Court dismisses administrative penalty for failing to appear after police summons due to lack of valid justification.

Lietvedības Nr. 1-0502-19/27

ECLI:LV:RVPT:2019:0829.130050219.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 29.augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna

ar tiesas sēžu sekretāri L.Beļkus un tulci – O.Mitrofanovu,

piedaloties /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/ (turpmāk - /pers.

B/), saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2panta.

Aprakstošā daļa

2019.gada 12.jūlijā plkst.15.45 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors S.Ļebedevs

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC384075 (turpmāk – Protokols) par to, ka /pers. B/ 2019.gada 30.aprīlī plkst.10.00 bez

attaisnojoša iemesla neizpildīja kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgās

prasības, proti, pēc izrakstīts pavēstes, bez attaisnojoša iemesla neieradās paskaidrojumu sniegšanai Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldē

(turpmāk – RPP CP), Rīgā, Hanzas ielā 7.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk– Latvijas APK) 175.2pantā.

Atbilstoši LAPK 289.16panta pirmajai daļai, šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot

spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu administratīvā pārkāpuma lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

/pers. B/ tiesas sēdē paskaidroja, ka nesaņēma pavēstes, kuras tika nosūtītas uz deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/, jo tur faktiski nedzīvo.

Turklāt pasts regulāri pazūd, pēc kā turpmāk tiek atrasts uz ielas. Aptuveni kopš 2019.gada 20.aprīļa mēnesi slimoja saistībā ar spēcīgu infekcijas

slimību, no mājas izgāja tikai dēļ ārsta apmeklējuma un dzimšanas dienā. Saistībā ar nepieciešamību 2019.gada 30.aprīlī plkst.10.00 ierasties,

paskaidrojumu sniegšanai, RPP CP, Rīgā, Hanzas ielā 7, saņēma vairākkārtējus zvanus no policijas iestādes amatpersonām, kā rezultātā informēja, ka

2019.gada 30.aprīlī plkst.10.00 ierasties nevarēs, lūdza pārcelt ierašanās laiku uz 2019.gada 30.aprīli pēc pkst.15.00. Inspektors norādīja, ka /pers. B/

par konkrētu laiku tiks informēts turpmāk, taču ar /pers. B/ no policijas iestādes tā arī neviens nesazinājās. Pie apstākļiem, ja /pers. B/ telefons ir izslēgts,

turpmāk tiek saņemtas izziņas par saņemtajiem telefonu zvaniem. Šajā konkrētajā gadījumā izziņas par saņemtajiem zvaniem no RPP CP telefonu

numuriem, kas /pers. B/ bija zināmi, netika saņemtas. Kā personību raksturojošas ziņas norādīja, ka: faktiskā dzīvesvietas adrese ir /adrese A/; nestrādā;

pēdējā gada laikā administratīvi sodīts nav; iepriekš vienmēr ir atsaucies uz izmeklēšanas iestāžu aicinājumiem ierasties klātienē vai iesniegt pieprasītos

dokumentus.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus to kopumā un savstarpējā saistībā, noklausījusies /pers. B/ tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka

administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama sekojošu apstākļu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. LAPK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt, atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka lietā, cita starpā, ir atrodami sekojoši rakstveida pierādījumi:

1. Protokols;

2. RPP CP Administratīvās grupas vecākā inspektora N.Jansona 2019.gada 12.aprīļa ziņojums, ar kuru, cita starpā, informē, ka /pers. B/

nosūta atkārtotu uzaicinājumu 2019.gada 30.aprīlī ierasties RPP CP sniegt liecību saistībā ar RP CPP uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību

pēc Latvijas APK 167.panta;

3. RPP CP priekšnieka p.i. E.Rudzīša 2019.gada 16.aprīļa uzaicinājums Nr.7-5/RPCR-19-1990ap, adresēts /pers. B/, ar kuru, cita starpā,

informē, ka 2019.gada 15.februārī RPP CP uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība Nr.RPCR-19-997-AL par Latvijas APK 167.pantā

minēto pārkāpumu, kur /pers. B/ īpašumā esošajās telpās /adrese B/-n.k.V, Rīgā (turpmāk - telpas), tika skaļi atskaņota mūzika, tādējādi

traucējot apkārtējos iedzīvotājus. Ņemot vērā minēto, /pers. B/ tiek uzaicināts, kā telpu īpašnieks, 2019.gada 30.aprīlī plkst.10.00 ierasties RPP

