Court dismissed appeal against traffic fine, ruling fixed statutory penalty cannot be reduced despite minor violation facts.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the applicant's request to annul a traffic fine of 40 Latvian lats imposed for a minor road violation. The applicant argued that the intersection was poorly marked and the violation was negligible, but the court held that the Administrative Offences Law mandates a fixed penalty for this specific offense. Consequently, the court found no legal basis to reduce the fine or exempt the applicant from liability.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.30 panta 1. punkts; LAPK 32. panta 1. un 2. daļa; LAPK 21. panta 1. un 2. daļa: When the law prescribes a fixed fine for an administrative offence, the authority cannot reduce the amount or exempt the offender even if the violation was minor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.142028310 1-0192-11/37 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā, 2011.gada 31.janvārī.
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene,
piedaloties pieticējam V.K., atbildētāja - Latvijas Republikas - pusē pieaicinātās iestādes - Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvei D.Z.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc V.K., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2009.gada 15.decembra lēmuma „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/973547 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks 2009.gada 15.decembrī pieņēma lēmumu Nr.20/19-1/PB 973547-1 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr. VP3/PB 973547”, ar kuru nolēma atstāt negrozītu 2009.gada 12.novembrī pieņemto lēmumu Nr. VP3/PB973547 ar kuru V.K. saukts pie administratīvās atbildības un sodīts par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 149.30 panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
[2] Pieteicējs V.K. iesniedzis tiesā sūdzību (turpmāk – pieteikums), lūdzot atcelt administratīvā protokola Nr.PB 973547 kods VP.3 lēmumu par soda naudu Ls 40.- kā nepamatotu. Pieteicējs uzskata, ka nav pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāka arī – CSN) 298.2.punkta prasības, līdz ar ko nav izdarījis pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta LAPK
149.30 panta pirmajā daļā. Pieteicējs paskaidro, ka krustojums starp Pērkones un Klaipēdas ielu ir labi pārredzams un viegli šķērsojams, un nevar uzskatīt, ka pieteicējs braucis pretējā kustības
1.lappuse no 9 virzienā. Pieteicējs norāda, ka šķērsojot krustojumu nav izbraucis ārpus krustojuma robežām, kas esot labi redzams pieteicēja sastādītajā krustojuma shēmā. Iebraucot krustojumā, labi redzamas krustojuma robežas un izvietotās ceļa zīmes Nr.503 (izbraukšana uz vienvirziena ceļa), Nr.206 (dodiet ceļu) un Nr.301 (iebraukt aizliegts). Zīme Nr.503 neaizliedz krustojumu šķērsot taisni, bet tikai norāda, ka tiek šķērsots vienvirziena ceļš, savukārt aizlieguma zīme Nr.301 norāda, ka nedrīkst braukt. Krustojumā nav rīkojums zīmes Nr.402 (braukt pa labi), tādēļ nevar uzskatīt, ka šādā krustojumā pieteicējs būtu braucis pa kreisi pretējā braukšanas virzienā. Ievērojot krustojumā esošās ceļa zīmes nevar radīt avārijas situāciju. Pieteicējs norāda, ka Valsts policijas pienākumos nav tikai uzlikt sodus, bet arī izteikt aizrādījumus un iesniegt priekšlikumus pilsētas domē, ja krustojumos izvietotas nepareizas ceļa zīmes, vai kas cits traucē vai nav saprotams ceļu satiksmes dalībniekiem. Pieteicējs norāda, ka ir pensionārs, vairākus gadus viņam nav bijuši administratīvie pārkāpumi. [2.1] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmumu pieteicēja pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.
[3] Atbildētājs Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojs rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteicēja pieteikums netiek atzīts pilnā apjomā. Atbildētājs uzskata, ka Lēmums ir pieņemts likumīgi un pamatoti un, ka pieņemot Lēmumu, ir izvērtēti visi lietas materiāli.
