Court orders bank to collect outstanding credit card debt, interest, and court costs from defaulting individual.

Lietas Nr. C33411917

Lietas arhīva Nr. C-4119-17/18

ECLI:LV:RIRT:2017:1129.C33411917.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 29.novembrī

Rīgas rajona tiesa: tiesnese Vineta Mazure, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Norvik Banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par

naudas piedziņu, un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2017.gada 1.martā tiesā saņemts AS „Norvik Banka” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1762.panta

1.punktu, 1764., 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943. un 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma l., 23., 26.panta pirmo daļu, 41.panta

pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 128.panta otrās daļas 51) punktu, 195.pantu, 250.18panta pirmo daļu, lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja par labu AS

„Norvik Banka” reģ. Nr. 40003072918, no kredītkartes līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības – atļautā kredīta parādu 405,80 euro,

līgumiskos procentus 54,64 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2005.gada 25.augusta līdz 2006.gada 15.martam un līgumsodu 37,41 euro, kopā

piedzenot 497,85 euro; noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no

piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.

Lūgusi noteikt, ka parāda samaksa veicama AS “Norvik Banka”, reģ. Nr. 40003072918, kontā SWIFT: LATB LV22, konta Nr.

LV03LATB0000VIVAKARTE, saistības pēc līguma Nr.346000000407 (7110283509).

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 8.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.346000000407 (7110283509) par

VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegta Viva Maestro karte, atvērts kartes konts

Nr.LV93LATB0007110283509 un piešķirts atļautais kredīts 426,86 euro (LVL 300) apmērā ar atmaksas termiņu 24 mēneši.

[1.3] Atbilstoši Kredītkartes līguma 1.8. un 1.9.punktam, atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar

prasītāju, t.i., jāsamaksā ikmēneša maksājumi 22,54 euro (LVL 15,84) apmērā.

[1.4] Atbildētājs pienācīgi nepildīja ar kredītkartes līgumu uzņemtās saistības, jo sveica maksājumus atbilstoši kredītkartes līguma apmaksas

noteikumiem, proti, 2007.gada 26.februārī, kas uzskatāms par kredīta limita atmaksas gala termiņu, parādsaistības netika izpildītas. Pēdējais maksājum

parādsaistību daļējai izpildei saņemts 2005.gada 9.augustā 45,08 euro apmērā. Ievērojot to, ka atbildētājs izmantoja piešķirto kredītu, maksājumus

atbilstoši pielīgtajai kārtībai neveica, prasītājs izmantoja kredītkartes līguma punktā pielīgtās tiesības procentu un līgumsoda aprēķinu apturējis 2006.gada

15.martā.

[1.5] 2008.gada 21.novembrī prasītāja savu interešu aizstāvībai vērsās Siguldas tiesā pret atbildētāju ar ieteikumu par saistības piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar 2008.gada 30.decembra lēmumu lietā Nr.3-12/0999 prasītāja pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas.

[1.6] Laika periodā no 2012.gada 30.jūlija līdz 2012.gada 15.oktobrim atbildētāja parāda piedziņas lieta atradās SIA „Creditreform Latvijā”, kas,

pamatojoties uz noslēgto līgumu Nr.GL-7840/12-F par ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanu, nosūtīja atbildētājam vairākus rakstveida

brīdinājumus par parāda esamību.

[1.7] Papildus prasītāja 2015.gada 25.februārī un 2016.gada 26.augustā nosūtījusi atbildētājam pirmstiesas brīdinājumus, aicinot atbildētāju

labprātīgi izpildīt kavētās saistības. Pēc pirmstiesas brīdinājumu nosūtīšanas atbildētājs savas saistības saskaņā ar kredītkartes līgumu nebija izpildījis.

