriminētajā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā.

Ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūru, kas veidojusies, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

noteikts, ka tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet tai nav pienākums detalizēti atrunāt spriedumā jebkuru argumentu, un tiesai ir atļauts izvērtēt tos

argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2004.gada 23.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-216, 2006.gada

28.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-54 un 2005.gada 11.oktobra lēmumu lietā SKA-292).

Par LAPK 149.8 panta 27. daļā paredzēto pārkāpumu- par drošas distances vai intervāla neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Sūdzības iesniedzējam izteikts brīdinājums.

Tiesa apstākļus, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu, lietā nesaskata.

No tā tiesa secina, ka nosakot sodu, Iestāde ir pieņēmusi Sūdzības iesniedzējam iespējami labvēlīgāko un materiālā ziņā saudzējošāko lēmumu.

Tiesas ieskatā lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai atceltu vai samazinātu Sūdzības iesniedzējam piemēroto sodu.

Tā kā tiesai nav radušās šaubas par to, ka Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis viņam inkriminēto administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība

paredzēta LAPK 149.8 panta 27. daļā un sodīts pamatoti, ievērojot sankcijas robežas, kā arī ņemot vērā, ka Iestāde ir izvērtējusi sūdzības iesniedzēja

izdarīto pārkāpumu, lietā esošos pierādījumus un no tiem izrietošos loģiskos secinājumus, kā arī sīki analizējusi Sūdzības iesniedzēja iebildumus, izdarot

atsauces uz konkrētām Ceļu satiksmes noteikumu un LAPK normām, tiesa uzskata, ka lēmums atbilst LAPK noteikumiem un tā atcelšanai nav pamata.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Vadoties pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta otrās daļas 1.punkta, 289. panta, 289. panta, 289.18 panta, tiesa

12 13 17

n o s p r i e d a :

Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 26.oktobra Lēmumu Nr.1829 “Par apstrīdēto

lēmumu lietā Nr.PC273315”, un /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas Rīgas rajona tiesas Siguldā kancelejā

2018.gada 20.aprīļa, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā Siguldā.

Tiesnese M.Dreimane