Court dismisses protest and allows conviction for waste violation but reduces penalty to minimum statutory amount.

ECLI:LV:KURT:2018:0702.1A69004918.3.S

Lieta Nr. 1A69004918/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 2.jūlijā

Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis, iepazinies ar Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora G.Mežiņa protestu par Skrundas

novada pašvaldības administratīvās komisijas 2017.gada 29.novembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 14E/80,

konstatēja:

Skrundas novada pašvaldības policijas inspektors Andis Doniņš 07.11.2017. pret /pers. A/ sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu SK

Nr.000331 pēc Latvijas APK 75.panta pirmās daļas par to, ka /pers. A/ nav noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu Nīkrāces pagasta

/Nosaukums A/, un ar to pārkāpti Skrundas novada saistošo noteikumu Nr.23/2010 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Skrundas novadā" 4.1.2.

apakšpunkts un izdarīts Latvijas APK 75.panta pirmajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Ar Skrundas novada pašvaldības administratīvās komisijas 29.11.2017. lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 14E/80 /pers. A/ sodīts ar 70

euro naudas sodu.

Par minēto lēmumu Kuldīgas rajona prokuratūras prokurors G.Mežiņš 12.04.2018. iesniedzis protestu, kurš saņemts Kurzemes rajona tiesas

kancelejā 16.04.2018., un 18.04.2018. nodots izskatīšanai tiesnesim R.Jūrmalim.

Protestā prokurors lūdz atcelt Skrundas novada pašvaldības administratīvās komisijas 29.11.2017. lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.

14E/80 par /pers. A/ atzīšanu par vainīgu pēc Latvijas APK 75.panta pirmās daļas un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Komisijas lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā 14E/80 noprotestēts p i lapjomā. n ā Prokurora protestā norādīts, ka lēmums ir pieņemts nepamatoti turpmāk minēto

apsvērumu dēļ.

Komisija lēmumā atsaukusies uz "Atkritumu apsaimniekošanas likuma" 16.panta pirmo daļu, kur noteikts, ka sadzīves atkritumu sākotnējais

radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā atkritumu dalītajā savākšanā, ievērojot normatīvos

aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un

pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves

atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu. Papildus Iestāde atsaukusies uz Skrundas novada pašvaldības 2010.gada

26.augusta saistošo noteikumu Nr.23/2010 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Skrundas novadā" 4.1.2. punktu, kurā noteikts, ka atkritumu

radītāju pienākumi ir noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kas noslēdzis līgumu ar pašvaldību par

atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Latvijas APK 75.panta pirmā daļa paredz atbildību par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu (starptautisko)

pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu. Šī panta otrā daļa paredz atbildību par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības

organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 1.panta otro daļu, administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo

pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 7.pantā noteikts, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā

noteiktajā kārtībā.

Savukārt, Latvijas APK 9.panta pirmā daļa paredz, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Protestā norādīts, ka nav strīda par to, ka /pers. A/ nav noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu. No "Atkritumu apsaimniekošanas likuma"

8.panta 1.punkta ir redzams, ka likumdevējs ir uzskatījis par nepieciešamu nodot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas procesa organizāciju attiecīgās

pašvaldības kompetencē. Savukārt, "Atkritumu apsaimniekošanas likuma" 16.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka atkritumu sākotnējais radītājs

vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī

pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir

noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību. Tādējādi, likumdevēja prasība par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju nedod tiesības atkritumu

radītājiem norobežoties no likumdevēja noteiktās atkritumu apsaimniekošanas kārtības.

Taču, par šīs prasības neievērošanu atbildība ir paredzēta Latvijas APK 75.panta otrajā daļā, kurā ir noteikts - "Par sadzīves atkritumu radītāja vai

īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt

euro..."., savukārt, /pers. A/ atzīts par vainīgu pēc Latvijas APK 75.panta pirmās daļas par to, ka viņš pārkāpis atkritumu apsaimniekošanas

noteikumus.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 7.punktu, atkritumu apsaimniekošana ir atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana,

reģenerācija un apglabāšana (tai skaita sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu

aprūpe pēc to slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība atkritumu apsaimniekošanā. Ar administratīvās lietas materiāliem nav

konstatēts, ka /pers. A/ būtu pārkāpis atkritumu savākšanas, uzglabāšanas, pārvadāšanas, reģenerācijas vai apglabāšanas noteikumus, piemēram,

uzglabājis atkritumus savā dzīvesvietā, izmetis tos mežā vai citā neatļautā vietā un tml. Tādējādi, /pers. A/ darbībās nav saskatāmas Latvijas APK

75.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma pazīmes un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz Latvijas APK

239.panta 1.punktu, ir izbeidzama.

07.05.2018. Kurzemes rajona tiesā pieņemts lēmums pieņemt prokurora protestu un ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību, pieņemot

lēmumu lietu izskatīt rakstveida procesā uz lietā esošo dokumentu pamata. Likumdevēja noteiktajā laikā, saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 pantu

administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks - Iestāde iesniegusi papildus paskaidrojumu, kurš pievienots lietai.