[1.8] Vienlaicīgi prasītāja norāda, ka atbildētāja konta Nr.LV93LATB0007110283509 izrakstā 2006.gada 28.februārī izdarītais ieraksts „Parāda

norakstīšana”, neliecina par to, ka atbildētājs vai kāda trešā persona atbildētāja vietā ir izpildījusi pret prasītāju no kredītkartes līguma izrietošās

parādsaistības un nekādā veidā neatbrīvo atbildētāju no šo parādsaistību izpildes. Šis ieraksts atspoguļo tikai AS “Norvik banka” iekšējo uzskaites

operāciju, norakstot šo parādu bankas bilancē.

[2] 2017.gada 6.martā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājam /pers. A/ uz pieteikumā norādīto dzīves vietu

un 2017.gada 1.jūnijā uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu

rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 42.lapa, lietas 46.lapa).

2017.gada 24.aprīlī sūtījums atgriezts tiesai ar pasta darbinieka paziņojumu, ka adresāts piegādes laikā netika sastapts, atstāts aicinājums

(lietas 44.lapa).

[2.1] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētājs /pers. A/ savu dzīvesvietu

deklarējis /dzīvesvietas adrese/ (lietas 45.lapa, lietas 49.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

[2.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[2.3] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[2.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu

tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

[2.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

[2.6] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2017.gada 4.septembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs

saņemt 2017.gada 29.novembrī (lietas 47.lapa).

[2.7] Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par

iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[4] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

[4.1] 2005.gada 1.aprīlī atbildētājs adresējis prasītājai pieteikumu VIVA norēķinu kartes saņemšanai (lietas 13.lapa) un 2005.gada 8.aprīlī starp

pusēm noslēgts līgums Nr.346000000407 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts atļautais kredīts Ls

300 ar ikmēneša procentu likmi saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem 1,99% un ar kredīta atmaksas termiņu – 24 mēneši. Līgumā noteikts, ka ikmēneša

maksājums ir Ls 15,84 un maksājuma datums katra mēneša 25.datums (lietas 12.lapa, lietas 14.lapa).

[4.2] Atbilstoši minētā līguma 1.12., 1.13., 1.14.punktam, kredīts ir aizdevums, kuru banka piešķir klientam (atbildētājam) un kas tiek uzskaitīts

kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas. Atļautais kredīts ir kredīts bankas noteiktā limita ietvaros. Neatļautais kredīts ir

kredīts, kas pārsniedz Bankas noteikto limitu.

Saskaņā ar līguma 1.9.punktu atbildētājam norēķinu cikla laikā jānorēķinās ar prasītāju, t.i., jāsamaksā ikmēneša maksājumi.

[4.3] No prasības pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem redzams, ka prasītāja uzņemtās saistības ir izpildījusi un izsniegusi atbildētājam Viva

Maestro norēķinu karti ar atļauto kredītu LVL 300 apmērā, ko apliecina klienta (atbildētāja) karšu konta izraksts Nr.3391905-2017/0209 (lietas 14.-

16.lapa).

[4.4] Atbildētājs 2005.gada 8.augusta līgumu nav apstrīdējis, līdz ar ko viņam ir jāpilda līguma noteikumi.

[4.5] No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs pēdējo maksājumu veicis 2005.gada 9.augustā 45,08 euro apmērā, ko apliecina lietā esošais

klienta karšu konta izraksts par laika periodu no 2005.gada 7.aprīļa līdz 2013.gada 31.decembrim (lietas 14.-16.lapa).

2005.gada 8.aprīļa līguma Nr.346000000407 līguma 5.8.punkts noteic, ka banka ir tiesīga bez brīdinājuma samazināt atļautā kredīta apmēru vai

slēgt kredītu, ja klients neizpilda savas saistības saskaņā ar noteikumiem.

[4.6] 2012.gada 30.jūlijā SIA “Creditreform Latvijā” pamatojoties uz prasītāja un SIA “Creditreform Latvijā” starpā noslēgtā līguma pamata,

nosūtījis atbildētājam maksājuma pieprasījumu, ar lūgumu līdz 2012.gada 6.augustam nomaksāt parāda summu 349,89 LVL (lietas 24.lapa).