[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem. Uzsvēra, ka ir jāņem vērā, ka badā mēdz būt dažādas krustojumu konfigurācijas, un norādīja, ka ceļa zīme „Izbraukšana uz vienvirziena ceļa” vienkārši parāda, ka ir ceļš, par kuru var braukt visā ceļa platumā, vienā virzienā. Pieteicējs uzskata, ka ir šķērsojis krustojumu, un tādējādi nav izdarījis CSN pārkāpumu. Pieteicējs uzskata, ka viņu nevar sodīt. Pats pieticējs pie ceļa uzturētājiem ar lūgumu pārskatīt ceļa zīmju izvietojumu nav vērsies, pieteicējs vēlas sagaidīt tiesas nolēmumu. Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, sniedzot paskaidrojumus balstījās uz Lēmumā norādīto. Papildus lēmumā norādītajam paskaidroja, ka braucot no Pērkones/Klaipeādas ielas krustojuma uz nākamo krustojumu, nav iespējams braukt tā, lai nebrauktu pretēji vienvirziena ceļam. Ja krustojumu izbrauc tā kā tas ir jāizbrauc, tad jebkurā gadījumā ir jāieņem labā josla. Ja no labās joslas brauc pāri uz nākamo krustojumu, kur brauca
2.lappuse no 9 pieteicējs, tas nozīmē, ka viņš nedod ceļu tiem, kas brauc pa Klaipēdas ielu un tiem, kas vēlas iegriezties Pērkones ielā. Otrkārt, sanāk, ka tiem braukts pretēji braukšanas joslai. Lai arī krustojums ir pārredzams, Klaipēdas ielā ir intensīva satiksme, un tādā veidā tiek radīti reāli draudi ceļu satiksmes drošībai.
Motīvu daļa
[5] Iepazinusies ar lietas materiāliem, tostarp, pieteicēja pieteikumā un atbildētāja paskaidrojumā un lēmumā norādīto, kā arī noklausījusies procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms.
[6] Tiesa lietā konstatē šādus apstākļus: [6.1] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors 2009.gada 12.novembrī pulksten 12.06 pieticējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka 2009.gada 12.novembrī pulksten 12.00 pieteicējs, vadot transportlīdzekli Rover 75 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ Liepājā, pa Pērkones ielu, virzienā no Ūliha ielas, krustojumā ar Klaipēdas ielu, nepildīja ceļa zīmes Nr.503 („izbraukšana uz vienvirziena ceļa” ar braukšanas virziena norādi pa labi) prasības un nogriezās pa kreisi, brauca pa vienvirziena ceļu pretēji ceļa zīmē norādītajam virzienam līdz krustojumam ar Lauku ielu, kur nogriezās pa labi, tādējādi pārkāpjot CSN 298.3.punkta prasības. Uz vietas Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors pieņēma lēmumu Nr.VP3/PB 973547, ar kuru par CSN 298.3.punkta prasību pārkāpšanu pieteicēju sauca pie administratīvās atbildības pēc LAPK
149.30 panta pirmās daļas un sodīja ar naudas sodu Ls 40.- apmērā ( lietas 17.lapa). Protokolā-lēmumā pieteicējs izdarījis ierakstu: „Praktiski vienvirziena ielas pārbraukšana ir taisni un zem zīmes iebraukt aizliegts neiebraucu” (lietas 17.lapa). [6.2] 2009.gada 16.novembrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē saņemts pieteicēja iesniegums (lietas 19.-20.lapa), kurā pieteicējs norāda, ka Pērkones ielas un Klaipēdas ielas krustojums ir ļoti pārredzams un viegli šķērsojam un tur praktiski nevar uzskatīt, ka iebraukts pretējā virzienā, jo zem tur esošās zīmes „iebraukt aizliegts” pieteicējs neiebrauca, praktiski ielu var šķērsot gandrīz taisni. Pieteicējs uzskata, ka pārkāpums bija, bet ne tik briesmīgs, lai saņemtu tādu sodu. Inspektors arī esot atzinis, ka šādi krustojumi esot vairāki.
