Court convicts defendant for unauthorized cultivation and storage of large quantities of cannabis under Criminal Law.

Lieta Nr.11290047320

Lietas arhīva Nr. K26-0153-22/9

ECLI:LV:REZT:2022:0203.11290047320.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2022.gada 3.februārī

Rēzeknes tiesa,

tiesnesis P.Novičenoks,

piedaloties prokurorei I.Babrei,

aizstāvei V.Lipskai

atklātā tiesas sēdē, videokonferences režīmā, izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma

253.panta otrajā daļā un 256.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada 1.februārim) paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ neatļauti izgatavoja un glabāja narkotiskās vielas bez nolūka tās realizēt lielā ap

mērā. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos. /pers. B/ izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā un nenoskaidrotos apstākļos dzīvoklī Nr.Nr.

, /adrese/, iesēja un izaudzēja sešus marihuānas augus. /pers. B/ zinot, ka kanabisa (marihuānas) augi, kurus viņš izaudzēja, satur narkotiskās vielas,

izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā nogrieza augošos marihuānas augus un dzīvokļa istabā tos izžāvēja. Tādējādi Pers.B neatļauti izgatavoja un ieguva 1

328,4247 g jeb 1,3284247 kg izžāvētas zaļganbrūnas krāsas augu valsts izcelsmes masu, kas satur kanabisa narkotiski aktīvo komponentu -

tetrahidrokanabinolu (THC), un ir izžāvēts kanabiss (marihuāna), 26,2006 g jeb 0,0262006 kg tumši zaļganbrūnas krāsas pulverveida masu, kas satur

kanabisa narkotiski aktīvo komponentu - tetrahidrokanabinolu (THC), un ir izžāvēts un sasmalcināts kanabiss (marihuāna), 2,0549 g jeb 0,0020549 kg

zaļganbrūnas krāsas sapresētu masu, kas satur kanabisa narkotiski aktīvo komponentu - tetrahidrokannabinolu [THC], un ir izžāvēts kanabiss

(marihuāna) un 1,0614 g jeb 0,0010613 kg zaļas un brūnas krāsas augu daļiņu maisījumu, kas ir izžāvēts augu maisījums un satur kanabisu (izžāvētu

marihuānu) jebkurā attiecībā. Izņemtā izžāvētā kanabisa (marihuānas) kopējā masa - 1357,7416 g jeb 1,3577415 kg. Daļu izžāvētās marihuānas -

2,0549 g jeb 0,0020549 kg zaļganbrūnas krāsas sapresētas masas, kas satur kanabisa narkotiski aktīvo komponentu - tetrahidrokannabinolu [THC],

un ir izžāvēts kanabiss (marihuāna), kas bija ietīta papīrā un iepakota polietilēna iepakojumā, un 1,0614 g jeb 0,0010613 kg ar zaļas un brūnas krāsas

augu daļiņu maisījumu pildītu cigareti, kas ir izžāvēts augu maisījums un satur kanabisu (izžāvētu marihuānu) jebkurā attiecībā, kas atradās plastmasas

futlārī, /pers. B/ neatļauti, bez nolūka realizēt, savām vajadzībām glabāja rokas somiņā līdz 2020.gada 28.oktobrim plkst.20.27, kad pie mājas

Nr./adrese/, adrese, Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā tika aizturēts un narkotiskās vielas tika izņemtas. Savukārt daļu

izžāvētas marihuānas - 1 328,4247 g jeb 1,3284247 kg izžāvētas zaļganbrūnas krāsas augu valsts izcelsmes masu, kas satur kanabisa narkotiski aktīvo

komponentu - tetrahidrokanabinolu (TH?), un ir izžāvēts kanabiss (marihuāna) un 26,2006 g jeb 0,0262006 kg tumši zaļganbrūnas krāsas pulverveida

masu, kas satur kanabisa narkotiski aktīvo komponentu - tetrahidrokanabinolu (THC), un ir izžāvēts un sasmalcināts kanabiss (marihuāna), /pers. B/

neatļauti, bez nolūka realizēt, savām vajadzībām glabāja dzīvokļa Nr.Nr. viesistabā, /adrese/, daļu iepakoja vakuuma iepakojumos, kurus glabāja

ledusskapī uz balkona, putekšņu masu, ko ieguva no marihuānas daļas, glabāja plastmasas konteinerā dzīvokļa viesistabā līdz 2020.gada 28.oktobrim,

kad Valsts policijas amatpersonas kratīšanas laikā to atrada un izņēma.

