Court upheld a €50 fine for dog owner who caused traffic accident with unaccompanied dog.

ECLI:LV:RIRT:2018:0309.1A33019717.2.S

Lieta Nr.1A33019717

Nr.1A-0029-18/26

SPRIEDUMS

Jūrmalā, 2018.gada 9.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese G.Lapiņa

ar tiesas sēžu sekretāri G.Kamenskihu, tulci M.Linniku,

piedaloties sūdzības iesniedzējai /pers. A/, aizstāvim E.Džeriņam, Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas pārstāvim I.Grosvaldam un

cietušajam /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. A/ sūdzību par Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 24.jūlija lēmumu Nr.D45-156.

Aprakstošā daļa

2017.gada 14.maijā, apskate sākta no plkst.18:10, pabeigta plkst.20:00, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas (1.rotas) jaunākais inspektors Artūrs Kvālbergs sastādīja Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas

protokolu Nr.EZ 320415, kurā norādīts, ka 2017.gada 14.maijā ap plkst.17:45 Talsu novadā, Laucienes pagastā pa ceļu Valdemārpils – Pļavas – Sviķi,

iepretim mājām “/nosaukums/” /pers. B/ vadīja transportlīdzekli BMW 330, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, virzienā no Pļavām uz Vandzeni,

kur sadūrās ar suni, kurš šķērsoja braucamo daļu tuvu braucoša transportlīdzekļa priekšā. Negadījumā bojāts transportlīdzeklis un suns gāja bojā.

2017.gada 13.jūnijā plkst.11:00 Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes

uzraudzības rotas (1.rota) vecākais inspektors Andris Osītis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC297001, kurā norādīts, ka 2017.gada

14.maijā plkst.17:45, Talsu novadā, /adrese/, ceļa posmā Valdemārpils – Pļavas – Sviķi, iepretim mājai “/nosaukums/”, sabiedriskā vietā atradās /pers.

A/ piederošais suns, bez pavada īpašnieka klātbūtnes laikā. Sunim šķērsojot ceļa braucamo daļu, notika ceļu satiksmes negadījums (sadursme) ar

transportlīdzekli BMW 330, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kā rezultātā nodarīts materiāls zaudējums /pers. B/. Protokolā norādīts, ka

pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 2.panta pirmā daļa, 19.panta trešā daļa, 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 noteikumu “Labturības

prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 15.punkts, un atbildība, par

pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta otrajā daļā.

Ar Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 24.jūlija lēmumu Nr.D45-156, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 205.panta pirmo daļu, 210., 23., 26. un 206.pantu, nolemts /pers. A/ sodīt administratīvi, uzliekot naudas sodu 50,00 EUR apmērā.

Lēmumā norādīts, ka 2017.gada 19.jūlijā Talsu novada administratīvās komisijas sēdē izskatīts Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu

iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākā inspektora Andra Osīša 2017.gada 13.jūnijā sastādītais

administratīvā pārkāpuma protokols PC297001 par to, ka /pers. A/, pārkāpusi Ceļu satiksmes likuma 2.panta pirmo daļu, un 19.panta trešo daļu,

Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās

izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 15.punkta prasības. Tādējādi ir izdarīts administratīvais pārkāpums, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 106.panta otrajā daļā. Talsu novada administratīvā komisija konstatēja, ka /pers. A/ uz komisijas sēdi nav ieradusies, kaut ierakstītā

sūtījumā ir informēta par lietas izskatīšanas vietu un laiku. /pers. A/ ar savu parakstu ir apliecinājusi, ka viņai ir izskaidrotas Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 260.pantā paredzētās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 260.panta trešajā daļā noteikto, uz lietas uzskatīšanu ir uzaicināts tulks /pers. C/.

Lēmumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokols PC 297001 sastādīts 2017.gada 13.jūnijā par to, ka 2017.gada 14.maijā plkst.17:45

Talsu novadā, /adrese/, ceļa posmā Valdemārpils-Pļavas-Sviķi, iepretim mājām “/nosaukums/”, sabiedriskā vietā atradās /pers. A/ piederošais suns bez

pavadas īpašnieka klātbūtnes laikā. Sunim, šķērsojot ceļa braucamo daļu, notika ceļu satiksmes negadījums (sadursme) ar transportlīdzekli BMW 330,

valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kā rezultātā nodarīts materiāls zaudējums /pers. B/. Tādējādi, neievērojot dzīvnieku turēšanas, labturības,

izmantošanas un pārvadāšanas prasības, ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, /pers. A/ tiek saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta otrās daļas.

Iestāde lēmumā norāda, ka administratīvās lietas izskatīšanas laikā /pers. A/ viedoklis un argumenti nav noskaidroti objektīvu apstākļu dēļ, jo

atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktam, personas viedokļa noskaidrošana nav bijusi iespējama sakarā ar to, ka persona

nav ieradusies uz administratīvās lietas izskatīšanu. Uzskatāms, ka /pers. A/ neierašanās uz lietas izskatīšanu uzskatāma par nevēlēšanos klātienē paust

savi viedokli izdarītā pārkāpuma sakarā. Uzskatāms, ka /pers. A/ viedoklis pausts administratīvajā lietā esošajā rakstveida paskaidrojumā, kur viņa

2017.gada 14.maijā plkst.18:50 raksta: “2017.gada 14.maijā aptuveni ap plkst.17:45 atrados savā dzīves vietā Laucienes pagastā mājas “/nosaukums/”

sētā, kur redzēju, ka man piederošais suns vārdā “Amūrs” no sētas skrēja ārā uz ceļu, un tajā brīdī garām brauca automašīna, kura arī nobrauca man

piederošo suni. Mēģināju sasaukt pēc vārda suni atpakaļ, bet tomēr suns neklausīja un notika negadījums, kur suns gāja bojā. Man likās, ka

transportlīdzeklis brauca lielā ātrumā un tāpēc nespēja nobremzēt”.

