Legislator Case Law & Legislation
C29701111 / CA-1465-14 AI generated

Court partially allowed bank's debt collection claim against two individuals for loan default and costs.

Case Number C29701111 / CA-1465-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal partially dismissed the bank's appeal, upholding the first-instance judgment for debt collection. The court found that the defendants failed to repay a loan with agreed interest and penalties, resulting in a solidary judgment for the principal, accrued interest, and court costs. While the core debt was confirmed, the court rejected the bank's request for additional interest and penalties calculated from the date of the first-instance judgment's finality.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law: Where a creditor successfully enforces a judgment for debt and costs, the court may award interest and penalties only up to the date of the first-instance judgment's finality, not extending to the date of the appeal decision.

Keywords

AI generated
debt collection enforcement loan contract default solidary liability court costs recovery interest calculation period appeal judgment review penalty enforcement

Cited Legislation

AI generated
Civil Law
Civil Procedure Law
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C29701111

Lietas arhīva Nr. CA-1465-14/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 29.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Žanete Žimante,

tiesneses Lidija Pliča un Silvija Sēbriņa,

ar sekretāru Matīsu Karlsonu, tulci Saulenu Pronckuti,

piedaloties atbildētāja /pers.B/ pilnvarotam pārstāvim /Vārds, Uzvārds/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu AS /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. D/ un /pers. B/ par parāda piedziņu

sakarā ar /pers. B/apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 16.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa.

2011.gada 4.jūlijā AS „Norvik Banka” (turpmāk - Prasītājs) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēla prasību pret /pers. D/ (turpmāk – I.R.) un

/pers. B/ (turpmāk – V.A., bet abi kopā - Atbildētāji) par parāda piedziņu, lūdzot tiesu piedzīt no Atbildētājiem solidāri par labu Prasītājam parādu

LVL 3’756,24, kas sastāv no pamatparāda LVL 2’449,21, procentiem par laiku no 2009.gada 28.augusta līdz 2011.gada 7.jūnijam- LVL 1’023,01, un

līgumsodu par laika periodu no 2009.gada 28.augusta līdz 2011.gada 7.jūnijam- LVL 284,02.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 30.janvārī starp Prasītāju un Atbildētājiem noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR001864 (turpmāk -

Līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājiem piešķirts aizdevums LVL 2’555,84 apmērā. Saskaņā ar Līguma 1.3.punktu gada procentu likme noteikta 24 %

apmērā, bet aizdevuma atmaksas termiņš- 2015.gada 28.oktobris. Saskaņā ar pielīgto grafiku, maksājumi aizdevuma atmaksai bija jāveic līdz katra

mēneša 28.datumam, nodrošinot Atbildētāju kontā pietiekamu naudas daudzumu. Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu, par katru saistības izpildes kavējuma

dienu Atbildētājiem noteikts pienākums maksāt līgumsodu 0,15 % apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas. Savukārt, Līguma 3.3.punkts paredz, ka

līgumsoda samaksa neatbrīvo Atbildētājus no līgumā noteikto saistību izpildes.

Atbildētāji nav izpildījuši pielīgtās saistības. Pēdējais maksājums saņemts 2009.gada 28.oktobrī LVL 10 apmērā. 2010.gada 24.septembrī

Prasītājs nosūtīja Atbildētājiem paziņojumu par Līguma pirmstermiņa izbeigšanu un, atbilstoši Līguma 2.3.2.punktam, Atbildētājiem noteica 10 dienu

termiņu saistību izpildei. Atbildētāji saistības nepildīja, Tādēļ Līgums izbeigts 2010.gada 5.oktobrī. No Atbildētājiem pieprasītos procentus un līgumsodu

Prasītājs aprēķinājis par laika periodu no 2009.gada 28.augusta līdz 2011.gada 7.jūnijam.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., un 1756.pantu.

