Court dismisses evidence examination due to defendant's full guilty plea under Criminal Procedure Law Art. 499.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the requirement for evidence examination because the defendant fully admitted guilt and requested its omission. The defendant, previously sentenced for drunk driving, was found guilty of driving without a license while intoxicated, violating Criminal Law Articles 262 and 312. Consequently, the court imposed a suspended sentence of four months and nine days, combined with a seven-year driving ban, while excluding the evidence analysis from the judgment.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 499. panta un 527. panta trešās daļas: When a defendant fully admits guilt and requests no evidence examination, the court may skip the trial phase and proceed directly to sentencing without analyzing evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Krimināllieta Nr.11520039219
Lietvedības Nr.K33-0184-20/11
ECLI:LV:RIRT:2020:1022.11520039219.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020. gada 22. oktobrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I. Ozoliņa-Kļaviņa
piedaloties prokuroram A. Sudnikam
aizstāvei G. Kazākai
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.
panta pirmās daļas un Krimināllikuma 312. panta.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. B/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē, un izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, un
tieši:
/pers. B/, būdams sodīts ar 2018. gada 5. oktobra Rīgas rajona tiesas spriedumu ar transportlīdzekļu vadīšanas
tiesību atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem un 5 (pieciem) mēnešiem, izvairoties no noteiktā tiesību ierobežošanas soda
izciešanas, 2019. gada 14. jūnijā ap plkst.21.30, Baldones novadā, Baldonē, pa Rīgas ielu no Ciršu ielas puses Biedrības
ielas virzienā, apzināti, ar tiešu nodomu, vadīja automašīnu Mazda 323, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
neievērojot spēkā stājušos transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, bez transportlīdzekļa vadīšanas
tiesībām un atrodoties alkohola ietekmē, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,9412‰.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un
Krimināllikuma 312. pantā.
Motīvu daļa
[2] Apsūdzētais /pers. B/ (turpmāk arī apsūdzētais) sevi par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc
Krimināllikuma (turpmāk arī KL) 262. panta pirmās daļas un 312. panta atzina pilnībā, to apstiprinot tiesas sēdē, izteica
lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru, apsūdzēto un aizstāvi, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst
savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pilnībā un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā,
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir
pierādīta, ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa atzīst,
ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk arī KPL) 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav
nepieciešama, līdz ar ko, saskaņā ar KPL 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek
izdarīti.
[3] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un
objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem.
[4] Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst KPL
405. panta pirmās daļas noteikumiem (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta
apkopotā tiesu prakse noziedzīgo nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, 2013., 6.lpp.)
un ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pareizi kvalificēti pēc KL 262.
panta pirmās daļas un 312. panta, jo viņš apsūdzībā norādītajā vietā un laikā vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa
vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē, un
izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas. Apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz KPL
520. pants.
[5] Lietā nav strīda par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem un juridisko kvalifikāciju, par noziedzīgo nodarījumu
obligātajiem elementiem - subjektu, subjektīvo pusi, objektu un objektīvo pusi.
[6] Saskaņā ar KPL 499. panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa
konstatēja, /pers. B/ dzimis /datums/, ieguvis 9. klašu izglītību, neprecējies, apgādībā personu nav, algotu darbu nestrādā, norādītā dzīvesvieta
/dzīvesvietas adrese/. Pēc apsūdzētā vārdiem veselības problēmas nav, invaliditātes nav.
Attiecībā par sodāmību noskaidrots, agrāk vairākkārt krimināli sodīts, t.sk., par KL 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Pēdējo reizi ar 2018. gada 5. oktobra Rīgas rajona tiesas spriedumu pēc KL 262. panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 200 stundām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem, pēc KL 312. panta ar piespiedu darbu uz 120 stundām. Saskaņā ar KL 50. panta pirmo un otro daļu
piespriestie sodi pilnīgi saskaitīti un noteikts sods – piespiedu darbs uz 320 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. Saskaņā
ar KL 51. panta pirmo daļu noteiktajam sodam daļēji pievienota ar 2016. gada 17. maija Rēzeknes tiesas spriedumu noteiktā papildsoda neizciestā daļa
un galīgais sods noteikts – piespiedu darbs uz 320 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem 5 mēnešiem (lietas 42. - 49. lapa).
Pašlaik izcieš ar Rīgas rajona tiesas 2018. gada 5. oktobra spriedumu kriminālprocesā Nr. 11520051318 piespriesto piespiedu darba sodu, kas ar
Rēzeknes tiesas 2020. gada 31. janvāra lēmumu aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
[7] Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka šogad aizbrauca uz Vāciju. Vācijā strādāja 5 mēnešus. Uz Latviju atbrauca 10. septembrī, jo bija
jātaisa dokumenti. Uz Vāciju aizbrauca finansiālu problēmu dēļ. Vācijā piedāvāja labu darbu. Visas piespiedu darba stundas nebija nostrādājis, apmēram
80 stundas nav nostrādājis. Neatceras, kad pēdējo reizi bija probācijā. Nezināja, ka ir meklēšanā.
Secinājumus ir izdarījis, nožēlo izdarīto. Ir gatavs laboties, jo ir ģimene. Vācijā iepazinās ar meiteni. Tagad arī mammai ir jāpalīdz. Tagad alkoholu
nelieto, jo ģimene ir svarīgāka, dzīvē ir citas vērtības.
[8] Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar KL 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu
raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.
[9] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc KL 262. panta pirmās daļas un 312. panta
klasificējami kā tīši mazāk smagi noziegumi.
[10] No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka apsūdzētais ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām darbībām ir apdraudējis
sabiedriskās drošības intereses mehānisko transportlīdzekļu kustības jomā, papildus apdraudot sabiedrības locekļu dzīvību un veselību, kā arī
apdraudējis jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma izpildē.
[11] Saskaņā ar KL 47. panta otro daļu tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli katrā noziedzīgajā nodarījumā atzīst savas vainas
vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.
Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka KPL 21. pants, ka persona,
kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.
Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet
tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).
Tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis savas KPL 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto
personu, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču minētais
apstāklis nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli KL 47. panta izpratnē.
[12] Saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 1. punktu apsūdzētā atbildību pastiprina apstāklis, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo
nodarījumu recidīvu.
Saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 12. punktu, tiesa par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums
pēc KL 312. panta izdarīts alkohola ietekmē.
[13] KL 5. panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bija spēkā šā
nodarījuma izdarīšanas laikā.
Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bija noteikts, ka par KL 262. panta pirmajā daļā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas
sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bija noteikts, ka par KL 312. pantā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
[14] Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, ievērojot KL 46. panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, atzīst, ka
vainīgajam par izdarītiem noziegumiem, ir nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, ar KL 262. panta pirmajā daļā paredzēto obligāto
papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kā to tiesas debatēs lūdza arī prokurors. Tiesa atzīst, ka citus, alternatīvus soda veidus
piemērot nav iespējams.
Lemjot jautājumu par kriminālsoda piemērošanu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš ir vairākkārt sodīta persona, t.sk., trīs reizes par KL 262.
panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, t.i., par analoģiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Minētais liecina par to, ka
apsūdzētais nav izdarījis vēlamus secinājumus, neuzskata likumu ievērošanu par dzīves normu un neciena citu personu tiesības un sabiedrībā
vispārpieņemtās uzvedības normas.
No minētā secināms, ka apsūdzēto no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas nav spējuši atturēt viņam piespriestie kriminālsodi, pēdējās divas reizes
apsūdzētais sodīts ar piespiedu darbu tādēļ, lai aizsargātu sabiedrības drošību, sodītu vainīgo par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un panāktu, lai
notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, tiesas ieskatā, apsūdzētajam ir nosakāms īslaicīgas
brīvības atņemšanas sods.
Tas apstāklis, ka apsūdzētais izdarījis tīšus mazāk smagus noziedzīgus nodarījumus nenozīmē, ka viņš nav radījis maksimālu apdraudējumu visiem
ceļu satiksmes dalībniekiem, jo transportlīdzekļa vadīšana bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām pati par sevi ir prettiesiska un citu satiksmes
dalībnieku apdraudoša rīcība, bet transportlīdzekļa vadīšana atrodoties alkohola ietekmē ir nesavienojamas lietas, jo apdraud satiksmes drošību un tajā
iesaistīto personu veselību, dzīvību un mantiskās intereses.
Tiesas ieskatā, sods par izdarīto apsūdzētajam nosakāms tikai brīvību ierobežojošā veidā, proti, par katru mazāk smagu noziegumu īslaicīgas
brīvības atņemšanas veidā, atzīstot, ka tikai šāds soda veids sasniegs KL 35. panta otrajā daļā paredzēto soda mērķi.
Tiesai nerodas pārliecība, ka ir lietderīgi apsūdzētajam piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu, jo nav argumentu, kas radītu pārliecību, ka
viņš varēs atturēties no turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, jo soda veida izciešanā būtiskākais ir paša notiesātā labā griba.
[15] Nosakot soda bardzību, tiesa ņem vērā, lai tas būtu taisnīguma atjaunojošs, taisnīgs, vispārīgās prevencijas principu, kā arī sabiedriskās
drošības intereses.
Atbilstoši KL 35. panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo
personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas
pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā
gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī
pārkāpēja interesēm (A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds
Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).
[16] Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā soda noteikšanas vispārīgos principus un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un
Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008. gada 1. jūlija lēmuma 15. punktā norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošu
apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot.
Ievērojot to, ka apsūdzētajam katrā noziedzīgajā nodarījumā ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, bet KL 312. pantā paredzētā nozieguma
izdarīšanā - divi atbildību pastiprinoši apstākļi un KL 262. panta pirmajā daļā – viens atbildību pastiprinošs apstāklis, tad tiesa secina, ka apsūdzētajam
par KL 262. panta pirmajā daļā un 312. pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir nosakāms pantu sankcijās paredzētais sods īslaicīgas
brīvības atņemšanas veidā, nosakot to virs vidējā apmēra, ar KL 262. panta pirmajā daļā paredzēto obligāto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas
tiesību atņemšana, nosakot to sankcijas augstākā apmērā, ar mērķi – veicināt apsūdzētā atbildību resocializācijas pasākumu īstenošanā un soda
efektivitātes kritēriju sasniegšanā.
Tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais vairākkārt nav pildījis viņam piespriesto transportlīdzekļa vadīšanas atņemšanas papildsodu un noziedzīgs
nodarījums izdarīts apsūdzētajam esot stiprā alkohola ietekmē – 1,9412% , t.i., gandrīz 2 promiles, tādejādi papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas
tiesību atņemšana - nosakāms KL 262. panta pirmās daļas sankcijas maksimālajā apmērā.
Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā arī apsūdzētā nihilistisko attieksmi pret likuma ievērošanu, proti, to, ka viņš pastāvīgi izdara noziedzīgus
nodarījumus pret satiksmes drošību, kā arī nav pildījis viņam piespriesto sodu – piespiedu darbs, kas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Turklāt
tiesas sēdē apsūdzētais nespēja sniegt objektīvu skaidrojumu, kas attaisno viņa rīcību, un to kādēļ viņam iepriekš piemērotais sods piespiedu darbs nav
izpildīts.
[17] KL 50. panta pirmā daļa nosaka, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, nosaka sodu
atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, savukārt saskaņā ar minētā panta otrās daļas nosacījumiem, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido
noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi
vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.
KL 51. panta pirmā daļa nosaka – ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu
nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.
KL 52. panta septītā daļa nosaka, ka aizstātos sodus pilnībā saskaita.
Ievērojot lietā konstatēto, proti, apsūdzētais jaunu noziedzīgu nodarījumu ir izdarījis 2019. gada 14. jūnijā, proti, pēc Rīgas rajona tiesas 2018.
gada 5. oktobra sprieduma spēkā stāšanās, t.i., 2018. gada 16. oktobra, (ar Rīgas rajona tiesas 2018. gada 5. oktobra spriedumu noteiktais sods
piespiedu darbs ar Rēzeknes tiesas 2020. gada 31. janvāra lēmumu aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu), bet pirms pilnīgas soda izciešanas, tad tiesa
secina, ka apsūdzētajam galīgais sods nosakāms pēc spriedumu kopības ar Rīgas rajona tiesas 2018. gada 5. oktobra spriedumu un Rēzeknes tiesas
2020. gada 31. janvāra lēmumu kriminālprocesā Nr. 11520051318 saskaņā ar KL 51. pantu, piemērojot pilnīgu sodu saskaitīšanas principu, ar mērķi –
lai apsūdzētais turpmāk pildītu likumus un atturētos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
[18] Krimināllietas ietvaros apsūdzētais aizturēts 2019. gada 15. jūnijā plkst.00.10 un atbrīvots 2019. gada 15. jūnijā plkst.17.55 (lietas 16.,
20. lapa).
2020. gada 15. jūnijā apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un papildus drošības līdzeklis – aizliegums
izbraukt no valsts (lietas 25.- 26. lapa).
2020. gada 6. janvārī apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un papildus drošības līdzeklis – aizliegums
izbraukt no valsts grozīts uz apcietinājumu, un izsludināta viņa meklēšana (lietas 97. – 99. lapa).
Faktiski drošības līdzeklis – apcietinājums apsūdzētajam piemērots 2020. gada 12. septembrī (lietas 119. lapa).
KPL 249. panta pirmā daļa nosaka, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies
piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā
grozīšanu vai atcelšanu.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētajam par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir nosakāms brīvības atņemšanas sods, un
uz lietas izskatīšanas brīdi nav mainījies KPL 249. panta pirmajā daļā noteiktais drošības līdzekļa piemērošanas pamats,
turklāt tiesai ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu izvairīties no sprieduma izpildes, tad apsūdzētajam piemērotais
drošības līdzeklis – apcietinājums – līdz sprieduma stāšanās spēkā atstājams negrozīts, tādā veidā nodrošinot sprieduma
izpildi.
[19] Saskaņā ar KL 52. panta ceturto un piekto daļu, apsūdzētajam soda izciešanas laikā ieskaitāms aizturēšanā
pavadītais laiks 2019. gada 15. jūnijā no plkst. 00.10. līdz plkst. 17.55, t.i., vienu dienu, kā arī apcietinājumā pavadīto laiku
no 2020. gada 12. septembra līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
[20] Lietā atrodas informācija par to, ka administratīvā pārkāpuma lietas Nr.PC412520/11520039219 ietvaros 2019.
gada 14. jūnijā tika izņemts transportlīdzeklis Mazda 323, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, un nodots
glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kas pēc Nodrošinājuma valsts aģentūras 2019. gada 18. jūnija izdevuma aprēķinā
Nr.1854 sniegtajām ziņām veido procesuālos izdevumus 166,88 euro apmērā par ar izņemtā transportlīdzekļa nogādāšanu
glabāšanai un glabāšanu saistītiem izdevumiem KPL 367. panta pirmās daļas 7. 1 punkta izpratnē, un ir pamatoti piedzenami
no apsūdzētā KPL 368. panta pirmās daļas kārtībā, tā kā ir konstatējams, ka uz lietas izskatīšanas brīdi šie izdevumi nav
samaksāti (lietas 35. - 36. lapa).
[21] Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīts, ka procesuālos izdevumus veido, t.sk., izdevumi, kas
saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanas veikto pārbaudi 15,65 euro apmērā.
Taču ņemot vērā to, ka ar 2020. gada 2. jūnija grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr.
719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē
narkotisko, vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 10. punkts tika svītrots, šobrīd šo procesuālo izdevumu piedziņai nav
likumīga pamata.
[22] Tiesa, ņemot vērā to, ka aizstāve G. Kazāka kriminālprocesā apsūdzētā aizstāvībai laikā, kad tika lemts
jautājums par apsūdzētajam piemērotā drošības līdzekļa grozīšanu viņa prombūtnē (apcietinājuma piemērošanu), tika
pieaicināts pēc tiesas norīkojuma, aizstāvja piedalīšanās minētā jautājuma izskatīšanā apsūdzētā prombūtnē saskaņā ar KPL
274. panta trešo daļu ir obligāta, atzīst, ka apsūdzētais, ir atbrīvojams no samaksas 40 euro apmērā par aizstāves sniegto
juridisko palīdzību. Tādēļ minētā samaksa par aizstāves sniegto juridisko palīdzību ir sedzama no valsts līdzekļiem.
