Court allows damages claim against debtor in insolvency proceedings for failure to preserve accounting documents.

Lieta Nr. C73339325

Lietas arhīva Nr. C-3393-25/44

ECLI:LV:ZRT:2025:1229.C73339325.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2025. gada 29. decembrī

Zemgales rajona tiesa: tiesnesis Dz.Melbārdis

ar tiesas sēžu sekretāri D.Saviču,

piedaloties maksātnespējas procesa administratoram G.Gailim un atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam

advokātam A.Muceniekam,

videokonferences režīmā izskatīja civillietu maksātnespējīgās /Nosaukums B/ maksātnespējas procesa

administratora Gata Gaiļa prasībā pret /Persona A/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2025. gada 7. februārī Zemgales rajona tiesā prasītājs maksātnespējīgās /Nosaukums B/ maksātnespējas

procesa administrators Gatis Gailis cēlis tiesā prasību pret /Persona A/ par zaudējumu piedziņu, kurā, pamatojoties

uz Civillikuma 1770., 1775., 1779. pantu, Maksātnespējas likuma 72.1 pantu, likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu,

lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam nodarītos zaudējumus 536 915,64 euro.

Prasības pieteikums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Ar Zemgales rajona tiesas 2023. gada 15. decembra spriedumu ir pasludināts maksātnespējīgās

/Nosaukums H/ maksātnespējas process un par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Gatis Gailis.

[1.2] Par parādnieka pārstāvi ir noteikts atbildētājs /Persona A/.

[1.3] Atbildētājs nav nodevis visus administratoram sabiedrības grāmatvedības dokumentus un mantu.

Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai

datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs (atbildētājs).

Neesot grāmatvedības dokumentiem par pēdējiem trīs gadiem pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas,

tiek ietekmēts kreditoru stāvoklis tādā veidā, ka tām esot, administrators var pārbaudīt sabiedrības izpildinstitūcijas

locekļu saimnieciskās darbības likumību un vai katrs atbildētājs ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, atbilstoši

Komerclikuma 169. panta pirmajā daļā noteiktajam, vai atbildētājs ar savu rīcību tieši un apzināti ir vai nav

aizskāris kreditoru kopuma intereses, apzināti novedis sabiedrību līdz maksātnespējai, izsaimniekojis sabiedrības

mantu, vai ļaunprātīgi iedzīvojoties uz sabiedrības rēķina, nodarot kaitējumu kreditoru kopuma interesēm, vai kāds

kreditors nav fiktīvs un nenotiek slepena vienošanās, tāpat skaidri un saprotami varētu konstatēt, kādā valdes

locekļa darba laikā, tad radās katrs parāds un kādā apjomā.

[1.4] Maksātnespējas likuma 73. panta noteiktā kārtībā kreditoru prasījumi ir 536 915,64 euro pamatparāda

apmērā.

[1.5] Atbilstoši Civillikuma 1775. pantam pastāv četri zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumi.

[1.5.1] Sabiedrības grāmatvedības dokumenti, kas ļautu administratoram gūt skaidru priekšstatu par

sabiedrības darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas,

netika nodoti administratoram. Līdz ko, nav iespējams izsecināt sabiedrības mantas stāvokli un darījums, kas

noveda sabiedrību līdz maksātnespējas stāvoklim.

[1.5.2] Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu, katrs atbildētājs ir atbildīgs par sabiedrības

grāmatvedības kārtošanu un saglabāšanu.

[1.5.3] Atbildētāja rīcības rezultātā sabiedrībai nodarīti zaudējumi, Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrā

daļā noteiktā apmērā, t.i., atzīto kreditoru prasījumu pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka

maksātnespējas procesa ietvaros, t.i., 536 915,64 euro apmērā.

[1.5.4] Ņemot vērā, ka atbildētājs ir vienpersoniski atbildīgs par sabiedrības grāmatvedības dokumentu

kārtošanu un saglabāšanu un grāmatvedības dokumenti par pēdējiem trīs gadiem netika nodoti administratoram,

līdz ar to ir konstatējams cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisko rīcību un sabiedrībai nodarītajiem

zaudējumiem.