2011.gada 26.jūlijā tiesā saņemti atbildētāja V.A. rakstveida paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst. Paskaidro, ka Līgums

starp pusēm noslēgts saistību izpildei, kuras izriet no 2007.gada 30.marta patēriņa kredīta līguma Nr.PTK-005272. Visa

aizdevuma summa nodota atbildētājas I.R. rīcībā viņas personisko vajadzību apmierināšanai. V.A. nedz aizdevumu, nedz kādu tā

daļu nav saņēmis, tādēļ visa parāda summa būtu piedzenama tikai no I.R.

Atbildētāja I.R. rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniegusi.

2013.gada 16.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nosprieda prasību apmierināt daļēji: piedzīt solidāri no Atbildētājiem par labu

Prasītājam pamatparādu LVL 2’449,21, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu laikā no 2009.gada 28.augusta līdz 2010.gada 4.oktobrim- LVL

669,74, likumiskos nokavējuma procentus laiku no 2010.gada 5.oktobra līdz 2011.gada 6.jūnijam- LVL 88,32, līgumsodu LVL 284,02, valsts nodevu

LVL 212,28 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 5,50, kopā solidāri piedzenot LVL 3’708,99. Pārējā daļā prasība noraidīta. No

Atbildētājiem par labu valstij piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi LVL 3,79 apmērā ko katra.

Tiesa atsaucās uz Civillikuma 1587., 1591. un 1431.pantu. Konstatēja, ka 2009.gada 30.janvārī starp Prasītāju kā aizdevēju un Atbildētājiem kā

aizņēmējiem noslēgts Līgums, atbilstoši kuram Atbildētājiem piešķirts aizdevums LVL 2’555,84 apmērā. Līgumu Atbildētāji parakstījuši kā solidāri

aizņēmēji. Atzina par neapstrīdētu Līguma noslēgšanas un aizdevuma summas saņemšanas faktu. Konstatēja, ka aizdevuma un procentu maksājumi bija

jāveic atbilstoši noteiktajam maksājumu grafikam (Līguma pielikums Nr.1), un Atbildētāji šo saistību nav pildījuši- pēdējo maksājumu veikuši 2009.gada

10.oktobrī LVL 10 apmērā. Vadoties no tā, tiesa secināja, ka prasījums par galvenā parāda LVL 2’449,21 apmērā piedziņu no Atbildētājiem solidāri ir

pamatots.

Tiesa konstatēja Līguma 1.3.punktā noteikto Atbildētāju pienākums maksāt Prasītājam 24 % gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas,

pieņemot, ka gadā ir 360 dienas, bet mēnesī 30 dienas. 2010.gada 24.septembrī Prasītājs nosūtījis Atbildētājiem paziņojumu par Līguma pirmstermiņa

izbeigšanu sakarā ar Atbildētāju saistību nepildīšanu- maksājumu neveikšanu atbilstoši pielīgtajam maksājumu grafikam. Prasītājs noteicis Atbildētājiem

10 dienu termiņu saistību izpildei, brīdinot, ka pretējā gadījumā 2010.gada 5.oktobrī Līgums tiks izbeigts. Saistību izpildi no Atbildētāju puses tiesa

nekonstatēja, tādēļ atzina, ka Prasītājam bija pamats realizēt pielīgtās tiesības vienpusēji atkāpies no Līguma. Konstatēja, ka Līguma darbība izbeigta

2010.gada 5.oktobrī. Vienlaicīgi tiesa konstatēja, ka procentus par aizdevuma lietošanas atvēlējumu, kā arī līgumsodu Prasītājs aprēķinājis par laiku no

2009.gada 28.augusta līdz 2011.gada 7.jūnijam.

Tiesa atsaucās uz Civillikuma 1943., 1764., un 1589.panta noteikumiem, kā arī Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, Augstākās tiesas Senāta

2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā SKC-644/2013 pausto atzinumu, ka līgumiskie procenti un līgumsods ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz

pastāvēt, proti, konkrētajā gadījumā līdz Prasītāja vienpusējas atkāpšanās no Līguma. Tādējādi, ņemot vērā, ka Prasītājs no Līguma vienpusēji atkāpies

ar 2010.gada 5.oktobri, tiesa atzina, ka līgumiskie procenti no Atbildētājiem piedzenami par laika periodu no 2009.gada 28.augusta līdz 2010.gada

4.oktobrim, kas atbilstoši Prasītāja tiesai iesniegtajam parāda summas aprēķinam ir LVL 669,74. Savukārt par laika periodu no 2010.gada 5.oktobra

līdz 2011.gada 7.jūnijam no Atbildētājiem par labu Prasītājam piedzenami likumiskie 6 %, kas proporcionāli pamatparāda apmēram par aizdevuma LVL

2’449,21 lietošanu attiecīgajā laika periodā ir LVL 88,32 (līgumiskie procenti LVL 353,27 / 24 x 6 = LVL 88,32).

