Court dismisses bankruptcy petition due to repeated filing on same debts without material change in circumstances.

Lietas arhīva Nr. C-3630-22/18

ECLI:LV:RVPT:2022:0125.C30363022.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2022.gada 25.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane,

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 8, civillietu /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumā par fiziskās personas /pers. A/ (/pers. A/)

maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Aprakstošā daļa

2022.gada 17.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts /pers. A/ (/pers. A/) pieteikums par fiziskas personas /pers. A/ (/pers.

A/) (turpmāk tekstā – Parādnieks) maksātnespējas procesu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2022.gada 19.janvāra lēmumu pieteikums pieņemts un ievesta civillieta.

Pieteikumā norādīts, ka Parādnieks atkārtoti piesaku savu fiziskas personas maksātnespēju, pamatojoties uz zemāk minēto. Parādnieka

iepriekšējais maksātnespējas process Latvijā tika pasludināts 14.02.2020., bet tas tika izbeigts 27.10.2020., nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru.

Par administratora un tiesas rīcību Parādnieka pirmā maksātnespējas procesa laikā Parādnieks ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ar to gan

Parādnieks nevēlas pārskatīt Parādnieka iepriekšējā maksātnespējas procesa iznākumu, vienkārši vēlas, lai tiktu konstatēts pieļautais cilvēktiesību

pārkāpums no Latvijas Republikas puses.

Parādnieka saistības ir radušās no Parādnieka uzņēmējdarbības. Vairāk kā 10 gadus atpakaļ Parādnieks vēlējies attīstīt savu uzņēmējdarbību, no

kredītiestādēm personiski aizņēmies naudu, lai to ieguldītu uzņēmējdarbībā un gūtu peļņu. Diemžēl ieguldījumu atdeve nebija tāda, kā cerēts. Radās

grūtības segt kredītu ikmēneša maksājumus un nodokļu maksājumus. Sāka krāties nokavējuma un līgumsodu procenti, līdz bija skaidrs, ka Parādnieka

savas dzīves laikā, pat ļoti optimistiski skatoties uz saviem iespējamajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības, Parādniekam nebūs reāli iespējams

pilnībā norēķināties ar saviem kreditoriem.

Parādnieks noteiktajā termiņā nav izpildījis šādas savas saistības un tām izpildes termiņš ir iestājies: kreditors - Saksijas-Anhaltes federālā zemes

(Dessau-Rosslau) Finanšu pārvalde, saistības apmērs – 1057,00 EUR; kreditors - Bankhaus Max Flessa KG, saistības apmērs – 20060,00 EUR;

kreditors - Oberbank AG, saistības apmērs – 93887,58 EUR; kreditors - Thuringer Aufbaubank, saistības apmērs – 251363,19 EUR; kreditors -

Barclays Bank Plc., saistības apmērs – 2259,30 EUR, kopā 368627,01 EUR.

Parādniekam nav saistību, kurām izpildes termiņš iestāsies gada laikā. Parādniekam nav saistību, kuru izpildes termiņš iestāsies atbilstoši

Maksātnespējas likuma 134.panta trešajai daļai.

Parādniekam šobrīd nav tādas mantas, kuru atsavinot, Parādnieks varētu kaut daļēji segt Parādnieka kreditoru prasījumus. Parādnieka vienīgā

manta uz šo brīdi sastāv no Parādnieka saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības, kas 2020.gadā bija 10596,45 EUR. Rezultāti par

2021.gadu būs zināmi pēc ienākumu deklarācijas par 2021.gadu iesniegšanas 2022.gada pavasarī.

Parādnieka maksātnespējas procesam ir piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija regulas (ES) Nr.2015/848 par

maksātnespējas procedūrām (turpmāk – regula 2015/848) noteikumi – Parādnieks ir Itālijas pilsonis, Parādnieka kreditori ir Vācijas rezidenti, bet

Parādnieka dzīves un uzņēmējdarbības vieta, kā arī ienākumu gūšanas vieta ir Latvijā.

