Court partially allowed insurance subrogation claim against landlord for water damage and court costs.

Lieta Nr.C30493517

Nr. CA-0467-19/17

ECLI:LV:RAT:2019:0307.C30493517.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 7.martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Gunta Freimane,

tiesnese Iveta Stuberovska,

tiesnese Madara Ābele,

ar tiesas sēdes sekretāri Sintiju Kazaini,

piedaloties prasītājas AAS „Balta” pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas SIA „D.Ē.Pils” pārstāvim /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AAS „Balta” prasībā pret SIA „D.Ē.Pils”, ar trešo persona /pers. D/, par zaudējumu piedziņu sakarā ar SIA

„D.Ē.Pils” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 4.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

AAS „Balta” (turpmāk – prasītāja) 2017.gada 3.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēla prasību pret SIA „D.Ē.Pils” (turpmāk –

atbildētāja) par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi un pamatojums.

Starp prasītāju un /pers. E/ 2015.gada 5.oktobrī tika noslēgts apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja apdrošināja nekustamo īpašumu

/adrese A/, līguma darbības periods - no 2015.gada 17.oktobra līdz 2016.gada 16.oktobrim.

Naktī no 2016.gada 12. uz 13.janvāri sakarā ar bojājumiem iekšējā ūdensapgādes sistēmā no dzīvokļa Nr.6, /adrese/, notika ūdens noplūde.

Minētais dzīvoklis tika apsekots un prasītāja atbilstoši sastādītajai tāmei /pers. E/ izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 2555,35 EUR.

Atbildētāja ir dzīvokļa, no kura notika ūdens noplūde, īpašniece, līdz ar to tai atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantam jāatbild par iekšējām

komunikācijām dzīvoklī, kā arī par notikušās avārijas sekām un zaudējumiem.

Atbildētājai bija pienākums sekot, lai tai piederošajā dzīvoklī komunikācijas un santehnika būtu labā tehniskā kārtībā un ekspluatētas tā, lai

kaimiņiem nenodarītu zaudējumus.

Tādējādi prasītājai, pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, ir tiesības regresa kārtībā celt prasību pret atbildētāju par

zaudējumu izmaksātās summas apmērā piedziņu.

Ar apsaimniekotājas sastādīto aktu konstatēts, ka avārija, kuras dēļ applūdināts apdrošinātais dzīvoklis, notika dzīvoklī Nr.6, /adrese/, līdz ar to

zaudējumiem jāatbild atbildētājai kā šī dzīvokļa īpašniecei.

Prasītāja aicināja atbildētāju zaudējumus atlīdzināt, taču tas nav izdarīts.

Tāpat prasītāja aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus 49,03 EUR par laika posmu no 2016.gada 22.decembra līdz 2017.gada 19.aprīlim.

Tā kā atbildētāja zaudējumus nesamaksāja, tad tai ir pienākums segt arī zaudējumus 103,30 EUR, kas prasītājai radās, administrējot piedziņas

lietu.

Prasības pieteikumā lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 2658,65 EUR, likumiskos procentus 49,03 EUR un tiesāšanās

izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779.pantu un

Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu.

Par prasības pieteikumu saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst šādu iemeslu dēļ.

Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī aplietā dzīvokļa īpašnieks tika informēts par to, ka dzīvoklis Nr.6, /adrese/, kurā iekšējās ūdensapgādes

sistēmas bojājumu rezultātā notika ūdens noplūde, nodots īrnieces /pers. D/ lietošanā. Par šo faktu tika informēta arī apdrošinātāja.

Atbildētāja nevar būt atbildīga par zaudējumiem, jo atbilstoši Civillikuma 1635. un 1779.pantam nav pieļāvusi vainojamu darbību vai bezdarbību.

Tā kā saskaņā ar 2015.gada 2.aprīlī noslēgto īres līgumu dzīvoklis Nr.6 /adrese/ bija nodots īrniecei /pers. D/, tad par prasības pieteikumā

norādītajiem apstākļiem un nodarītajiem zaudējumiem jāatbild īrniecei, kura, iespējams, ir pieļāvusi kādu vainojamu darbību vai bezdarbību.