Prasītāja pieprasīto līgumsodu tiesa atzina par iespējamu nesamazināt. Atsaucās uz Civillikuma 1716., 1717.pantu un 1720.panta 2.punktu un

atzina, ka, lai arī prasības pieteikumā norādīts, ka līgumsods aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 28.augusta līdz 2011.gada 7.jūnijam, tomēr no

prasības pieteikumam pievienotā parāda summas aprēķina redzams, ka faktiski līgumsods pieprasīts tikai par laika periodu no 2009.gada 28.augusta līdz

2009.gada 28.decembrim. Tādējādi tiesa konstatēja, ka Prasītājs nav pieprasījis līgumsodu par laika periodu pēc vienpusējas atkāpšanās no pušu starpā

noslēgtā līguma. Vienlaicīgi tiesa atzina, ka Finanšu pakalpojums, izsniedzot aizdevumu, atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 2.punktā

norādītai pakalpojuma definīcijai. Tādējādi līgumsoda maksāšanas pienākuma pastāvēšana un līgumsoda apmērs pārbaudāms arī Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma kontekstā, neatkarīgi no tā, vai strīdā patērētājs uz šādiem apsvērumiem norāda, vai nenorāda.

Tiesa atzina, ka līgumsods, kuru Prasītājs aprobežojis ar LVL 284,02 (vairāk kā astoņas reizes mazāku nekā pamatparāds) nav atzīstams par

neproporcionāli lielu līgumsodu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkta izpratnē, ņemot vērā Atbildētāju nokavējuma ilgumu

un pieprasītā līgumsoda apmēru.

Vadoties no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, ņemot vērā, ka prasība apmierināta daļēji, no Atbildētājiem par labu Prasītājam solidāri

piespriesti tiesas izdevumi: Prasītāja samaksātā valsts nodeva LVL 212,28 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi LVL 5,50. Konstatējot, ka ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopā ir LVL 13,08, no kuriem Prasītājs samaksājis vien LVL 5,50, vadoties no Civilprocesa likuma 42.panta,

piesprieda Atbildētājiem par labu valstij maksāt LVL 3,79 katram.

2014.gada 24.janvārī par iepriekš minēto tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza V.A., norādot, ka spriedums tiek pārsūdzēts daļā, ar

kuru piedzīti likumiskie nokavējuma procenti LVL 88,32 jeb 125,67 euro un līgumsods LVL 284,02 jeb 404,12 euro, jo šāds pienākums nav paredzēts

Līgumā.

Prasītājs rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību tiesā nav iesniedzis.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja- atbildētāja V.A., pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē apelācijas sūdzību uzturēja. Paskaidroja, ka V.A. ir vien

solidārai aizņēmējs, kas nav tas pats kas aizņēmējs, tādēļ nokavējuma sekas viņam nav jācieš, jo ar Līgumu V.A. uzņēmās atbildību vien par aizdevuma

atdošanu un līgumisko procentu maksājumiem, nevis par otra aizņēmēja nokavējumu.

Prasītājs un atbildētāja I.R. uz tiesas sēdi neieradās. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos šķēršļus, Civillietu tiesu kolēģija

nolēma lietu izskatīt bez šo lietas dalībnieku klātbūtnes.

Motīvu daļa.

Civillietu tiesu kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka prasība

ir apmierināma daļēji.

