Court dismissed defendant's absence defense and allowed debt collection claim against non-appearing party.
Legislator summary
AI generatedThe court allowed the plaintiff's debt collection claim against a defendant who failed to appear in court. The defendant neither submitted explanations nor attended the hearing, while the plaintiff maintained the claim for unpaid utility fees. The court ruled that proper service was established and the defendant's absence did not justify delaying the trial, leading to a judgment in favor of the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56.1 panta 5. punkts; Civilprocesa likuma 156. panta 1. daļa: Tiesas sēde var notikt bez pušu klātbūtnes, ja tiesas dokumenti pareizi nosūtīti un atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C17146313
Lietas arhīva Nr. C-0498-14/5
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā, 2014. gada 7. februārī
Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese T.Bormane
ar tiesas sēdes sekretāri I.Juhnēviču,
piedaloties prasītāja pilnvarotai pārstāvei /pers. C/
2014. gada 3.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu privatizējamās SIA ,,Jūrmalas namsaimnieks" prasībā pret /pers.
D/ par parāda piedziņu, un tiesa
konstatēja
2013. gada 14. novembrī tiesā saņemts privatizējamās SIA ,,Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk - prasītājs) prasības pieteikums
pret /pers. D/ (turpmāk - atbildētājs) par parāda piedziņu, kas pamatots uz likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12., 35.pantu, un
Civillikuma 1587.-1590.pantu, un, saskaņā ar kuru prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam komunālo un
apsaimniekošanas maksājumu parādu Ls 1688,56 apmērā par laika periodu no 2009. gada 1. decembra līdz 2013. gada 3 1
.oktobrim; atzīt prasītāja tiesības saņemt procentus 6% apmērā no piedzenamā pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildes dienai
(izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu un piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus ar
tiesvedību saistītos izdevumus.
Atbildētājs paskaidrojumus vai iebildumus par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem tiesā nav iesniedzis.
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem apstākļiem, lūdza to apmierināt.
Papildus paskaidroja, ka līdz tiesas sēdes dienai atbildētājs parādu nav samaksājis, nav sazinājies ar prasītāju, lai risinātu jautājumu
par parāda samaksu.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies.
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona nav
tiesai norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai
šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Tiesas pavēste atbildētajam nosūtīta 2013. gada 19.decembrī ierakstīta pasta sūtījuma uz prasības pieteikumā norādīto adresi,
kas ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta. Papildus adrese deklarācijā nav norādīta, kā ari atbildētājs nav tiesai norādījis citu adresi
saziņai ar tiesu. Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1pantu ir uzskatāms, ka atbildētājam par tiesas sēdi ir paziņots.
Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210. pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē.
Tā ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās
iemeslus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 pantu tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, jo tā nekonstatē
Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Tiesa, noklausoties prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus un pārbaudot rakstveida pierādījumus, uzskata
prasību par pamatotu un apmierināmu.
Lietā noskaidrots, ka atbildētājs ir nekustamā īpašuma/adrese/, Jūrmalā īpašnieks un tur arī deklarējis savu dzīvesvietu (1.1.20-
21; 29).
Bez tam lietas materiāliem pievienots 1996.gada 26.septembra starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais Dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas parauglīgums (1.1.22-24), kur cita starpā norādīti arī dzīvokļa īpašnieka pienākumi un tiesības,
kā arī maksājumu kārtība. Minēto līgumu atbildētājs ir parakstījis, līdz ar to uzskatāms, ka viņa ir piekritusi līgumā norādītajam un
apņemas to pildīt.
Lietas izskatīšanas gaitā konstatēts, ka maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu tika noteikta saskaņā
ar 2005.gada 22.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.135 ,,Kārtība kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu
un apsaimniekošanu.”, 2008.gada 9.decembra MK noteikumiem Nr.1013 ,,Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā
mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un 2008.gada 9.decembra MK noteikumiem Nr.1014
,,Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu”. Atbildētājam maksājumi jāveic saskaņā ar piestādīto rēķinu.
Laika periodā no 2009.gada 1.decembra līdz 2013.gada 31.oktobrim atbildētājs savus maksājumus veica neregulāri, un vairāk
kā trīs mēnešus neveica maksājumus par apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, lai gan prasītājs ir veicis atbildētājam
piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu, par ko ir izveidojies parāds Ls
1688,56 apmērā.
Ar parāda aprēķinu lietā pierādīts, ka atbildētājs maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un
komunālo pakalpojumu piegādi proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam maksājis neregulāri. Līdz tiesas dienai atbildētājs nav veicis
darbības savu parādsaistību samazināšanai, kā rezultātā līdz 2013.gada 31.oktobrim izveidojās, prasītāja norādītais parāds - Ls
1688,56 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Civillikuma 1588.pants noteic, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras puses piekrišanas pat arī tad, kad tā pamatota
ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu un šī tiesība pāriet uz viņu
mantiniekiem, izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda
darbība, kurā ir nozīme paša saistītā sevišķām personiskām spējām un attiecībām.
Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu, visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, bet atbilstoši likuma 12.pantam - dzīvokļa īpašnieks sedz
nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī
zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem
pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai
izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītajā norādīto atbildētajā parada summas apmēru, jo atbildētājs pret to pamatotus iebildumus
nav sniedzis, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts
jāpierāda, kas to apgalvo.
Saskaņa ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierada tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav
apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav ieradies uz tiesas
sēdi, no kā secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Saskaņā ar Civilprocesa līkuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, atzīst prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei/izsoles dienai/ saņemt procentus, minot tā apmēru.
Līdz ar to, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu par tiesībām saņemt 6 procentus no piedzenamā pamatparāda, par laiku
līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses
visus tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva - EUR 330,87 (Ls 232,54) un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi - EUR 4,70 (Ls 3,30), kopā EUR 335,57 (Ls 235,87).
Bez tam no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - starpība, kuru nav sedzis prasītājs,
samaksājot par tiesas pavēsti un dokumentu nosūtīšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam - EUR 0,54
(Ls 0,38) apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu,
atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 43.panta pirmās daļas
10.punktu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-193, 194., 199., 204.1., 208., 208.1.pantu, tiesa
nosprieda
privatizējamās SIA ,,Jūrmalas namsaimnieks” prasību - apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu privatizējamai SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, reģ.Nr.40003426429, komunālo un
apsaimniekošanas parādu par laika periodu 2009.gada 1.decembra līdz 2013.gada 31.oktobrim EUR 2402,60 (Ls 1688,56) apmērā
un tiesāšanās izdevumus, EUR 335,57 (Ls 235,87) apmērā, kopā EUR 2738,17 (divi tūkstoši septiņi simti trīsdesmit astoņi eiro
17 eiro centi) (Ls 1924,40).
Atzīt privatizējamai SIA „Jūrmalas namsaimnieks” tiesības, saņemt no /pers. D/, /personas kods/, procentus - 6% (seši procenti)
apmērā no parāda summas ((EUR 2402,60 (Ls 1688,56)), par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad
procenti sasniedz pamatparāda summu.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,54 (nulle eiro 54 eiro
centi) (Ls 0,38).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR/adrese/. ar PVN apliekamās
personas reģ.Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22. konta Nr. LV51TREL2190458019000.
Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499 un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada
7.februara spriedumu lietā Nr.C17146313; Nr.C-0498-14/05. Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu
samaksu iesniedzams Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma
pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.
Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Jūrmalas pilsētas tiesai
pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese T.Bormane