Prasītāja nav pierādījusi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru, jo īslaicīgas ūdens noplūdes rezultātā tehniski nebija iespējams nodarīt

zaudējumus prasības pieteikumā norādītajā apmērā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 4.jūlija spriedumu prasība apmierināta daļēji. Tiesa nosprieda piedzīt no atbildētājas

par labu prasītājai zaudējumus 2555,35 EUR un tiesas izdevumus 332,53 EUR, kopā 2887,88 EUR; noraidīt prasību daļā par zaudējumu atgūšanas

lietas administrēšanu tiesvedības procesā 103,30 EUR un nokavējuma procentu 49,03 EUR piedziņu; noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no pamatparāda 2555,35 EUR; piedzīt no atbildētājas valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 1,95 EUR.

Spriedums pamatots ar tālāk norādītajiem motīviem.

Starp prasītāju un /pers. E/ 2015.gada 5.oktobrī noslēgts nekustamā īpašuma /adrese A/, apdrošināšanas līgums Nr.570042718, līguma darbības

periods – no 2015.gada 17.oktobra līdz 2016.gada 16.oktobrim.

Prasītājai 2016.gada 14.janvārī tika iesniegts atlīdzības pieteikums par zaudējumiem, kas radušies 2016.gada 13.janvārī /adrese A/, kā zaudējumu

veids norādīts – dzīvokļa saliešana.

Nekustamā īpašuma apsaimniekotāja SIA „/Nosaukums B/” 2016.gada 13.janvārī sastādīja dzīvokļa apsekošanas aktu, savukārt prasītājas

pārstāvis sastādīja bojātā īpašuma apskates protokolu.

Lietā iesniegta īpašuma /adrese A/, atjaunošanas darbu tāme, ko pasūtīja AAS „Balta” un sastādīja /pers. F/, sertifikāts Nr./numurs/.

Ar 2016.gada 15.februāra maksājuma uzdevumu Nr.71191 apstiprinās, ka prasītāja /pers. E/ izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 2555,35 EUR.

Prasītāja 2016.gada 22.novembrī atbildētājai nosūtīja pretenziju, lūdzot samaksāt zaudējumus 2555,35 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Minētā panta astotā daļa nosaka, ka apdrošinātājs ir tiesīgs

izmantot savas tiesības uz regresa prasību pret apdrošināto triju gadu laikā no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas dienas.

Saskaņā ar Civillikuma 1772.pantu jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas

atrāvums.

Augstākās tiesas Senāts norādījis, ka minētās tiesību normas mērķis ir noteikt jau cēlušos zaudējumu veidus. Atbilstoši normas saturam cēlušies

zaudējumi var būt divu veidu - tagadējās mantas samazinājuma un sagaidāmās peļņas atrāvuma veidā. Tagadējās mantas samazinājums rodas gadījumā,

kad ķermeniskai lietai tiek nodarīti bojājumi. Ķermeniskās lietas īpašnieks tā rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu dēļ attiecīgā lieta ir zaudējusi savas

sākotnējās īpašības. Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā

ir noticis esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā (sk. Augstākās

tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-332; 2010.gada 21.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-117).

Zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesību aizskāruma mantisko seku novēršanai un tās mērķis ir nodrošināt pēc iespējas

pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Lai atzītu, ka ir pamats apmierināt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, nepieciešams iegūt pierādījumus, kas apstiprina noteiktu priekšnosacījumu

pastāvēšanu.

Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 2.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-143 norādīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi

pastāv trīs priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no

vainojamības viedokļa; zaudējumu esamība; cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Prasība pamatota ar šādiem pierādījumiem: 2015.gada 5.oktobra nekustamā īpašuma /adrese A/, apdrošināšanas līgums. Prasītājai 2016.gada

14.janvārī iesniegts atlīdzības pieteikums par zaudējumiem /adrese A/, kurā kā zaudējumi norādīts - dzīvokļa saliešana.