Tādā veidā /pers. B/ neatļauti bez realizācijas nolūka, personīgai lietošanai izgatavoja un glabāja savā rokas somiņā un savā dzīvesvietā dzīvoklī

Nr.Nr., /adrese/, kopumā 1357,7416 g jeb 1,3577415 kg izžāvēta kanabisa (marihuānas), kas saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra

noteikumiem Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” (redakcijā, kas bija spēkā

uz nodarījuma izdarīšanas brīdi) ir pieskaitāma pie aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām (I saraksts), un atbilstoši likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumu “Kritēriji nelikumīgā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī

vielu, kas var tikt izmantotas narkotiskās un psihotropās vielas nelikumīgai izgatavošanai (prekursori), iedalījumu apmēriem” 1357,7416 g jeb 1,3577415

kg izžāvētā kanabisa (marihuānas) daudzums pārsniedz apmērus, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem (likuma redakcijā līdz 2021.gada

31.maijam).

Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja tīšu sevišķi smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta otrajā daļā.

[2] /pers. B/ neatļauti sēja un audzēja narkotiskās vielas saturošus augus. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

No 2020.gada jūlija, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrota laika, līdz 2020.gada 28.oktobrim /pers. B/ nolēma nodarboties ar aizliegtās narkotiskās

vielas - kanabisa (marihuānas) neatļautu sēšanu un audzēšanu dzīvoklī Nr.Nr, /adrese/.

Lai realizētu savu noziedzīgo nodomu, /pers. B/ ieguva un izpētīja informāciju par narkotisko vielu - kanabiss (marihuānas) augu sēšanu, audzēšanu,

izmantojot internētu, iegādājās kaņepju sēklas, teltis (siltumnīcas), elektriskās sildlampas, ventilatorus, gaisa mitrinātājus, mērinstrumentus, filtrus,

mēslojumus un citu aprīkojumu, kas paredzēts kanabisa (marihuānas) audzēšanai. Pēc to saņemšanas /pers. B/ dzīvokļa Nr.Nr viesistabā, /adrese/,

uzstādīja trīs siltumnīcas, aprīkojot tās ar sildlampām, ventilatoriem, gaisa mitrinātājiem, filtriem, puķupodiem un ar citu aprīkojumu.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, ar mērķi izaudzēt narkotiskās vielas saturošus augus, /pers. B/ divās siltumnīcās kopumā iesēja divdesmit

vienu marihuānas sēklu audzēja tās mājas, nodrošinot augšanai labvēlīgus apstākļus - turot augus attiecīgā apgaismojumā, siltumā, tos laistot, ar mērķi

panākt to nogatavošanos.

Nelikumīgi iesētos un audzētos marihuānas augus /pers. B/ neatļauti audzēja līdz 2020.gada 28.oktobrim, kad Valsts policijas amatpersonas

kratīšanas laikā dzīvoklī Nr.Nr., /adrese/, izņēma divdesmit vienu augošu augu, no kuriem atdalīto nežāvēto augu augšējās daļas (lapas, ziedkopas) satur

kanabisa narkotiski aktīvo komponentu - tetrahidrokannabinolu (THC), un ir nežāvēts kanabiss (marihuāna) ar kopējo masu 3840 g jeb 3,840 kg.

Tādā veidā /pers. B/ neatļauti audzēja narkotiskās vielas - kanabisu (marihuānu) saturošus augus, kopumā 3840 g jeb 3,840 kg nežāvēta kanabisa

(marihuānas), kas saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumiem Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām

vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” (redakcijā, kas bija spēkā uz nodarījuma izdarīšanas brīdi) ir pieskaitāms pie aizliegtām sevišķi

bīstamām narkotiskām vielām (I saraksts) un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumu “Kritēriji nelikumīgā

apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā ari vielu, kas var tikt izmantotas narkotiskās un psihotropās vielas nelikumīgai izgatavošanai

(prekursori), iedalījumu apmēriem”, 3840 g jeb 3,840 kg nežāvēta kanabisa (marihuānas) pārsniedz apmērus - 1 kg, sākot ar kuru daudzums atzīstams

par lielu apmēru (likuma redakcijā līdz 2021.gada 31.maijam).

Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja tīšu mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 1.februārim).

Motīvu daļa

[3] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu Krimināllikuma 253.panta otrajā daļā un 256.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2021.gada 1.februārim) paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā, kā arī lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Apsūdzētā aizstāve pievienojās aizstāvamā pieteiktajam lūgumam par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, taču norādīja, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas noteikumiem lietas materiāli ir pārbaudāmi daļā par apsūdzētā personību raksturojošām ziņām.

Valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu atzina par pieļaujamu un norādīja, ka apsūdzētais savu

vainu ir atzinis visā apsūdzības apjomā un lietā savāktie pierādījumi apstiprina apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Apsūdzētajam ir zināma pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība un sekas.

[4] Tiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatē, ka apsūdzētā vainīgums viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā bez paša

apsūdzētā atzīšanās savos paskaidrojumos apstiprinās ar objektīviem lietā savāktajiem pierādījumiem visā /pers. B/ celtās apsūdzības apjomā. Tiesai

nerodas šaubas, par to, ka /pers. B/ ir izdarījis viņam inkriminētos noziedzīgos nodarījumus, t.i., apsūdzībā norādītajos apstākļos neatļauti izgatavoja un

glabāja narkotiskās vielas, bez nolūka tās realizēt, lielā apmērā, kā arī neatļauti sēja un audzēja narkotiskās vielas saturošus augus. Tāpat tiesa atzīst, ka

pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētā noziedzīgās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 253.panta otrajā daļā un 256.panta pirmajā daļā

(likuma redakcijā līdz 2021.gada 1.februārim) paredzētie noziedzīgie nodarījumi. Apsūdzētajam ir izskaidrota un saprotama pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas būtība un Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā paredzētās procesuālās sekas.

Ņemot vērā minēto, tiesa kriminālprocesa iztiesāšanas stadijā atzina, ka apsūdzētā lūgums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu ir apmierināms

un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā var neveikt, bet lietas materiāli ir pārbaudāmi tikai daļā par

apsūdzētā personību raksturojošām ziņām un atbildību ietekmējošiem apstākļiem.

Ņemot vērā to, ka nepastāv strīds starp valsts apsūdzību un apsūdzēto par inkriminētās apsūdzības saturu un faktiskajiem apstākļiem, tiesa atzīst,

ka tiesas spriedumā nav nepieciešams veikt lietā esošo pierādījumu uzskaiti un analīzi, kas attiecas uz lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem un

pierādīšanas priekšmetu.

[5] Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta noteikumiem, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. B/, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, izdarīto

noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Pirmstiesas procesā un tiesas izmeklēšanā par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots: apsūdzētais ir Latvijas Republikas pilsonis, ieguvis vidējo

izglītību, algotu darbu nestrādā, Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē neatrodas, oficiālu ienākumu nav, taču darbojas informāciju tehnoloģiju jomā,

veic darījumus ar kriptovalūtu, neprecējies, bet tuvākajā laikā plāno stāties laulībā ar savu draudzeni, apgādājamo nav, uz viņam inkriminēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas brīdi uzskatāms par iepriekš nesodītu. Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā norādīts, ka /pers. B/ invaliditāte nav

noteikta un viņš spēj veikt fizisku darbu.

[5.1] Vērtējot /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, smagumu, radītās sekas un apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus, tiesa

konstatē šādus apstākļus: Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo un piekto daļu /pers. B/ izdarīja vienu mazāk smagu un vienu sevišķi smagu

noziegumu, kas apdraud vispārējo drošību narkotisko vielu aprites un veselības aizsardzības jomā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā var atzīt

to, ka viņš savu vainu atzina un nožēloja izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais /pers. B/ ir sadarbojies kriminālprocesā, nav apstrīdējis apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus, kā arī

izvēlējies vienkāršotu procesa veidu, tādējādi sekmējot kriminālprocesa ātrāku un efektīvāku virzību un nodrošinot ātrāku krimināltiesisko attiecību

noregulējumu.

[5.2] Ievērojot Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, tiesa atzīst, ka /pers. B/ var

piemērot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, un ir pamats izvēlēties soda veidu no Krimināllikuma 256.panta pirmās daļas sankcijā

paredzētajiem alternatīvajiem, brīvībā izciešamiem soda veidiem. Ņemot vērā to, ka /pers. B/ ir darbspējīgs, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam ir lietderīgi

noteikt sodu sabiedrisko darbu veidā. Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu vai mazāk

smagu noziegumu var piemērot tikai tad, ja ar citu, vieglāku sodu piemērošanu nav iespējams sasniegt soda mērķi. Tiesa uzskata, ka reāla sabiedriskā

darba izpilde var pietiekamā apjomā garantēt Krimināllikuma 35.pantā paredzēto kriminālsoda piemērošanas mērķu sasniegšanu un atturēt /pers. B/ no

analoģisku pārkāpumu un arī citu noziedzīgu darbību izdarīšanas, kā arī pietiekamā apjomā pildīt vispārīgās prevencijas mērķus, t.i., atturēt arī citas

personas no likumā paredzēto aizliegumu neievērošanas. Turklāt ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda piemērošana ir pamatojama ar soda samērīguma

un ekonomiskuma principu un pietiekamā apmērā nodrošina arī apsūdzētā resocializācijas mērķus.

Nosakot /pers. B/ soda mēru par Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tiesa ņem vērā, ka ir

konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi. Šādā situācijā apsūdzētajam var noteikt sodu vidējā likumā

paredzētajā sabiedriskā darba apmērā.

[5.3] Krimināllikuma 253.panta otrās daļas sankcija paredz sodu tikai brīvības atņemšanas veidā uz laiku no trīs līdz desmit gadiem.

Tāpat apsūdzētajam piemērojams papildsods – probācijas uzraudzība –, kas Krimināllikuma 253.panta otrās daļas sankcijā paredzēts kā obligāts.

Izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta otrajā daļā, viņa personību (uzskatāms

par agrāk kriminālnesodītu), kā arī ņemot vērā to, ka ir konstatēts apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību pastiprinoši

apstākļi, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. B/ pamatsods un papildsods – probācijas uzraudzība – par Krimināllikuma 253.panta otrajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu var tikt noteikts minimālā sankcijā paredzētā apmērā.

[5.4] Turklāt noziedzīgā nodarījuma raksturs, kaitīgums un apsūdzētā personības iezīmes tiesai dod pamatu uzskatīt, ka apsūdzētajam sodu var

noteikt nosacīti, jo tiesai rodas pārliecība, ka apsūdzētais, sodu neizciešot reāli, neizdarīs atkārtotus noziedzīgus nodarījumus. Tiesas vērtējumā apsūdzētā

personība neuzrāda izteiktas deviantas uzvedības pazīmes un sabiedrisko bīstamību, kas būtu par pamatu noteikt apsūdzētajam reālu brīvības atņemšanas

sodu. Tiesa uzskata, ka taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums var tikt panākts neizpildot apsūdzētajam sodu reāli.

Kriminālprocesa pamatmērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums, kas ir definēts Kriminālprocesa likuma 1. un 6.pantā.

Kriminālprocesa likuma 1.pants noteic, ka krimināltiesisko attiecību noregulējamam ir jābūt tādam, kas neattaisnoti neiejaucas privātpersonu privātajā

dzīvē. No minētā izriet, ka kriminālprocesā piemērojamajam piespiedu līdzeklim ir jābūt gan samērīgam ar nodarījuma raksturu un radītajām sekām, gan

arī pietiekamam (ekonomiskam), lai sasniegtu soda mērķi – labot vainīgās personas attieksmi pret likuma ievērošanu un atturētu no likumpārkāpumu

izdarīšanas kā pašu vainīgo, tā arī citas personas, kā arī tam jābūt pietiekami efektīvam, lai garantētu sabiedrības drošību un citu personu aizsardzību pret

noziedzīgu darbību izdarīšanu. Citiem vārdiem, reāla brīvības atņemšana ir uzlūkojama kā galējs līdzeklis Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķu

sasniegšanai. Ņemot vērā apsūdzētā personību, attieksmi pret nodarījumu, viņa sadarbību kriminālprocesā, tiesas ieskatā ir pietiekams pamats

secinājumam, ka apsūdzētais /pers. B/ ir pilnībā apzinājies savu darbību kaitīgumu un apsūdzētā nožēla ir vērtējama kā patiesa un vaļsirdīga. Tiesas

ieskatā šādos apstākļos apsūdzētā izolēšana no sabiedrības nav obligāti nepieciešama, bet sabiedrības interešu un tiesību ievērošanas garantēšana

kriminālprocesā ir panākama ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, nosacītu brīvības atņemšanas soda piemērošanu. No Krimināllikuma 55.panta pirmās

daļas satura izriet, ka noziedzīgā nodarījuma smagums un iestājušās kaitīgas sekas ir vērtējamas tikai kā kumulatīvs apstākļu kopums kopsakarā ar

vainīgā personības novērtējumu tiesas gala vērtējumam, vai, reāli neizciešot sodu, vainīgā persona turpmāk nepieļaus likumpārkāpumus. Konkrētajā

gadījumā, novērtējot visus lietā konstatētos apstākļus, tiesa gūst pārliecību, ka /pers. B/, reāli neizciešot sodu, turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs un

viņam var noteikt nosacītu soda izciešanu. Turklāt tiesa nekonstatē Krimināllikuma 55.panta vienpadsmitajā daļā paredzētos nosacītas notiesāšanas

ierobežojumus.

Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā ir secināts, ka /pers. B/ piemīt kritiskās domāšanas trūkums un neprasme kontrolēt savas emocijas

apreibinošo vielu ietekmē. Iepriekš ir izklaidējies kompānijās, lietojis alkoholu. Pēdējos mēnešus pārsvarā uzturas mājās, jūtas diezgan vientuļi. Arī no

savas draudzenes apsūdzētais nesaņem pietiekamu atbalstu, jo viņa, uzzinot par viņam izvirzīto apsūdzību, aizbrauca projām. Pēc apsūdzētā teiktā, viņam

trūkst apkārtējo cilvēku atbalsta. Dienests norādījis: lai veiktu darbu ar /pers. B/ uzvedības korekciju un veicinātu viņa domāšanas, uzvedības, attieksmes

maiņu un atbildības uzņemšanos, attīstītu paškontroli un spēju izvērtēt savu uzvedību riska situācijās, viņam ir lietderīgi noteikt pienākumu – piedalīties

probācijas programmā “Motivācija izmaiņām”, kā arī kriminogēna rakstura problēmu risināšanai jānosaka pienākums – apmeklēt narkologu un ievērot

aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas.

Tiesas ieskatā, pakļaujot apsūdzēto Valsts probācijas dienesta noteiktajiem ierobežojumiem un pienākumiem piedalīties resocializācijas

programmās nosacītas notiesāšanas ietvaros pretstatā viņa ieslodzīšanai, var sasniegt lielākus rezultātus viņa resocializēšanai un pievēršanai sociāli

derīgiem uzvedības modeļiem. Tiesa uzskata, ka /pers. B/ izdarītās prettiesiskās darbības ir saistāmas ar vēl pietiekami nenobriedušu personību un sociālo

vērtību sistēmu, ko zināmā mērā ir ietekmējusi viņa darbošanās informācijas tehnoloģiju jomā un brīvā laika pavadīšana zināma veida virtuālajā realitātē,

kas ir radījis apsūdzētā atrautību no reāliem sociāliem procesiem un dezorientēšanos sociālās vērtībās. Tādējādi tiesa uzskata, ka visefektīvākais līdzeklis

/pers. B/ resociālizācijai un sociālu vērtību attīstīšanai ir viņa pakļaušana probācijas pasākumiem un iekļaušana probācijas programmās.

[5.5] Izlemjot jautājumu par papildsoda – mantas konfiskācija – piemērošanu, tiesa secina, ka šāds papildsods /pers. B/ nav piemērojams, jo

saskaņā ar 2021.gada 5.novembra protokolu par aresta uzlikšanu mantai /pers. B/ nav mantas, kurai varētu uzlikt arestu un kuru varētu pakļaut

konfiskācijai (lietas 103.lapa).

[6] Brīvības atņemšanas soda reālas izpildes gadījumā soda izciešanā /pers. B/ ieskaitāms viņa aizturēšanā pavadītais laiks no 2020.gada

28.oktobra plkst.20.27 līdz 2020.gada 30.oktobra plkst.14.10.

[7] Sprieduma izpildes nodrošināšanai /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – un papildu drošības līdzeklis –

aizliegums izbraukt no valsts – atstājami negrozīti līdz spriedums stājas spēkā.

[8] Saskaņā ar Krimināllikuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietā izņemtie lietiskie pierādījumi – pēc ķīmiskās izpētes atlikušās vielas un

priekšmeti, kā arī marihuānas audzēšanas aprīkojums – pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā ir iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 499., 511., 512., 514. un 520., 527.-530.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

1) atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs)

gadiem ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu;

2) atzīt par vainīgu Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2021.gada 1.februārim) paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un trešās daļas noteikumiem pēc noziedzīgu nodarījumu kopības galīgo sodu /pers. B/ noteikt, pilnīgi

saskaitot noteiktos sodus, – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem, sabiedriskais darbs uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām, ar probācijas

uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 55.panta pirmo un otro daļu, /pers. B/ noteikto brīvības atņemšanas sodu neizpildīt, ja 3 (triju) gadu pārbaudes

laikā viņš neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un

Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Nosacītas notiesāšanas pārbaudes termiņu /pers. B/ skaitīt no šī sprieduma stāšanās spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda reālas izpildes gadījumā soda izciešanā /pers. B/ ieskaitīt aizturēšanas

laiku no 2020.gada 28.oktobra plkst.20.27 līdz 2020.gada 30.oktobra plkst.14.10 (divas dienas).

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu un 155.panta pirmās daļas 1.punktu uzlikt /pers. B/ par pienākumu 10 darbdienu

laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai

dzīvesvietai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu sabiedrisko darbu /pers. B/ izpildīt patstāvīgi uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta piekto daļu papildsodu – probācijas uzraudzība – izpildīt tikai tad, ja /pers. B/ reāli tiek izpildīts brīvības

atņemšanas sods.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – atstāt

negrozītus līdz spriedums stājas spēkā.

Noteikt šādu rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem:

1) pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 1,5 g izžāvētā kanabisa (marihuānas) un 0,5 g izžāvētā augu maisījuma, kas satur kanabisu jebkurā attiecībā,

(atrodas aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.D18-0086889), kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas

seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr.20.-104.LR, no 19.11.2020., pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt;

2) pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 1342 g izžāvētā kanabisa (marihuānas) un pēc izžāvēšanas un ķīmiskās izpētes atlikušie 1190 g kanabisa

(marihuānas) (atrodas iepakojumā ar drošības uzlīmēm Nr.D18-0086936, Nr.D18-0086937), kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes

narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr.20.-109.LR, no 03.12.2020., pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt;

3) metāla kārbiņu, plastmasas trauku, 2 plastmasas bļodas, metāla elektriskos svarus, žurnālus un bukletus, 21 dažāda tilpuma tvertnes ar

minerālmēsliem, 4 plastmasas kannas ar minerālmēsliem, 8 elektriskās lampas, 21 puķu podu ar zemi, 3 lampas ar sildelementiem, 2 elektriskos

ventilatorus, metālisku gaisa filtru, 3 teltis ar metāla konstrukciju, 2 gaisa ventilatorus, 2 gaisa mitrinātājus, gaisa caurules ar filtriem, gaisa ventilatoru ar

filtru, dažādus vadus un pagarinātājus, burtnīcu ar ierakstiem, 2 PH mērītājus un gaisa temperatūras mērītāju, plastikāta karti, kas glabājas Valsts policijas

Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa lietisko pierādījumu glabātavā, pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet procesa dalībnieki 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt

tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilno spriedumu daļā par noteikto sodu vai sakarā ar tiesas pieļautiem procesuālo tiesību normu pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10

dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis P.Novičenoks