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikto apelācijas instances tiesas pienākumu izskatīt lietu vien tādā apjomā, kā lūgts

apelācijas sūdzībā, to, ka atbildētājs V.A. pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējis vien daļā par likumisko nokavējuma procentu un līgumsoda

piedziņu, apelācijas instances tiesai paskaidrojot, ka V.A. ar Līgumu nav uzņēmies saistības ciest nokavējuma sekas, Civillietu tiesu kolēģija norāda, ka

pirmās instances tiesas spriedumu daļā par galvenā parāda LVL 2’449,21 jeb 3’484,91 euro un līgumisko procentu LVL 669,74 jeb 952,95 euro

solidāru piedziņu no Atbildētājiem tā nevērtē, bet gan apelācijas sūdzības robežās tiek izšķirts pušu strīds par atbildētāja V.A. pienākumu maksāt

Prasītājam likumiskos nokavējuma procentus un līgumsodu.

Civillietu tiesu kolēģija norāda, ka, ņemot vērā, ka pirmās instances tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav apstrīdēts daļā par galvenā parāda un

līgumisko procentu piedziņu, atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta otrajai daļai, minētajā nepārsūdzētajā daļā tas stājies spēkā. Šī sprieduma

rezolutīvajā daļā Civillietu tiesu kolēģija ietver minēto spriedumu vien, ņemot vērā pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās daļas struktūru, un nolūkā

nodrošināt pietiekami skaidru iespējamo izpildu dokumentu.

Lietā nav strīda par pirmās instances tiesas nodibinātiem faktiem, ka 2009.gada 30.janvārī, veicot Atbildētāju iepriekšējo parāda

pārstrukturēšanu, starp Prasītāju un Atbildētājiem noslēgts Līgums, saskaņā ar kuru Atbildētājiem izsniegts aizdevums LVL 2’555,84 jeb 3’636,63 euro

apmērā. Saskaņā ar Līguma 1.3.punktu gada procentu likme noteikta 24 % apmērā, bet par aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2015.gada

28.oktobris. Saskaņā ar Līgumā noteikto maksājumu grafiku, maksājumi bija jāveic līdz katra mēneša 28.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā

norādītajos datumos Atbildētāju kontā būtu pietiekošs naudas daudzums atmaksas veikšanai. Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu, par katru līgumā norādītās

saistības izpildes kavējuma dienu noteikts Atbildētāju pienākums maksāt līgumsodu 0,15 % apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, Prasītājs,

pamatojoties uz Līguma 2.3.2.punktu, atkāpies no Līguma, sākot ar 2010.gada 5.oktobri. Vadoties no Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas,

Civillietu tiesu kolēģija minētos faktus atzīst par pierādītiem, tos nepārbaudot.

Apelātora apgalvojumu, ka, ņemot vērā Līgumā norādīto V.A. statusu- “solidārais aizņēmējs”, viņam nevar būt pienākuma atbildēt par I.R.-

“aizņēmējas” nokavējumu saistību izpildē, Civillietu tiesu kolēģija atzīst par nepamatotu jo, atbilstoši Civillikuma 1682.pantam, katru kopparādnieku jeb

solidāri saistīto var piespiest izpildīt visu saistību. Turklāt, arī no Līguma 6.5.punkta (lietas 9.lapa) izriet solidārā aizņēmēja- V.A., tiesību piešķīrums

Prasītājam pēc viņa ieskatiem prasīt saistību no jebkura aizņēmēja. Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam, saistību tiesības nodibina ne vien tiesisks darījums

(konkrētajā gadījumā aizņēmēju, tai skaitā V.A., apsolījums ciest līgumsodu galvenās saistības izpildes nokavējuma gadījumā- Līguma 3.1.punkts), bet arī

likums, tai skaitā, Civillikuma 1759. panta 1.punktā noteiktais pienākums maksāt likumiskos procentus par katru parāda samaksas nokavējumu. Tas

nozīmē, ka no līguma un likuma izrietošo V.A. saistību kopumā ietilpst arī saistība maksāt Prasītājam līgumsodu un likumiskos nokavējuma procentus par

galvenās saistības izpildes nokavējumu.