Nekustamā īpašuma /adrese/, apsaimniekotāja SIA „/Nosaukums B/” 2016.gada 13.janvārī sastādīja apsekošanas aktu, kurā norādīts, ka naktī no

2016.gada 12.janvāra uz 13.janvāri ap plkst.00.00 nama /adrese A/, trešajā stāvā radušies bojājumi iekšējā ūdensapgādes sistēmā, līdz ar to minētā

dzīvokļa īrniekam klātneesot, notika ūdens noplūde, kas skāra nama otrajā stāvā esošo dzīvokli Nr.1A, nodarot tam bojājumus, to apmēru šī dzīvokļa

īpašnieks konstatēs un noteiks sadarbībā ar dzīvokļa apdrošinātāju.

Apdrošinātājas pārstāvis /pers. H/ sastādīja bojātā īpašuma apskates protokolu, kurā norādīts – virtuve/istaba bojāti grīda (parketa dēlis (ozols))

apmēram 2 m2 (daļēji bojāta (daļēji mainīt), griesti (reģipsis, vate, krāsots) apmēram 3 m2 (daļēji bojāti, daļēji mainīt/krāsot), sienas (tapetes (krāsotas)

apmēram 1,5 m2 (100 % mainīt/krāsot), sienas krāsotas apmēram 2 m2 (daļēji bojātas (daļēji krāsot), uzkāpjot uz parketa grīdas, tā dažās vietās

iespiežas.

Lietā iesniegta īpašuma /adrese A/, atjaunošanas darbu tāme, to pasūtīja AAS „Balta”, sastādīja /pers. F/, sertifikāts Nr./numurs/.

Ar 2016.gada 15.februāra maksājuma uzdevumu Nr.71191 pierādīts, ka prasītāja /pers. E/ izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 2555,35 EUR.

Atbildētāja norādīja, ka dzīvoklis /adrese A/, ir izīrēts /pers. D/, tāpēc zaudējumus nav pamata piedzīt no atbildētājas, jo tā nav vainojama

zaudējumu nodarīšanā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir

atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Atbildētāja kā dzīvokļa īpašniece atbild par iekšējām komunikācijām dzīvoklī, līdz ar to tās pienākums ir atbildēt par avārijas sekām un

zaudējumiem.

Tādējādi atbildētāja kā dzīvokļa īpašniece vainojama dzīvokļa appludināšanā, kas notika 2016.gada 13.janvārī no atbildētājai piederošā dzīvokļa,

appludinot /pers. E/ piederošo dzīvokli, t.i., virtuvi/istabu.

Neskatoties uz atbildētājas iebildumiem, ka prasītājas iesniegtā tāme neatbilst dokumentu noformēšanas noteikumiem, jo tā nav parakstīta, tiesai

nebija pamata uzskatīt, ka tāmē iekļautās ziņas ir nepatiesas, tāmē iekļauti sadārdzināti materiāli vai citas izmaksas, kas neattiecas uz dzīvokļa

appludināšanas seku novēršanu.

Apstākļos, kad atbildētāja lietā nav iesniegusi citu veicamo darbu un materiālu apjomu un tehniskā nolietojuma novērtējumu, prasītājas iesniegto

pierādījumu apšaubīt nav pamata. Dzīvokļa remonta tāmē norādītais veicamo darbu un materiālu apjoms atzīts par atbilstošu apskates protokolā

fiksētajiem bojājumiem.

Lai telpu atjaunotu iepriekšējā stāvoklī, nepietiek ar remontdarbiem tikai noplūdes rezultātā skarto sienu, griestu, grīdas daļu atjaunošanu, jo nav

iespējams homogēni apstrādāt daļu virsmas, neskarot vai nebojājot sienas un griestu daļu, kas robežojas ar bojāto sienas un griestu daļu. Tādējādi atzīts,

ka dzīvokļa īpašumam nodarīto bojājumu novēršanai nepieciešamie izdevumi 2625,35 EUR ir pamatoti. Tā kā prasītāja, izmaksājot apdrošināšanas

atlīdzību, ieturēja pašrisku 70 EUR, tad prasītājai nodarītie zaudējumi ir 2555,35 EUR.

Nepamatoti ir atbildētājas iebildumi, ka tāmē nepareizi iekļauti sadārdzināti materiāli un citas izmaksas, jo atbildētāja nav iesniegusi citus

pierādījumus, kas apstiprinātu faktu, ka dzīvokļa remonta (atjaunošanas) izdevumi un līdz ar to arī zaudējumi ir mazāki nekā aprēķināts.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka nav pamata apšaubīt sastādītos aktus un zaudējumu apmēru, līdz ar to atzina, ka prasītāja zaudējumu apmēru

ir pierādījusi.

Pamatojoties un iepriekš norādītajām likuma normām, atbildētājas pienākums ir atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai radušies tiešā cēloņsakarā ar

atbildētājas rīcību.

Tā kā prasības pamatotība ir pierādīta, tad prasība par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 2555,35 EUR regresa piedziņu no atbildētājas

apmierināta pilnīgi.

Prasītāja lūdza piedzīt likumiskos procentus 49,03 EUR par laika posmu no 2016.gada 22.decembra līdz 2017.gada 19.aprīlim, bet tiesa šo

prasījumu noraidīja.

Tāpat noraidīta prasība daļā par zaudējumu, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu, 103,30 EUR piedziņu.

Par šo spriedumu atbildētāja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 4.jūlija

spriedumu pārsūdz prasības apmierinātajā daļā.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

Tiesa kā pierādījumu zaudējumu apmēram vērtēja prasītājas iesniegto tāmi, taču tā Civilprocesa likuma 110. un 111.panta izpratnē nav atzīstama

par rakstveida pierādījumu, līdz ar to tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 95.pantu par pierādījumu pieļaujamību. Tāmi nav parakstījis tāmētājs, kā arī

tā nav saskaņota ar AAS „Balta”.

Tiesa nav vērtējusi apskates protokolā minēto bojājumu apmēru, jo tas atšķiras no tāmē norādīto veicamo darbu apjoma (kvadratūras), t.i., tāmē

iekļautās pozīcijas pārsniedz dzīvokļa bojājumu apmēru (kvadratūru). Tādējādi tāmē iekļauto darbu un materiālu vērtībai nav cēloniska sakara ar

nekustamā īpašuma /adrese A/, bojājumu. Nav pieļaujama situācija, ka nekustamā īpašuma īpašnieks uz apdrošinātāja rēķina netaisni iedzīvojas un iegūst

naudas līdzekļus dzīvokļa kosmētiskajam remontam.

Apelators nepiekrīt tiesas viedoklim, lai bojāto dzīvokli atjaunotu iepriekšējā stāvoklī, remontdarbus nevar veikt tikai ūdens noplūdē skarto sienu,

griestu un grīdas daļu apmērā. Turklāt prasītāja nav iesniegusi citus pierādījumus (piem., fotogrāfijas), kas apliecinātu dzīvoklim nodarīto bojājumu

apmēru un raksturu, kā arī ļautu izdarīt objektīvus secinājumus par nepieciešamo remontdarbu apjomu nolietajā dzīvoklī.

Nepamatots ir tiesas viedoklis, ka atbildētāja nav iesniegusi citus pierādījumus, kas apstiprinātu aplietā dzīvokļa remonta izdevumus, jo prasītāja

apzināti atbildētāju neinformēja un nepieaicināja nodarīto bojājumu konstatēšanā un novērtēšanā, līdz ar to atbildētāja nevarēja piekļūt dzīvoklim, lai

izdarītu jebkādus secinājumus vai aprēķinus par dzīvokļa bojājumu patieso apmēru un to novēršanai nepieciešamajiem līdzekļiem.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību pārsūdzētajā daļā uzturēja saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatu,

savukārt apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību pārsūdzētajā daļā atzina daļēji, t.i., prasības daļā par zaudējumu 186,39 EUR apmērā piedziņu

saskaņā ar atbildētājas iesniegtās dzīvokļa bojājumu novēršanas tāmes aprēķinu, pārējā daļā prasību neatzina, apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā

norādītajiem argumentiem.

Trešā persona /pers. D/ uz tiesas sēdi neieradās, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā, ko apliecina

pavēstu uzziņa (lietas 108.-110.lapa). Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā paredzētos lietas

izskatīšanas atlikšanas iemeslus, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzina par iespējamu lietu izskatīt bez trešās personas /pers.

