Court allows taxpayer appeal, ordering city to recalculate land tax after property subdivision.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420599110 AA43-0546-13/12

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 15.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Meldere, tiesneses Dz.Amerika un L.Vīnkalna rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Rīgas domes 2010.gada 26.februāra lēmuma Nr.1-43/RD-10-794nd atcelšanu, sakarā ar Rīgas domes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 26.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 10.februāra maksāšanas paziņojumu Nr.PIPN-09-144387-mp/09-143346-AL/05-1 SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – pieteicēja) paziņots nekustamā īpašuma nodoklis (turpmāk – NĪN) 2009.gadam par zemes vienību Rīgā, /ielas nosaukums/ 8, kadastra apzīmējums Nr./kadastra apzīmējums/ (turpmāk – sākotnējā zemes vienība). 2009.gadā sākotnējā zemes vienība sadalīta vairākās zemes vienībās. Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 3.novembra maksāšanas paziņojumu Nr.PIPN-09-172517-mp/09-143346-AL/05-07 (turpmāk

– maksāšanas paziņojums) pieteicējai paziņots NĪN aprēķins par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2009.gada 31.decembrim par zemes vienību Rīgā, /ielas nosaukums/ 12, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, Ls 591,93 apmērā; Rīgā, /ielas nosaukums/ 10 k-1, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, Ls 361,48 apmērā; Rīgā, /ielas nosaukums/ 10, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, Ls 872,20 apmērā; Rīgā, /ielas nosaukums/ 14 k-1, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, Ls 919,75 apmērā; Rīgā, /ielas nosaukums/ 14, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, Ls 1342,42 apmērā; Rīgā, /ielas nosaukums/ 8, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, Ls 1856,76 apmērā, un Rīgā, /ielas nosaukums/ 8 k-2, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, Ls 2,42 apmērā. Sākotnējai zemes vienībai, kurai sadalīšanas rezultātā samazinājusies platība, par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2009.gada 31.decembrim aprēķināts NĪN, samazinot to par Ls 114,10. Nepiekrītot NĪN aprēķinam, pieteicēja to apstrīdēja Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldē. Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 21.decembra lēmumu Nr.PIP-09-6997-ls/05-07/09-143346-AL (turpmāk – Sākotnējais lēmums) maksāšanas paziņojums Nr.2 atstāts negrozīts. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Rīgas domē.

[2] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2010.gada 26.februāra lēmumu Nr.1-43/RD-10-794nd (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[3] 2010.gada 31.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu piemērots NĪN pieauguma ierobežojums pieteicējas nekustamajam īpašumam par 2009.gadu. Pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 30.jūlija lēmumu Nr.PIP-09-4641-ls/0802 no nekustamā īpašuma Rīgā, /ielas nosaukums/ 8 atdalītajiem nekustamajiem īpašumiem noteiktie lietošanas mērķi nav mainījušies. Nekustamā īpašuma sadale, kā arī lietošanas mērķa piešķiršana nav uzskatāma par lietošanas mērķu maiņu, līdz ar to ir piemērojams NĪN pieauguma ierobežojums 25 procentu apmērā saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – Likums) pārejas noteikumu 22.punktu.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Rīgas dome (turpmāk – atbildētāja) pieteikumu neatzīst un uzskata Lēmumu par tiesisku un pamatotu.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 26.oktobra spriedumu pieteikums apmierināts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Lietā nav strīda, ka pēc zemes vienības sadales no jauna izveidotajām zemes vienībām noteiktais lietošanas mērķis nav mainījies un tas ir identisks tam lietošanas mērķim, kāds tas bija pirms zemes vienības sadales. Lietā pastāv strīds par to, vai, sadalot zemes vienību, kurai noteikti vairāki lietošanas mērķi, vairākās zemes vienībās, atdalītajām zemes vienībām, nosakot savstarpēji atšķirīgus lietošanas mērķus, ir piemērojami ierobežojumi, kurus nosaka Likuma pārejas noteikumu 22.punkts. [5.2] Tiesa atzinusi, ka Ministru kabineta noteikumi ir hierarhiski zemāka tiesību norma, kura nevar mainīt likuma normas saturu, bet vienīgi to precizēt un izskaidrot.

Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.495) nevar paplašināt likuma normas ietvarus un paredzēt jaunus ierobežojumus. Vienīgais nosacījums, kas ierobežo pārejas noteikumu 22.punkta piemērošanu, ir fakts, ka nekustamajam īpašumam tiek mainīts lietošanas mērķis, kas konkrētajā gadījumā nav noticis. [5.3] Izskatāmajā gadījumā sākotnējās zemes vienības sadales rezultātā no jauna izveidotajām zemes vienībām nav ticis noteikts atšķirīgs lietošanas mērķis, kāds tas bijis sadalītās zemes vienības ietvaros.

Tiesa, piemērojot privātpersonas tiesību ievērošanas un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principus, lai panāktu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu, atzinusi Likuma pārejas noteikumu 22.punktu par piemērojamu konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ tiesa atzinusi Lēmumu par prettiesisku un atceļamu no tā pieņemšanas dienas. [5.4] Tiesa arī atzinusi, ka attiecībā uz nepamatoti pieprasīto NĪN summas daļu ir piemērojami likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta pirmās daļas noteikumi, kas paredz, ka nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatmaksā atpakaļ nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no tās dienas, kad nodokļu administrācija vai tiesa pieņēmusi lēmumu, ka maksājums piedzīts nepareizi.

Atmaksājamās summas palielina par pusi no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, bet gadījumos, kad nepareizi piedzītās maksājumu summas nav atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielina par šā likuma 29.panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu, aprēķinot to no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 26.oktobra spriedumu atbildētāja iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [6.1] Noteikumi Nr.495 neparedz izņēmuma kārtā piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu tādos gadījumos, kad zemes vienību ar vairākiem lietošanas mērķiem sadala vairākās zemes vienībās, un atdalītajām zemes vienībām nosaka atšķirīgus nekustamā īpašuma lietošanas mērķus. [6.2] Likuma pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums nav piemērojams NĪN aprēķinam par zemes vienību Rīgā, /ielas nosaukums/ 12 k-1, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, jo lietošanas mērķis minētajai zemes vienībai ir mainīts. [6.3] NĪN aprēķins zemes vienībām Rīgā, /ielas nosaukums/ 12, 10 k-1, 10,

14 k-1, 14, 8, 8 k-2 tika veikts kā jauniem, atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem, kas iepriekš nebija pastāvējuši, un līdz ar to tiem nevarēja būt noteikti lietošanas mērķi un aprēķināta kadastrālā vērtība. [6.4] Konkrētajā gadījumā nav iestājušies Noteikumu Nr.495 60.1punkta 3.2.apakšpunktā minētie apstākļi.

[7] Paskaidrojumā par apelācijas sūdzību pieteicēja norādījusi, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un pilnībā noraidāma.

[8] Saskaņā ar APL 304.panta pirmo daļu apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi Lēmumā, pieteikumā, apelācijas sūdzībā un paskaidrojumos par pieteikumu un apelācijas sūdzību norādītos argumentus un lietā esošos materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir apmierināms.

[10] Atbildētāja ir atteikusies piemērot NĪN apmēra pieauguma ierobežojumu, jo sākotnējā zemes vienība 68 592 m2 ir sadalīta, kā arī atbildētājas ieskatā ir mainīti zemesgabala lietošanas mērķi. Savukārt pieteicēja uzskata, ka sākotnējās zemes vienības 68 592 m2 sadalīšana nevar būt šķērslis NĪN apmēra pieauguma ierobežojuma piemērošanai, jo atdalīto zemes vienību lietošanas mērķi atbilst sākotnējai zemes vienībai iepriekš noteiktajiem lietošanas mērķiem.