[2] 2025. gada 31. martā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, tā ir

nepamatota un noraidāma.

Paskaidrojumos par prasību norādīti sekojoši apstākļi.

[2.1] Prasītāja celtā prasība ir absolūti nepamatota un noraidāmu, jo nepastāv nekāds pamats Maksātnespējas

likuma 72.1 panta pirmās daļas piemērošanai.

Administrators tiesai ir sniedzis nepatiesu informāciju par faktisko maksātnespējas procesa gaitu un

notikumiem.

[2.2] Pretēji prasības pieteikumā norādītajam atbildētājs, kā parādnieka pārstāvis, ir nodevis administratoram

visus tā pieprasītos prasītāja grāmatvedības dokumentus.

[2.2.1] Atbildētājs 2024. gada 6. martā personīgi tikās ar administratoru un nodeva viņam visu prasītāja

grāmatvedības dokumentāciju par prasītājas saimniecisko darbību (par 2021., 2022., 2023. gadu). Attiecīgā

grāmatvedības dokumentācija administratoram tika nodota drukātā formātā kopā 9 mapes. No atbildētāja puses tika

sagatavots un parakstīts attiecīgo dokumentu pieņemšanas – nodošanas akts, kuru administrators apsolīja pārbaudīt,

parakstīt no savas puses un atgriezt atpakaļ atbildētājam.

[2.2.2] 2024. gada 31. janvārī pēc administratora pieprasījuma viņam tika nosūtīts gan prasītāja kreditoru un

debitoru saraksts, mantas saraksts un konta pārskati.

[2.3] Administrators līdz pat šim brīdim nav nedz atgriezis atbildētājam 2024. gada 6. marta dokumentu

pieņemšanas – nodošanas aktu, nedz pieprasījis kādus papildus dokumentus, nedz arī sniedzis norādes

(informāciju) par rīcību ar prasītājam piederošo mantu.

[3] Prasītāja maksātnespējas procesa administrators tiesas sēdē uzturēja prasījumu par 535 423,64 euro, jo

kopš pieteikuma iesniegšanas ir segts viena kreditora – darbinieka /Persona B/ – prasījums. Paskaidroja, ka kaut

kādi līgumi nodotajās kastēs ir bijuši, bet tie nav atspoguļojuši patiesu situāciju par kreditoriem. Citu dokumentu,

tostarp darījumu apliecinošas pavadzīmes par pakalpojuma sniegšanu, neesot bijis. Apliecināja, ka mantas saraksts

tika nodots, bet pati manta nav nodota.

Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts prasību neatzina.

Motīvu daļa

[4] Uzklausot tiesas sēdē lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un

novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato

savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu

iebildumu pamatotība.

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka ar Zemgales rajona tiesas 2023. gada 15. decembra spriedumu

civillietā Nr. C73696323 pasludināts /Nosaukums B/ maksātnespējas process un par maksātnespējas procesa

administratoru iecelts Gatis Gailis.

Maksātnespējas likuma 65. panta 8. punkts paredz, ka izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas

pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu

atlīdzību, [..].

Tādējādi lietā nodibināts, ka maksātnespējīgās /Nosaukums B/ administrators šīs maksātnespējīgās

sabiedrības vārdā ir tiesīgs celt tiesā prasību pret atbildētāju par zaudējumu piedziņu.

[6] Prasītājs lūdzis no atbildētāja piedzīt zaudējumus 535 423,64 euro apmērā.

Civillikuma 1770. pants paredz, ka ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības

viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Civillikuma 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis.

Maksātnespējas procesā zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir atgūt līdzekļus, no kuriem varētu apmierināt

kreditoru pieteiktos prasījumus. Prasība pamatota ar Maksātnespējas likuma 72.1 pantu, kas noteic parādnieka

valdes locekļa atbildību par dokumentu nenodošanu.