CP, Hanzas ielā 7, Rīgā, 204.kabinetā, pie vecākā inspektora N.Jansona, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, informācijas sniegšanai par

telpu izmantošanu nakts laikā no 2019.gada 14.februāra līdz 2019.gada 15.februārīm. Gadījumā, ja attaisnojošu iemeslu dēļ īpašnieks nevar

ierasties norādītajā laikā, viņš tiek lūgts sazināties ar RPP CP darbiniekiem pa tālruni 67181751 vai 28677616 un saskaņot abpusēji izdevīgu

ierašanās laiku, vai līdz 2019.gada 30.aprīlim rakstiski minēto informāciju iesniegt RPP CP. Papildus /pers. B/ tiek informēts par administratīvo

atbildību, kas var iestāties saskaņā ar Latvijas APK 175.2pantu;

4. RPP CP Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas vecākā inspektora O.Šavlo 2019.gada 15.maija ziņojuma kopija, kurā, cita starpā,

norādīts, ka, lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietvedību, /pers. B/ tika uzaicināts 2019.gada 30.aprīlī ierasties pārvaldē, sniegt informāciju

par telpu izmantošanu nakts laikā no 2019.gada 14.februāra līdz 2019.gada 15.februārim. /pers. B/ telefoniski, izmantojot telefona numurus

/numurs/, /numurs/, sazinājās ar vecāko inspektoru N.Jansonu un informēja, ka nevar ierasties norādītajā laikā un palūdza sazināties vēlāk, lai

saskaņotu abpusēji izdevīgu ierašanās laiku. O.Šavlo vairākkārtīgi mēģināja sazināties ar /pers. B/, savukārt persona uz telefona zvaniem

neatbildēja;

5. RPP CP Administratīvās grupas vecākā inspektora N.Jansona 2019.gada 22.maija ziņojuma kopija un 2019.gada 12.jūnija ziņojums,

kuros, cita starpā, saistībā ar /pers. B/ nosūtīto uzaicinājumu 2019.gada 30.aprīlī plkst.10.00 ierasties RPP CP, Hanzas ielā 7, Rīgā, informācijas

sniegšanai par telpu izmantošanu nakts laikā no 2019.gada 14.februāra līdz 2019.gada 15.februārīm, norāda, ka /pers. B/ telefoniski, zvanot no

telefona numura /numurs/, sazinājās ar N.Jansonu un paskaidroja, ka nav Latvijā, lūdza sazināties nākamajā nedēļā un sarunāt ierašanās laiku.

Informē, ka /pers. B/ vairākkārt tika zvanīts, lai norunātu ierašanās laiku RPP CP, tomēr persona uz telefona zvaniem neatbildēja;

6. /pers. B/ paskaidrojums, kurā norāda, ka bija saņēmis paziņojumu no policijas par nepieciešamību 2019.gada 30.aprīlī ierasties pašvaldības

policijā pēc adreses Hanzas iela 7, Rīga. Aprīļa mēnesī saslima un tāpēc policijā neieradās. Piezvanīja policijas darbinieks un pateica, ka nozīmēs

jaunu vizītes laiku, tomēr turpmāk telefona zvanus no viņa nesaņēma, arī pats par to vairs neinteresējās. Neuzskata sevi par vainīgu, jo policijā

neieradās apstākļu sakritības, nevis savas vainas dēļ.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies /pers. B/ tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka /pers.

B/ darbībās nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredzēts Latvijas APK 175.2pantā.

Latvijas APK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par

kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis (skat., spriedumu lietā SKA 571/2006, spriedumu lietā SKA-199/2007,

spriedumu lietā Nr.S – 252/2008), ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā.

Proti, jākonstatē Latvijas APK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un

subjektīvā puse.

Senāta ieskatā, ir jāpārbauda vai konkrētajā gadījumā pastāv visas Latvijas APK 175. 2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma pazīmes

personas saukšanai pie administratīvās atbildības, vai ir konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Tiesa norāda, ka, ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošajām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā (personas darbībās)

nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Kā izriet no Latvijas APK 175. 2panta, administratīvā atbildība personai iestājas, ja tā savlaicīgi neizpilda kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas

funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgas prasības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma protokols attiecībā pret /pers. B/ sastādīts par to, ka /pers. B/ bez attaisnojoša iemesla 2019.gada

30.aprīlī plkst.10:00, pēc viņam nosūtītās pavēstes, neieradās RPP CP.

Tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka /pers. B/ bija zināma viņam izvirzītā prasība – 2019.gada 30.aprīlī plkst.10.00 ierasties RPP CP, Hanzas

ielā 7, Rīgā, informācijas sniegšanai par telpu /adrese B/-n.k.V, Rīgā, izmantošanu nakts laikā no 2019.gada 14.februāra līdz 2019.gada 15.februārīm.

Tāpat ar lietas materiāliem - RPP CP Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas vecākā inspektora O.Šavlo 2019.gada 15.maija ziņojumu, RPP

CP Administratīvās grupas vecākā inspektora N.Jansona 2019.gada 22.maija ziņojumu, 2019.gada 12.jūnija ziņojumu, /pers. B/ rakstveida

paskaidrojumu un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem ir nodibināts fakts, ka /pers. B/ RPP CP tika informējis par to, ka 2019.gada 30.aprīlī

plkst.10.00 ierasties nevarēs, kā arī, ka starp /pers. B/ un RPP CP amatpersonu tika panākta vienošanās par to, ka abpusēji ērts ierašanās laiks,

sazinoties telefoniski, tiks saskaņots turpmāk.

Bez tam, tiesa konstatē, ka /pers. B/, RPP CP inspektors O.Šavlo un N.Jansons ir snieguši savstarpēji pretrunīgas ziņas saistībā ar to, vai /pers. B/

turpmāk tika zvanīts, nolūkā saskaņot ierašanās laiku, informācijas sniegšanai.

Proti, /pers. B/, pretēji RPP CP inspektora O.Šavlo un N.Jansona ziņojumos norādītajam, ka /pers. B/ vairākkārt tika zvanīts, lai norunātu

ierašanās laiku RPP CP, bet /pers. B/ uz telefona zvaniem neatbildēja, apgalvo, ka telefona zvanus saistībā ar ierašanās nepieciešamību RPP CP saņēmis

netika, līdz ar ko policijā paskaidrojumu sniegšanai neieradās, tomēr tiesa atzīst, ka šim apstāklim konkrētajā gadījumā tiesiskas nozīmes Latvijas APK

175.2panta sastāvu veidojošo pazīmju izvērtēšanā un noteikšanā nav.

No Protokolā norādītā izriet, ka konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošā pazīme - objektīvā puse ir “/pers. B/

2019.gada 30.aprīlī plkst.10.00 /../, pēc ierakstīts pavēstes, bez attaisnojoša iemesla neieradās RPP CP, Rīgā, Hanzas ielā 7, paskaidrojumu sniegšanai.”

Saskaņā ar Latvijas APK 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 239.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz,

ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ neierašanās RPP CP 2019.gada 30.aprīlī plkst.10.00, pirms nozīmētā laika, atbilstoši RPP CP priekšnieka p.i. E.Rudzīša

2019.gada 16.aprīļa uzaicinājumā Nr.7-5/RPCR-19-1990ap norādītajam – “Gadījumā, ja attaisnojošu iemeslu dēļ īpašnieks nevar ierasties norādītajā

laikā, viņš tiek lūgts sazināties ar RPP CP darbiniekiem pa tālruni 67181751 vai 28677616 un saskaņot abpusēji izdevīgu ierašanās laiku /../”, telefoniski

sazinoties un informējot par neierašanos un tās iemesliem (atrašanās ārpus Latvijas Republikas robežām, saslimšana), izrādot vēlmi sazināties saistībā ar

cita ierašanās laika nozīmēšanu, nevar tikt vērtēta kā neierašanās bez attaisnojoša iemesla, kā rezultātā konkrētajā gadījumā nav konstatējama

administratīvā pārkāpuma objektīvā puse.

Līdz ar ko tiesa secina, ka, nekonstatējot visas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes, /pers. B/ rīcība nevar tikt vērtēta, kā valsts

institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīga neizpildīšana Latvijas APK 175.2panta izpratnē.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Latvijas APK 239.panta pirmās daļas 1.punktu, lietvedība šajā administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 7., 175.2, 213., 239.panta 1.punktu, 243.- 244., 268.1, 274., 275., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18pantiem, tiesa

nosprieda

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2panta.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 29.augustā.

Tiesnese B.Horuna