Court imposes 10 euro fine for intentional violation of police control restrictions by a released prisoner.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled that the defendant intentionally violated police control restrictions by failing to remain at his residence. Evidence included the defendant's admission, witness statements locating him elsewhere, and prior court orders establishing the restrictions. The court imposed a 10 euro fine, noting the defendant's remorse but finding no aggravating circumstances.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; Krimināllikuma 45. panta; Ministru kabineta noteikumi Nr. 479: Intentional violation of police control restrictions by a released person constitutes an administrative offense punishable by a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:KURT:2018:0725.169031418.1.S
Lieta Nr. 169031418
SPRIEDUMS
Ventspilī 2018. gada 25. jūlijā
Kurzemes rajona tiesa: tiesnese Olga Macpane
izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 177. panta, un
konstatēja
/pers. A/ tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, būdams persona, kurai noteikta policijas kontrole.
2018. gada 21.jūnijā plkst. 00.23 /adrese//pers. A/ neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, līdz ar ko tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, kas
viņam noteikti saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas 2008. gada 29. septembra spriedumu.
Ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvis tiesas sēdē neieradās un tiesā nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu, līdz ar to
lieta tika izskatīta bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ atzina, ka ir pieļāvis policijas kontroles noteikumu pārkāpumu, proti, nav atradies savā
dzīvesvietā protokolā norādītajā laikā.
Izvērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnīgi gan ar viņa paša
savas vainas atzīšanu, gan šādiem lietā esošiem pierādījumiem:
- 2018. gada 2. jūlija administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /protokola numurs/ (lietas 3. lapa), kurā fiksēts pārkāpums un tā izdarīšanas
apstākļi;
- Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektora /pers. B/ un Patruļpolicijas nodaļas
kārtībnieces /pers. C/ uzziņām (lietas 5., 6. lapa), kas pēc būtības satur analoģisku informāciju, proti, ka 2018. gada 21. jūnijā saņemta informācija, ka
plkst. 00.23 /pers. A/, kuram piemērots papildsods - policijas kontrole, atrodas /adrese/ pie spēļu zāles “Fenikss laimētava”, bet neatrodas savā
dzīvesvietā /adrese/, un ierodoties notikuma vietā, sastapti Ventspils pašvaldības policijas darbinieki un /pers. A/;
- /pers. A/ 2018. gada 21. jūnija paskaidrojumu (lietas 8. lapa), kurā atzinis, ka pārkāpis piemērotā papildsoda – policijas kontrole – noteikumus
un izdarīto nožēlojis;
- Kurzemes apgabaltiesas 2008. gada 29. septembra spriedumu un Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2009. gada 14. aprīļa spriedumu (lietas
14.-22., 23.-28. lapa), no kuriem redzams, ka /pers. A/ sodīts ar brīvības atņemšanu un viņam noteikts arī papildsods - policijas kontrole uz 2 gadiem;
- Liepājas cietuma izziņu un paziņojumu (lietas 12., 13. lapa), ar kuriem apstiprinās, ka /pers. A/ no ieslodzījuma vietas pēc soda izciešanas
atbrīvots 2017. gada 2. oktobrī;
- lēmumu par policijas kontroles lietas iekārtošanu (lietas 10. lapa) un lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 11. lapa),
ar kuru notiesātajam no 2017. gada 3. oktobra paredzēti vairāki ierobežojumi, tostarp, aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/ laikā no plkst. 22.00 līdz 6.00,
a r lēmumu /pers. A/ ir iepazīstināts, un viņam izskaidrota lēmuma būtība, kā arī tas, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā var tikt saukts pie
administratīvās atbildības.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu (likuma redakcijā līdz 2015. gada 1. janvārim), policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā
piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem.
Atbilstoši Krimināllikuma pārejas noteikumu 13. punktam un Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24. punktam papildsodu - policijas
kontrole – pēc Krimināllikuma 45. panta izslēgšanas turpina izciest personas, kurām tas piespriests līdz 2014. gada 31. decembrim, un tā īstenošanai
piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 „Papildsoda - policijas kontrole - īstenošanas kārtība”. Tāpat šo pārejas
noteikumu 24. punkta 1) apakšpunkts kā vienu no ierobežojumiem personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, paredz iespēju
piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā.
Tiesa uzskata, ka ar lietā savāktajiem pierādījumiem, kurus nav pamata apšaubīt, ir pierādījies, ka /pers. A/ nepārprotami ir pārkāpis policijas
kontroles ierobežojumus. Lietas izskatīšanas laikā netika gūti tādi pierādījumi, kas liecinātu par to, ka viņš nav tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus
(nepārvarama vara, slimība u.c.). Līdz ar to /pers. A/ rīcībā saskatāms Latvijas APK 177. pantā paredzētais pārkāpums - policijas kontroles noteikumu
tīša pārkāpšana, un par to viņam nosakāms sods.
Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas APK 32. pantam tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, ka tas apdraud noteikto pārvaldes kārtību,
pārkāpēja personību, ka /pers. A/am ir pastāvīga dzīvesvieta, iepriekš administratīvi nav sodīts. Saskaņā ar Latvijas APK 33. panta 1. punktu /pers. A/
atbildību mīkstinošs ir apstāklis, ka viņš vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto, savukārt Latvijas APK 34. pantā paredzētos atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa
nekonstatē.
Izvērtējot visus lietas apstākļus kopumā, tiesa uzskata, ka Latvijas APK 22. pantā noteikto soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus, - var panākt, piemērojot panta sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu – naudas sodu, kas nosakāms, izvērtējot /pers. A/ mantisko
stāvokli.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 272., 274., 275. un 289.16 pantu, tiesa
n o s p r i e d a
/pers. A/ pēc Latvijas APK 177. panta sodīt ar naudas sodu 10 euro (desmit eiro).
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona
tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā – 2018. gada 25. jūlijā.
Tiesnese O.Macpane