2012.gada 5.septembrī SIA “Creditreform Latvijā” pamatojoties uz prasītāja un SIA “Creditreform Latvijā” starpā noslēgtā līguma pamata,

nosūtījis atbildētājam brīdinājumu, kurā lūgts līdz 2012.gada 12.septembrī nomaksāt parādu 349,89 LVL, norādītas parāda nesamaksas sekas (lietas

25.lapa).

2012.gada 4.oktobrī SIA “Creditreform Latvijā” pamatojoties uz prasītāja un SIA “Creditreform Latvijā” starpā noslēgtā līguma pamata, nosūtījis

atbildētājam atkārtotu brīdinājumu, ar lūgumu līdz 2012.gada 15.oktobrim nomaksāt parādu 349,89 LVL (lietas 26.lapa).

2015.gada 25.februārī prasītājs nosūtījis atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, kurā lūgts līdz 2015.gada 13.martam veikt parāda 497,85 euro,

norādītas parāda nesamaksas sekas (lietas 28.-29.lapa).

2016.gada 26.augustā prasītājs nosūtījis atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, kurā lūgts līdz 2016.gada 11.septembrim veikt parāda 497,85 euro,

norādītas parāda nesamaksas sekas (lietas 30.-31.lapa).

[4.7] Prasītāja iesniegusi tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā saistības pamatojumu norādot 2005.gada

8.aprīļa noslēgto Līgumu Nr.346000000407 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, ar saistības izpildes termiņu katra mēneša 25.datumu. Ar

Siguldas tiesneses 2008.gada 30.decembrī lēmumu lietā 3-12/0999 pieteikums atstāts bez izskatīšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.6panta otro

daļu (lietas 19.lapa).

[4.8] Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu

tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

[4.9] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[4.10] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti.

[4.11] Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav

sniedzis, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, parāda aprēķinu nav apstrīdējis, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai

daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņš būtu atmaksājis.

[4.12] Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas maksājuma saistības pret prasītāju

atļautā kredīta 405,80 euro apmērā, kas piedzenams no atbildētāja par labu prasītājam.

[5] Prasītājs lūdzis piedzīt līgumiskos procentus par atļautā kredīta izmantošanu 54,64 euro apmērā par laika periodu no 2005.gada 25.augusta līdz

2006.gada 7.aprīlim.

[5.1] Atbilstoši kredīta līgumam un maksājuma grafikam, atbildētāja pienākums bija veikt ikmēneša kredīta summas un procentu maksājumus katra

mēneša 15.martam.

[5.2] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka 2005.gada 8.aprīļa līgums Nr.346000000407, ir terminēts līgums ar termiņu

24 mēneši, līdz ar ko secināms, ka tas izbeidzas 2007.gada 8.marts (lietas 12.lapa).

[5.3] Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu atbildētāja pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojusi, nav

iesniegusi, prasības summu nav apstrīdējusi un iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem nav izteikusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1762.panta 1.punktu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.

[5.4] VIVA kartes līguma 6.1.punktā puses vienojušās, ka maksājumus par bankas pakalpojumiem, kuri saistīti ar kartes izsniegšanu, kā

arī procentu un līgumsoda apmērus nosaka tarifi (lietas 13.lapa).

[5.5] Atbilstoši parāda aprēķinam prasītāja aprēķinājusi neatmaksātos līgumiskos procentus 54,64 euro apmērā par laika periodu no

2005.gada 25.augusta līdz 2006.gada 15.martam (lietas 33.lapa).

[5.6] Ņemot vērā to, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājs nav veicis piešķirtā un izlietotā kredīta atmaksu, kā arī to, ka atbildētājs līguma

nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis un prasītājas aprēķinu nav apstrīdējusi, tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas pienākumu maksāt līgumiskos

procentus 54,64 euro apmērā par laika periodu no no 2005.gada 25.augusta līdz 2006.gada 7.aprīlim.

[6] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 37,41 euro, kas aprēķināts par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu par laika periodu no 2005.gada

25.augusta līdz 2006.gada 15.martam, kas aprēķināts no atļautā kredīta 405,80 euro apmērā.

