Court imposes administrative detention for repeated failure to register under police control.

Lietas Nr. 128039516

Lietas arhīva Nr. 1-0395-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 20.oktobrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

ar tiesas sēdes sekretāri G.Lazdāni

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 177.pantā

paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, kurā kā pārkāpējs norādīts /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

2016.gada 22.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore majore A.Belova

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC184783 par to, ka /pers. B/ 2016.gada 8.augustā, 15.augustā, 29.augustā, 5.septembrī, 12.septembrī

un 19.septembrī neieradās VP RRP Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3a, Rīgā, uz reģistrāciju, par neierašanās iemesliem policijai nepaziņoja, tādejādi

pārkāpjot papildsoda – policijas kontrole, noteikumus.

Protokols sastādīts bez pārkāpēja klātbūtnes.

/pers. B/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 177.panta.

Uz tiesas sēdi /pers. B/ nav ieradies. /pers. B/ pavēste uz tiesas sēdi nosūtīta uz protokolā norādīto dzīvesvietas adresi. Pastāvot šādiem apstākļiem

atzīstams, ka /pers. B/ tiesas sēdes vieta un laiks paziņots Paziņošanas likumā noteiktā kārtībā un uzskatāms, ka par tiesas sēdi viņš ir informēts. /pers. B/

nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Ievērojot norādīto tiesa secina, ka, saskaņā ar Latvijas APK 289. 11 panta pirmo daļu, ir pamats skatīt lietu personas prombūtnē, jo nav konstatēti

objektīvi iemesli izskatīšanas atlikšanai un ir iespējams iztiesāt lietu bez pārkāpēja klātbūtnes, administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošā

informācija ir pietiekama, lai varētu izvērtēt Latvijas APK 289.6 panta septītajā daļā noteikto.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā,

izdarīšanā pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Latvijas APK 177.pantā paredzēta atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas

kontrole.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu (Izslēgts ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā

01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 10.punktu), policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības

atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

2008.gada 30.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole - īstenošanas kārtība” (piemēro saskaņā ar Latvijas

Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24.pantu) 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena

neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai

citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 14.aprīļa spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts

Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgais sods /pers. B/ noteikts šajā spriedumā noteiktajam

sodam daļēji pieskatīt sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 18.maija spriedumu, un galīgo sodu nosakot brīvības

atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem un 9 (deviņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2014.gada 3.septembra spriedumu /pers. B/ galīgais sods noteikts saskaņā ar Krimināllikums

50.panta piekto daļu (redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) noteiktajam sodam daļēji pieskaitot sodu, kas piespriests ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesas 2012.gada 18.jūnija spriedumu, sodot viņu ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 8 (astoņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas

kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

2015.gada 7.oktobra lēmumā par policijas kontroles ierobežojuma piemērošanu, /pers. B/ noteikti ierobežojumi – aizliegts apmeklēt vietas, kur

notiek alkoholisko dzērienu tirdzniecība un lietošana, kā arī spēļu zāles, aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas

un mainīt dzīves vietu, un uzlikts par pienākums četras reizes mēnesī katras nedēļas pirmdienās no plkst.8.30 līdz plkst.12.00 reģistrēties Valsts policijas

Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī, Rīgā, Alīses ielā 3a.

/pers. B/ apstiprinājis, ka dzīvos /adrese A/, kā arī ar savu parakstu apstiprinājis, ka viņam izskaidrots, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā

tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177.panta.

Administratīvā pārkāpuma protokolā izklāstītos pārkāpuma faktiskos apstākļus, ka pārkāpējs /pers. B/ pārkāpa policijas kontroles noteikumus un

2016.gada 8.augustā, 15.augustā, 29.augustā, 5.septembrī, 12.septembrī un 19.septembrī neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī, apstiprina inspektores majores A.Belovas 2016.gada 22.septembra ziņojums, kā arī policijas kontroles reģistrācijas

lapa. Tāpat inspektores majores A.Belovas 2016.gada 22.septembra ziņojums apstiprina, ka, veicot izbraukumu uz adresi /adrese B/, konstatēts, ka

/pers. B/ nav bijis uz vietas.

Ievērojot to, ka /pers. B/ bija zināmi 2015.gada 7.oktobra lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu noteiktie ierobežojumi, ko

apstiprina policijas kontroles reģistrācijas lapa, no kuras redzams, ka iepriekš bija ieradies reģistrēties policijā, kā arī ierobežojumu neievērošanas sekas,

atzīstams, ka /pers. B/ apzinājās savas darbības prettiesisko raksturu, paredzēja tās kaitīgās sekas un ir apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos, tātad ir

izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā un viņam par izdarīto pārkāpumu uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK

32.panta pirmo daļu.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Latvijas APK 177.panta sankcijā ir paredzēts naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Nosakot sodu saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību. Ziņu par apgādībā esošām personām un ienākumu apmēru nav. Iepriekš ir

vairākkārt administratīvi sodīts, sodi nav izciesti.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Atbilstoši Latvijas APK 34.pantu par pārkāpēja atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par

kuru persona jau administratīvi sodīta. Lietas materiāliem pievienotā izdruka no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās iekšlietu informācijas

sistēmas „Personas identifikācijas risinājums” (PIR) apstiprina, ka /pers. B/ 2015.gada 9.novembrī sodīts par Latvijas APK 177.pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, piemērojot naudas sodu 20 euro apmērā. Tādējādi 2016.gada 8.augustā, 15.augustā, 29.augustā, 5.septembrī,

12.septembrī un 19.septembrī, neierodoties uz reģistrāciju policijā, /pers. B/ bija administratīvi sodīts par Latvijas APK 177.pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanu.

Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un

sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot sankcija paredzēto bargāko soda veidu –

administratīvo arestu, atzīstot šo soda veidu par atbilstošu pārkāpēja personībai un pārkāpuma raksturam.

Tiesa nosakot administratīvā soda veidu ņem vērā arī to, ka lietas materiālos nav ziņu par personas mantisko stāvokli, līdz ar to ir pamatotas

šaubas, ka piemērojot sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu – naudas sodu, sods netiks izpildīts. Turklāt bez ievērības nav atstājams arī tas apstāklis,

ka iepriekš noteiktos naudas sodus /pers. B/ nav izcietis. Tiesa nosakot administratīvā soda mēru ņem vērā, ka persona tiek saukta pie atbildības par

policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, kas atkārtoti izdarīta neilgā laikā – 2016.gada 8.augustā, 15.augustā, 29.augustā, 5.septembrī, 12.septembrī

un 19.septembrī.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Latvijas APK 177., 289.6 panta septītās daļas, 289.13 panta, 289.16 panta pirmās un ceturtās daļas, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt viņam administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.

Sprieduma izpildi uzdot Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknim.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2016.gada 20.oktobra.

Tiesnese I.Ramane