Legislator Case Law & Legislation
C12129517 / C-1295-17 AI generated

Court dismisses claim due to failure to prove assignment of rights and non-compliance with evidence rules.

Case Number C12129517 / C-1295-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's small claims action for debt recovery against the defendant. The plaintiff failed to submit the attachment to the assignment agreement required to prove the transfer of rights from the company to the individual. Consequently, the court found no evidence that the plaintiff held the assigned claims and ruled the request inadmissible.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 9. panta un 93. panta 4. daļa; The court cannot establish a claim for recovery if the plaintiff fails to provide evidence of the assignment of rights and does not comply with procedural rules for presenting evidence.

Keywords

AI generated
assignment of rights small claims procedure failure to prove evidence rules debt recovery procedural default assignment agreement

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 9. pants
Civilprocesa likuma 44. panta 3. daļa
Civilprocesa likuma 44. panta 1. daļa 2. punkts
Civilprocesa likuma 93. panta 4. daļa
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 250.26. pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants
Civillikuma 863. pants
Civillikuma 864. pants
Civillikuma 1756. panta 1. punkts
Civillikuma 1765. panta 1. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C12129517

Lietas arhīva Nr.C-1295-17

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2017.gada 30.augustā

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Galeja

ar tiesas sēžu sekretāri I.Galilejevu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Prasītājs/pers. A/ 2016.gada 19.decembrī iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā

norādīts, ka 2014.gadā 20.decembrī starp prasītāju /pers. A/ un SIA “Pilots Ltd” noslēgts cesijas līgums Nr.3. Atbildētājam/pers. B/ pieder dzīvokļa

īpašumi Nr.1a un Nr.2 /adrese/. Par minēto īpašumu apsaimniekošanu un pakalpojumiem ir izveidojies parāds: par dzīvokli Nr.1a 402,87 euro un par

dzīvokli Nr.2 2589,10 euro, kopā 2991,97 euro.

Pamatojoties uz Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un SIA “Pilots Ltd” 1997.gada 9.decembrī noslēgto līgumu par dzīvojamo māju

pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai, 2000.gada 12.decembra aktu par nekustamā īpašuma /adrese / nodošanu un pārņemšanu

SIA “Pilots Ltd” apsaimniekošanā no 2000.gada 1.decembra, SIA “Pilots Ltd” nodarbojās ar minētās dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, tās

pārvaldīšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Atbildētājam bija jānoslēdz līgums ar dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotāju SIA “Pilots Ltd”. 2002.gada 5.aprīlī tika noslēgts uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums par dzīvokli Nr.2, par dzīvokli Nr.1a līgums nebija noslēgts, taču atbildētāja pienākums maksāt par kopīpašuma

apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem noteikts likumā.

Atbildētājs nepildīja līguma nosacījumus, neveica nepieciešamos maksājumus par dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu un uzturēšanu, līdz

ar to ir izveidojies parāds, un tika aprēķināti likumiskie seši procenti gadā par dzīvokļa Nr.1a apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem. Par

dzīvokli Nr.2 ir aprēķināta kavējuma nauda (līgumsods saskaņā ar līguma 9.punktu) un ir aprēķināti likumiskie seši procenti gadā.

Atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem dzīvoklim Nr.1a par laika periodu no

2004.gada 1.decembra līdz 2008.gada 1.novembrim ir 402,87 euro, tostarp pamatparāds 357,91 euro un likumiskie procenti 44,96 euro.

Atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvoklim Nr.2 par laika

periodu no 2001.gada 1.decembra līdz 2008.gada 1.novembrim ir 2589,10 euro, tostarp pamatparāds 1369,18 euro, kavējuma nauda 919,22 euro un

likumiskie procenti 300,70 euro.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 863., 864.pantu, 1756.panta 1.punktu un 1765.panta pirmo daļu, lūdz piedzīt

no atbildētāja prasītāja labā parādu 1727,09 euro, likumiskos procentus 345,66 euro, kavējuma naudu 919,22 euro un tiesas izdevumus: valsts nodevu

354,42 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro. Lūdz noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus

gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

2017.gada 31.martā Daugavpils tiesā saņemts atbildētāja /pers. B/ rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst.