D/ klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka

prasība pārsūdzētajā daļā apmierināma daļēji šādu apsvērumu dēļ.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā,

kā lūgts šajā sūdzībā.

Tā kā pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzēts daļā, ar kuru noraidīta prasība daļā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu 103,30

EUR un nokavējuma procentu 49,03 EUR piedziņu, tad spriedums šajā daļā saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta noteikumiem ir stājies likumīgā

spēkā.

Tādējādi apelācijas instances tiesa lietu izskata tikai prasības apmierinātajā daļā, t.i., par zaudējumu 2555,35 EUR un tiesas izdevumu piedziņu.

Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa nosaka, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie

nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts pirmās instances tiesā konstatētais fakts, ka naktī no 2016.gada 12.janvāra uz 13.janvāri atbildētājai piederošajā

dzīvoklī Nr.6, /adrese/, bojājumi iekšējās ūdensapgādes sistēmā izraisīja ūdens noplūdi, līdz ar to tika noliets /pers. E/ piederošais dzīvoklis Nr.1A,

/adrese/.

Tāpat nav apstrīdētas prasītājas tiesības celt regresa prasību, jo prasītāja saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem 2016.gada 15.februārī

/pers. E/ izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un devusi tiem pareizu juridisko

novērtējumu, kā arī objektīvi un vispusīgi novērtējusi pierādījumus, tādējādi pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums, izņemot motīvus,

kas attiecas uz piedzīto zaudējumu apmēru, ir pareizs un pietiekams. Tā kā nav pamata pārvērtēt pirmās instances tiesas secinājumus, tad atbilstoši

Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai.

No apelācijas sūdzības un atbildētāja paskaidrojumiem apelācijas instances tiesas sēdē izriet, ka atbildētāja neapstrīd dzīvokļa noliešanas faktu,

taču nepiekrīt bojātā dzīvokļa remontdarbu izmaksu summai (tāmei), kas nepieciešama, lai nolietais dzīvoklis atgūtu savu iepriekšējo stāvokli.

Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis (Civillikuma 1779.pants). Zaudējumu atlīdzība ir

universāls, vispārēja priekšraksta veidā noteikts tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Zaudējumu atlīdzināšana cietušajam ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis

tiesību aizskāruma mantisko seku novēršanai. Tās mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja

aizskārums nebūtu noticis (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2006, 237.-238.lpp).

Atbilstoši Civillikuma 1772.pantam jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas

atrāvums.

Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis

esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem sakot, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā (sk.

Augstākās tiesas 2008.gada 29.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-332/2008; Augstākās tiesas 2013.gada 6.decembra sprieduma lietā

Nr.SKC-432/2013 11.punktu, Augstākās tiesas 2014.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKC-18 8.punktu).

Zaudējumu pilnīgas atlīdzināšanas pamatuzdevums ir novērst (vismaz minimizēt) cietušā mantisko tiesību aizskāruma radītās negatīvās sekas, kas

izpaužas kā mantas vērtības samazinājums, papildu izdevumi, peļņas (labumu) neiegūšana, vai nu atjaunojot tam piederošās mantas agrāko stāvokli, vai

arī samaksājot atlīdzību par mantisko samazinājumu naudas izteiksmē (sk. Augstākās tiesas Senāta 2016.gada 7.jūnija sprieduma lietā Nr.SKC-

7/2016 9.punktu).

Apelatore, iebilstot pirmās instances tiesas nodibinātajam zaudējumu apmēram, apelācijas sūdzībā norādījusi, ka tiesa nav vērtējusi apskates

protokolā minēto bojājumu apmēru (kvadratūru), kas atšķiras no tāmē norādīto atjaunošanas remontdarbu apjoma, t.i., tāmē iekļauto kvadrātmetru

apjoms pārsniedz dzīvoklī konstatēto bojājumu kvadratūras apmēru, un, lai dzīvokli atjaunotu iepriekšējā stāvoklī, “pietiek tikai ar dzīvoklī bojāto vietu

lokālu labošanu”.