[11] Likuma (redakcijā, kāda bija spēkā Sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī) 1.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka ar NĪN apliek zemi. Likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka NĪN ir 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Likuma 3.panta trešajā daļā noteikts, ka NĪN aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 6.punktā noteikts, ka kadastra objekts ir nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa. Zemes vienība ir nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums (likuma 1.panta 11.punkts). No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka pieteicējai sākotnēji piederēja nekustamais īpašums ar kadastra Nr./kadastra apzīmējums/, kas sastāvēja no vienas zemes vienības ar tādu pašu kadastra apzīmējumu (nekustamā īpašuma nosaukums /ielas nosaukums/ 8, /ielas nosaukums/ 12 un /ielas nosaukums/ 12-k). Pieteicējai 2009.gada februārī paziņots NĪN 2009.gadam, piemērojot 25% NĪN pieauguma ierobežojumu. Vēlāk minētā zemes vienība sadalīta (no tās atdalītas) vairākās zemes vienībās, izveidojot jaunus nekustamos īpašumus (/ielas nosaukums/ 12, /ielas nosaukums/ 10 k-1, /ielas nosaukums/ 10, /ielas nosaukums/ 14 k-1, /ielas nosaukums/ 14, /ielas nosaukums/ 8, /ielas nosaukums/ 8 k-2), kas katrs sastāvēja no vienas zemes vienības. Sakarā ar minētajām izmaiņām pieteicējai paziņots jauns NĪN par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2009.gada 31.decembrim, aprēķinot NĪN jaunizveidotajām zemes vienībām un pārrēķinot NĪN no sākotnējās zemes vienības atlikušajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr./kadastra apzīmējums/. Lietā ir strīds par to, vai atbildētājai, pārrēķinot NĪN par pieteicējai piederošo zemi, vajadzēja piemērot 25% NĪN pieauguma ierobežojumu.

[12] Likuma pārejas noteikumu 22.punkts noteic, ka pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas NĪN apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25%. Šā likuma pārejas noteikumu 23.punkts noteic, ja 2008., 2009., 2010.gadā ir mainījusies NĪN objekta platība salīdzinājumā ar platību, par kuru NĪN tika aprēķināts iepriekšējā taksācijas gadā, NĪN aprēķina, vadoties no iepriekšējā taksācijas gadā aprēķinātā NĪN apmēra par vienu kvadrātmetru. Noteikumu Nr.495 60.1punkta 3.1.apakšpunktā noteikts, ka nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu piemēro, ja zemes vienībai nav mainīta tās kopējā platība, un kopējās izmaiņas, kas radušās pēc zemes vienības lietošanas mērķu maiņas, nepārsniedz 10 procentus no zemes vienības kopējās platības, bet 60.1punkta 3.2.apakšpunktā noteikts, ka NĪN pieauguma ierobežojumu piemēro, ja zemes vienību ar vienu lietošanas mērķi sadala vairākās zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām nosaka tādu pašu lietošanas mērķi, kāds bija zemes vienībai pirms tās sadalīšanas. No minētajām tiesību normām izriet, ka izmaiņas nekustamā īpašuma objekta platībā, kā arī zemes vienību sadalīšana vispārīgi nav atzīstama par šķērsli NĪN apmēra aprēķināšanai, tostarp, piemērojot NĪN pieauguma ierobežojumu.

[13] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts), interpretējot Likuma pārejas noteikumu 22.punktu, secinājis, ka tas likumā iekļauts ar 2007.gada 8.novembra likumu. Kā norādīts likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” anotācijā (9.Saeimas likumprojekts Nr.466/Lp9, apskatīts www.saeima.lv), normas būtība ir noteikt pārejas periodu Valsts zemes dienesta 2007.gadā aktualizēto kadastrālo vērtību ieviešanai, nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu.

Likumprojekts paredzēja, ka ar 2008.gadu nodokļa likme būs 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa apmērs 2008., 2009. un 2010.gadā pie nemainīga nekustamā īpašuma lietošanas mērķa nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto par vairāk kā 25 procentiem. 22.punkta pamatā ir Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums „Priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa pilnveidošanai, lai novērstu būtisku NĪN sloga palielināšanu iedzīvotājiem” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija protokollēmumu Nr.50 (protokols Nr.37)).

Ziņojumā norādīts, ka, neizdarot grozījumus Likumā pēc nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizācijas, 2008.gadā būtiski pieaugs nodokļa slogs. Tas novēršams gan ar samazinātām likmēm, gan ar nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam (2007.) taksācijas gadam aprēķināto, ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts. Senāts ar faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem līdzīgā lietā norādījis, ka, lasot normu atbilstoši tās mērķim – samazināt nodokļu slogu (NĪN krasu pieaugumu) kadastrālo vērtību strauja pieauguma apstākļos – ir secināms, ka ar normu jābūt aptvertiem visiem nodokļu maksātājiem, kuri turpina lietot nekustamo īpašumu atbilstoši jau iepriekš uzsāktajam lietošanas mērķim.

