Court convicts defendant of theft and orders compensation while exempting state-funded defense costs.

Lietas arhīva Nr. K23-0166-17

ECLI:LV:MART:2017:1027.11300008017.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017. gada 27.oktobrī

Madonas rajona tiesa ,

tiesnese I.Lazdiņa,

piedaloties prokurorei D.Vanagai

un aizstāvim A.Baguckim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu ,

kurā apsūdzēts /pers. C/, personas kods /personas kods/, pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. C/ izdarīja piesavināšanos nelielā apmērā.

/pers. C/, 2017.gada 21.februārī, ap plkst. 18.50, atrodoties Madonas novada Madonā, Rīgas ielā 6, pie Madonas pilsētas autoostas,

redzot, ka /pers. D/ ir persona, kurai veselības stāvokļa dēļ ir grūti pārvietoties, piegāja klāt un piedāvāja panest viņa iepirkumu somu. /pers. C/ piekrita

piedāvātai palīdzībai, /pers. C/ izmantojot cietušā uzticēšanos, kā arī apzinoties, ka /pers. D/ sava veselības stāvokļa dēļ nevar viņu panākt, paņēma

iepirkumu somu un aizgāja projām. Tādā veidā piesavinājās viņam uzticēto un /pers. D/ piederošo mantu 101,64 EUR kopvērtībā : “RIMI” iepirkumu

somu 2,00 EUR vērtībā un tajā esošās mantas - mobilo telefonu Nokia 113 Black ar IMEI kodu /numurs/ 30,00 EUR vērtībā ar “Zelta Zivtiņas”

priekšapmaksas SIM karti 1,50 EUR vērtībā un sarunu kredītu 9,00 EUR apmērā; MTB bankas dāvanu karti 7,00 EUR vērtībā; vienu 0,2 tilpuma

degvīna pudeli “Mernaja na Moloke” 3,70 EUR vērtībā; vienu 0,736 kg iepakojumu ar “Vistas Rubeņu kūpinātas” 4,96 EUR vērtībā; iepakojumu ar

l00 mg “Betadine” ādas ziedi 5,40 vērtībā; divus iepakojumus “Medrull” marles saites 1,60 kopvērtībā (viena iepakojuma vērtība 0,80 EUR); četrus

iepakojumus “OLK” marles salvetes 3,00 EUR kopvērtība (viena iepakojuma vērtība 0,75 EUR); ādas imitācijas datorsomu 15,00 EUR vērtībā; LR

pilsoņa pasi uz /pers. D/ vārda, kuras atjaunošanas vērtība ir 14,23 EUR; Swedbank bankas karti uz /pers. D/ vārda, kuras atjaunošanas vērtība 4,25

EUR.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

/pers. C/ sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā neatzina . Liecināja, ka februārī kādā vakarā gājis uz Madonas autoostu . Ieraudzījis

vīrieti – iepriekš nepazīstamo cietušo /pers .C/, kurš pārvietojies ar grūtībām, tādēļ piedāvājis palīdzēt panest somu. Cietušais piekritis . Paņēmis somu

un autoostas otrā pusē gaidījis /pers. C/. Tai brīdī pie viņa pienācis svešs vīrietis un prasījis atdod somu. Domājot, ka tas ir cietušā draugs vai dēls,

somu atdevis un devies prom. Pēc tam , naktī staigājot pa Madonu , saticis vīrieti līdzīgu tam , kuram atdevis cietušā somu. Paprasījis vīrietim mobilo

telefonu un no tā pazvanījis savam paziņam /pers. I/.

Lai gan /pers. C/ liecināja, ka tikai vēlējies palīdzēt cietušajam , bet viņa somu ar iepirkumiem paņēmis nepazīstams vīrietis , tiesa uzskata, ka

apsūdzētais sniedz nepatiesas liecības .

Tiesai nav pamats apšaubīt cietušā /pers. D/ liecināto, jo viņa liecības ir konsekventas un nemainīgas gan pirmstiesas, gan tiesas

izmeklēšanas laikā . 21.februārī bijis Madonā iepirkties.Vakarpusē gājis uz autoostu un rokā nesis “Rimi” iepirkumu somu, kurā iekšā bijusi datorsoma,

pase, telefons, bankas dokumenti, aptiekā iegādātās preces, kā arī 0,2 litru degvīna pudele, kūpināta vista un dāvanu karte. Pie autoostas nepazīstams

vīrietis krievu valodā piedāvājis panest somu. Tā kā paiet varot tikai ar spieķa palīdzību, neiebildis. Tiklīdz somu atlaidis vaļā, tā vīrietis to paņēmis un

aizgājis aiz autoostas stūra. Sākuma domājis, ka viņš iegājis autoostā, tāpēc gājis iekšā meklēt, bet neatradis. Tad jau pienācis autobuss uz Cesvaini .