No Lursoft datu bāzē esošās informācijas par prasītāju (parādnieku) izriet, ka atbildētājs laika periodā no

2016. gada 4. jūlija līdz 2023. gada 18. decembrim ir prasītāja valdes loceklis.

Ar administratora 2023. gada 27. decembra lēmumu Nr. 0380/00600/2023-NOS/MPA atbildētājs ir noteikts

par parādnieka pārstāvi.

No lietā esošā prasītāja kreditoru prasījumu reģistra uz 2025. gada 6. februāri izriet, ka kreditoru galvenais

prasījums kopā ir 536 915,64 euro. Tiesas sēdē administrators paskaidroja, ka kopš pieteikuma iesniegšanas ir segts

kreditora – darbinieka /Persona B/ – prasījums, līdz ar to uz civillietas izskatīšanu pēc būtības galvenais prasījums

ir 535 423,64euro.

No lietā esošā 2023. gada 27. decembra administratora Rīkojuma Nr. 0390/00600/2023-NOS/MPA redzams,

ka administrators uzdevis parādnieka pārstāvim (atbildētājam) nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2024. gada 8.

janvārim ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodot visus parādnieka dokumentus un mantu, t.sk.:

1) statūtus, reģistrācijas apliecību Komercreģistrā, u.c. dokumentus, no dibināšanas brīža;

2) organizatoriskos dokumentus, t. sk. līgumus ar līgumu reģistrācijas reģistru vai žurnālu, sanāksmju

protokolus, no dibināšanas brīža;

3) rīkojuma dokumentus ar to reģistru, t.sk. rīkojumus par personālsastāvu (par personu pieņemšanu darbā,

pārcelšanu citā darbā, atbrīvošanu no darba), no dibināšanas brīža;

4) personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru), no dibināšanas brīža;

5) personāla dokumentus, t.sk. atbrīvoto darbinieku darba līgumus, darba grāmatiņas (ja tās neatrodas pie

attiecīgajiem darbiniekiem), no dibināšanas brīža;

6) izziņu dokumentus, no dibināšanas brīža;

7) pārskatus, gada pārskatus t. sk. nodokļu pārskatus un deklarācijas, no dibināšanas brīža;

8) darbā notikušu nelaimes gadījumu izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus, no

dibināšanas brīža;

9) sarakstes dokumentus ar to reģistru vai reģistrācijas žurnālu, no dibināšanas brīža;

10) grāmatvedības organizācijas dokumentāciju, no 2020. gada decembra (ieskaitot);

11) visus grāmatvedības dokumentus, t. sk. līgumus ar līgumu reģistrācijas reģistru vai žurnālu (ja tie nav

iekļauti pirmajā punktā), pirmdokumentus, uzskaites kartītes un reģistrus, virsgrāmatas – visu saskaņā ar

parādnieka kontu plānu, no 2020. gada (ieskaitot);

12) pavadzīmju vai to numuru reģistru vai analogu uzskaites reģistru, no 2020. gada decembri (ieskaitot);

13) debitoru sarakstu un atsevišķi sagrupētos debitoru parāda apstiprinošus dokumentu oriģinālus ar

noilguma termiņu 3 gadi;

14) kreditoru sarakstu un atsevišķi sagrupētos kreditoru parāda apstiprinošus dokumentu oriģinālus izņemot

VID parādu ar noilguma termiņu 3 gadi;

15) zīmogus un spiedogus;

16) parādnieka visu mantu;

17) sagatavot un iesniegt parādnieka, 2020.-2023. gada pārskatus un ārkārtas bilanci uz maksātnespējas

pieteikuma iesniegšanas dienu., t.i., uz mantas un dokumentu nodošanas brīdi ar visiem bilances atšifrējumiem un

uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju;

18) ņemot vērā to, ka parādnieka maksātnespējas process pasludināts ar tiesas spriedumu, un pārvaldes

institūcijas pienākums iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu u.c. valsts noteikto maksājumu pārskatus un

deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos periodos t.sk. noteikti sagatavot VID EDS sistēmā gada pārskatu un

UIN deklarāciju ar visiem pielikumiem;

19) iesniegt dokumenta apliecinātu kopiju par pamatkapitāla samaksu.

20) konta pārskatus par pēdējiem trīs gadiem par diviem PAYSERA un AS Citadele bankas kontiem.

No lietā esošā 2023. gada 27. decembra administratora Rīkojuma Nr. 0390/00600/2023-NOS/MPA Par

informācijas sniegšanu redzams, ka administrators uzdevis parādnieka pārstāvim (atbildētājam) nekavējoties, bet ne

vēlāk kā līdz 2024. gada 8. janvārim sniegt ziņas par parādnieku, t.sk.:

1) informāciju par sabiedrības darbības veidiem, saimniecisko darbību, struktūrvienībām (t.sk. – vai tās ir

šobrīd likvidētas), filiālēm un to atrašanas vietām;

2) rakstisku paskaidrojumu par apstākļiem, kuri liedza norēķināties ar kreditoriem vai noveduši

komercsabiedrību līdz maksātnespējai (nevis vispārīgi, bet gan konkrēti par kartu kreditoru un parāda

nodibināšanās laiku, secīgi);

3) aprakstīt katru kreditora pozīciju analoģiskā secībā, vienlaikus izskaidrojot, kā radās parāds un kāpēc

maksātnespējas pieteikums netika iesniegts, kad parādījās jau pirmās maksātnespējas pazīmes;

4) bankas kontos (bankas nosaukums un konta numurs obligāti) un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs uz

pieprasījuma saņemšanas brīdi iesniedzot grāmatvedības attaisnojošos dokumentus;

5) kredītiestādēs atvērto kontu izdrukas par periodu no 2020.gada līdz informācijas sniegšanas datumam -

PAYSERA divi konti un AS Citadele viens konts.

6) ziņas, vai bija avansa norēķinu personas, norādot vārdu, uzvārdu, amatu, kādiem iepirkumiem vai

norēķiniem tika piešķirti šai personai un kāda pilnvarojuma apmērā personai bija tiesības būt par norēķinu personu;

7) pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts ar bilances vērtību iesniedzot grāmatvedības

attaisnojošo dokumentu apliecinātas kopijas (rēķinus, līgumus, kases izdevumu orderus, pamatlīdzekļu uzskaites

kartiņas u.c.) uz pieprasījuma saņemšanas brīdi;

8) mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas ir izmantoti par nodrošinājumu finanšu

saistību izpildei (uzrādot finanšu nodrošinājuma dokumentu oriģinālus) uz pieprasījuma saņemšanas brīdi;

9) valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas saraksts;

10) gada pārskatu par pēdējiem trīs gadiem ar visiem pielikumiem un ārkārtas bilanci uz dokumentu

nodošanas brīdi (ja dati sakrīt ar bilances datiem uz pieprasījuma sagatavošanas brīdi, tad var iekļaut minēto,

norādot, ka dati nav mainījusies), sniedzot detalizētu informāciju par visiem aktīvu un pasīvu posteņiem,

paskaidrojot ierakstus tajos;

11) debitoru sarakstu pēc grāmatvedībā esošajiem datiem, norādot debitora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu,

reģistrācijas numuru vai personas kodu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu

(iesniedzot attaisnojošo dokumentu apliecinātas kopijas) uz pieprasījuma saņemšanas brīdi.

12) nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts pēc grāmatvedībā esošajiem datiem, norādot kreditora

nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, reģistrācijas numuru vai personas kodu, adresi, parāda summu, samaksas

termiņu un saistību rašanās pamatu (iesniedzot attaisnojošo dokumentu apliecinātas kopijas) uz pieprasījuma

saņemšanas brīdi.

13) komercsabiedrībā kustamās un nekustamās mantas dokumentu kopijas;

14) visas uzskaitē esošo un bijušo pamatlīdzekļu uzskaites kartītes, to iegādi un realizāciju (norakstīšanu)

apliecinošos dokumentus;

15) detalizētu informāciju par izejvielu un materiālu kustību, norēķinus par prasībām pret personālu par 2019-

2023.gadiem apliecinot ar dokumentiem;

16) detalizētu informāciju par pircēju un pasūtītāju parādiem par 2020., 2021., 2022., 2023. gadu, apliecinot

ar dokumentiem;

17) 2020., 2021., 2022., 2023. gada pārskatus ar pielikumiem;

18) pārskatu vai saimnieciskā darbība ir izbeigta (iemeslu un laiku) vai tiek turpināta;

19) informāciju par noslēgtajiem līgumiem, kuri nav pārtraukti;

20) ziņot par ieinteresētām personām attiecībā un parādnieku, par kurām atzīstamas personas, kas šādā statusā

bijušas pēdējo 3 gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas:

komercpilnvarnieki, persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku, pārvaldes institūciju locekļiem

laulībā, radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

21) citu būtisku informāciju un ziņas, ko parādnieks uzskata par nepieciešamu paziņot administratoram;

22) pārskatu par personām, kuras šobrīd atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar Parādnieku un pamatojošu

dokumentus;

23) ziņas par visām ierosinātajām tiesvedībām un izpildu lietvedībām.

No lietā esošajiem materiāliem redzams, ka administrators Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā vērsies

pie atbildētāja par Parādnieka dokumentācijas un mantas nodošanu administratoram. No lietā esošās 2024. gada 1.

februāra administratora atbildes parādnieka pārstāvim Nr. 0028/00600/2024-NOS/MPA redzams, ka administrators

norādījis, ka parādnieka pārstāvis personiski ir atbildīgs par dokumentu nodošanu. Līdz ar to tā ir parādnieka

pārstāvja atbildība un pienākums. Administratoram nav nekādu saistību vai pienākumu attiecībā par dokumentu

iegūšanu no trešās personas, šajā gadījumā no SIA „MB Finance”. Visi rīkojumi ir nosūtīti parādnieka pārstāvim.

Kā redzams no lietā esošā 2024. gada 6. marta Pieņemšanas-nodošanas akta administrators pieņēma no

atbildētāja parādnieka dokumentus, kas ir norādīti 2024. gada 12. februāra starp atbildētāju un SIA „MB Finance”

parakstītajā pieņemšanas-nodošanas aktā. Pieņemot dokumentus, administrators 2024. gada 6. marta Pieņemšanas-

nodošanas aktā norādījis, ka dokumenti ir nodoti daļēji, administratora rīkojumi nav pilnībā izpildīti, manta nav

nodota un netika veikta inventarizācija.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 72.1 panta pirmajai un otrajai daļai, parādnieka — kapitālsabiedrības

valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek

nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par

parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas un

[..] par parādniekam nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru

prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Kā redzams no lietā esošajiem materiāliem un kā izriet no tiesas sēdē administratora sniegtajiem

paskaidrojumiem, administratoram netika nodoti visi prasītāja grāmatvedības dokumenti un parādnieka manta, kas

ļautu administratoram gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados

pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Atbildētājam kā uzņēmuma vadītājam bija pienākums organizēt grāmatvedības kārtošanu, inventarizācijas

veikšanu, grāmatvedības dokumentu saglabāšanu un attiecīgo pārskatu sagatavošanu (Grāmatvedības likuma 2.

pants, 31. panta pirmā daļa).

Līdz ar to ir konstatējama atbildētāja prettiesiska un neattaisnojama rīcība, prasītājam ir nodarīti zaudējumi,

kā arī pastāv tiešs cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisko rīcību un prasītājam nodarītajiem zaudējumiem.

Proti, atbildētājs, nenododot visus grāmatvedības dokumentus, nav ievērojis normatīvos aktus, tādā veidā radījis

zaudējumus, proti, liedzis administratoram noskaidrot un pārbaudīt parādnieka noslēgtos darījumus,

nepieciešamības gadījumā prasīt to izpildi no otras darījuma puses, kā arī izvērtēt noslēgto darījumu lietderību un

atbilstību parādnieka interesēm.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav pierādījis, ka būtu nodevis visu parādnieka grāmatvedības dokumentāciju,

kā to ir prasījis administrators, tostarp līgumu reģistrācijas reģistru/žurnālu, pirmdokumentus, uzskaites kartītes,

darījumu pavadzīmes un to uzskaites žurnālu, debitoru un kreditoru parādu apstiprinošus dokumentus,

pamatkapitāla samaksas informāciju, tāpat nav nodevis parādnieka mantu un nav sniedzis pieprasītos

paskaidrojumus katru debitora un kreditora darījumu. Attiecīgi tiesa var piekrist administratoram, ka no

iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams secināt par attiecīgo parādnieka debitora parādu atgūšanas iespējām, nav

iespējams objektīvi izvērtēt to, vai visi kreditoru prasījumi ir pamatoti un vai nepastāv pamats celt tiesā prasību par

kāda darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, nav iespējams sastādīt objektīvi pamatotu bilanci, nemaz nerunājot par

mantas pārdošanas organizēšanu, jo tā nemaz nav nodota.

Atbildētājs ir norādījis, ka viņš 2024. gada 6. martā ir it kā esot nodevis visus parādnieka dokumentus deviņās

mapēs, par ko ir sastādīts akts, tāpat ir sūtījis administratoram kreditoru, debitoru un mantas sarakstus, kā arī kontu

parādnieka pārskatus. Tiesa, izvērtējot lietā esošo aktu, ko tika sastādījis pats atbildētājs, konstatē, ka akts nesatur

informāciju par to, ka norādītajās deviņās mapēs būtu visi tie dokumenti, kurus ir pieprasījis administrators un kuru

neesamību ir apliecinājis administrators. Atbildētājs nav pierādījis, ka šajās mapēs tiešām būtu visi pieprasītie

dokumenti. Tiesas ieskatā tieši atbildētājam bija jābūt ieinteresētam sagatavot tieši tādu grāmatvedības nodošanas-

pieņemšanas aktu, kas detalizēti pa pozīcijām atspoguļotu katru atbildētāja nodoto dokumentu. Dokumentu

nodošanas pienākums gulstas tieši uz parādnieka bijušo valdes locekli. Ja tas netiek pildīts vai tiek izpildīts

nepilnīgi, iestājas bijušā valdes locekļa atbildība saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.1 pantu (skat. arī Augstākās

tiesas 2016. gada 7. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-7/2016 (C39072411)).

Tādējādi tiesa konstatē, ka atbildētājs izpildījis administratora rīkojumos konkrēti norādītās prasības, tāpat

atbildētājs nav arī veicis zaudējumu atmaksu, maksājumus apliecinošus dokumentus, kā to noteic Civillikuma

1838. panta pirmā daļa, tiesā nav iesniedzis,

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbildētāja rīcības rezultātā sabiedrībai nodarīti zaudējumi, Maksātnespējas likuma

72.1 panta otrajā daļā noteiktajā apmērā, t.i., atzīto kreditoru prasījumu pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams

segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros, t.i. 535 423,64 euro apmērā.

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts, pamatojoties uz Senāta 2019. gada 12. jūnija

Spriedumu SKC-154/2019 un 2018. gada 20. februāra Rīcības sēdes Lēmumu SKC-554/2018, norādīja, ka prasība

nav pamatota un ir noraidāma.

Atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts nenoliedza faktu, ka dokumenti ir nodoti daļēji, taču iebilda, ka

administrators nav pats rīkojies atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām.

Tiesa jau iepriekš norādīja, ka, neesot visiem nepieciešamajiem dokumentiem, administratoram nav

iespējams izvērtēt kreditoru/debitoru prasījumus tādā veidā, ka tiem esot, tāpat nav iespējams pārbaudīt prasītāja

izpildinstitūcijas locekļu saimnieciskās darbības likumību, proti, vai atbildētājs ir rīkojies kā krietns un rūpīgs

saimnieks, vai atbildētājs ar savu rīcību tieši un apzināti ir vai nav aizskāris kreditoru kopuma intereses, apzināti

novedis prasītāju līdz maksātnespējai, izsaimniekojot prasītāju mantu, vai ļaunprātīgi iedzīvojoties uz prasītāja

rēķina, nodarot kaitējumu kreditoru kopuma interesēm.

Tiesas ieskatā atbildētāja pārstāvja zvērināts advokāta atsaukšanās uz Senāta 2019. gada 12. jūnija Spriedumu

SKC-154/2019 un 2018. gada 20. februāra Rīcības sēdes Lēmumu SKC-554/2018 nav pamatota un šo nolēmumu

atziņas nav piemērojamas šajā lietā. Proti, Senāts izskata lietu un sniedz savu vērtējumu par konkrētas lietas

apstākļiem. Minētās lietas SKC-154/2019 faktiskie apstākļi ir atšķirīgi no izskatāmās lietas faktiskajiem

apstākļiem, Proti, lietā SKC-154/2019 cita starpā norāda, ka administrators ir prasījis piedzīt kā zaudējumus visu

pieteikto kreditoru prasījumu summu, neņemot vērā apstākli, ka daļa dokumentu kreditoru prasījumiem, tostarp,

neapstrīdamu spēkā esošu tiesas spriedumu ir iesniegti. Izskatāmajai lietai ir ir atšķirīgi faktiskie apstākļi, proti, no

iesniegtajiem dokumentiem nevar iegūt priekštatu par kreditoru prasījumu pamatotību un debitoru parādu

atgūstamību, turklāt nav nodota arī manta. Tiesa atkārtoti norāda, ka administrators izskatāmajā lietā bija izdevis

konkrētus rīkojumus par nododamajiem dokumentiem, kuri nav tikuši izpildīti.

[8] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā

rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016. gada 29. janvāra lēmumu lietā Nr.

SKC-1331/2016) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma

195. pantam, būtu aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma

labprātīgās izpildes termiņa beigām.

Lietas dalībniekam, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, pienākas procenti par

pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem (sk.

2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu).

Tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6 % par laika periodu no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

[9] Administrators, ceļot prasību, atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktu.

Ņemot vērā to, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, bija atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos,

secināms, ka tiesas izdevumi nav samaksāti iepriekš.

Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta pirmajai daļai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34. pantam par šādu prasījumu maksājama valsts nodeva 13 550 euro apmērā,

kas atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta pirmajai daļai piedzenama no atbildētāja par labu valstij.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu maksātnespējīgai /Nosaukums B/,

reģistrācijas numurs /Nosaukums A/, zaudējumus 535 423,64euro (pieci simti trīsdesmit pieci tūkstoši četri simti

divdesmit trīs euro un 64 centi) apmērā.

Samaksa veicama kontā Nr. /IBAN B/ /Nosaukums C/.

Noteikt maksātnespējīgai /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs /Nosaukums A/, tiesības saņemt no /Persona

A/, personas kods /Personas kods A/, likumiskos 6 % no 535 423,64euro (pieci simti trīsdesmit pieci tūkstoši četri

simti divdesmit trīs euro un 64 centi) par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, valsts ienākumos valsts nodevu 13 550euro

(trīspadsmit tūkstoši pieci simti piecdesmit euro), kas iemaksājama kontā Nr. LV55TREL1060190911200,

Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr. C73339325.

Noteikt tiesības par labu valstij saņemt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, likumiskos 6 % no

13 550euro (trīspadsmit tūkstoši pieci simti piecdesmit euro) par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa

beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā (Ogrē).

Tiesnesis Dz.Melbārdis

ŠIS DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA

ZĪMOGU