Respektīvi, likums paredz nevis vispārēju absolūtu NĪN pieauguma ierobežojumu neatkarīgi no tā, vai ir mainījies lietošanas mērķis, bet tikai tiem ar NĪN apliekamajiem īpašumiem, kuru lietošanas mērķis ir palicis nemainīgs. Katrā faktiskajā situācijā līdz ar to ir vērtējams, vai nekustamais īpašums ir saglabājis iepriekšējo lietošanas mērķi. Senāta ieskatā, vispārīgi tas ir iztulkojams tādējādi, ka ir jāvērtē, vai tā pati zeme (kas noteiktos gadījumos ietver arī attiecīgu apbūvi) ir sasaistīta ar to pašu lietošanas mērķi (Senāta 2011.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-1009/2011 10.punkts).

[14] Šajā lietā konstatējams, ka sākotnējā zemes vienība atbilda vairākiem zemes lietošanas mērķiem. Ar atbildētājas 2009.gada 30.jūlija lēmumu Nr.PIP-09- 4641-ls/08-02 šai zemes vienībai noteikti šādi lietošanas mērķi ar piekrītošo zemes platību: 1) Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme (mērķu grupa 07, trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, kods 0702), piekrītošā platība 19 933 m2, 2) Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme (mērķu grupa 07, sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, kods 0703), piekrītošā platība

35 710 m2, 3) Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme (mērķu grupa 07, septiņpadsmit un vairāk stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, kods 0704), piekrītošā platība 3083 m2, 4) Komercdarbības objektu apbūves zeme (mērķu grupa 08, komercdarbības objektu apbūve, kods 0801), piekrītošā platība 8900 m2, 5) Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme (mērķu grupa 12, ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve), piekrītošā platība 966 m2. Uzsākot sākotnējās zemes vienības sadali, atbildētāja ar vairākiem lēmumiem noteica lietošanas mērķus plānotajām zemes vienībām (lietas 67.- 80.lapa). Lēmumos norādīti šādi jauno zemes vienību lietošanas mērķi:

1) zemes vienībai /ielas nosaukums/ 12 6599 m2 platībā noteikts lietošanas mērķis ar kodu 0703, kas ietilpst iepriekš minētajā 2.punktā norādītajā zemes platībā, 2) zemes vienībai /ielas nosaukums/ 10 8900 m2 platībā noteikts lietošanas mērķis ar kodu 0801, kas pēc platības precīzi atbilst iepriekš minētajā 4.punktā norādītajai zemei, 3) zemes vienībai /ielas nosaukums/ 10 k-1 3083 m2 platībā noteikts lietošanas mērķis ar kodu 0704, kas pēc platības precīzi atbilst iepriekš minētajā 3.punktā norādītajai zemei, 4) zemes vienībai /ielas nosaukums/ 8 19 933 m2 platībā noteikts lietošanas mērķis ar kodu 0702, kas pēc platības precīzi atbilst iepriekš minētajā 1.punktā norādītajai zemei, 5) zemes vienībai /ielas nosaukums/ 14 10 963 m2 platībā noteikts lietošanas mērķis ar kodu 0703, kas ietilpst iepriekš minētajā 2.punktā norādītajā zemes platībā, 6) zemes vienībai /ielas nosaukums/ 8 k-2 966 m2 platībā noteikts lietošanas mērķis ar kodu 1201, kas pēc platības precīzi atbilst iepriekš minētajā 5.punktā norādītajai zemei, 7) zemes vienībai /ielas nosaukums/ 14 k-1 7128 m2 platībā noteikts lietošanas mērķis ar kodu 0703, kas ietilpst iepriekš minētajā 2.punktā norādītajā zemes platībā, 8) atlikušajai zemes vienībai /ielas nosaukums/ 12 k-1 11 020 m2 platībā noteikts lietošanas mērķis ar kodu 0703, kas ietilpst iepriekš minētajā 2.punktā norādītajā zemes platībā.

Pārbaudot minētos lēmumus, apgabaltiesa secina, ka jaunajām zemes vienībām noteikti tieši tie paši mērķi, kādiem šīs konkrētās zemes vienības tika izmantotas pirms zemes sadales. Arī no sākotnējās zemes vienības atlikušajai zemes vienībai noteikts tas pats lietošanas mērķis, kurš attiecīgajā daļā tā arī tika izmantots. Citiem vārdiem, sākotnējā zemes vienība faktiski tika sadalīta tādās teritorijās, kas katra atbilda savam lietošanas mērķim. Ja sākotnējā zemes vienība ietvēra vairākus lietošanas mērķus, tad pēc zemes sadalīšanas tika izveidotas vairākas zemes vienības, katra ar savu lietošanas mērķi.