2002.gada 5.aprīlī atbildētājs dzīvokļa Nr.2 /adrese/, īpašnieks noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar SIA “Pilots Ltd”.

Līgums tika noslēgts formāli. Mājā un dzīvoklī bija jāveic kapitālremonts un tādēļ līgumā nebija paredzēta nekāda maksa par mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, tostarp par atkritumu izvešanu, jo apsaimniekotāja nevarēja nodrošināt dzīvojamās mājas (dzīvokļa, koplietošanas telpu vai ietaišu)

lietošanu atbilstoši līguma un dzīvojamās mājas tehniskās ekspluatācijas noteikumiem (tostarp, kā to paredz līguma 12.5. un 13.punkts).

Līguma noslēgšanas brīdī tajā nebija atrunāta maksa par apsaimniekošanu un atkritumu izvešanu. Ieraksts līgumā par maksu sakarā ar

apsaimniekošanu un atkritumu izvešanu ir izdarīts aizmuguriski ar atpakaļejošu datumu. To pierāda 2002.gada 8.aprīlī noslēgtais līgums starp atbildētāju

un SIA “Sa Serviss” par cieto sadzīves atkritumu transportēšanu. Apsaimniekotāja nemaksāja nekustāmā īpašuma nodokli par atbildētāju, un

atbildētājam nekad nebija parādu Daugavpils pilsētas domei par nekustāma īpašuma nodokļiem, tādēļ minētā nodokļa norādīšana izziņā par parāda

esamību ir nelikumīga, tāpat kā ir nepamatota visa prasība.

Izziņās par parādiem ir norādīti izdevumi par siltumu 0,12 Ls mēnesī. Atbildētājs norāda, ka no 2002.gada SIA “AURA” veic siltumapgādes

sistēmas apkalpošanu objektā /adrese/. Līdz ar to prasītāja izziņas par parādiem ir maldība.

Dzīvoklis Nr.1A tika nopirkts 2004.gadā un līgums par apsaimniekošanu netika noslēgts, līdz ar to prasība ir nepamatota. Prasītājs nav pierādījis,

ka bija sniedzis atbildētājam pakalpojumus atbildoši līguma nosacījumiem un nav pierādījis savus izdevumus par apsaimniekošanu un atkritumu izvešanu.

Par visu periodu no 2002.gada 5.aprīļa līdz 2008.gada 24.septembrim apsaimniekotājs neizsniedza (nenosūtīja) atbildētājam nevienu rēķinu par

apsaimniekošanu un atkritumu izvešanu. Rēķini, kvītis, atgādinājumi vai brīdinājumi netika nogādāti nedz uz atbildētāja pastāvīgo dzīvesvietu, nedz uz

dzīvokļiem Nr.1a un Nr.2 /adrese/.

Lietai netika pievienots neviens rēķins no apsaimniekotāja par apsaimniekošanu un atkritumu izvešanu periodā no 2002.gada 5.aprīļa līdz

2008.gada 24.septembrim. Lietai netika pievienots neviens atgādinājums, brīdinājums vai sūtījums ar apliecinājumu par atgādinājuma nogādāšanu

atbildētājam no 2002.gada 5.aprīļa līdz prasības pieteikuma iesniegšanas tiesai. Minētais arguments ir pierādīts arī ar to, ka tad, kad atbildētājs nopirka

otru dzīvokli Nr.1a /adrese/, kuram arī bija jāveic kapitālremonts, ar atbildētāju vispār netika noslēgts apsaimniekošanas līgums. Apsaimniekotājam un

prasītājam ir zināms, ka pirmais līgums tika noslēgts formāli.

No apsaimniekošanas līguma noslēgšanas brīža līdz prasības celšanai atbildētājam netika nosūtīts neviens rēķins, kvīts, pretenzija, brīdinājums vai

atgādinājums. Civillikuma 1653.pants noteic, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka.

Uzskata, ka prasībai jau ir iestājies noilgums saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

2017.gada 29.augustā Daugavpils tiesā saņemta prasītāja /pers. A/ atsauksme par atbildētāja /pers. B/ rakstveida paskaidrojumu. Atsauksmē

norādīts, ka no pirkuma līguma noslēgšanas brīža dzīvokļu īpašnieka pienākums bija viena mēneša laikā noslēgt apsaimniekošanas līgumu ar dzīvojamas

mājas pārvaldnieku SIA “Pilots Ltd”. Savukārt līguma nenoslēgšana neatbrīvo dzīvokļa īpašnieka no pienākuma maksāt par valsts īpašuma (dzīvojamās

mājas) izmantošanu, kā arī par pakalpojumiem. Daudzkārt dzīvojamas mājas valdītājs bija piedāvājis dzīvokļu īpašniekiem pārņemt dzīvojamo māju savā

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt dzīvokļu īpašnieki nav izmantojuši savas tiesības līdz 2008.gada novembrim.

Dzīvokļu īpašnieki laikā nebija pārņēmuši dzīvojamo māju savā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī nebija noslēguši ar SIA “Pilots Ltd”

pārvaldīšanas līgumu, pamatojoties uz kuru var piemērot likuma “Par dzīvokļu īpašuma” 27.pantu, uz kuru atsaucās atbildētājs. Dzīvokļu īpašnieki nav

rīkojuši kopsapulci, nav izvēlējušies apsaimniekošanas formu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai Civillikuma noteiktajā kārtībā. Dzīvojamās mājas

valdītāja valsts akciju sabiedrība “Mājokļu aģentūra” noteica SIA “Pilots Ltd” par pārvaldnieku līdz dzīvojamas mājas /adrese/, nodošanai dzīvokļu

īpašnieku pilnvarotajai personai vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai. Dzīvojamās mājas pārvaldnieks nevar uzņemties veikt remontdarbus viņam

nepiederošā īpašumā.

Pārvaldnieks apsaimnieko dzīvojamo māju to līdzekļu ietvaros, kas iegūti no dzīvojamās mājas. Atbildētājs nevar celt savus iebildumus uz kopības

lēmuma pamata un uzskatīt to par pamatu nemaksāt parādus, jo kopība nebija izveidota un nav nekāda pamata nemaksāt par pakalpojumiem.

Atbildētājs nav pierādījis to faktu, ka nebija saņēmis pakalpojumus. Nebija sniegta neviena pretenzija, ka dzīvokļos nebija pieslēgts ūdens,

elektroenerģija, nebija pieslēgta siltumenerģija un nebija izvesti atkritumi. Ar pakalpojumu sniedzējiem SIA “Pilots Ltd” bija noslēgti līgumi. Atbildētājs ir

sniedzis tiesā maldinošas ziņas par to, ka ir noslēdzis līgumu ar SIA “Sa Serviss”, jo komunālo pakalpojumu sniedzēji slēdza līgumus ar dzīvojamo māju

pārvaldnieku, bet ne ar dzīvokļu īpašniekiem. Centra rajonā atkritumu apsaimniekotājs bija AS “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums”, kas

arī bija noslēdzis ar SIA “Pilots Ltd” līgumu par atkritumu izvešanu no dzīvokļiem.

Nav saprotams, kāds sakars SIA “Pilots Ltd” ar SIA “AURA”, ja tieši pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” izraksta rēķinus SIA “Pilots Ltd”

par rēķinu izrakstīšanu katram dzīvoklim atsevišķi, aprēķinot katram dzīvoklim 0,12 Ls apmērā.