[6.1] Saskaņā ar Civillikuma 3.panta noteikumiem katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

[6.2] Saskaņā ar likuma „Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas

kārtību” 21.pantu līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc

2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma

1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

[6.3] Saskaņā ar 2005.gada 8.aprīļa līguma Nr.346000000407 1.10. un 5.11.punktu, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis

ikmēneša maksājumu, atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas 0,167% dienā, saskaņā ar tarifiem

(lietas 17.lapa). Saskaņā ar līguma noteikumiem, atbildētājam samaksa bija jāveic līdz katra mēneša 25.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību

dzēšanu pret prasītāju.

[6.4] Tiesa atzīst, ka lietā iegūti pierādījumi tam, ka atbildētājs kavējis ar līgumu uzņemtās saistības un tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma

1716.panta izpratnē ir pienākums maksāt līgumsodu.

[6.5] Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Savukārt Civillikuma 1720.panta 1. un 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai

līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

[6.6] Līgumsodam pēc tā būtības ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis

nodrošināt kreditoram labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Tā piedziņa nav kreditora pienākums, bet tiesības, un šīs tiesības ir izlietojamas pēc

labas ticības, kā to noteic Civillikuma 1.pants. Minētajā tiesību normā norādītais labas ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības

dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses.

[6.7] Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, kas izriet no labas ticības principa, ievērojot, ka „pie samērīguma

noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas” (Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Rīga: Mans Īpašums, 2000, 225.lp.).

[6.8] Tā kā atbildētājs noteiktajā termiņā parādu nav samaksājis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651.panta un 1652.panta

3.punkta izpratnē, un prasītājai ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

[6.9] Tiesa neapšauba prasītājas tiesības saņemt līgumsodu, jo puses to ir pielīgušas, kā arī atbildētājs ir pieļāvis maksājumu nokavējumu un tā kā

prasītāja ir lūgusi piedzīt līgumsodu 37,41 euro apmērā, tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs 37,41 euro, ņemot vērā parādā pamatsummu 405,80 euro,

ir taisnīgs un samērīgs, tādēļ apmierināms pilnībā.

[7] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds 405,80 euro apmērā, līgumiskie procenti par laika periodu

no 2005.gada 28.augusta līdz 2006.gada 15.martam 54,64 euro apmērā un līgumsods 37,41 euro apmērā, kopā 497,85 euro.

[8] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[8.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[8.2] Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas 405,80 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[9.1] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro,

valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

[9.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no prasības summas,

bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 74,68 euro (15% no 497,85).

Prasītāja ceļot prasību tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, samaksājusi valsts nodevu 74,68

euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā (lietas 10.-11.lapa).

[9.3] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā

valsts nodeva 74,68 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,30

euro apmērā.

[9.4] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 2,09 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi samaksāti pilnā apmērā.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43., 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Norvik Banka” reģ. Nr.40003072918, parādu 405,80 euro (četri simti pieci

euro un 80 centi) apmērā, līgumiskos procentus par laika periodu no 2005.gada 25.augusta līdz 2006.gada 15.martam 54,64 euro (piecdesmit četri

euro un 64 centi) apmērā, līgumsodu 37,41 euro (trīsdesmit septiņi euro un 41 cents) apmērā, un tiesas izdevumus: valsts nodevu 74,68 euro

(septiņdesmit četri euro un 68 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (trīs euro 30 centi), kopā 575,83 euro (pieci simti

septiņdesmit pieci euro un 83 centi).

Parāda summu ieskaitīt AS “Norvik Banka”, reģ. Nr. 40003072918, kontā SWIFT: LATB LV22, konta Nr.

LV03LATB0000VIVAKARTE, saistības pēc līguma Nr. 346000000407 (7110283509).

Noteikt AS “Norvik Banka” reģ. Nr. 40003072918, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas –

405,80 euro (četri simti pieci euro un 80 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure