Court allows partial debt collection against cooperative member for unpaid dues and interest.

Lietas Nr. C29655812

Lietas arhīva Nr. CA-0933-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 28. aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente G. Ozoliņa

tiesneši L. Volberga, M. Sviķis

Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja rakstveida procesā apelācijas kārtībā civillietu /Nosaukums A/maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda

piedziņu sakarā ar atbildētāja /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014. gada 27. oktobra spriedumu.

Noklausoties tiesneses G. Ozoliņas ziņojumu, Civillietu tiesu kolēģija

APRAKSTOŠĀ DAĻA

konstatēja

[1] 2012. gada 19. aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta /Nosaukums A/ (turpmāk- prasītāja) maza apmēra prasība pret /pers.

B/ (turpmāk - atbildētājs), kurā prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja biedru naudas parādu par garāžas apsaimniekošanas pakalpojumiem 168 LVL

un līgumsodu 27 LVL, kā arī tiesas izdevumus 53,30 LVL.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir prasītājas biedrs, ko apliecina atbildētājam, saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma

20.pantā noteikto 2000. gada 16. novembrī pret parakstu izsniegtā paju jeb biedra karte Nr. 302, līdz ar ko atbildētājam ir saistoši prasītājas statūti,

iekšējās kārtības noteikumi un sabiedrības biedru kopsapulces lēmumi.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs nav veicis biedru naudas iemaksas par 2009.gadu –20 LVL apmērā; 2010.gadu – 60 LVL apmērā un 2011.gadu

– 60 LVL apmērā. Saskaņā ar prasītājas statūtu 12.5. apakšpunktu atbildētājam ir aprēķināts arī līgumsods 3 LVL apmērā par maksājuma nokavēto

ceturksni, kas kopā sastāda 27 LVL.

Bez tam, prasītājai radušies izdevumi 28 LVL apmērā, kas saistīti ar pirmstiesas brīdinājuma, atbildes vēstules un prasības pieteikuma sagatavošanu

un iesniegšanu tiesā.

[2] 2014.gada 22.janvārī prasītāja iesniegusi tiesā pieteikumu par parāda pieauguma pievienošanu, kurā norāda, ka parāda summa palielinājusies

par biedru naudas maksu par 2012.gadu – 60 LVL apmērā un 2013.gadu – 60 LVL apmērā, attiecīgi par diviem gadiem ir palielinājies arī līgumsods

par 24 LVL.

[3] 2014.gada 26.augustā prasītāja palielinājusi piedzenamo summu, pievienojot biedru naudas maksu par 2014.gadu atbilstoši 2014.gada

12.aprīļa prasītājas pilnvaroto biedru sapulces protokola 4.punktam. Kā arī atbilstoši statūtu 12.5.apakšpunktā noteiktajam pievienojis līgumsodu 1 LVL

par katru maksājuma nokavēto mēnesi, kas kopumā par 2014. gadu (līdz 2014. gada septembrim) sastāda 12,78 EUR.

Prasītāja arī norādījusi, ka ir atteikusies no izdevumu par juridiskajiem pakalpojumiem piedziņas un ir veikusi parāda pārrēķinu euro valūtā,

tādējādi lūdzot piedzīt no atbildētāja biedru maksas parādu 429,95 EUR , līgumsodu 83,35 EUR un tiesas izdevumus 77,30 EUR. Tāpat lūgusi atzīt

tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[4] Atbildētājs iesniegusi tiesā paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst.

[4.1] Norāda, ka kopš 2000.gada 25.oktobra ir garāžas /adrese/ numurs īpašnieks. Transportlīdzekļa atbildētājam nav un garāžu viņš lieto ļoti

reti, izmanto to mantu glabāšanai. Līdz ar ko nav saprotams par kādiem garāžas apsaimniekošanas pakalpojumiem viņam ir pienākums maksāt. No

prasītājas pakalpojumiem izmanto vien elektrību, par kuru arī uzskata, ka jāmaksā. Laika

posmā no 2010.gada 18.septembra līdz 2012.gada 6.jūnijam tika iztērēti 8 kWh, kurus ir gatavs apmaksāt. Ūdeni neizmanto, jo ūdensvada garāžā

nav. Lai varētu piekļūt sev piederošajā garāžā ir spiests pats tīrīt sniegu ziemā. Pats krāso garāžas vārtus, kā arī jumtu remontu garāžu īpašnieki veic

patstāvīgi.