Skrundas novada pašvaldība paskaidrojumā tiesai norāda uz sekojošo, - pašvaldība, izdodot saistošos noteikumu, ir konkretizējusi, ka personai ir

pienākums ne vēlāk kā viena mēneša laikā noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju vai pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu, un

izskatāmajā lietā nav strīds par to, ka /pers. A/ iepriekš minēto pienākumu nav izpildījis. Pašvaldība norāda, ka Latvijas APK lietotais termins “par

atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu” ir attiecināms arī uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kuri ir izdoti tās kompetences

ietvaros un atbilst Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmās daļas 1. punkta noteiktajam [..] ievērojot normatīvos aktus par atkritumu

apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistošos noteikumus). Iestāde uzskatot, ka pie šādiem apstākļiem esot nepamatots protestā norādītais,

ka atkritumu apsaimniekošanas noteikumi ir saistāmi ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 7.punktu (atkritumu apsaimniekošana —

atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas

iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība

atkritumu apsaimniekošanā), jo minētā norma skaidro likumā lietotos terminus, turklāt no šī termina satura ir skaidrs, ka atkritumu apsaimniekošana ir

skaidrota kā darbību kopums jeb citiem vārdiem sakot, darbības, kas ietilpst atkritumu apsaimniekošanā. Savukārt jēdziens “atkritumu

apsaimniekošanas noteikumi” nav uzskatāms par identisku terminu atkritumu apsaimniekošanai, jo ir saistāms ar spēkā esošo MK noteikumu,

pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem. Pie šādiem apstākļiem nevar piekrist protestā sniegtajai atkritumu apsaimniekošanas noteikumu

interpretācijai. Skrundas novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) protestu uzskata par nepamatotu un uztur lēmumā noradīto motivāciju un

pamatojumu.

Pārbaudot un izvērtējot prokurora G.Mežiņa protestā norādītos motīvus un pārsūdzēto lēmumu, Iestādes iesniegtos paskaidrojumus un lietā esošos

pierādījumus, tiesa konstatē Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā noteiktos apstākļus Iestādes lēmuma atcelšanai un jauna sprieduma taisīšanai.

Saskaņā ar valsts pamatlikumu Satversmi, likumdevēja vara valstī ir noteikta Saeimai, savukārt Ministru kabinets savas kompetences ietvaros

pārvaldot valsts pārvaldes iestādes, faktiski uzrauga un izpilda to prasības. Savukārt, Likums par pašvaldību paredz Latvijas pašvaldību darbības

vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, domes un tās institūciju, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus,

pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus (likuma 1.pants). Likums par

pašvaldību būtībā paredz noteikta rakstura autonomas tiesības arī pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, ievērojot likumu hierarhiju. Tātad pašvaldību

izdotie saistošie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar pārējiem likumdevēja izdotajiem normatīvajiem aktiem. Ja kādu tiesisku attiecību regulējums

publiskajā sfērā ir regulēts ar izdoto likumu un Ministru kabinetu noteikumos noteikto kārtību, tad faktiski pašvaldību saistošie noteikumi var tikt izdoti, lai

papildinātu un noregulētu tās nianses, kuras ar iepriekšminētajām normatīvo aktu regulējumu nav noteicis likumdevējs.

Ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.pantu likumdevējs ir nepārprotami deliģējis atkritumu apsaimniekošanas tiesības pašvaldībām. Saskaņā ar

šī paša panta pirmās daļas 3.puntku pašvaldībām ir noteiktas tiesības uz saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā

administratīvajā teritorijā izdošanu.

Skrundas novada pašvaldības 26.08.2010. izdotie noteikumi Nr.23/2010 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Skrundas novadā” izdoti

saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 16.punktu, 43.panta pirmās daļas 13.punktu, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9.panta

pirmās daļas 3.punktu.

Saistošo noteikumu 1.5.punkts paredz, ka personas iesaistīšanos noteiktajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā apliecina līgums par atkritumu

apsaimniekošanu, kas noslēgts ar pašvaldību vai atkritumu apsaimniekotāju. Savukārt, noteikumu 4.1 punktā noteikti atkritumu radītāja (šajā lietā,

attiecīgi /pers. A/ kā attiecīgās pašvaldības teritorijā esoša nekustamā īpašuma īpašnieka) pienākumi. Apakšpunkts 4.1.1. paredz šādas personas

pienākumu iekļauties pašvaldības kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un šiem saistošajiem

noteikumiem; un apakšpunkts 4.1.2. paredz pienākumu noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kas

noslēdzis līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

No protokola un pārsūdzētā Skrundas novada pašvaldības administratīvās komisijas 29.11.2017. lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.