Parādnieka galveno interešu centrs ir Latvijā, jo Parādnieks Latvijā regulāri pārvalda savas intereses un trešās personas var to noskaidrot.

Tā kā Parādnieks Latvijā veic neatkarīgu darījumdarbību jau kopš 2019.gada janvāra – Parādnieks ir pašnodarbināta persona, saimnieciskās

darbības veicējs – saskaņā ar Regulas 2015/848 noteikumiem ir prezumējams, ka Parādnieka galveno interešu centrs ir Latvijā – Parādnieka gadījumā

nav piemērojams Regulas 2015/848 3.panta 1.punkta 3.rindkopā minētais trīs mēnešu “aizdomu periods”.

Parādnieks pārcēlies uz dzīvi Latvijā 2019.gada janvārī. Pielikumā pievienotajā izdrukā no Fizisko personu reģistra ir redzamas visas parādnieka

vēsturiskās deklarētās dzīvesvietas. Visas dzīvesvietas Latvijā Parādnieks ir izmantojis uz īres līguma pamata. Esošajā adresē Parādnieks ir deklarējos

19.11.2020., tas ir, jau vairāk kā pirms gada. Dati par Parādnieka deklarēto dzīvesvietu ir ierakstīti Latvijas Fizisko personu reģistrā, bet Vācijā

iedzīvotāja reģistrāciju Parādnieks ir pārtraucis jau kopš 05.11.2018. Par savu pārcelšanos Parādnieks ir informējis savus kreditorus. Tas nozīmē, ka ir

pamats uzskatīt, ka Parādnieka ārvalstu kreditori un trešās personas var noskaidrot, ka Parādnieks regulāri pārvalda savas intereses Latvijā. To parāda

arī tas, ka Parādniekam adresētajā sarakstē ārvalstu subjekti paziņojumus un dokumentus sūta uz Parādnieka adresi Latvijā.

Valsts ieņēmumu dienesta izziņā ir norādīts, ka Parādnieks reģistrēts kā nodokļu maksātājs Latvijas Republikā jau kopš 21.01.2019., kā

saimnieciskās darbības veicējs no 25.01.2019. Minētais un Parādnieka norēķinu kontu pārskati pierāda, ka Parādnieks dzīvo un strādā Latvijā, gūst

ienākumus, maksā nodokļus – Parādniekam ir reāla ekonomiska saikne ar Latvijas Republiku. Tas skaidri parāda, ka Parādnieka galveno interešu centrs

ir Latvijā.

No pievienotajiem norēķinu kontu pārskatiem ir skaidri redzams, ka Parādnieks uzturas Latvijā – regulāri veic pirkumus, maksā par dzīvokļa īri,

komunālajiem pakalpojumiem, tas ir, tas pilnīgi neapgāžami pierāda, ka Parādniekam ir reāla ekonomiska saikne ar Latviju un Parādnieka galveno

interešu centrs ir Latvijā.

Augstāk minētais skaidri pierāda, ka Parādnieks ir pārvācies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Šeit Parādniekam ir ienākumu avots, dzīvesvieta,

Parādnieks šeit ikdienā uzturas. Parādniekam nekur citur vairs nav ne mantas, ne ienākuma avota, ne arī savas dzīves vietas. Līdz ar to ir secināms, ka

Parādnieka galveno interešu centrs saskaņā ar regulas Nr.2015/848 3.panta 1.punkta pirmo un trešo rindkopu atrodas Latvijā, un tādēļ sākotnējā

maksātnespējas procedūra ir uzsākama Latvijā.

Tā kā Parādniekam nav ne tādu naudas līdzekļu, ne kustamas vai nekustamas mantas, ar kuras palīdzību Parādnieks varētu segt savas saistības,

izpildās Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīme – Parādniekam nav iespēju

nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš un šīs parādsaistības pārsniedz 5000 EUR.