Braucis mājās . Nobloķējis bankas kartes un par notikušo ziņojis policijai.

/pers. D/ liecību patiesumu apstiprina arī /pers. H/ liecinātais. 21.februārī abi ar vīru bijuši Madonā iepirkties. Tajā dienā /pers. C/ līdzi bijusi

sarkanas krāsas “Rimi” soma, datorsoma, kurā viņš glabā dokumentus, pasi. Viņa mājās aizbraukusi ātrāk, tāpēc vīru ap plkst. 19.45 sagaidījusi

autobusu pieturā Cesvainē. Jautājusi vīram, kur “Rimi’ soma, bet viņš sācis kliegt, ka esot apzagts un vairs neesot maka, telefona, pases, dokumentu. Par

apzagšanu sīkāk neko nestāstījis. Zvanījusi uz /pers. C/ telefona numuru, bet adresāts nebijis sasniedzams. Tad dēls par notikušo paziņojis policijai.

Kā redzams no lietas materiāliem /pers. D/ mobilā telefona numurs bijis /numurs/. No šī numura 2017.gada 22.februārī plkst.04.31, zvanīts

uz /pers. I/ mobilā telefona numuru /numurs/ ( lietas 15.-34.lapa).

/pers. I/ savā liecībā apstiprināja , ka /pers. C/ viņam ir pazīstams. Apsūdzētais viņa telefona numuru zinot no galvas, jo bieži zvanot no

dažādiem telefona numuriem. Arī 22.februāra naktī saņēmis zvanu un atpazinis /pers. D/ balsi.

Tiesa netic apsūdzētā liecinātajam , ka /pers. D/ somu autoostā viņam nozadzis kāds vīrietis, kuram līdzīgu vēlāk saticis pilsētā un no viņa

iedotā telefona zvanījis /pers. I/. Tiesa uzskata, ka šādu liecību sniedz , lai izvairītos no atbildības par izdarīto.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 6.punktam aizdomās turētajam ir pienākums norādīt uz faktu, ka noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (turpmāk – alibi), vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

Kriminālprocesa likuma 74.pants noteic, ka apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi paši pienākumi kā aizdomās turētajam. Minēto normu

izpratnē sniegtajām ziņām par alibi ir jābūt tādām, ko procesa virzītājs kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā var pārbaudīt un pilnībā tieši

pārliecināties, ka pastāv patiesi un ticami apstākļi, kas izslēdz apsūdzētā kriminālatbildību.

Tiesa atzīst, ka /pers. C/ liecība ir nepatiesa un tai netic. Tiesa uzskata, ka apsūdzētais uz nepazīstamo vīrieti , kurš it kā no viņa paņēmis

cietušā somu, atsaucas tikai tādēļ , lai mēģinātu izvairīties na atbildības . /pers. C/ minētais nav pārbaudāms, tāpēc tas nav atzīstams par alibi. Turklāt

neticams ir viņa stāstītais par it kā vēlreiz satikto to pašu vai līdzīgu vīrieti, kurš atļāvis piezvanīt no telefona, kas izrādījies cietušajam piederošs.

Tā kā /pers. D/ apstiprināja, ka pirmajā brīdī tiešām noticējis, ka apsūdzētais vēlas viņam palīdzēt , tādēļ labprātīgi somu no rokām izlaidis,

tiesa uzskata, ka vainīgā darbības pareizi kvalificētas kā piesavināšanās. Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu apsūdzībā minēto, ka /pers. C/ ir

piesavinājies viņam uzticēto mantu. Piesavināšanās izdarīta nelielā apmērā, jo mantu kopējā vērtība nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. /pers. C/

darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un viņš ir sodāms par šo izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam , soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu , nosakot soda veidu , tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais

kaitējums, vainīgā personība , savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

/pers. C/ ir nesodīts, jo sodamības ir dzēstas . Vairākkārtīgi ir administratīvi sodīts, ir vairāki nenomaksāti administratīvie naudas sodi

(lietas144.-147.lapa).

Apsūdzētais ir neprecējies, apgādājamo personu nav. Pats paskaidroja, ka ir 2.grupas grupas invalīds. Dzīvojot Madonā sociālajā mājā,

saņemot invaliditātes pensiju 76,00 EUR mēnesī. Esot veselības problēmas, tādēļ apmeklējot psihiatri un lietojot medikamentus, kā arī braucot ārstēties

uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Neskatoties uz to, reizēm lietojot alkoholu .

No lietas 128-132 .lapā esošā ambulatorās tiespsihiatrisās ekspertīzes atzinuma redzams, ka /pers. C/ apgalvojums par veselības problēmām ir

patiess. Apsūdzētais slimo ar paranoido šizofrēniju. Arī inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā slimoja ar šo psihisko slimību, kas tajā laikā

bija medikamentozā remisijā . Apsūdzētais varēja pilnībā saprast savas darbības un tās vadīt. Eksperte rekomendējusi atzīt /pers. C/ par pieskaitāmu,

norādot , ka medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi viņam nav nepieciešami.