3.lappuse no 9 Pieteicējs iesniegumā policijai izteicis priekšlikumu pirms krustojuma uzstādīt zīmi „braukt pa labi”, lai nebūtu nekādu pārkāpumu un pārpratumu. Iesniegumā pieteicējs norādīja, ka inspektors varēja iztikt ar vārdisku brīdinājumu, jo avārijas situācijas neesot bijis. Pieteicējs lūdza atbrīvot viņu no soda, papildus norādot, ka viņš ir pensionārs. [6.3] 2009.gada 4.decembrī K.G. sniedzis rakstveida paskaidrojumu (lietas 18.lapa), kurā norādījis, ka 2009.gada 12.novembrī pulksten 12.00 patruļas sastāvā ar virsn. vietnieku M.M. patrulēja maršrutā Nr.1 un virzoties pa Klaipēdas ielu virzienā uz Liedaga ielu fiksēja, ka Klaipēdas ielu viņiem priekšā, izbraucot no Pērkones ielas pa kreisi, pretēji krustojumā uzstādītās ceļa zīmes Nr.503 norādītajam virzienam, šķērso transportlīdzeklis Rover 75 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/. Transportlīdzeklis tika apturēts Cenkones ielā un tā vadītājam V.K. sastādīts protokols PB 973547 par ceļu zīmē Nr.503 prasību nepildīšanu pēc LAPK 149.30 panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, par kuru paredzēts fiksētais sods Ls 40. (..) Ceļu satiksmē par maznozīmīgu var tikt uzskatīts pārkāpums, ja tas nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai un nepārsniedz Ls 30. Tādējādi, K.G. uzskata, ka protokols par pārkāpumu sastādīts atbilstoši likumdošanai un pārkāpuma būtībai. [6.4] 2009.gada 15.decembrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks, izskatot pieteicēja 2009.gada 16.novembrī saņemto iesniegumu, pieņēma lēmumu Nr.20/19-1/PB 973547-1 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PB 973547” (lietas 22.-22.1 lapa), ar kuru nolēma 2009.gada 12.novembrī pieņemto lēmumu Nr.VP3/PB 973547 pret pieteicēju atstāt negrozītu.
[7] Lietā nav strīda par šādiem apstākļiem: 1) par ceļa zīmju izvietojumu; 2) par to, ka protokolā – lēmumā norādītajā laikā un vietā automašīnu Rover 75 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadīja pieteicējs; 3) par to, ka ka pieteicējs vadot transportlīdzekli pa Pērkones ielu, virzienā no Ūliha ielas, šķērsoja Klaipēdas ielu, un izbraucot no Klaipēdas / Pērkones ielas krustojuma, turpināja kustību virzienā uz Lauku ielu, un iebrauca Lauku ielā. 6) ka Lauku iela atrodas Klaipēdas ielas pretējā pusē, raugoties no Klaipēdas / Pērkones ielas krustojuma puses. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja vadītais transportlīdzeklis izbraucot no Klaipēdas/ Pērkones ielas krustojuma un turpinot virzīties nevis ceļa zīmē Nr. 503 norādītajā virzienā, bet virzienā uz Lauku ielu, ir pārkāpis CSN 298.3.punkta prasības un
4.lappuse no 9 izdarījis administratīvo pārkāpumu, par ko viņš ir saukts pie administratīvās atbildības un sodīts.
[8] Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 103.pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods pieteicējam, izdošana saistīta arī ar LAPK noteiktā procesa ievērošanu. APL 81.panta piektajā daļā noteikts, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora 2009.gada 12.novembra protokols
– lēmums Nr. PB 973547 savu galīgo noformējumu ir ieguvis ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2009.gada 15.decembra Lēmumu Nr.20/19-1/PB 973547-1 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PB 973547”. Līdz ar to tiesa atsevišķi nelemj par sākotnējā protokola – lēmuma tiesiskumu, bet pārbauda Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2009.gada 15.decembra Lēmuma tiesiskumu.
[9] Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā. Saskaņā ar LAPK 149.30 panta pirmo daļu par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 501., 503. vai 504.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa vienvirziena ceļu), - uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā. CSN 298.3.punkts nosaka, ka 503. zīme ir norādījuma zīme - izbraukšana uz vienvirziena ceļa, un nozīmē izbraukšanu uz ceļa vai brauktuves, pa kuru atļauts braukt vienā - zīmē norādītajā – virzienā. Atbilstoši LAPK 214.panta pirmajai daļai LAPK 149. 30 panta pirmajā daļā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas ir kompetentas izskatīt Valsts policijas iestādes,
5.lappuse no 9 bet atbilstoši šā panta otrajai daļai lēmumu ir tiesīgs pieņemt, citstarp, policijas jaunākais inspektors, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus.