[4.2] Atbildētājs norāda, ka 2010.gada 9.martā ir noslēdzis ar Rīgas pilsētas pašvaldības Rīgas domes Īpašuma departamentu Zemes nomas

līgumu Nr.RD-10-248-Lī par zemesgabala /adrese/029 domājamās daļas nomu. Saskaņā ar noslēgto nomas līgumu ir pienākums maksāt zemes nomas

maksu. Tāpat katru gadu maksā arī nekustamā īpašuma nodokli par zemi un garāžas ēku. Savukārt pret prasītāju nekādas ne likumiskās ne arī līgumiskās

saistības nav uzņēmies.

Atbildētājs norāda, ka prasītāja pievienotie dokumenti neatbilst patiesībai. Prasītājs neveic ielu uzkopšanu – rudenī visa teritorija pilna ar lapām, arī

vasarā zāle nav nopļauta. Uzskata, ka prasītājam ir jāpierāda apsaimniekošanas summas pamatojums. Prasītājs ir pievienojis lietas materiāliem sapulču

protokolus, kuriem pievienoti vien plānojami darbi, bet nav neviena pierādījuma, ka darbi tiek izpildīti.

[4.3] Bez tam, atsaucoties uz Civillikuma 1716.pantu, norāda, ka pušu starpā nepastāv līgumiskās attiecības, tāpēc līgumsoda aprēķins nav

pamatots. Tāpat, atsaucoties uz Civillikuma 1776.pantu, uzskata, ka nav pamatots prasītājas prasījums par juridisko pakalpojumu piedziņu 28 LVL

apmērā, jo ir vairākkārtīgi vērsies pie prasītājas ar nolūku atrisināt jautājumu ārpus tiesas kārtībā, taču prasītājs nav uz to reaģējis.

[5] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014. gada 27. oktobra spriedumu prasība tās uzturētajā daļā apmierināta. No atbildētāja

prasītājas labā piedzīts biedru naudas parāds par garāžas apsaimniekošanas pakalpojumiem par laika periodu no 2009.gada oktobra līdz 2014.gada

septembrim 429,95 EUR, līgumsodu par laika periodu no 2009.gada oktobra līdz 2014.gada septembrim 85,35 EUR un tiesas izdevumus 77,30 EUR,

kopā piedzenot 592,60 EUR. Prasītājai noteiktas tiesības saņemt no atbildētāja par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus

procentus gadā no pamatparāda summas (429,95 EUR), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad

vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Piedzīt no atbildētāja valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,15 EUR.

Izbeigta tiesvedība daļā par juridisko pakalpojumu izdevumu piedziņu 39,84 EUR apmērā no atbildētāja. Atbildētājam noteikts termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

[5.1] Tiesa, pamatojoties uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 20. pantu, atzinusi par nepamatotu atbildētāja argumentu, ka viņam izsniegtā biedru

karte ir caurlaide un izmantojama vien iekļūšanai garāžu teritorijā.

Prasītāja nav iesniegusi tiesai atbildētāja pieteikumu, kurā atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 18.panta pirmajai daļai un prasītājas

3.1.apakšpunkta noteikumiem būtu izteikta atbildētāja griba kļūt par sabiedrības biedru, kā arī nav iesniegts statūtu 3.3.apakšpunktā noteiktais

sabiedrības biedru kopsapulces lēmums par biedra uzņemšanu, taču minētais nevar būt par pamatu uzskatam, ka šādi dokumenti nav pastāvējuši, jo bez

attiecīgā pieteikuma no personas biedru kartes izsniegšana nebūtu iespējama.

Tiesai uzskatījusi, ka nav pamata apšaubīt prasītāja norādi, ka sabiedrības valdes periodiskās

maiņas dēļ, daudzi dokumenti ir nozaudēti. Kaut arī tas neliecina par prasītāja krietna un rūpīga saimnieka tēlu, tomēr, tiesas ieskatā, tas nevar būt

par pamatu prasības noraidīšanai.

Tiesa atzinusi, ka atbildētājam izsniegtā biedru karte ir pietiekošs pierādījums tam, ka atbildētāja uzņemšana sabiedrībā ir notikusi statūtos un

Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā.

Nav vērā ņemami atbildētāja pārstāves paskaidrojumi, ka atbildētājs garāžu savā īpašumā ir pārņēmis no savas mātes, kura savukārt to ir mantojusi

no vīra, kurš ir uzcēlis garāžu par saviem līdzekļiem. Pierādījumi šādiem apgalvojumiem lietā nav iesniegti.