Parādnieks izpilda Maksātnespējas likuma 127.panta pirmajā daļā un 129.panta otrajā daļā noteiktos fiziskās personas maksātnespējas procesa

piemērošanas priekšnoteikumus – kā parāda pievienotās Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas, pēdējos 6

mēnešus Parādnieks ir nodokļu maksātājs Latvijā. Kā redzams pēc pievienotajiem maksājuma uzdevumiem, Parādnieks veicis depozīta iemaksu

Maksātnespējas administrācijas kontā Valsts kasē administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu (1000 EUR) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.27panta otro daļu tiesai ir pienākums pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja tā konstatē, ka

parādniekam ir maksātnespējas procesa pazīme un pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros

dzēstas saistības, un iesniedzējs ir samaksājis valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu un fiziskās personas

maksātnespējas procesa depozītu. Tā kā pievienotie dokumenti skaidri pierāda, ka Parādniekam ir maksātnespējas pazīme, Maksātnespējas reģistrā nav

ierakstu, ka Parādniekam jelkad būtu bijis pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, kā arī Parādnieks ir

samaksājis valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu, ir

acīmredzams, ka Parādniekam ir pasludināms fiziskās personas maksātnespējas process.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 127.panta pirmo daļu, 129.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu,

Civilprocesa likuma 363.27panta otro daļu, kā arī regulas Nr.2015/848 3.panta 1.punkta pirmo un trešo rindkopu, lūdz ierosināt maksātnespējas lietu,

pasludināt Parādnieka fiziskas personas maksātnespējas procesu un noteikt, ka tiek uzsākta sākotnējā maksātnespējas procedūra Regulas Nr.2015/848

izpratnē.

Motīvu daļa

Izvērtējusi pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums ir noraidāms.

Civillikuma 1pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 1.pantu likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams,

maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5.panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura

mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav

pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punktu fiziskās personas maksātnespējas procesā vispārējie principi tiek piemēroti šādi - labticības

princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu,

lai netaisnīgi iedzīvotos.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka, ieviešot fiziskās personas maksātnespējas procesu, godprātīgām fiziskām personām, kas ekonomisku vai sociālu

apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota “otrā” iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu saimniecisko darbību.

Ievērojot to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir veicināt fiziskās personas maksātspējas atjaunošanu un vienlaikus pēc iespējas

pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, parādnieks var tikt atbrīvots no atlikušajām parādsaistībām tikai tad, ja tas godprātīgi

pildījis Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2016.gada 28.septembra sprieduma lietā Nr.2016-01-01

11.1. un 11.2.punktu).

Parādnieks savam maksātnespējas procesa pieteikumam pievienojis kreditora, Bankhaus Max Flessa KG 23.11.2017. paziņojumu par saistībām,

Amtsgericht Coburg (Koburgas pimās instances tiesas) paziņojumu par saistībām pret kreditoru - Oberbank AG, kreditora, Barclays Bank Plc

21.08.2018. paziņojumu par saistībām, Amtsgericht Aschersleben (Ašerslēbenes pirmās instances tiesas) paziņojumu par saistībām pret kreditoru -

Thuringer Aufbaubank, Saksijas-Anhaltes federālā zemes (Dessau-Rosslau) Finanšu pārvaldes 30.10.2018. paziņojumu par saistībām, kuri 2018.gadā

nosūtīti Parādniekam uz adresi Vācijā.

Parādnieks pievienojis 30.10.2020. paziņojumus šiem pieciem kreditoriem par savu jauno adresi un lūgumu nosūtīt informāciju par kreditoru

prasības aktuālo summu. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka minētie paziņojumi kreditoriem ir nosūtīti.

Parādnieks norādījis, ka Parādniekam 2020.gada 14.februārī ir bijis pasludināts maksātnespējas process un 2020.gada 27.oktobrī tas ir izbeigts,

neatbrīvojot Parādnieku no atlikušajām saistībām.

No Tiesu informatīvās sistēmas redzams, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 27.oktobra lēmumu lietā Nr.C29221320

apstiprināta Parādnieka bankrota procedūras pabeigšana, nepiemērojot Parādniekam saistību dzēšanas procedūru un izbeidzot maksātnespējas procesu.