Prasītajam ir tiesības aprēķināt likumiskos sešus procentus gadā, jo tie ir paredzēti likumā. Nepildot likumā un līgumā noteiktos pienākumus,

atbildētājs nodara arī zaudējumus prasītājam. Līdz ar to šajā strīdā ir piemērojamas Civillikuma astotās nodaļas normas, kas regulē zaudējumu

atlīdzināšanu, Civillikuma 1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1786., 1791.pants. Starp atbildētāja prettiesisko rīcību – maksājumu neveikšanu un

nodarītajiem zaudējumiem ir ciešs cēlonisks sakars.

Rēķini atbildētājam bija sūtīti katru mēnesi pēc īpašuma atrašanās vietas. Ja atbildētājs tos nebija saņēmis, tad viņa pienākums bija par rēķinu

nesaņemšanu ziņot apsaimniekošanas uzņēmumam, kā arī norādīt adresi, uz kuru sūtīt korespondenci. Atbildētājam bija sūtīti brīdinājumi par parāda

esamību un viņam bija iespēja vēl pirms prasības celšanas tiesā tos apstrīdēt. Brīdinājumus par parādiem bija sūtījusi parāda piedziņas kompānija

“LINDORF”, ar kuru SIA “Pilots Ltd” bija noslēgts līgums. Arī uz šiem brīdinājumiem atbildētājs nereaģēja. Atbildētājs nav apstrīdējis parādu.

Prasītājs/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies atkārtoti. Par tiesas sēdi prasītājam ir paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā.

Prasītājs nav paziņojis tiesai neierašanās uz tiesas sēdi iemeslu, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Pavēste par tiesas sēdi prasītājam nosūtīta 2017.gada

5.jūnijā.

Tā kā nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītie apstākļi, kas dotu pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst, ka

saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez prasītāja klātbūtnes.

Atbildētāja/pers. B/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ tiesas sēdē prasību neatzina un sniedza paskaidrojumus analoģiskus rakstveida

paskaidrojumam, papildinot, ka nevienu atgādinājumu vai brīdinājumu atbildētājs no prasītāja nebija saņēmis, tāpēc lietā ir iestājies noilgums.

M o t ī v u d a ļ a

Tiesa, noklausoties atbildētāja pārstāvi, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

1997.gada 9.decembrī Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija un SIA “Pilots Ltd” noslēdza līgumu par dzīvojamo māju pārvaldīšanu,

apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai. Saskaņā ar līgumu valdītājs Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija pilnvaro, un pārvaldnieks

SIA “Pilots Ltd” apņemas veikt valsts dzīvojamo māju pārņemšanu no iepriekšējā valdītāja, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī sagatavošanu

privatizācijai atbilstoši līguma pielikumam Nr.1. Dzīvojamās mājas pārvaldnieka SIA “Pilots Ltd” apsaimniekošanā un pārvaldīšanā tiek nodotas ar

nekustamā īpašuma nodošanas un pārņemšanas aktu.

N o 2000.gada 12.decembra akta par dzīvojamās mājas /adrese/ nodošanu un pārņemšanu SIA ‘Pilots Ltd” apsaimniekošanā redzams, ka

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija nodeva, un SIA ‘Pilots Ltd” pārņēma apsaimniekošanā dzīvojamo māju /adrese/ ar 2000.gada

1.decembri.

2002.gada 5.aprīlī starp SIA “Pilots Ltd” un atbildētāju /pers. B/ noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

No SIA “Pilots Ltd” izziņas par parādu dzīvoklim Nr.1 a /adrese/ redzams, ka atbildētāja /pers. B/ parāds par īpašuma pārvaldīšanu un

komunālajiem pakalpojumiem ir 357,91 euro, kas aprēķināts par laiku no 2004.gada decembra līdz 2008.gada oktobrim. No SIA “Pilots Ltd” izziņas

par parādu dzīvoklim Nr.2 /adrese/redzams, ka atbildētāja /pers. B/ parāds par īpašuma pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem ir 1369,18 euro,

kas aprēķināts par laiku no 2001.gada decembra līdz 2008.gada oktobrim.