/Nosaukums A/” ir dibināta 1992.gada 9.jūnijā. Atbilstoši tai laikā spēkā esošo Ministru Padomes 1976.gada 26.februārī apstiprināto Pilsoņiem

piederošo transporta līdzekļu glabāšanai paredzētu atklāto stāvvietu vai garāžu celtniecības un ekspluatācijas kooperatīva paraugstatūtu 11.punkta otrai

daļai kooperatīva būves piederēja kooperatīvam uz kooperatīvā īpašuma tiesību pamata, kas veidoja pamatfonda naturālo formu. Pie tam paju fondu

veidoja kooperatīva biedru pajas, kuras saskaņā ar Paraugstatūtu 16.punktu nevarēja

būt mazākas par kooperatīva biedram piešķirtās celtniecības vietas izmaksām.

[5.2] Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 24.pantu dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās

(kopdarbības) sabiedrības biedram piederošas ēkas (būves) vispārējā kārtībā ierakstāmas zemesgrāmatā uz viņa vārda, ja attiecīgais kooperatīva biedrs

piedalījies akta sastādīšanā par ēkas (būves) nodošanu ekspluatācijā. Ja šī persona nav bijusi dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās

(kopdarbības) sabiedrības biedrs laikā, kad ēka (būve) nodota ekspluatācijā, nostiprinājuma lūgumam pievienojama attiecīgā kooperatīva, tā tiesību

pārņēmēja vai valsts arhīva izziņa par to, ka šī persona ir uzņemta par kooperatīva biedru. Tādējādi pamats ierakstīšanai zemesgrāmatā ir noteikts

pierādījums (izziņa) par to, ka persona ir bijusi garāžu kooperatīvās sabiedrības biedrs laikā, kad ēka (būve) nodota ekspluatācijā vai uzņemta par

kooperatīva biedru pēc tam.

No lietā esošā atbildētāja 1999.gada 4.marta iesnieguma redzams, ka viņš ir lūdzis veikt garāžas Nr.21, korp. 3 inventarizāciju ierakstīšanai

zemesgrāmatā un, kā tas jau tika norādīts iepriekš, uz 2000.gada 15.oktobra vienošanās ar prasītāju pamata, minētais garāžas bokss 2001.gada

26.februārī ierakstīts zemesgrāmatā uz atbildētāja vārda. Tādējādi secināms, ka nebūdams uzņemts kooperatīvā par biedru, atbildētājs nevarētu izpildīt

likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 24.panta prasības un ierakstīt garāžas boksu zemesgrāmatā uz sava vārda.

Bez tam no lietas materiāliem pievienotajām čeku kopijām redzams un atbildētājs to neapstrīd, ka līdz 2009.gada septembrim (ieskaitot) atbildētājs

ir veicis biedru naudas iemaksas. Atbildētāja pārstāves arguments, ka maksājumus atbildētājs veicis kā maksājumus par zemes nomu un pārtraucis tos

veikt prasītājam tiklīdz 2010.gada 9.martā noslēdzis Zemes nomas līgumu Nr.248 ar Rīgas pilsētas pašvaldību par zemesgabala zem garāžas nomu, nav

vērā ņemams, jo minētājos čekos skaidri

norādīts maksājuma mērķis – biedru maksājums. Bez tam, Rīgas pilsētas pašvaldība, saskaņā ar minēto Zemes nomas līgumu vien iznomā

atbildētājam zemi, taču neveic garāžai pieguļošās teritorijas apsaimniekošanu un garāžas īpašnieka nodrošināšanu ar garāžu lietošanai nepieciešamo

komunikāciju.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzinusi par pilnībā pierādītu apstākli, ka atbildētājs ir prasītājas biedrs un viņam atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību

likuma 18.panta piektajai daļai ir kooperatīvās sabiedrības biedra tiesības un pienākumi.