[23] Tiesā apsūdzētā aizstāvību īstenoja zvērināta advokāte G. Kazāka kurai saskaņā ar KPL 84., 367. pantu un
Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības
apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību”, no valsts līdzekļiem attiecīgi izmaksājami
80 euro, kuru atlīdzināšanas pienākums, atbilstoši KPL 368. panta nosacījumiem, uzliekams apsūdzētajam.
Uz apsūdzēto neattiecas KPL 85. panta nosacījumi par personām, kuras atbrīvojamas no samaksas par aizstāvja
palīdzību, jo lietā nav ziņu, kas apliecina, ka viņa mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju aizstāves palīdzību nodrošināt no
saviem līdzekļiem.
[24] Lietā nav cietušo, nav pieteiktas kaitējuma kompensācijas.
[25] Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem izlemjama saskaņā ar KPL 240. pantu.
Elektronisko dokumentu – DVD-R disku, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – atstāt glabāties pie krimināllietas
materiāliem.
[26] Lietā nav uzlikts arests apsūdzētā mantai, par kuru būtu pieņemams lēmums atbilstoši KPL 366. pantam.
[27] Saskaņā ar KPL 321. 1 panta trešās daļas 1. punkta nosacījumiem, sprieduma rakstveida tulkojumu
nenodrošina, ja notiesājoš s spriedums taisīts lietā, kura pirmās instances tiesā izskatīta, neizdarot pierādījumu pārbaudi.
Saskaņā ar šī paša panta ceturto daļu personām, kurām piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, iespēju
iepazīties ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību, nodrošina attiecīgā ieslodzījuma vieta.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. pantā, un sodīt:
- pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem;
- pēc Krimināllikuma 312. panta īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, pilnībā
saskaitot piespriestos sodus, un sodu /pers. B/ noteikt brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu, 52. panta septīto daļu, noteiktam brīvības atņemšanas sodam pilnībā pievienot
p ē c Rīgas rajona tiesas 2018. gada 5. oktobra sprieduma un Rēzeknes tiesas 2020. gada 31. janvāra lēmuma
kriminālprocesā Nr. 11520051318 neizciesto aizstātā soda daļu – 9 īslaicīgās brīvības atņemšanas dienas, un daļēji
pievienot papildsoda - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – neizciesto daļu 2 gadi, 6 mēneši un 3 dienas, un
galīgo sodu /pers. B/ noteikt – brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem un 9 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības uz 7 gadiem un 6 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto un piekto daļu, /pers. B/ brīvības atņemšanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā
pavadīto laiku 2019. gada 15. jūnijā no plkst. 00.10. līdz plkst. 17.55, t.i., vienu dienu, kā arī aizturēšanā un apcietinājumā
pavadīto laiku no 2020. gada 12. septembra līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Atstāt negrozītu drošības līdzekli - apcietinājumu, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus 166,88 euro apmērā par transportlīdzekļa Mazda 323,
valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nogādāšanu glabāšanai (pārvietošanu) un glabāšanu, nosakot termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Procesuālos izdevumus ieskaitīt: Nodrošinājuma valsts aģentūra reģ. Nr.90009112024, konta
Nr.LV86TREL2140651020000, Valsts kase, kods TRELLV22, mērķis: /pers. B/, personas kods 140183-11438, Mazda
323, HE 3084, un maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Samaksāt no valsts līdzekļiem aizstāvei G. Kazākai 40 euro. /pers. B/ no pienākuma atlīdzināt valsts labā procesuālos
izdevumus, atbrīvot.
Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij 80 euro par aizstāves G. Kazākas veikto darbu kriminālprocesā un tie iemaksājami:
valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis: par
aizstāvja palīdzību kriminālprocesā Nr.11520039219 nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā
stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.
Elektronisko dokumentu – DVD-R disku, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – atstāt glabāties pie
krimināllietas.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Procesa dalībnieki 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveida iesniegt tiesai
lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.
Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas
kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ozoliņa-Kļaviņa