Ar prasītājas 2016.gada 14.janvārī sastādīto bojātā īpašuma apskates protokolu pierādīts, ka dzīvoklī Nr.1A, /adrese/, konstatēti šādi bojājumi:

grīda (parkets (ozols)) 2 m2, griesti (reģipsis/krāsots) 3 m2, sienas (tapetes/krāsotas) 1,5 m2, sienas (krāsotas) 2 m2 (lietas 26.-28.lapa).

No SIA „/Nosaukums A/” 2016.gada 20.janvārī sastādītās tāmes Nr.B-20012016-20 (lietas 29.-30.lapa) izriet, ka par dzīvoklī Nr.1A, /adrese/,

konstatētajiem bojājumiem zaudējumi aprēķināti par lielāku platību (kvadrātmetri), nekā tā norādīta 2016.gada 14.janvāra bojātā īpašuma apskates

protokolā (kvadrātmetri).

Atbildētāja apelācijas instancē iesniedza dzīvokļa Nr.1A, /adrese/, bojājumu novēršanas tāmi (lietas 127.lapa) un tiesas sēdē paskaidroja, ka

dzīvokļa bojājumu novēršanai atbilstoši konstatēto bojājumu apjomam (kvadratūrai) ir nepieciešami 256,39 EUR.

Tāpat atbildētājas pārstāvis norādīja, ka, atrēķinot apdrošināšanas polisē Nr.570042718 (lietas 20.-22.lapa) norādīto pašrisku 70 EUR, prasītājai

par dzīvokļa saliešanu apdrošinātajam bija jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība 186,39 EUR (256,39 EUR - 70 EUR = 186,39 EUR).

Ņemot vērā minēto, atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību pārsūdzētajā daļā atzina daļēji, t.i., par zaudējumu 186,39 EUR apmērā piedziņu.

Kā nepamatots noraidāms apelatores viedoklis, ka nolieto dzīvokli ir iespējams atjaunot, remontdarbus veicot tikai dzīvoklī konstatēto bojājumu

apjomā, jo tādā gadījumā nebūtu iespējams panākt bojātā dzīvokļa iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētājas lietā iesniegto tāmi nevar vērtēt kā pierādījumu zaudējumu apmēra noteikšanai

izskatāmajā lietā, jo tāmē remondarbu izmaksas, veicot matemātisku aprēķinu, t.i., samazinot dzīvoklī bojāto grīdu, griestu un sienu platību (kvadratūru),

norādītas atbilstoši 2016.gada 14.janvārī sastādītajā bojātā īpašuma apskates protokolā minētajam bojājumu apjomam, taču nav ņemta vērā dzīvoklī

konstatēto bojāto sienu, grīdu un griestu atjaunošanas iepriekšējā stāvoklī iespējamība.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija kā nepamatotu noraida apelācijas sūdzībā norādīto, ka bojātā dzīvokļa apskates protokolā konstatēto

bojājumu apmērs atšķiras no prasītājas iesniegtajā tāmē norādīto darbu un materiālu apjoma, jo atbildētāja nav pierādījusi, ka nolietā dzīvokļa iepriekšējā

stāvokļa atjaunošanas remontdarbi iespējami par mazāku kvadratūru un mazākām izmaksām nekā tas norādīts prasītājas iesniegtajā tāmē.

Tomēr, izvērtējusi prasītājas zaudējumu apmēra pamatojumam iesniegto 2016.gada 20.janvārī sastādīto tāmi un tajā norādīto materiālu un darbu

apjomu, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka ne visas tāmē minētās pozīcijas ir pamats attiecināt uz dzīvoklī Nr.6, /adrese/, notikušo ūdens noplūdi.

Tā kā 2016.gada 14.janvāra bojātā īpašuma apskates protokolā nav konstatēts, ka nolietajā dzīvoklī ir bojātas durvis, tad no tāmes izslēdzama

tajā iekļautā pozīcija – durvju nomaiņa (finierētas durvis) par summu 209,86 EUR, kā arī no tāmes izslēdzama pozīcija – palīgmateriāli (no materiāliem)

par summu 53,36 EUR, jo šī pozīcija nav paskaidrota (atšifrēta), līdz ar to nav saprotama.