[5.3] Atbildētāja veiktie zemes nomas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi neatbrīvo viņa no pienākuma maksāt biedru naudu par garāžas

apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Saskaņā ar prasītājas statūtu 4.2.punkta 4.2.2.apakšpunkta noteikumiem, sabiedrības biedra, tātad arī atbildētāja, pienākums ir savlaicīgi izpildīt

saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu, kā arī uz mantisko un finansiālo līdzdalību sabiedrības darbībā statūtos noteiktajā kārtībā, t.sk. savlaicīgi

apmaksāt biedru naudu u.c. sabiedrības statūtos un sabiedrības pārvaldes institūciju noteiktos maksājumus.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 3.panta 8.punkts nosaka, ka kooperatīvās sabiedrības darbības izmaksas finansē biedri paši, veidojot uzkrājumus

un sedzot zaudējumus, bet minētā likuma 21.panta pirmā daļa nosaka, ka kooperatīvās sabiedrības biedra pienākums ir savlaicīgi izpildīt saistības, kas

attiecas uz darba ieguldījumu (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā – uz saņemto pakalpojumu apjomu), kā arī uz mantisko un

finansiālo līdzdalību sabiedrības darbībā statūtos noteiktajā kārtībā.

No prasītāja iesniegtajiem aprēķiniem redzams, ka atbildētājs nav veicis biedru naudas maksājumus prasītājam kopš 2009.gada septembra

(4.ceturkšņa) un viņa parāds prasītājam uz lietas izskatīšanas dienu ir 429,95 EUR. Biedru naudas parāds par 2009.gadu ir 20 LVL, par 2010.gadu –

60 LVL, par 2011.gadu – 60 LVL, 2013.gadu – 60 LVL un par 2014.gadu – 60 LVL.

Biedru maksas summas apmērs par katru gadu attiecīgi pierādīts ar lietā iesniegtajiem pilnvaroto biedru sapulces protokoliem.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiskā darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Šajā gadījumā

atbildētāja saistība veikt biedru naudas samaksu izriet no Kooperatīvo sabiedrību likuma un prasītājas statūtiem.

[5.4] Nav pamatoti atbildētāja iebildumi, ka viņš nesaņem prasītāja sniegtos pakalpojumus, pats remontē garāžas jumtu un vārtus, kā arī ziemā tīra

sniegu, līdz ar ko viņam nav jāapmaksā apsaimniekošanas izdevumi.

Atbilstoši prasītājas statūtu 4.2.5.apakšpunkta noteikumiem uzturēt pienācīgā kārtībā savu garāžu, jumtu, durvis u.c. (..) ir paša sabiedrības biedra

pienākums.

Savukārt prasītāja sabiedrības darbības mērķis, atbilstoši prasītājas statūtu 2.1.apakšpunktam, ir nodrošināt tās biedrus ar garāžu lietošanai

nepieciešamo komunikāciju un ceļu uzturēšanu, kā arī apmierināt citas ar ceļu un garāžu ekspluatāciju saistītās saimnieciskās vajadzības.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa uzskatījusi, ka tai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto aprēķinu pareizību par biedru

naudas parāda apmēru par garāžas apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Atbildētājs nav iesniedzis lietā pierādījumus, ka viņš nav nodrošināts ar garāžu lietošanai nepieciešamo komunikāciju un, ka nepietiekama ceļa

uzturēšanas dēļ viņam tiek liegta piekļuve garāžai. Tāpat atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas pilnvaroto biedru sapulču protokolus, kuros atspoguļoti gan

plānojamie, gan paveiktie darbi kooperatīvajā sabiedrībā, kā arī noteikti biedru naudas apmēri attiecīgajām gadam. Atbildētāja iesniegtie fotoattēli par

šādiem pierādījumiem nav uzskatāmi, jo tajos fiksētais minēto neatspoguļo.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzinusi, ka prasītāja prasību par biedru naudas parāda piedziņu 429,95 EUR apmērā par pierādītu un apmierināmu.

[5.5] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja arī līgumsodu 85,35 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar prasītājas statūtu 12.5.punktu kooperatīva biedru parādnieku radīto zaudējumu segšanai noteikta soda nauda 3 LVL apmērā par

nokavēto ceturksni.

Atbildētājam kā prasītājas biedram ir saistoši biedrības statūti, kā arī biedru kopsapulces lēmumi. Līdz ar to prasītājs pamatoti aprēķinājis soda

naudu jeb līgumsodu par pieļautajiem maksājumu kavējumiem, kas saskaņā ar prasītāja aprēķinu sastāda euro 85,35. Proti – par 2009.gadu 3 LVL

(4,27 EUR); par 2010.gadu 12 LVL (17,07 EUR); par 2011.gadu 12 LVL (17,07 EUR), par 2012.gadu 12 LVL (17,07 EUR), par 2013.gadu 12

LVL (17,07 EUR) un par 2014.gadu (līdz 2014.gada septembrim) 12,78 EUR. Līdz ar to prasība daļā par līgumsoda 85,35 EUR apmērā piedziņu ir

pamatota un apmierināma.