[10] Pārbaudot pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanas procedūru tiesa secina, ka procesuālie priekšnoteikumi ir ievēroti.
[11] Lai atzītu, ka Lēmums ir saturiski pamatots, jākonstatē, ka izskatāmajā gadījumā pieteicējs, būdams transportlīdzekļa vadītājs, nav izpildījis 503ceļa zīmes prasības, proti, braucis pretējā virzienā pa vienvirziena ceļu.
[12] LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Tādējādi, pārbaudot Lēmuma tiesiskumu, tiesai ir jāpārbauda, vai atbildētājas konstatētie apstākļi konkrētajos apstākļos dod pamatu uzskatīt, ka pieteicēja rīcība kvalificējama kā LAPK 149.30 panta pirmajā daļā paredzētais pārkāpums un vai pieteicējs ir atbildīgs par pārkāpuma izdarīšanu.
[13] Atbilstoši LAPK 243.pantam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (..) . Izskatāmajā lietā kā pierādījumi vērtējami visi lietas materiāli - administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. PB 973547, kods VP3 (lietas 17.lapa,) pieteicēja 2009.gada 13.novembra iesniegums Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšniekam, saņemts Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē 2009.gada 16.novembrī (lietas 19.-20.lapa), Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora K.G. 2009.gada 4.decembra paskaidrojums
6.lappuse no 9 (lietas 18.lapa), Lēmums (lietas 22.-22.1 lapa), paskaidrojumi, ko satur pieteicēja pieteikums tiesai (lietas 4.-5.lapa), pieteicēja sastādītais shematiskais attēlojums (lietas 9.lapa), pieteicēja veiktais fotouzņēmums (lietas 8.lapa) un atbildētājas iesniegtie fotoattēli (lietas 30.-31.lapa) un tiesas sēdē sniegtie procesa dalībnieku paskaidrojumi (tiesas sēdes protokols, lietas 33. – 35.lapa).
[14] Pārbaudījusi pierādījumus un izvērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normās paredzētajiem nosacījumiem, noklausījusies procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, un ievērojot to, ka lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, tiesa secina, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts fakts, ka pieteicējs 2009.gada 12.novembrī pulksten 12.00, vadot transportlīdzekli Rover 75 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ Liepājā, pa Pērkones ielu, virzienā no Ūliha ielas, krustojumā ar Klaipēdas ielu, to šķērsojot un turpinot kustību Lauku ielas virzienā, ir braucis virzienā, kas ir pretējs ceļa zīmē Nr. 503, kura uzstādīta Klaipēdas/ Pērkones ielas krustojumā, norādītajam.
Kā redzams no fotoattēlos (lietas 30.lapas otra puse - 31.lapa) fiksētā kopsakarā, Lauku iela atzarojas no Klaipēdas ielas, veidojot patstāvīgu krustojumu, un arī Pērkones ielas atzarojas un Klaipēdas ielas, veidojot patstāvīgu krustojumu. Lauku iela atrodas pa kreisi no Pērkones / Klaipēdas ielas krustojuma. Tas redzams arī no pieteicēja iesniegtās fotogrāfijas (lietas 8.lapa), to aplūkojot kopā ar pārējiem lietas materiālos esošajiem fotoattēliem. Savukārt pieteicēja zīmētais shematiskais attēlojums (lietas 4.lapa) nesniedz patiesu priekšstatu par vietu, ko pieticējs uzskata par vienotu krustojumu – kā redzams no fotoattēliem (lietas 30.- 31.lapa), Pērkones ielas brauktuve daļēji neatrodas pretim Lauku ielas brauktuvei, kā tas norādīts shēmā, līdz ar to izskatot lietu aplūkojamas tiesa aplūko fotofiksācijas, kuros redzamā atbilstību faktiskajai situācijai dabā tiesai apšaubīt nav pamata.
No iepretim Lauku/ Klaipēdas ielas un Pērkones / Klaipēdas ielas krustojumiem esošajiem objektiem pēc fotoattēliem (skat fotoattēlus Nr. 1 un Nr. 2 lietas 30.lapa – attiecībā uz Pērkones ielas krustojumu, un fotoattēlu Nr. 5 – attiecībā uz Lauku ielas krustojumu) skaidri redzams, ka šīs ielas neveido savstarpēji saistītu vienu krustojumu. Ievērojot minēto, transportlīdzekļa vadītājam, pa Pērkones ielu nokļūstot pie krustojuma ar Klaipēdas ielu, ir pienākums vadīties no noteikumiem, kādi pastāv braukšanai konkrēti šajā krustojumā.
Lietā nav strīda par Pērkones /Klaipēdas ielas krustojumā uzstādīto ceļa zīmi Nr.503, līdz ar to tiesa atzīst, ka no Pērkones ielas turpinot kustību virzienā uz Lauku ielu, neatkarīgi no tā, cik liels bijis veicamais attālums, transportlīdzekļa vadītājs nav ievērojis
7.lappuse no 9 ceļa zīmes Nr. 503 nosacījumus. āda pieteicēja rīcība ir kvalificējama kā LAPK 149. 30 panta pirmajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums. [15] Tā kā Pērkones iela, Klaipēdas iela un Lauku iela savstarpēji neveido krustojumu, lietā nav nozīmes pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem par dažādajām krustojumu konfigurācijām un to šķērsošanas iespējām. [16] LAPK 149.30 panta pirmajā daļā par braukšanu pretējā virzienā pa vienvirziena ceļu paredzēts sods velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – četrdesmit latu apmērā. [16.1] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Tiesa konstatē, ka likumdevējs par šādu pārkāpumu ir paredzējis uzlikt tikai viena veida sodu konstantā apmērā, neatstājot tiesības ne iestādei, ne tiesai lemt par pārkāpējam piemērojamā soda veidu un apmēru. Tā kā sods par pārkāpumu pieteicējam uzlikts atbilstoši LAPK 149.30panta pirmās daļas sankcijā noteiktajam, un ievērojot LAPK 32.panta prasības, tiesa atzīst, ka atbildētājs uzliekot sodu, ir ievērojis tiesību normu nosacījumus. [16.2] Lai arī LAPK 32.panta otrajā daļā noteikts, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, gadījumā, kad likumdevējs tiesību normā paredzējis par pārkāpumu piemērot konstantu sodu, LAPK 32.panta otrajā daļā norādīto apstākļu vērtēšanai nav juridiskas nozīmes, jo tie nevar novest pie secinājuma, kas atšķiras no iestādes un tiesas izdarītā.
Tiesa norāda, ka LAPK 32.panta otrajā daļā paredzētos apstākļu vērtēšanai nozīme būtu tad, ja likumdevējs būtu tiesību normas sankcijā paredzējis sodu no – līdz, vai atstājis tiesību piemērotāja ziņā izlemt, kādu soda veidu pārkāpējam piemērot. [17] LAPK 21.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.
Tai pat laikā tiesa konstatē, ka LAPK 21.panta otrajā daļā noteikts, ka par maznozīmīgu var atzīt ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai. Tā kā likumdevējs par LAPK 149.30panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu noteicis transportlīdzekļa vadītājam uzlikt naudas sodu Ls 40.- apmērā, tiesa ar likumu ir
8.lappuse no 9 ierobežota vērtēt, vai pieteicēja izdarītais pārkāpums konkrētajos apstākļos nevarētu tikt atzīts par maznozīmīgu un vai nepastāv iespēja pieteicēju atbrīvot no administratīvās atbildības. [18] Ņemot vērā visu spriedumā minēto tiesa atzīst, ka Lēmums atstājams negrozīts un pieteicēja pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda
noraidīt V.K. pieteikumu. Atstāt negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2009.gada 15.decembra lēmumu „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/973547”. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Tiesnese (personiskais paraksts) S.Sērdiene
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Sērdiene Liepājā 2011.gada 31.janvārī.
9.lappuse no 9