Lēmumā norādīts, ka izvērtējot lietas materiālu, tostarp /pers. A/ 2017.gada 12.jūnija paskaidrojumu lietā Cp-15, komisija secina, ka šajā

paskaidrojumā minētie fakti nesaskan ar notikuma brīdī paskaidroto, kas komisijas ieskatā vedina domāt par iespējamu faktu sagrozīšanu no /pers. A/

puses, ar mērķi maldināt, vai mērķi izvairīties no atbildības. 12.jūnija paskaidrojumā minēts, ka suns izskrējis no pagalma brīdī, kad ar vīru gatavojusies

suni izvest pastaigā. “Vispirms gar mājām, kaitinot suni padrāžas mopēds, un tam sekoja auto”. “Garām braucošais mopēds bija jau padrāzies mājai

garām, bet aizmugurē esošais BMW suni notrieca, kas gāja bojā”.

Iestāde lēmumā norāda, ka vadoties no cietušā /pers. B/ un mopēda vadītāja /pers. E/ 14.maija paskaidrojumiem ir saprotams, ka sadursme ar

suni notikusi brīdī, kad automašīna pabraukusi garām mopēdam. Mopēda vadītājs sadursmes brīdi nav redzējis, bet dzirdējis sitiena troksni un redzējis,

ka mašīna apstājas. Tad arī viņš ar mopēdu apstājies un redzējis, ka ir notikusi sadursme ar no tuvējām mājām izskrējušo suni. No ceļu policijas

sastādītās ceļu satiksmes negadījuma shēmas ir saprotams, ka sadursme ar suni notikusi 13,10 m pirms iebrauktuves uz mājām “/nosaukums/” nevis aiz

iebrauktuves, kā 12.jūnija paskaidrojumā min /pers. A/. No notikumā iesaistīto un aculiecinieku paskaidrojumiem ir secināms, ka /pers. A/ īpašumā

esošais suns 2017.gada 14.maijā uz koplietošanas ceļa atradies bez pavadas un īpašnieka klātbūtnes tādā attālumā, ka īpašnieks nespēj kontrolēt suņa

rīcību. Tā rezultātā suns izskrēja uz koplietošanas ceļa, kur izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā cietis transportlīdzeklis.

Iestāde lēmumā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu, Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas

(istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 14.3.punktu, 15.un 50.punktu.

Lēmumā norādīts, ka atbildība par protokolā minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.266 prasību neievērošanu, paredzēta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 106.panta otrajā daļā - par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu - ja tie izdarīti

atkārtoti gada laika pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no

piecpadsmit līdz septiņsimts euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu

vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. No minētajām tiesību normām izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir

administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto

objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums -administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Tādējādi, lai piemērotu

administratīvo sodu, ir jākonstatē vai persona ir vainojama izdarītajā pārkāpumā, proti, vai persona ir atbilstošais subjekts un vai pārkāpums ir noticis.

Savukārt, gadījumā, ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā

pārkāpuma sastāva.

Iestāde savā lēmumā norāda, ka no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta otrās daļas izriet secinājums, ka minētajā tiesību normā

paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu veido - administratīvā pārkāpuma objekts - personu, sabiedrības locekļu likumīgās intereses - mājas

dzīvnieku turēšanas un labturības prasību ievērošana; administratīvā pārkāpuma objektīvā puse - prettiesiska darbība, tas ir, /pers. A/ darbība vai

bezdarbība, ignorējot Ministru kabineta noteikumu Nr.266 prasības - pieļaujot suņa atrašanos ārpus īpašuma teritorijas (uz koplietošanas ceļa);

administratīvā pārkāpuma subjekts - suņa īpašniece /pers. A/ - administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse - subjekta psihiskā attieksme pret tā

pastrādāto tiesībpārkāpumu, kuras pazīmes ir vaina, motīvs, mērķis - nepietiekama suņa uzraudzība, tā pieļaujot suņa atrašanos bez saimnieka klātbūtnes

uz koplietošanas ceļa, kā rezultātā, notiekot sadursmei ar transportlīdzekli, cietušajai personai nodarīts materiāls zaudējums 858,72 EUR apmērā.

Lēmumā norādīts, ka administratīvās lietas izskatīšanas laikā apstiprinājās fakts, ka 2017.gada 14.maijā plkst.17:45 Talsu novadā, /adrese/, ceļa

posmā Valdemārpils-Pļavas-Sviķi, iepretim mājām “/nosaukums/”, sabiedriskā vietā atradās /pers. A/ piederošais suns bez pavadas īpašnieka klātbūtnes

laikā. Sunim, šķērsojot ceļa braucamo daļu, notika ceļu satiksmes negadījums (sadursme) ar transportlīdzekli BMW 330, valsts reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/, kā rezultātā nodarīts materiāls zaudējums /pers. B/. Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību

pārkāpšanu - ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls /pers. A/ saucama pie administratīvās atbildības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

106.panta otrajā daļā noteiktās sankcijas ietvaros.