[5.6] Sākotnēji prasības pieteikumā prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja arī izdevumus par juridiskiem pakalpojumiem, kas saistīti ar pirmstiesas

brīdinājuma, atbildes vēstules un prasības pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu tiesā par summu 28 LVL (39,84 EUR) apmērā.

Ievērojot to, ka 2014.gada 5.februāra tiesas sēdē prasītājs atteicies no prasības šajā daļā un Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, kas noteic,

ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības, tiesvedība šajā daļā izbeidzama.

[5.7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem, kas paredz, ka pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no

otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja prasītāja labā piespriežami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 50

LVL (71,14 EUR) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 LVL (4,70 EUR). Ņemot vērā, ka prasība tiek apmierināta, šie izdevumi ir piedzenami

no atbildētāja par labu prasītājai.

[5.8] Bez tam saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta pirmo daļu no atbildētāja piespriežami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu, kas nav samaksāti līdz lietas izskatīšanai un, atbilstoši pavēstu uzziņā norādītajam, sastāda

6,15 EUR.

[5.9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu

un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus (...).

Ņemot vērā, ka prasītājs ir lūdzis tiesu atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās summas par laiku līdz sprieduma

izpildei, ir atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja Civillikuma 1765.pantā paredzētos likumiskos 6 procentus gadā no pamatparāda summas.

[5.10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

[6] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014. gada 27. oktobra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētājs, pārsūdzot pirmās

instances tiesas spriedumu pilnā apmērā un lūdzot tiesu izskatīt lietu pēc būtības, prasību noraidot.

[6.1] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietā pastāv strīds, vai atbildētājs ir prasītājas biedrs un attiecīgi, vai atbildētājam ir pienākums veikt biedru

naudas maksājumus.

Atbildētājs norāda, ka nav paudis gribu kļūt par prasītājas biedru. Garāžu uzcēlis atbildētāja tēvs 1967. gadā, pašrocīgi maksājot par cementa un

ķieģeļu iegādi. 2000. gada 15. oktobrī atbildētājs noslēdzis vienošanos ar prasītāju par īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pēc tam - 2000. gada 7.

novembrī atbildētājam izsniegta biedra karte.

Atbildētājs uzskata, ka nav ievērota prasītājas un Kooperatīvo sabiedrību likumā paredzētā biedru uzņemšanas kārtība. Atbildētāja paraksts par

biedra kartes saņemšanu nav uzskatāma par piekrišanu kļūšanai par biedru. Piešķirtā biedra karte neatbilst Kooperatīvo sabiedrību likuma 20. panta

prasībām, proti uz tās nav norādīts paju skaits, to vērtība, tāpēc uzskatāma par caurlaidi iekļūšanai garāžu teritorijā.

[6.2] Atbildētājs nepastrīd, ka līdz 2009. gada septembrim veicis maksājumus prasītājai kā atlīdzību par to, ka prasītāja maksā nomas maksu

pašvaldībai par zemi. 2009. gada 11. jūnijā atbildētājs noslēdzis ar Rīgas domes īpašuma departamentu zemes nomas līgums, tāpēc atbildētājs pārstājis

veikt maksājumus prasītājai.

[6.3] Atbildētājs uzskata, ka prasītāja neveic apsaimniekošanu, jo atbildētājs pats tīra lapas un sniegu, lai piekļūtu garāžas boksam, pats remontē

jumtu un vārtus, patstāvīgi maksā īpašuma nodokli un nomas maksu.

[6.4] Par nepamatotu prasību uzskata arī daļā par līgumsoda piedziņu, jo atbildētājs nav uzņēmies attiecībā pret prasītāju līgumiskas saistības.

MOTĪVI

[7] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un novērtējusi apelācijas sūdzības motīvus Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības apelācijas sūdzības robežās.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ka, ja tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 193.panta

piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju atzīst, ka pirmās instances

tiesas – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas sniegtā argumentācija spriedumā ir izvērsta, pareiza un pilnībā pietiekama, līdz ar to Civillietu tiesu

kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem, pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un

sprieduma motivācijai, papildus izvērtējot apelācijas sūdzībā minētos argumentus.

[9] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbildētājs neuzskata sevi par prasītājas biedru, līdz ar to uzskata, ka viņam nav pienākuma veikt biedru

naudas samaksu.