[15] Noteikumu Nr.495 60.1punkta 3.2.apakšpunkts īpaši atrunā gadījumu, kad sadalīšanas rezultātā izveidotām zemes vienībām ir iespējams piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu, acīmredzot atzīstot to par gadījumu, kad nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir uzskatāms par nemainītu. No tā varētu izdarīt secinājumu, ka citos sadalīšanas gadījumos lietošanas mērķis uzskatāms par izmainītu. No juridiskās tehnikas viedokļa Noteikumu Nr.495 normas par Likuma pārejas noteikumu 22.punkta piemērošanu veido tādu normu kopumu, kas izsmeļoši uzskaita gadījumus, kad papildus „skaidram gadījumam” (viens un tas pats nekustamais īpašums nemainītā sastāvā saglabā to pašu lietošanas mērķi) dod iespēju piemērot ierobežojumu arī citiem gadījumiem, kas ir tādi paši pēc būtiskajām pazīmēm, un tādējādi izslēdz ierobežojuma piemērošanu visos citos gadījumos. Taču, piemērojot Ministru kabineta noteikumus, nedrīkst attālināties no likuma normas jēgas un mērķa, noteikumi nedrīkst pēc būtības mainīt likuma normas piemērošanu, nosakot papildu ierobežojumus (Senāta 2011.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-1009/2011 11.punkts). Pamatojoties uz šā sprieduma [14] punktā konstatēto, apgabaltiesa atzīst, ka ne atlikušā, ne atdalīto zemes vienību lietošanas mērķis netika mainīts, un zemes sadale nevarēja būt par pamatu tam, lai nepiemērotu Likuma pārejas noteikumu 22.punktu. Turklāt citās administratīvajās lietās Senāts ir nonācis pie secinājuma, ka nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu var piemērot arī gadījumos, kad sadala zemes vienību ar vairākiem lietošanas mērķiem (sk., piemēram, Senāta 2012.gada 26.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-490 7.punktu).

[16] Savukārt attiecībā uz atlikušo zemes vienību ar kadastra Nr./kadastra numurs/ konstatējams, ka ir mainījusies šīs zemes vienības platība. Jau iepriekš tika atzīts, ka zemes vienības platības izmaiņas nav šķērslis, lai aprēķinātu NĪN, jo atbilstoši Likuma pārejas noteikumu 23.punktam šādā gadījumā NĪN aprēķina, ņemot vērā NĪN par 1 m2 iepriekšējā taksācijas gadā. Savukārt lietošanas mērķis, kā secināts iepriekš, arī šai zemes vienībai nav mainījies.

[17] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir atceļams. Tā kā izskatāmajā gadījumā ir izveidotas jaunas zemes vienības, bet atlikušajai zemes vienībai mainījusies platība, un, tā kā par nekustamo īpašumu ir jāmaksā NĪN, atbildētājai saskaņā ar APL 253.panta sesto daļu ir uzliekams pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, kurā tiktu aprēķināts NĪN, ņemot vērā Likuma pārejas noteikumu 22. un 23.punktu un šajā spriedumā izdarītos secinājumus. Administratīvā apgabaltiesa nesaskata šķēršļus atbildētājai, apsverot, vai zemes sadales rezultātā ir piemērojams NĪN pieauguma ierobežojums, noskaidrot zemes vienību kadastrālo vērtību, kāda tām būtu bijusi iepriekšējā taksācijas periodā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

apmierināt SIA „/Nosaukums/” pieteikumu. Atcelt Rīgas domes 2010.gada 26.februāra lēmumu Nr.1-43/RD-10-794nd ar tā pieņemšanas dienu. Uzlikt pienākumu Rīgas domei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/ par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2009.gada 31.decembrim, ievērojot šajā spriedumā konstatētos faktus un izdarītos secinājumus. Uzlikt pienākumu Rīgas pilsētas pašvaldībai atlīdzināt SIA „/Nosaukums/” samaksāto valsts nodevu Ls 20 (divdesmit lati) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) I.Meldere Tiesneses (paraksts) Dz.Amerika (paraksts) L.Vīnkalna

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Meldere Rīgā 2013.gada 15.maijā