Lēmumā norādīs, ka apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta - nav

konstatēti. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta - nav konstatēti.

Izvērtējot administratīvā soda lietderību un samērību, administratīvā komisija ņēma vērā /pers. A/ personību, viņas materiālo stāvokli, viņas izdarītā

pārkāpuma raksturu un attieksmi pret citu sabiedrības locekļu interešu neievērošanu. Tika izteikts priekšlikums sodīt /pers. A/, uzliekot naudas sodu 50

euro apmērā.

2017.gada 28.augustā tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 24.jūlija lēmumu

Nr.D45-156, kurā lūdz atcelt Talsu novada pašvaldības administratīvas komisijas 2017.gada 24.jūlija lēmumu Nr. D45-156 un izbeigt administratīvo

tiesvedību.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka Talsu novada komisijas lēmumam Nr.D45-156 nepiekrīt pilnībā. 2017.gada 14.maijā pie viņas mājām Talsu

pagastā “/nosaukums/” ap plkst.17:45 uz ceļa ar auto BMW 330, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika notriekts viņai piederošais suns.

Sūdzībā norādīts, ka gar /pers. A/ māju regulāri brauc /pers. E/ ar mopēdu, kuram nav klusinātāja, tādējādi kaitinot suni. 2017.gada 14.maijā ap

plkst.17:45 bija nolēmuši ar vīru doties ar suni pastaigā. Tieši tajā brīdī, kad garām brauca /pers. E/ mopēds, suns rāvās no rokām, jo tikko pēc vārtu

atvēršanas to bija paņēmusi, lai pieliktu pie pavadas un dotos pastaigā. Centusies suni panākt, bet nepaspēja viņu noķert. Garām braucošais mopēds bija

jau padrāzies mājai garām, bet aizmugurē braucošais BMW 330 apzināti brauca sunim virsū, bremzēšanas vietā palielinot ātrumu brīdī, kad suns

parādījās uz ceļa. Par apzinātu rīcību liecinot arī tas, ka iepriekš BMW ilgāku laiku brauca tieši aiz mopēda.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā atsaukusies uz Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai,

tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņu apmācībai” 14.1.punktu un secina, ka lietā nav runa ne par cilvēku, ne par dzīvnieku

apdraudēšanu, tad nav izdarīts administratīvais pārkāpums un pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta - nav ne nodoma, ne

neuzmanības. Nav saprotams kāpēc lēmumā ir atsauce uz noteikumu 15.punktu par sabiedriskām vietām, nepaskaidrojot kāpēc komisija lauku sētu

uzskata par sabiedrisku vietu.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību uzturēja papildus paskaidrojumus sniegt atteicās. Tiesas sēdē, atbildot uz iestādes pārstāvja

uzdotajiem jautājumiem, paskaidroja, ka suns ir apmācīts, sertificēts un no apkārtnes ļaudīm nebija sūdzību, jo suns īpašuma teritorijā veic sargāšanas

uzdevumu, īpašuma teritorijai riņķī ir žogs, un suns žoga iekšpusē ir bez pavadas. Visa īpašuma teritorija nav iežogota, žogs tikai apkārt mājai un sētai.

Paskaidroja, ka pati redzēja suņa nobraukšanas brīdi, skrēja sunim pakaļ, bet nepaspēja viņu noķert, tajā brīdī garām brauca mopēds, suns izrāvās no

rokām, mopēds kaitināja suni, tāds liels troksnis bija un aiz muguras brauca auto. Paskaidroja, ka /pers. E/ nepazīst personīgi, bet ilgu laiku, vairāk kā

mēnesi, gar viņas īpašuma teritoriju braukāja vairāki mopēdi, tieši divi, un aiz viņiem vienmēr brauca automašīna. Brīdī, kad suns izrāvās /pers. A/ atradās

pagalmā. Attālums no ceļa līdz mājai ir 100-150 metru un aiz ceļa tālāk arī atrodas /pers. A/ īpašums. Paskaidroja, ka sniedzot paskaidrojumu, policijas

darbiniekam bijusi šoka stāvoklī.

Atbildot uz tiesas uzdotajiem jautājumiem, /pers. A/ apstiprināja, ka notikums notika administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā.

Paskaidroja, ka suns pieder viņai. Paskaidroja, ka suns nešķērsoja, nepārskrēja pāri ceļam, suns aizskrēja apmēram līdz vidum, tad apgriezās un tad

mašīna iespieda gāzi grīdā un neveica nekādu bremzēšanu, lai izvairītos no sadursmes. Paskaidroja, ka redzēja sadursmi ar suni un automašīnu.

Mēģinājusi suni sasaukt, tāpēc suns pagriezās un skrēja atpakaļ. Paskaidroja, ka suns no sākuma atradās sētā, bija liels troksnis, jo mopēdam nebija

izpūtēja, un tajā brīdī, kad brauca mopēds suns izrāvās no rokām, pirms suns izrāvās tajā brīdī gribējusi pielikt suni pie pavadas, bet suns izrāvās no

rokām. Paskaidroja, ka automašīna BMW piespieda pedāli, un likās, ka ātrums bija 120 km/h, jo sadursme bija tika liela, ka nokrita numura zīme, salūza

bampers. Paskaidroja, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma policijas darbiniekus izsauca pati. Paskaidroja, ka policijas darbinieks neizkāpjot no mašīna,

atverot durvis uzreiz teica, nenoskaidrojot lietas apstākļus – Jums būs jāmaksā. Paskaidroja, ka 2017.gada 14.maija paskaidrojumu pati nerakstīja,

rakstīja policists uzdodot /pers. A/ jautājumus, un protokolu nolasīja policists. Paskaidroja, ka paskaidrojumu sastādīšanas brīdī nebija tulka, viss notika

latviešu valodā, tulku neprasīja.

Aizstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka /pers. A/ nav rakstījusi sākotnēji sniegto paskaidrojumu, pat vārdus no maniem vārdiem pierakstīts pareizi,

rakstīja policijas darbinieks, un /pers. A/ notikuma vietā bija šokā un paskaidrojumu nav lasījusi un rakstījusi. Paskaidroja, ka šajā gadījumā saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksu pierādīšanas pienākums ir iestādei un iestāde nav izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu. Paskaidroja, ka

Ministru kabineta noteikumu Nr.266 14.1.punktā noteikts, ka viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud

cilvēkus un dzīvniekus. Šajā gadījumā iestāde nav sniegusi nekādus pierādījumus vai argumentus, ka tika apdraudēti cilvēki vai dzīvnieki. Norādīja, ka

tika sasista automašīna BMW, bet noteikumos iet runa par cilvēku apdraudēšanu, šajā gadījumā cieta automašīna BMW un mūsdienu automašīnās, kurās

cilvēks ir piesprādzējies, kurās ir augsti drošības standarti var iebraukt betona sienā ar 100 km/h un vadītājam nebūs nekas. Tātad suns transportlīdzekli

mūsdienās nevar apdraudēt, un šis ir lielisks pierādījums, ka automašīna var apdraudēt cilvēkus un dzīvniekus, nevis otrādi. Paskaidroja, ka šajā gadījumā

suņa īpašnieki nav pārkāpuši Ministru kabineta noteikumus un tika nodrošināts, ka netiek apdraudēti cilvēki un dzīvnieki, nav tādi pierādījumi, ka kāds

cilvēks, dzīvnieks būtu cietis, vai būtu kādas aizdomas, kaut viens gadījums, ka suns kādu ir apdraudējis. Paskaidroja, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes

noteikumiem par grantētu ceļu drīkst pārvietoties ar maksimālo ātrumu 80 km/h, no /pers. B/ paskaidrojuma izskanēja versija, ka braucis ne vairāk par

100 km/h, šajā gadījumā, ja apskata ceļu satiksmes negadījuma protokolu, tad no sadursmes vietas līdz suņa atrašanās vietai pēc ceļu satiksmes

negadījuma ir 13,10 metri, grūti iztēloties, kā suns var aizlidot tik lielā attālumā, ja cilvēks brauc ar atļauto ātrumu 70-80 km/h. Pēc tam pēc tiem 13

metriem līdz krustojumam ir vēl 97,5 metri līdz automašīnas BMW aizmugurei un automašīna BMW 330 ir aptuveni 5 metrus gara, tātad no sadursmes

vietas līdz vietai, kur stāvēja automašīna BMW pēc ceļu satiksmes negadījuma ir aptuveni 115 metri. /pers. B/ savā paskaidrojumā, ko viņš sniedza

uzreiz un atšķirībā no /pers. A/ viņš nenorāda, ka būtu bijis šokā, norādīja, ka apstājies uzreiz. Fakts, ka mašīna apstājās vairāk nekā trīs reizes tālāk,

nekā ir patiesais bremzēšanas ceļš nepārprotami liecina par to, ka ir ievērojami pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, tāpēc uzskata, ka liela daļa vainas

jāuzņemas automašīnas īpašniekam /pers. B/. Norādīja, ka mašīna neatradās labā tehniskā stāvoklī. Aizstāvis paskaidroja, ka pašvaldības komisijas

pārstāvis norādīja, ka saskata pretrunas /pers. A/ sniegtajos paskaidrojumos, aizstāvis šādas pretrunas nesaskata, jo kopš negadījuma ir pagājis gads un

/pers. A/ vēl joprojām ļoti emocionāli reaģē uz to un pārdzīvo, jo viņas acu priekšā tika nogalināts suns, šādā stāvoklī cilvēks pats nevar uzrakstīt

paskaidrojumus, neko adekvāti izstāstīt, ne uzklausīt. Kā redzams, no paskaidrojuma, tad policija ir pieļāvusi rupju kļūdu, jo teksts – izlasīju, no maniem

vārdiem ir pierakstīts pareizi, šis teksts ir jāraksta tam cilvēkam, kas parakstās. Pašvaldība izskatot lietu nav ņēmusi vērā faktu, ka pats cilvēks nav

izlasījis paskaidrojuma tekstu, /pers. A/ tiesas sēdē arī norādīja, ka nav izlasījusi paskaidrojumu, policists it kā nolasījis latviešu valodā, bet ir

acīmredzams, ka /pers. A/ ir tikai daļējas latviešu valodas zināšanas un likuma prasības par lietvedību cilvēkam saprotamā valodā tika izpildītas tikai

sastādot administratīvo protokolu, kur pieaicināts tulks. Uzskata, ka sastādot paskaidrojumu, policists varēja un viņam vajadzēja saprast, ka /pers. A/

nepārvalda valsts valodu un policistam vajadzēja norādīt, ka viņai ir iztulkots viņai saprotamā valodā, šādas atzīmes nav. Līdz ar to var pieņemt, ka /pers.