Minēto iebildumu Civillietu tiesu kolēģija uzskata par nepamatotu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

[9.1] Atbildētājs apelācijas sūdzībā norādījis, ka garāžu uzcēlis atbildētāja tēvs 1967. gadā, pats maksājot par cementa un ķieģeļu iegādi.

Apelācijas sūdzībai pievienots 1967. gada 15. jūlija rēķins-faktūra Nr. 5, no kura izriet, ka pers. L samaksājis 36 rubļus par cementu

(lietas 168. lapa).

Savukārt no 1966. gada 21. decembra rēķina-faktūras Nr. 41 redzams, ka pers L. samaksājis 102 rubļus par silikāta ķieģeļiem (lietas

169. lapa).

Civillietu tiesu kolēģija secina, ka minētajiem pierādījumiem nav nozīmes izskatāmās civillietas ietvaros, tā kā lietā nepastāv strīds par

atbildētāja īpašumtiesībām un to, kura persona veikusi garāžas celtniecību, bet gan par atbildētāja biedra statusu.

[9.2] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītāja neveic apsaimniekošanu, jo atbildētājs pats tīra lapas un sniegu, lai piekļūtu garāžas boksam,

pats remontē jumtu un vārtus.

Kā jau to norādījusi pirmās instances tiesa, atbilstoši prasītājas statūtu 4.2.5.apakšpunkta noteikumiem uzturēt pienācīgā kārtībā savu

garāžu, jumtu, durvis u.c. (..) ir paša sabiedrības biedra pienākums.

Savukārt attiecībā uz apsaimniekošanas neveikšanu, konstatējams, ka biedru nauda nepieciešama arī kooperatīvās sabiedrības darbības

nodrošināšanai, kā to paredz Kooperatīvo sabiedrību likumā iekļautā biedra naudas definīcija.

[9.3] Atbildētājs uzskata, ka nav ievērota Kooperatīvo sabiedrību likumā un prasītājas statūtos norādītā biedru uzņemšanas kārtība, jo

atbildētājs nav paudis piekrišanu kļūt par prasītājas biedru.

No lietas materiāliem redzams un atbildētājs arī nav iebildis, ka 2000. gada 15. oktobrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgta vienošanās

Nr. 47, kurā puses vienojušās par to, ka garāžas bokss tiks reģistrēts Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā kā atbildētāja īpašums (lietas 139. lapa)

Tāpat lietas materiālos atrodas atbildētāja 1999. gada 4. marta iesniegums, kurā atbildētājs lūdzis veikt garāžas inventarizāciju ierakstīšanai

zemesgrāmatā. (lietas 138. lapa). Atbildētājs nav apstrīdējis, ka minēto iesniegumu ir prasītājai iesniedzis un pašrocīgi parakstījis.

Atbilstoši iesniegtajam /Nosaukums A/ izdoto biedru karšu sarakstam atbildētājs 2000. gada 16. novembrī ir saņēmis biedru karti, par ko

parakstījies (lietas 11. lapa). Arī biedra kartes saņemšanas faktu atbildētājs nav apstrīdējis.

Attiecībā uz atbildētāja kā prasītāja biedra statusu, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka atbildētājs ir apstiprinājis savu gribu kļūt par prasītājas

biedru, veicot noteiktas, konkludentas darbības, proti, parakstoties par biedru kartes saņemšanu un izsakot gribu reģistrēt nekustamo īpašumu kā savu,

kā arī veicot biedru naudas maksājumus līdz 2009. gada septembrim.

Kā jau to norādījusi pirmās instances tiesa - nebūdams uzņemts kooperatīvā par biedru, atbildētājs nevarētu izpildīt likuma “Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 24.panta prasības un ierakstīt garāžas boksu zemesgrāmatā uz sava vārda.

Arī Kooperatīvo sabiedrību likuma 18. panta septītā daļa noteic, ka par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedriem var būt tikai

tās fiziskās un juridiskās personas, kas ir dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieku darbnīcu īpašnieki mājā (mājās), kuru (kuras) pārvalda un

apsaimnieko attiecīgā kooperatīvā sabiedrība.

Atbildētājs izteicis iebildumu, ka maksājumus prasītājai līdz 2009. gada septembrim veicis kā zemes nomas maksājumus, maksājumus

pārstājis veikt saistībā ar 2010. gada 9. martā starp atbildētāju un Rīgas pilsētas pašvaldību noslēgto zemes nomas līgumu.