Šādos konstatētos apstākļos prasība daļā par zaudējumu 263,22 EUR apmērā piedziņu noraidāma kā nepamatota.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība pārsūdzētajā daļā apmierināma daļēji, t.i., no atbildētājas par labu prasītājai

piedzenami zaudējumi kopsummā 2292,13 EUR (2555,35 EUR – 263,22 EUR = 2292,13 EUR).

Nav izšķirošas nozīmes apelācijas sūdzībā norādītajam, ka tiesa nav vērtējusi apstākli, ka prasītājas iesniegto tāmi nav parakstījis tās sastādītājs

/pers. F/, jo tāmi ir saskaņojis un parakstījis AAS „Balta” īpašumu atlīdzību pārvaldes eksperts /pers. N/ (lietas 124.-125.lapa), kas apliecina to, ka

prasītāja tāmi un tajā iekļauto zaudējumu aprēķinu un apmēru ir akceptējusi. Tādējādi nav pamata konstatēt Civilprocesa likuma 95.panta pārkāpumu.

Nav apspriežams apelācijas sūdzības arguments, ka prasītāja apzināti atbildētāju nav informējusi un nav pieaicinājusi dzīvokļa bojājumu

konstatēšanā un novērtēšanā, jo ne Civillikumā, ne likumā „Par apdrošināšanas līgumu” (spēkā līdz 2018.gada 1.jūnijam) nav noteikts, ka prasītājai kā

apdrošinātājai ir pienākums atbildētāju pieaicināt nodarīto bojājumu konstatēšanā.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi un objektīvi ir novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, tikai nepareizi

noteikusi piedzenamo zaudējumu apmēru, savukārt apelācijas sūdzībā norādītie argumenti apstiprinājumu apelācijas instancē nav guvuši.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Prasītāja šajā lietā ir samaksājusi valsts nodevu par prasības pieteikumu 343,05 EUR (lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

3,20 EUR (lietas 9.lapa).

Tā kā prasība apmierināta par kopējo summu 2292,13 EUR (par 86,21 %), tad prasītājas samaksātā valsts nodeva proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram piedzenama no atbildētājas, t.i., no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 298,50 EUR.

Atbildētāja šajā lietā ir samaksājusi valsts nodevu par apelācijas sūdzību 336,85 EUR (lietas 84., 90.lapa). Apelācijas sūdzība apmierināta daļēji,

t.i., prasība apmierināta par kopējo summu 2292,13 EUR (par 10,03 %), līdz ar to no prasītājas atbildētājas labā piedzenami tiesas izdevumi

33,70 EUR.

Kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 4,48 EUR, ko apliecina Tiesu informācijas sistēmas pavēstu uzziņa (lietas 108.-110.lapa),

tādējādi no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,10 EUR, savukārt no prasītājas valsts

ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,18 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

AAS „Balta” prasību pret SIA „D.Ē.Pils” par zaudējumu piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA „D.Ē.Pils”, reģistrācijas Nr.40003778828, par labu AAS „Balta”, reģistrācijas Nr.40003049409, zaudējumus 2292,13 EUR un

tiesas izdevumus 298,50 EUR, kopā 2590,63 EUR.

Piedzīt no SIA „D.Ē.Pils”, reģistrācijas Nr.40003778828, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,10 EUR.

Piedzīt no AAS „Balta”, reģistrācijas Nr.40003049409, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,18 EUR.

Noteikt AAS „Balta” tiesības saņemt no SIA „D.Ē.Pils” par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no

piedzītās pamatsummas 2292,13 EUR.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos

apliecinošs maksājuma dokuments norādītajā termiņā iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts ienākumos samaksājami, norādot šādus maksājuma rekvizītus: saņēmēja – Tiesu administrācija,

nodokļu maksātājas Nr.90001672316; saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods TRELLV22; konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķī

jānorāda dati lietas identificēšanai (juridiskas personas nosaukums, lietas nosaukums, lietas numurs vai tml.).

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas datuma Augstākās tiesas Senātā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 7.martā.

Tiesnese G.Freimane

Tiesnese I.Stuberovska

Tiesnese M.Ābele