A/ nav lasījusi paskaidrojumu, ko uzrakstījis policists un tas nav vērā ņemams pierādījums. Paskaidroja, ka /pers. B/ nespēja atbildēt kāpēc gājis rakstīt

papildus paskaidrojumu un kā viņš rakstot paskaidrojumu ar savu roku, zināja, kas ir /pers. A/, kas rada aizdomas, ka iespējams viņš pazīst vietējo

policiju, un varbūt mašīna no ātras braukšanas ir bojāta, un iespējams vajadzēja kādu uz ko novelt vainu, lai to salabotu, jo KASKO apdrošināšana šajā

gadījumā automašīnai nebija un no /pers. A/ģimenes liecinātā, ka kaut kādas mašīnas braukāja apkārt, radot iespaidu, ka /pers. B/ un /pers. E/ zināja, ka

suns skries, jo sunim traucē mopēds bez izpūtēja, un varbūt viņiem radās tāda ideja, un tas cik tālu aizlidoja suns, un apstājās BMW automašīna pēc ceļu

satiksmes negadījuma, arī liecina, ka šis apgalvojums varētu būt patiess, un arī tas, ka /pers. E/ nevēlas nākt uz tiesas sēdi arī par kaut ko liecina. Norāda,

ka pašvaldība nav noskaidrojusi vai /pers. E/ vispār bija tiesības vadīt mopēdu, kas tas bija par mopēdu, kāds bija mopēda izpūtējs. Paskaidroja, ka

suns izrāvās tikai tāpēc, ka tika kaitināts ar trokšņainu izpūtēju. Uzskata, ka nav pārkāpti labturības noteikumi, jo suns nevar apdraudēt cilvēku, kurš

atrodas piesprādzējies automašīnā.

Tiesas sēdē Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas pārstāvis iesniegto sūdzību neatzina un paskaidroja, ka Talsu novada pašvaldības

Administratīvā komisija 2017.gada 19.jūlijā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas

(istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” pārkāpumu, kur /pers. A/

neievērojot minēto noteikumu, prasības bija savu suni palaidusi brīvi ārpus savas teritorijas uz koplietošanas ceļa, koplietošanas ceļš ir vietējās nozīmes

autoceļš E1410. /pers. A/ uz komisijas sēdi nebija ieradusies, par neierašanās iemesliem nebija paziņojusi. Izskatot lietas materiālus, visus sniegtos

paskaidrojumos, komisija secināja, ka paskaidrojumi ir atšķirīgi, 14.maijā rakstītajā paskaidrojumā norādīts, ka suns izskrējis no pagalma un aizskrējis

līdz ceļam un tajā brīdī braukusi automašīna, kura ir notriekusi /pers. A/ piederošo suni, neparādījās informācija par mopēdu. Pēc tam /pers. A/ rakstījusi

paskaidrojumu 12.jūnijā, kas rakstīts Valsts policijai, kur fakti jau ir savādāki, rakstīts, ka vispirms gar mājām aizbrauca mopēds, kaitinot suni, un pēc

tam sekoja auto, garām braucošais mopēds bija jau pabraucis mājai garām, tad aizmugurē esošais BMW suni notrieca. Uzklausot /pers. B/ kļuva

skaidrs, ka /pers. A/ ir sagrozījusi faktus, jo /pers. B/ un /pers. E/ paskaidrojumi, kas sastādīti 2017.gada 14.maijā sakrīt, jo Zirjanovs, kas brauca ar

mopēdu liecināja, ka viņš ir braucis un viņu apdzinusi mašīna, tad dzirdējis troksni, piebraucis klāt, apstājies un konstatējis, ka uz ceļa ir nobraukts suns.

/pers. B/ raksta apmēram to pašu, ka viņš ir braucis, viņam pa priekšu braucis mopēds viņš apdzinis mopēdu un pēkšņi uz ceļa izskrējis suns, kuram viņš

ir uzbraucis virsū nespējot izvairīties. Vērtējot visus apstākļus, komisija nonāca pie secinājuma, ka /pers. A/ nav ievērojusi Ministru kabineta noteikumu

prasības, jo savu suni bija palaidusi ārpus sava īpašuma teritorijas, neatbilstoši prasībām. Vērtējot /pers. A/ personību, ienākumus, apgādībā esošās

personas, komisija nolēma /pers. A/ saukt pie administratīvās atbildības uzliekot naudas sodu 50,00 EUR apmērā.