Vadoties no Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas, Civillietu tiesu kolēģija par pamatotu atzīst pirmās instances tiesas atsauci uz Augstākās

tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-644/2013, kurā Senāts ir atzinis, ka līgumiskie procenti un līgumsods ir atlīdzināmi līdz

brīdim, kad līgums beidz pastāvēt, proti, līdz prasītāja vienpusējas atkāpšanās no kredīta līguma dienai. Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija par pamatotu

atzīst arī pirmās instances tiesas norādi, ka konkrētajā gadījumā līgumiskie procenti un līgumsods ir aprēķināmi līdz brīdim, kad Prasītājs atkāpies no

Līguma, proti, 2010.gada 4.oktobrim (lietas 15.lapa).

Pirmās instances tiesa likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2010.gada 5.oktobra līdz 2011.gada 6.jūnijam aprēķinājusi LVL 88,32

apmērā (atbilst 125,67 euro). Pārbaudījusi minētā aprēķina atbilstību celtās prasības robežām, ņemot vērā faktu, ka Prasītājs minēto tiesas aprēķinu un tā

pamatojumu pēc būtības apstrīdējis nav, vadoties no Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas, Civillietu tiesu kolēģija to atzīst par pamatotu.

Pārbaudījusi pirmās instances tiesas veikto līgumsoda aprēķinu, Civillietu tiesu kolēģija to atzīst par nepamatotu, proti, neatbilstošu Civillikuma

1716., 1717.pantam un iepriekš norādītajā Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013 paustajam atzinumam.

Turklāt, tiesa, pilnībā apmierinot prasījumu par līgumsoda piedziņu, nepamatoti konstatējusi, ka Prasītājs līgumsodu faktiski aprēķinājis par laiku no

2009.gada 28.augusta līdz 2009.gada 28.decembrim, jo no Prasītāja aprēķina skaidri redzams, ka līgumsodu tas rēķinājis par laiku līdz 2011.gada

7.jūnijam, proti, arī par laiku pēc atkāpšanās no Līguma (lietas 11.lapa).

Ar pirmās instances spriedumu ir nodibināts Atbildētāju saistību izpildes nokavējums, un apelācijas kārtībā šis fakts apstrīdēts nav. Tādējādi lietā

ir nodibināta Prasītāja tiesība prasīt līgumsoda samaksu (Civillikuma 1720.pants). Tomēr tiesu kolēģija par nepamatotu atzīst Prasītāja aprēķinā norādīto

līgumsoda apmēru (lietas 11.lapa), ievērojot, ka tas aprēķināts uz 2011.gada 7.jūniju, savukārt Prasītājs no līguma ir atkāpies ar 2010.gada 5.oktobri.

Civillietu tiesu kolēģija secina, ka konkrētajā gadījumā līgumsoda apmērs par laiku no 2009.gada 28.augusta līdz 2010.gada 4.oktobrim,

atbilstoši Līguma 3.1.punktam (lietas 9.lapa) ir 245,45 euro jeb LVL 172,50. Proti, ņemot vērā Prasītāja aprēķinā norādītās galvenās saistības apmēru

(lietas 11.lapa) un laiku, līdz kuram, atbilstoši Civillikuma 1716. un 1717.pantam, Prasītājam ir tiesības līgumsodu prasīt sakarā ar atkāpšanos no Līguma,

līgumsods aprēķināms šādi: par galvenās saistības LVL 65,99 apmērā izpildes nokavējumu laikā no 2009.gada 28.augusta līdz 2010.gada 4.oktobrim tas

ir LVL 39,89 ((LVL 65,99 x 0,15 %) x 403 dienas); galvenās saistības LVL 67,99 apmērā izpildes nokavējumu laikā no 2009.gada 28.septembra līdz

2010.gada 4.oktobrim- LVL 37,77 ((LVL 67,69 x 0,15 %) x 372 dienas); galvenās saistības LVL 67,99 apmērā izpildes nokavējumu laikā no

2009.gada 28.oktobra līdz 2010.gada 4.oktobrim- LVL 34,73 ((LVL 67,69 x 0,15 %) x 342 dienas); galvenās saistības LVL 67,99 apmērā izpildes

nokavējumu laikā no 2009.gada 28.novembra līdz 2010.gada 4.oktobrim- LVL 31,58 ((LVL 67,69 x 0,15 %) x 311 dienas); galvenās saistības LVL

67,99 apmērā izpildes nokavējumu laikā no 2009.gada 28.decembra līdz 2010.gada 4.oktobrim- LVL 28,53 ((LVL 67,69 x 0,15 %) x 281 dienas).