No lietas materiālos iesniegtajām čeku fotokopijām redzams, ka atbildētājs veicis šādus maksājumus:

- par 2009. gada 3. ceturksni – 20 LVL, bied. mak.;

- par 2009. gada 1. ceturksni – 20 LVL, bied mak.;

- par 2009. gada 2. ceturksni - 20 LVL, bied mak.

Savukārt no /Nosaukums A/ biedru atkārtotās kopsapulce protokola Nr. 1-2009 un tā pielikuma redzams, ka biedru naudas apmērs 2009. gadā

apstiprināts 80 LVL apmērā par mazajām garāžām, 86 LVL apmērā par lielajām garāžām.

Ievērojot atbildētāja veikto maksājumu apmēru, kas atbilst apstiprinātajam biedru naudas apmēram par 2009. gadu un čekos norādītajam, ka

maksājums veikts kā biedru naudas samaksa, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka tie veikti kā biedru naudas maksājumi un atbildētāja atsaukšanās uz to,

ka veicis samaksu par zemes nomu nav pamatota.

Tāpat par vērā ņemamu atzīstams apstāklis, ka pēdējais maksājums prasītājai veikts par 2009. gada 3. ceturksni, bet atbildētājs ar pašvaldību

zemes nomas līgumu noslēdzis tikai 2010. gada 9. martā.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs arī iebildis, ka viņam piešķirtā biedra karte nav uzskatāma par biedra karti Kooperatīvo sabiedrību likuma 20.

panta izpratnē, jo uz tās nav norādīts paju skaits, to vērtība, tāpēc tā uzskatāma par caurlaidi iekļūšanai garāžu teritorijā.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 20. panta pirmā daļa noteic, ka paju jeb biedra karte ir dokuments, kas apliecina kooperatīvās sabiedrības biedram

piederošo paju skaitu un to kopējo vērtību un dod tiesības piedalīties sabiedrības darbā un pārvaldē, saņemt attiecīgās dividendes un peļņas atmaksu, bet

sabiedrības likvidācijas gadījumā — likvidācijas kvotu.

Apelācijas sūdzībai pievienota atbildētājam izsniegtās biedra kartes kopija. Biedra kartē norādīts prasītājas nosaukums, reģistrācijas numurs,

adrese, biedra kartes numurs, atbildētājam piederošās garāžas numurs, korpusa numurs, atbildētāja vārds, uzvārds, personas kods, prasītājas

priekšsēdētāja paraksts, izdošanas datums, atbildētāja fotogrāfija un prasītājas zīmogs (lietas 170. lapa).

No prasītājas statūtu 10.1 punkta izriet, ka sabiedrības biedram ir vismaz viena paja. Statūtu 10.4 punkts noteic, ka sabiedrības biedriem ir tiesības

atsavināt viņiem piederošās pajas citai personai tikai tad, ja vienlaicīgi tiek atsavināta arī biedram piederošā garāža.

Izvērtējot biedra kartes rekvizītos norādīto un minētajos statūtu punktos paredzēto, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka, pirmkārt, katram sabiedrības

biedram pieder vismaz viena paja, un, otrkārt, ka paju piederība ir cieši saistīta ar garāžu piederību, līdz ar to tas, ka uz biedra kartes norādīts, kura

garāža atbildētājam pieder, netieši norāda arī uz to, kāds ir paju skaits sabiedrībā.

Prasītājas pārstāvis pirmās instances tiesas sēdē apliecinājis, ka biedra karte apliecina vismaz vienas pajas piederību konkrētajai personai.

Ievērojot iepriekš izklāstītos argumentus, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma, jo atbildētājam kā prasītājas

biedram ir saistoši dalībnieku sapulču lēmumi.

[10] Prasības summu pamatotību apliecina lietas materiālos iesniegti prasītājas biedru sapulču protokoli – lietas 20., 47., 67., 125., 127. lapa,

kurus atbildētājs nav apstrīdējis.

Parāda summa sastāv no nesamaksātās biedra naudas par 2009. gadu 20 LVL, par 2010. gadu 60 LVL, par 2011. gadu 60 LVL, par 2012.

gadu 60 LVL, par 2013. gadu 60 LVL, par 2014. gadu 72, 57 EUR.

Tātad kopumā biedra naudas parāds no 2009. gada līdz 2013. gadam sastāda 260 LVL, kas atbilst 369,95 EUR, bet kopumā par laika posmu no

2009. gada līdz 2014. gadam – 442,52 EUR.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams biedra naudas parāds 442,52 EUR apmērā.