14E/80 izriet, ka /pers. A/ sodīts ar 70 euro naudas sodu par administratīvo pārkāpumu, paredzētu Latvijas APK 75.panta pirmajā daļā, kura

dispozīcijā likumdevējs paredzējis fiziskas personas saukšanu pie administratīvās atbildības par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu

pārrobežu (starptautisko) pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu. Savukārt, panta otrā daļa paredz atbildību par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka

nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā.

No lietas materiāliem secināms, ka neviens no procesa dalībniekiem neapstrīd faktu, ka protokols ir sastādīts sakarā ar to, ka /pers. A/ protokola

sastādīšanas brīdī nebija noslēdzis atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju.

Tajā paša laikā no administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās pārkāpuma būtības un no Iestādes papildus paskaidrojuma satura ir saprotams,

ka Iestāde burtiski tulkojusi pašas izdoto noteikumu jēgu, neņemot vērā apstākli, ka likumdevējs Latvijas APK 75.panta otrajā daļā ir paredzējis

personas atbildību par konkrētu nodarījumu, - proti, bezdarbību, neiesaistos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā. Līdz ar to Iestāde

nepareizi interpretējot likumdevēja noteikto likuma jēgu un neņemot vērā faktu, ka administratīvā atbildība par iepriekšminēto bezdarbību ir paredzēta

Latvijas APK 75.panta otrās daļas dispozīcijā, ir nepareizi kvalificējusi /pers. A/ nodarījumu pēc Latvijas APK 75.panta pirmās daļas.

Tādejādi, lietā nepastāv strīds, ka /pers. A/ nav izpildījis saistošo noteikumu 4.1.1. un 4.1.2. apakšpunktu prasības un ar to izdarījis administratīvo

pārkāpumu, paredzētu Latvijas APK 75.panta otrajā daļā – kā sadzīves atkritumu radītājs nav piedalījies pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu

savākšanā, nenoslēdzot līgumu un tādejādi neiesaistoties pašvaldības organizētajā atkritumu savākšanā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka, nenoslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas

APK 75.panta otrajā daļā, kurā noteikta atbildība par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves

atkritumu savākšanā. Šīs tiesību normas sankcija paredz administratīvo sodu – naudas sodu juridiskajām personām no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš

četrsimt euro, bet fiziskām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Savukārt ar pārsūdzēto lēmumu /pers. A/ ir saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 75.panta pirmās daļas un sodīts ar naudas sodu

70 euro apmērā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā pārkāpuma būtība ir apsūdzība administratīvā pārkāpuma lietā, kurā norādītajiem faktiskajiem

apstākļiem, jāatbilst attiecīgā panta dispozīcijā norādītās pretlikumīgās darbības (vai bezdarbības) sastāvam, ietverot visas nepieciešamās kvalificējošas

pazīmes.

Latvijas APK 289. 12 panta otrās daļas 3. punktā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā,

atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu.

Rezumējot iepriekš izklāstītos apsvērumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ rīcībā ir saskatāms Latvijas APK 75.panta otrajā daļā paredzētais pārkāpums,

līdz ar ko pārsūdzētais lēmums par /pers. A/ sodīšanu pēc Latvijas APK 75.panta pirmās daļas ir atceļams un lietā taisāms jauns spriedums, ar kuru

/pers. A/ atzīstams par vainīgu un sodāms par Latvijas APK 75. panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Ņemot vērā minēto, ir pamats secināt, ka, pārkvalificējot /pers. A/ nodarījumu uz citu administratīvā pārkāpuma sastāvu, netiek pasliktināts pie

administratīvās atbildības saucamās personas stāvoklis, jo par pārkāpumu, uz kuru pārkvalificējams viņa nodarījums, ir paredzēts analoga apmēra sods.

Nosakot soda apmēru tiesa norāda, ka /pers. A/ ir ticis piemērots sods sankcijā paredzētajā minimālajā apmērā. Lietā Iestāde nav vērtējusi soda

apmēru, atbilstoši Latvijas APK 32.panta nosacījumiem, jo tiesu prakse neparedz minimāla soda noteikšanu personai, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, ja tās rīcībā netiek konstatēti tās atbildību mīkstinoši apstākļi. Tomēr tiesa, atbilstoši Latvijas APK 289.12 panta trešais daļai nav tiesīga, bez

cietušā sūdzības vai prokurora iesniegtā protesta pasliktināt pie administratīvās atbildības sauktās personas stāvokli, nosakot tai lielāku soda mēru, līdz ar

to /pers. A/ jau piemērotais minimālais sods nav grozāms uz bargāku.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 3.punktu, 289.13, 289.18 pantu, tiesa

no s pri e da :

atcelt Skrundas novada pašvaldības administratīvās komisijas 2017.gada 29.novembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 14E/80.

/pers. A/, personas kods /personas kods/ atzīt par vainīgu Latvijas APK 75. panta otrajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un

sodīt viņu ar naudas sodu 70 euro (septiņdesmit euro) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2018.gada 2.jūlija.

Tiesnesis R.Jūrmalis