Cietušais/pers. B/ liecināja, ka braucis pa ceļu Talsu rajonā, ceļš no Pļavām uz Vandzeni, pa to ceļu iet autobusi, lielie transporti, /pers. B/ braucis

pa ceļu, viņam pa priekšu braucis mopēds, un pirms /pers. A/ ceļgala, braucis mopēdistam garām ieslēdzot pagrieziena radītāju, un apdzina viņu, un tieši

no ceļgala uzreiz nāca suns, un tika zem riteņiem. Nevarēja saprast, kas noticis, jo ceļš bija brīvs, kad apdzina mopēdu. Paskaidroja, ka ripojot apstājās

netālu no ceļgala 20-25 metri, braucis ar ātrumu 70 līdz 80 km/h. Liecināja, ka brauc ar automašīnu BMW 330. Liecināja, ka suns skrējis no kreisās

puses, no šofera puses. Liecināja, ka apdzenot mopēdu un pārkārtojoties atpakaļ savā pusē, mopēdists jau bija aizmugurē, kad notika sadursme.

Liecināja, ka līdz 2017.gada 14.maijam nezināja /pers. A/. Liecināja, ka 2017.gada 14.maijā bija gaišs, skaidrs laiks, ceļš grantēts. Liecināja, ka nepazīst

/pers. E/.

Liecinieks/pers. G/ liecināja, ka strādājis dārzā, garām pabrauca automašīna, ļoti lēni 30 km/h, taisīja kaut kādus manevrus, apgriezās, pacēlās

putekļi, viss bija aizdomīgi. Izdzirdējis, ka brauc mopēds, ar šausmīgu troksni, bez izpūtēja laikam, sapratis, ka automašīna sagaidīja mopēdu un tad

mašīna uzbrauca uz galvenā ceļa un uztaisīja paātrinājumu, dzirdēja, ka rūc motors, trīs litru motors BMW, tad kaut kāds trieciens, skaņa, neredzēja, bet

dzirdēja, atradies 150 metru attālumā. Nodomājis, ka sabojāta pasta kastīte, tad sieva kliedza, ka nogalināts suns. Aizskrējis uz notikuma vietu, redzēja,

ka suns aiznests kādus 15 metrus no sadursmes vietas. Prasījis /pers. B/, kāpēc nebremzēja, jo nebija redzamas bremzēšanas pēdas, uz ko /pers. B/

atbildēja, ka suni neredzēja. Liecināja, ka tika izsaukta policija, policija atbrauca ļoti ātri, policisti neizkāpjot no automašīnas, atvēra durvis un teica divus

vārdus – Jums jāmaksā, bet policists neredzēja neko, atradās apmēram 150 metru attālumā, viņiem nebija zināmi apstākļi. Liecināja, ka policists teicis,

ka protokols tiks sastādīts iecirknī. Liecināja, ka teritorija ir nožogota, viņš pats atradies ārpus žoga, bet suns ar sievu atradušies žoga iekšpusē, suns

nekad nebija piesiets sētā, jo tas ir aizliegts, un suns apsargā teritoriju. Sieva teica, ka viņa aizgāja pastaigāties un suns norāvās, jo suni izprovocēja

nervozi apstākļi. Liecināja, ka sieva bija iznākusi no apžogotās teritorijas ar pavadu, turēja suni aiz siksnas, gribēja pieslēgt pie pavadas, pienākt pie

/pers. G/ un iet pāri ceļam, un suns izrāvās, jo šausmīgs troksnis. Liecināja, ka sadursmi uz ceļa tikai dzirdējis, nav redzējis. Liecināja, ka pavasarī pa ceļu

bieži brauc mašīnas. Liecināja, ka /pers. B/ un /pers. E/ iepriekš nepazina. Liecināja, ka policijas darbinieks veica vietas apskati, mērījumus un otrs

policists pierakstīja. Liecināja, ka uz vietas no viņa netika ņemts paskaidrojums un uz policiju viņš netika izsaukts.

Motīvu daļa

Noklausījusies, sūdzības iesniedzējas, iestādes un aizstāvja paskaidrojumus, cietušā un liecinieka liecības, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā

pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. A/ sūdzība par Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 24.jūlija

lēmumu Nr.D45-156 nav pamatota un ir noraidāma sekojošu apstākļu dēļ:

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septīto, astoto un devīto daļu tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav

tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē. Tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj 1) vai ir noticis

administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 3) vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds administratīvais sods piemērojams personai; 6)

vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams; 7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām

administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmajā daļā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras

šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā

iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus,

kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir 1) pie administratīvās

atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas

par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8)

lietiskie pierādījumi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts

pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī

administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Minētā panta astotā daļa noteic, ka pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

2017.gada 14.maijā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

(1.rotas) jaunākais inspektors Artūrs Kvālbergs sastādījis Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ 320415 (lietas 28.lapa).

Tiesa konstatē, ka 2017.gada 13.jūnijā plkst.11:00 Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas

Satiksmes uzraudzības rotas (1.rota) vecākais inspektors Andris Osītis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC297001 /pers. A/, par to, ka

2017.gada 14.maijā plkst.17:45, Talsu novadā, /adrese/, ceļa posmā Valdemārpils – Pļavas – Sviķi, iepretim mājai “/nosaukums/”, sabiedriskā vietā

atradās /pers. A/ piederošais suns, bez pavada īpašnieka klātbūtnes laikā. Sunim šķērsojot ceļa braucamo daļu, notika ceļu satiksmes negadījums

(sadursme) ar transportlīdzekli BMW 330, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kā rezultātā nodarīts materiāls zaudējums /pers. B/.