Civillietu tiesu kolēģija, izvērtējusi iepriekš norādīta līgumsoda samērīgumu no patērētāja tiesību aizsardzības viedokļa, samērojot pušu tiesiskās intereses

nolūkā nodrošināt prognozējamas un atbildīgas civiltiesiskās apgrozības attiecības, lai šīs lietas ietvaros līgumsods nodrošinātu Prasītāja zaudējumu

atlīdzību, ko veido izmaksas par parāda administrēšanu, t.sk. izmaksas tiesvedības procesa realizēšanai, algojot darbiniekus, un nodrošinātu samērīgu

sodu par neizpildīto saistību, ņemot vērā saistību izpildes nokavējuma ilgumu- vairāk par gadu, un galvenā parāda apmēru, atzīst, ka līgumsods 245,45

euro jeb LVL 172,50 apmērā vērtējams kā saprātīgs un taisnīgs. Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija konstatē Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētājiem

solidāri līgumsodu 245,45 euro apmērā. Tādējādi prasījums par līgumsoda piedziņu ir apmierināms daļēji.

Kā izriet no lietas materiāliem, ceļot prasību, Prasītājs samaksājis valsts nodevu par prasību LVL 218,91 (jeb 311,48 euro) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 5,50 (jeb 7,83 euro, lietas 6.-8.lapa). Ievērojot Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c)

apakšpunktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu (redakcijā uz prasības celšanas brīdi), apmierināto prasījumu summu- 4’808,98 euro (jeb LVL 3’379,77),

vadoties no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, no Atbildētājiem solidāri par labu Prasītājam tiek piedzīta samaksātā valsts nodeva 298,08 euro

(jeb LVL 209,49) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro (jeb LVL 5,50) apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem, no Atbildētājiem valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie nesamaksātie

izdevumi. No lietā esošās uzziņas lapas, izziņām ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem un pavēstu uzziņas, secināms, ka ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi ir 21,73 euro (jeb LVL 15,27) pirmās instances tiesā un 7,75 euro (jeb LVL 5,45) apelācijas instances tiesā (lietas 2., 3., 118.lapa), kas kopā

veido 29,48 euro (jeb LVL 20,72). Līdz ar to no Atbildētājiem valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

21,65 euro (jeb LVL 15,22), ko veido starpība starp reāli esošajiem un Prasītāja iepriekš samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem

(29,48 euro - 7,83 euro), proti, no I.R.- 10,83 euro, bet V.A.- 10,82 euro.

Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei tiek noteikts, ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumus - 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās brīža. Šajā termiņā valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.

Rezolutīvā daļa.

AS „Norvik Banka” prasību pret /pers. D/ un /pers. B/ apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Norvik Banka”,

reģistrācijas Nr.40003072918, galveno parādu- 3’484,91 euro, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanas atvēlējumu no 2009.gada 28.augusta

līdz 2010.gada 4.oktobrim- 952,95 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2010.gada 5.oktobra līdz 2011.gada 6.jūnijam- 125,67 euro,

līgumsodu- 245,45 euro, tiesas izdevumus- 305,91 euro, bet kopā- 5’114,89 euro (pieci tūkstoši simtu četrpadsmit euro un 89 centus).

Prasību pārējā daļā noraidīt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,83 euro (desmit euro un 83

centu) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,82 euro (desmit euro un 82

centu) apmērā.

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par likumisko nokavējuma procentu, līgumsoda un tiesas izdevumu piedziņu noteikt termiņu- 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, norādītajā termiņā maksājumus

apliecinošus dokumentus iesniegt Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 23.janvārī.

Tiesneses Ž.Žimante

L.Pliča

S.Sēbriņa