No 2008.gada 24.septembra akta par nekustamā īpašuma /adrese / nodošanu un pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

redzams, ka sākot ar 2008.gada 15.oktobri dzīvojamās mājas /adrese/ īpašnieki, tostarp /pers. B/ pārņēma nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā.

2014.gada 20.decembrī starp SIA “Pilots Ltd” un prasītāju /pers. A/ noslēgts līgums par parāda saistību prasījuma tiesību nodošanu (cesijas

līgums) Nr.3, ar kuru cedents SIA “Pilots Ltd” nodeva cesionāram /pers. A/ visas cedenta prasījumu tiesības, kas minētas 1.pielikumā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums stājās spēkā tikai 2010.gada 1.janvārī, līdz ar to tiesiskajām attiecībām starp atbildētāju un SIA “Pilots Ltd”

šo likumu nevar piemērot.

Komerclikuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai

komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), savukārt šī paša panta otrā daļa noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība,

kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.

Savukārt Komerclikuma 2.pants noteic, ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas

veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.

SIA “Pilots Ltd” bija reģistrēta Komercreģistrā, līdz ar to SIA “Pilots Ltd” darbojās kā komersants un saskaņā ar Komerclikuma 1.pantu jebkuras

komercsabiedrības darbības jēga ir peļņas gūšana.

Prasītājs prasības pieteikumā lūdz piedzīt no atbildētāja parādu, kas atbildētājam izveidojās, neveicot maksājumus SIA “Pilots Ltd” laikā līdz

2008.gada 1.novembrim.

2010.gada 1.janvārī stājās spēkā Komerclikuma D daļa. Komerclikuma 388.pants noteic, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas

saistīti ar komercdarbību. Līdz ar to atbilstoši Komerclikuma 389.pantam, kas noteic, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma

dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju

tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Ņemot vērā to, ka SIA “Pilots Ltd” ir komersants, konkrētajā gadījumā ir piemērojami Komerclikuma D daļas nosacījumi, tostarp Komerclikuma

406.pants par saīsināto noilguma termiņu. Komerclikuma 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā

nav noteikts cits noilguma termiņš.

Komerclikuma pārejas noteikumu 16.punkts noteic, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma

termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no

2010.gada 1.janvāra (..).

Tādējādi noilguma termiņa tecējuma sākums ir 2010.gada 1.janvāris, līdz ar to prasība tiesā bija jāiesniedz līdz 2013.gada 1.janvārim, bet prasība

tiesā iesniegta 2016.gada 19.decembrī. Cesijas līgums starp SIA “Pilots Ltd” un prasītāju noslēgts 2014.gada 20.decembrī.

Ar noilguma iestāšanos saistītos jautājumus Komerclikuma 406.panta norma neregulē, līdz ar to jāpiemēro Civillikuma normas, kas regulē noilguma

institūtu civiltiesībās. Tādējādi jautājumā, kas skar noilguma termiņa noteikšanu, piemērojami Civillikuma noteikumi.

Civillikuma 1893.pants paredz, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktajā noilguma termiņā. Tātad

likumā noteiktu termiņu, pēc kura notecējuma saistība izbeidzas, sauc par noilguma termiņu, bet saistību tiesību izbeigšanos, tādēļ ka tā nav izlietota

ilgstošā laika posmā, sauc par noilgumu (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 277.lpp.).

Civillikums paredz vairākus pamatus noilguma pārtraukšanai, tostarp prasības celšana (Civillikuma 1902.pants), atgādinājums parādniekam

(Civillikuma 1905.pants) un ja parādnieks atzīst kreditora prasību (Civillikuma 1906.pants). Turklāt jau notecējušais laiks vairs nav ieskaitāms un sāk

tecēt jauns noilguma termiņš.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka atbildētājs nevienu brīdinājumu vai atgādinājumu no SIA “Pilots Ltd” vai prasītāja par parāda

esamību nebija saņēmis. Prasītājs atsaucē par atbildētāja paskaidrojumu norādīja, ka atgādinājumus par parādu sūtīja parāda piedziņas firma, taču

pierādījumi par šo apstākli nav iesniegti. Konkrētajā gadījumā pierādījumi - brīdinājumi, atgādinājumi par parādu u.tml. jāiesniedz tieši prasītājam, jo

atbildētājs nevar pierādīt negatīvu faktu, t.i., nevar iesniegt pierādījumus par nesaņemšanu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Prasītājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus noilguma termiņa pārtraukšanai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas praksē atzīts, ka materiāltiesiskā prekluzīvā termiņa nokavējums prasības celšanai tiesā ir patstāvīgs pamats

prasības noraidīšanai, kas turklāt tiesai jāņem vērā pēc savas iniciatīvas (sk. Senāta 2006.gada 17.maija spriedumu lietā Nr.SKC-337, 2009.gada

11.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-1052, Senāta 2011.gada 25.maija spriedumu lietā Nr.SKC-699/2011, 2012.gada 14.decembra

spriedumu lietā Nr.SKC-886). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumā norādīts, ja, izskatot lietu pēc būtības, tiesa

konstatē, ka ir iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tad tai jāpārbauda vienīgi jautājumus par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu, bet nav

jāskaidro faktiskie apstākļi un jāvērtē pierādījumi, jo noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai (sk.lietu Nr.SKC-100/2010).

Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā noilgums iestājies 2013.gada 1.janvārī, līdz ar to tas ir pietiekams patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai, tādējādi

spriedumā netiek dots vērtējums prasībā norādītajiem apstākļiem un netiek vērtēti citi iesniegtie pierādījumi.

Turklāt prasītājs ir ieguvis tiesības prasīt parāda piedziņu, pamatojoties uz 2014.gada 20.decembra cesijas līgumu, kas noslēgts starp SIA “Pilots

Ltd” un prasītāju. Minētā līguma 1.1.punktā norādīts, ka cedents nodod cesionāram visas cedenta prasījuma tiesības, kas minētas pielikumā Nr.1 (..),

taču cesijas līguma pielikums Nr.1 tiesā netika iesniegts. Prasītājs iesniedza 2014.gada 20.decembra SIA “Pilots Ltd” grāmatvedes parakstītu izziņu par

parādu, ko nevar atzīt par cesijas līguma pielikumu Nr.1. No cesijas līguma 1.1.punkta izriet, ka pielikumā Nr.1 ir norādītas visas cedenta prasījuma

tiesības. Tādējādi lietā nav arī pierādījuma, ka saskaņā ar cesijas līguma pielikumu Nr.1 prasītājam ir cedētas SIA “Pilots Ltd” prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

Civilprocesa likuma 9.pantā noteikts, ka pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām

piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.

Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja

nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai (Civilprocesa likuma 93.panta ceturtā daļa). Tiesa nevarēja izskaidrot prasītājam procesuālo

darbību neizpildīšanas – pierādījumu neiesniegšanas sekas, jo prasītājs neizmantoja savas tiesības piedalīties tiesas sēdēs.

Tādējādi tiesa uzskata, ka prasītāja /pers. A/ prasība pret atbildētāju /pers. B/ ir noraidāma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 2.punktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: ceļa un uzturēšanās

izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma

pierādījumus iegūstot ārvalstī, pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai.

Atbildētāja pārstāvis iesniedza tiesā maksājuma dokumentus 11,80 euro apmērā par degvielas iegādi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm. Tiesa

atzīst, ka šī summa ir jāpiedzen no prasītāja atbildētāja labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44., 97., 193., 250.26pantu tiesa

n o s p r i e d a

Prasību noraidīt.

Noraidīt /pers.A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par parāda 1727,09

euro, likumisko procentu 345,66 euro un kavējuma naudas 919,22 euro piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 11,8

euro (vienpadsmit euro, 80 centi).

Noteikt /pers. A/ termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas - 2017.gada 12.septembra Latgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Galeja