Protokolā norādīts, ka pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 2.panta pirmā daļa, 19.panta trešā daļa, 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266

“Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 15.punkts, un

atbildība, par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta otrajā daļā (lietas 2.lapa).

Ar minēto protokolu /pers. A/ ir iepazinusies, to parakstījusi un norādījusi, ka savu vainu neatzīst, nav pārkāpusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 106.panta otro daļu.

Ar Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 24.jūlija lēmumu Nr.D45-156, nolemts /pers. A/ sodīt administratīvi, uzliekot

naudas sodu 50,00 EUR apmērā (lietas 54.-55.lapa).

2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai

publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 15.punkts noteic, ka suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir

piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta otro daļu par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas

prasību pārkāpšanu, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, - uzliek

naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot

dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Ievērojot minēto, lai konkrētajā gadījumā personu varētu saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

106.panta otrās daļas, nepieciešams konstatēt, ka pārkāptas prasības attiecībā uz dzīvnieku turēšanu, tādējādi traucējot transportlīdzekļu kustību un

nodarot materiālu kaitējumu.

Tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka 2017.gada 14.maijā plkst.17:45, Talsu novadā, /adrese/, ceļa posmā Valdemārpils – Pļavas – Sviķi,

iepretim mājai “/adrese/”, atradās /pers. A/ piederošais suns, bez pavada īpašnieces klātbūtnes laikā.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka sunim šķērsojot ceļa braucamo daļu, notika ceļu satiksmes negadījums (sadursme) ar transportlīdzekli BMW 330,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Lietā nav strīda, ka transportlīdzekļa vadītājam /pers. B/ pārkāpuma dēļ radīts materiāls zaudējums.

No liecinieka /pers. G/ liecībām izriet, ka viņš ceļa satiksmes negadījuma brīdi nav redzējis, tikai dzirdējis, sniedza liecības arī par to, ko /pers. A/

viņam atstāstījusi par ceļa satiksmes negadījumu, no viņa liecībām izriet, ka ceļu satiksmes negadījuma vietā ieradies tikai pēc /pers. A/ sauciena.

Lietā pastāv strīds par to, vai sūdzības iesniedzēja izdarījusi Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku

turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 15.punktā regulēto prasību neievērošanu un tādējādi saucama pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta otrās daļas.

Tiesa atzīst, ka iestādes lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumiem, izdots

ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 trešo daļu, pievienojoties Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas

2017.gada 24.jūlija lēmumā Nr.D45-156 norādītajai motivācijai, atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Par sūdzības iesniedzējas norādītajiem argumentiem tiesa papildus norāda.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā pauž neizpratni, par Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai,

tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 15.punkta neievērošanu, jo lauku sēta nav “sabiedriska vieta”.

Kā norādīts tiesu praksē, tiesību normas tekstā lietotais jēdziens „sabiedriska vieta” ir tulkojams nevis autonomi, bet gan kopsakarā ar sekām,

kurām ir jāiestājas, lai varētu konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2007.gada 25.aprīļa sprieduma lietā SKA-157/2007 [12] punktu).

Tātad minēto noteikumu 15.punkts, piemērojams gadījumos, ja persona ar suni bez pavadas atrodas sabiedriskā vietā. Tādējādi, lai personu

sauktu pie atbildības, jākonstatē, ka: 1) suns atradies sabiedriskā vietā; 2) suns sabiedriskā vietā atradies bez pavadas.

Konkrētajā gadījumā nepieciešams konstatēt vai suns atradies sabiedriskā vietā, jo lietā nav strīda, ka suns nebija pie pavadas.

Tiesa atzīst, ka sabiedriska vieta konkrētajā lietā ir jebkura vieta, kas atrodas ārpus suņa saimnieka valdījumā vai turējumā esošās teritorijas un kur

suns bez pavadas var apdraudēt transportlīdzekļu kustību, cilvēku vai dzīvnieku drošību.

Lietā nav strīda, ka ceļa posms Valdemārpils – Pļavas – Sviķi, iepretim /pers. A/ mājai “/nosaukums/” ir koplietošanas ceļš, uz kura notiek

transportlīdzekļu kustība.

Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs,

kā arī suņa apmācībai” 10.1.apakšpunkts noteic, ka pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā

esošajā teritorijā suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot

iespēju sunim izkļūt no tās.

Ar lietas materiāliem, sūdzības iesniedzējas un cietušā tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem pierādīts, ka suns no nožogotās sētas izskrējis uz

ceļa Talsu novadā, /adrese/, ceļa posmā Valdemārpils – Pļavas – Sviķi, iepretim mājai “/adrese/”, kur notikusi sadursme ar transportlīdzekli. Proti ārpus

/pers. A/ valdījumā vai turējumā esošās teritorijas. Tādējādi, tiesa secina, ka, sūdzības iesniedzēja pārkāpusi Ministru kabineta noteikumu Nr.266

“Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 15.punktu.