Krimināllikuma 47.pantā paredzētos atbildību mīkstinošos apstākļus apsūdzētajam tiesa nekonstatē. Netiek konstatēti arī Krimināllikuma

48.pantā noteiktie atbildību pastiprinošie apstākļi.

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums , atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai, klasificējams

kā mazāk smags noziegums. Minētā panta sankcija paredz brīvības atņemšanas uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgas brīvības atņemšanas, piespiedu

darba, naudas soda piemērošanas iespēju.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa paredz, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja

soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglākā soda veidiem. Izvērtējot vainīgā mantisko stāvokli , nav

piemērojams naudas sods, jo apsūdzētajam nav pietiekamu ienākumu , lai likumā noteiktajā laikā un apmērā varētu samaksāt iespējamo uzlikto

naudas sodu. Apsūdzētajam nav piemērojams arī piespiedu darbs, jo viņš ir 2.grupas invalīds.

Vērtējot /pers. D/personību atzīstams, ka viņš ir persona ar zemu tiesiskās apziņas līmeni par ko liecina daudzie administratīvie pārkāpumi.

Tiesas ieskatā apsūdzētajam ir tendence izdarīt likumpārkāpumus, kas , savukārt, liecina par to, ka viņš ir sabiedriski bīstama persona. Uz to norāda

arī fakts, ka /pers. C/ noziedzīgu nodarījumu izdarījis pret personu, kurai ir acīmredzamas invaliditātes pazīmes. Tiesa uzskata, ka vainīgais ir sodāms

ar brīvības atņemšanas sodu un nav iespējams piemērot vieglāku soda veidu. Ievērojot, ka nav konstatēti ne apsūdzētā atbildību mīkstinoši , ne arī

atbildību pastiprinoši apstākļi , kā arī ņemot vērā apsūdzētā veselības stāvokli, tiesa atzīst, ka piemērojama īslaicīga brīvības atņemšana.

Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta pirmajai un piektajai daļai aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks ieskaitāms soda termiņā. /pers. C/

bijis aizturēts no 2017.gada 23.-25.februārim . Līdz ar to šis laiks ieskaitāms soda termiņā .

Cietušais pieteicis kaitējuma kompensāciju 101,64 EUR apmērā (lietas 11.lapa). Tiesas sēdē /pers. D/ kaitējuma kompensāciju uzturēja spēkā

un lūdza to piedzīt no vainīgā.

Tiesa uzskata, ka kompensācija ir apmierināma. Materiālie zaudējumi cietušajam radušies apsūdzētā vainas dēļ, noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Kaitējuma kompensācija saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu ir piedzenama tikai tajā gadījumā, ja tā netiks

labprātīgi atlīdzināta 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Apsūdzētā valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā īstenoja zvērināts advokāts Armands Baguckis , kuram saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru Kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 ”Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” atbilstoši iesniegtajiem aprēķiniem izmaksājama atlīdzība

505,00EUR (lietas 74.-76.,88.-90.,101.-103.,110.-112.,121.-123.,185.-187.,245.-226.lapa).

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto daļu procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem, jo /pers. C/ piešķirts

trūcīgas personas statuss ( lietas 212.lapa).

Kriminālprocesa likuma 240. pants nosaka galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem. Saskaņā ar minētās likuma normas pirmās

daļas 5.punktu lietiskais pierādījums – CD disks ar ierakstu no video novērošanas kameras, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem , pēc

sprieduma spēkā stāšanās iznīcināms kā nevērtīgs.

Pirmstiesas procesā apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā un tiesa atzīst par nepieciešamu to piemērot arī līdz

sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511.. 512,. 520., 527., 528. , 529., 530 panta,

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 530.pantu, tiesa nosprieda

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 1 ( vienu) mēnesi un 15 ( piecpadsmit) dienām.

Atbilstoši Krimināllikuma 52.pantam soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku - no 2017.gada 23.-25.februārim.

/pers. C/ saglabāt drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā līdz spriedums stājas spēkā.

Apmierināt /pers. D/ kaitējuma kompensāciju un viņam par labu piedzīt no /pers. C/ 101,64 EUR ( simtu vienu euro un 64 centus).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensācijas samaksāšanu noteikt termiņu - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanas brīža.

/pers. C/ atbrīvot no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību, to sedzot no valsts līdzekļiem.

Lietisko pierādījumu - CD-R disku, iznīcināt.

Prokurore, cietušais , apsūdzētais un aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas, var rakstveidā iesniegt tiesai

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un

lūgums nav iesniegts.

Ja tiek sastādīts pilns spriedums, 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesas

Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Madonas rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2017.gada 15.novembrī.

Tiesnese I.Lazdiņa