[11] Atbildētājs arī iebildis, ka prasība nav pamatota daļā par līgumsoda piedziņu, jo atbildētājs nav uzņēmies līgumiskas saistības attiecībā pret

prasītāju.

Līgumsoda samaksas pienākums izriet no prasītājas statūtu 12.5 punkta, saskaņā ar kuru kooperatīva biedru parādnieku radīto zaudējumu segšanai

noteikta soda nauda 3 LVL apmērā par nokavēto ceturksni.

Lai arī sabiedrības statūti nav atzīstami par līgumu tā klasiskajā izpratnē, tomēr soda naudas (līgumsoda) paredzēšana par noteiktu saistību

nepildīšanu iespējama arī cita veida dokumentos, ja netiek izpildītas noteiktas saistības, tās netiek izpildītas pienācīgā kārtā vai noteiktā termiņā.

Piekrišana saistībām, kas izriet no sabiedrības statūtiem izpaužas ar biedra izrādīto gribu uzņemšanai sabiedrībā.

Prasītājs lūdzis piedzīt līgumsodu šādā apmērā: par 2009. gadu – 3 LVL, par 2010. gadu – 12 LVL, par 2011. gadu - 12 LVL, par 2012. gadu –

12 LVL, par 2013. gadu – 12 LVL, par 2014. gadu (līdz 2014. gada septembrim) – 12,78 EUR, tādejādi kopumā lūdzot piedzīt līgumsodu 85,35 EUR

apmērā.

Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir pamatota un apmierināma., piedzenot no atbildētāja prasītājas labā

līgumsodu 85,35 EUR apmērā.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu, tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Tā kā prasītāja atteikusies no prasības daļā par juridiskajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar pirmstiesas brīdinājuma, atbildes vēstules un prasības

pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu tiesā 28,00 LVL apmērā, kas atbilst 39,84 EUR, tiesvedība šajā daļā ir izbeidzama.

[13] Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, pirmās instances tiesa, Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā ir pareizi interpretējusi un piemērojusi gan

materiālās, gan procesuālās tiesību normas.

[14] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja veikusi valsts nodevas maksājumu par prasības celšanu 50 LVL, kas atbilst 71,14 EUR apmērā,

samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL, kas atbilst 4,70 EUR apmērā, veikusi valsts nodevas samaksu par pieteikumiem par

prasības pieaugumu 1,21 EUR un 0,25 EUR apmērā, kā arī veikusi kancelejas nodevas samaksu par liecinieka uzaicināšanu 4,27 EUR apmērā.

Tādējādi kopumā prasītājai atlīdzināmi tiesas izdevumi 81,57 EUR apmērā.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas piektajam punktam, 42. pantam no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 1,45 EUR apmērā, ievērojot, ka, iesniedzot apelācijas sūdzību, atbildētājs veicis ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu 4,70 EUR apmērā.

[16] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus.

Ņemot vērā, ka prasītāja ir lūgusi tiesu atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās summas par laiku līdz sprieduma

izpildei, ir atzīstamas prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 procentus gadā no pamatparāda summas.

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1, 195. 432.-434., 440.11, 440.12 pantu, Civillietu tiesu kolēģija

n o s p :r i e d a

apmierināt /Nosaukums A/ prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu tās uzturētajā daļā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums A/reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, biedru naudas parādu 429,95

EUR (četri simti divdesmit deviņi euro, deviņdesmit pieci centi), līgumsodu par laika periodu no 2009.gada oktobra līdz 2014.gada septembrim 85,35

EUR (astoņdesmit pieci euro, trīsdesmit pieci centi), tiesas izdevumus 81,57 EUR (astoņdesmit viens euro, piecdesmit septiņi centi), kopā piedzenot

596,87 EUR (pieci simti deviņdesmit seši euro, astoņdesmit septiņi centi).

Noteikt /Nosaukums A/reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas 429,95 EUR (četri simti divdesmit deviņi euro, deviņdesmit

pieci centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,45 EUR (viens euro, četrdesmit pieci

centi).

Izbeigt tiesvedību /Nosaukums A/reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, prasības daļā par juridisko pakalpojumu izdevumu piedziņu 39,84 EUR

(trīsdesmit deviņi euro, astoņdesmit četri centi) apmērā.

Noteikt atbildētājam /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās brīža.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2015.gada 28. aprīlī.

Tiesnese referente /paraksts/ G. Ozoliņa

Tiesneši /paraksts/ L.Volberga

/paraksts/ M. Sviķis