Sūdzības iesniedzējas aizstāvis norādīja, ka /pers. A/ nav rakstījusi 2017.gada sniegto paskaidrojumu. Norādīja, ka policija ir pieļāvusi rupju kļūdu,

jo teksts – izlasīju, no maniem vārdiem ir pierakstīts pareizi – jāraksta tam cilvēkam, kas sniedz paskaidrojumus. /pers. A/ paskaidrojumu nav izlasījusi,

policists it kā izlasījis latviešu valodā, bet /pers. A/ ir daļējas latviešu valodas zināšanas viņa nepārvalda valsts valodu līdz ar to bija nepieciešams norādīt,

ka paskaidrojuma teksts ir iztulkots viņai saprotamā valodā, līdz ar to /pers. A/ nav lasījusi paskaidrojumu, ko uzrakstījis policists un tas nav vērā

ņemams pierādījums.

Tiesa konstatē, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

(1.rotas) jaunākais inspektors Imants Viesis, 2017.gada 14.maijā plkst.18:30 pieņēmis paskaidrojumu no /pers. A/ (lietas 4.lapa). No paskaidrojuma

redzams, ka tas sastādīts vienā rokrakstā, tas ir, to sastādījis policijas darbinieks.

Saskaņā ar likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 3.punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus (..).

Sūdzības iesniedzēja paskaidroja, ka minēto paskaidrojumu pati nerakstīja, to rakstīja policists, un to nolasīja policists. Policists uzdevis /pers. A/

jautājumus. Paskaidroja, ka nebija tulka, viss notika latviešu valodā, tulku neprasīja.

Tiesa secina, ka paskaidrojuma tekstu diktējusi /pers. A/, nevis policijas darbinieks.

Turklāt minēto paskaidrojumu parakstījusi /pers. A/, par ko lietā nav strīda.

Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka lietas materiāli nesatur nevienu ticamu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka policijas darbinieki vai konkrētais

policijas darbinieks būtu personīgi ieinteresēti sastādīt sūdzības iesniedzējai paskaidrojumu un administratīvo pārkāpumu protokolu bez pamatota iemesla,

sagrozot lietas faktiskos apstākļus, līdz ar to sūdzības iesniedzējas argumenti atzīstami par nepamatotiem.

Papildus tiesa norāda, ka valsts pārvaldei, tas nozīmē – arī atsevišķai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu (Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtā daļa).

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas un aizstāvja argumentiem, ka suns izskrējis uz ceļa, mopēda dēļ, jo mopēds regulāri braucis, trokšņojot, garām

sūdzības iesniedzējas īpašumam un mopēda vadītājs suni ir kaitinājis, tiesa atzīst tos par nepamatotiem, jo minētais neietekmē lēmuma būtību un nevar

ietekmēt lēmuma iznākumu, jo nepadara pārkāpumu par nebijušu un nerada šaubas par izdarīto pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējas aizstāvja norādītais, ka transportlīdzekļa vadītājs visticamāk ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, līdz ar to nav spējis

apturēt transportlīdzekli pirms sadursmes, jo no sadursmes vietas līdz vietai, kur stāvēja transportlīdzeklis pēc ceļu satiksmes negadījuma ir aptuveni 115

metri.

Tiesa norāda, ka no lietas materiāliem neizriet, ka transportlīdzekļa vadītājam, cietušajam /pers. B/ tikta sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, turklāt minētais nepadara administratīvo pārkāpumu par nebijušu. Tiesa atzīst, ka minētie

apsvērumi ir subjektīvs viedoklis, kas ir pretrunā ar citiem lietas materiāliem, un vērtējams kā mēģinājums izvairīties no administratīvās atbildības.

Sūdzības iesniedzējas aizstāvis tiesas sēdē norādīja, ka suns nevar radīt apdraudējumu transportlīdzeklim.

2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai

publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 15.punktā ietvertais pienākums sabiedriskā vietā sunim atrasties pie pavada, ir iekļauts ar mērķi, lai netraucētu

personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraudētu cilvēku vai dzīvnieku drošību.

Attiecībā uz minēto argumentu tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā dzīvnieka turēšanas noteikumu pārkāpums radījis apdraudējumu

transportlīdzekļu kustībai, tādējādi izraisot ceļu satiksmes negadījumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 106.panta otrās daļas, un /pers. A/ vaina ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, līdz ar to nav pamata Talsu novada pašvaldības

Administratīvās komisijas 2017.gada 24.jūlija lēmuma Nr.D45-156 atcelšanai. Vienlaicīgi tiesa vērtē piemērotā soda pamatotību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pants, noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu, Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret

saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta otrās daļas sankcija paredz uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz

septiņsimt euro.

Tiesa konstatē, ka administratīvais sods, noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta otrās daļas sankcijā noteiktajā apmērā,

tas ir, viņai uzlikts naudas sods 50,00 euro apmērā.

Tiesa pievienojas iestādes paustajam viedoklim un nekonstatē atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus lietā.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka /pers. A/ noteiktais sods pilnībā atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteiktajam soda

mērķim un piemērots pamatoti un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta prasībām.

Šādos apstākļos tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 24.jūlija

lēmumu Nr.D45-156, un tādēļ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktam, lēmums ir atstājams negrozīts,

bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.7, 289.12, 289.13, 289.18 pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Talsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 24.jūlija lēmumu Nr.D45-156, /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības datums Rīgas rajona tiesas kancelejā (Zigfrīda Meierovica prospekts 1a, Dubulti, Jūrmala, LV-2015) – 2018.gada

9.martā.

Tiesnese G.Lapiņa