Lēmums stājies spēkā un nav noprotestēts.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 27.oktobra lēmumu lietā Nr.C29221320 konstatēts, ka Parādnieks nav pildījis

Maksātnespējas likumā noteiktos parādnieka pienākumus un nav sniedzis patiesu informāciju, kas atspoguļo viņa finanšu darījumus, lai nodrošinātu

efektīvu maksātnespējas procesa norisi un neradītu šaubas par parādnieka godprātību.

Šajā lēmumā tiesa secinājusi, ka Parādnieks rīkojies pretēji Regulas Nr.2015/848 mērķim un pārvietojis galveno interešu centru, lai iegūtu noteiktas

priekšrocības uz kreditoru rēķina, būtiski kaitējot to interesēm, kuru darījumi ir notikuši pirms pārcelšanās.

Kā arī šajā lēmumā tiesa atzinusi, ka pastāv Maksātnespējas likuma 153. pantā noteiktie saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi,

jo parādnieks ir nodarījis zaudējumus kreditoriem, pārceļot galveno interešu centru, lai iegūtu noteiktas priekšrocības uz kreditoru rēķina, būtiski kaitējot

to interesēm. Tiesa atzinusi, ka parādnieks nav sniedzis patiesu informāciju par savu finansiālo stāvokli.

No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 4.februāra sprieduma lietā Nr.C23221320, kas ir stājies spēkā un nav noprotestēts,

izriet, ka 2020.gadā Parādnieks savā maksātnespējas procesa pieteikumā norādījis deviņus kreditorus, kuriem septiņi kreditori ir Vācijas rezidenti, viens

– Itālijas un viens – Šveices rezidents, un kopējo parādsaistību apmēru 658282,27 EUR.

No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 27.oktobra lēmuma lietā Nr.C29221320 izriet, ka Parādniekam ir vēl četri citi kreditori.

Šajā maksātnespējas procesa pieteikumā Parādnieks norādījis piecus kreditors, kuri ir Vācijas rezidenti, ar kopējo parādsaistību apmēru –

368627,01 EUR.

No Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumam pievienotās Valsts ieņēmumu dienesta 16.12.2021. izziņas Nr.P004-35/8.16.4/192631

izriet, ka saskaņā ar personas sniegtajām gada ienākumu deklarācijā Parādnieks 2020.gadā guvis ienākumus 10596,45 EUR apmērā, un no Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļas 09.12.2021. izziņas Nr. izriet, ka Parādnieka ienākumi 2020.gadā bijuši 12620,62

EUR un 2021.gadā - 5771,89 EUR, kas kopā 2020. un 2021.gadā sastāda 18392,51 EUR.

No minētā secināms, ka Parādniekam parādsaistības no 658282,27 EUR 2020.gada februārī ir samazinājušās par 289655,26 EUR līdz

368627,01 EUR apmērā 2022.gada janvārī, t.i., par 44% no saistību apmēra, kuru Parādnieks norādījis 2020.gada februārī.

Parādnieks, 2022.gada 17.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedzot savas fiziskas personas maksātnespējas procesa

pieteikumu nav norādījis uz jauniem apstākļiem, kuri ir mainījušies kopš Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 4.februāra sprieduma lietā

Nr.C23221320.

Kā izriet no lietas materiāliem, Parādnieks, lai panāktu sev labvēlīgāku tiesvedību citā vispārējās jurisdikcijas tiesā Latvijā, 2020.gada 19.novembrī

deklarējis savu dzīves vietu /adrese/, t.i. pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 27.oktobra lēmuma pieņemšanas lietā

Nr.C29221320, ar kuru izbeigts Parādnieka maksātnespējas process, neatbrīvojot Parādnieku no nesegtajām saistībām, kas apstiprina Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 27.oktobra lēmumā secināto par Parādnieka dzīves vietas maiņu un galvenā interešu centra pārvietošanu, lai

iegūtu noteiktas priekšrocības uz kreditoru rēķina, būtiski kaitējot to interesēm, kuru darījumi ir notikuši pirms pārcelšanās.

Tā kā viens no maksātnespējas procesa mērķiem ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus, tad nav šaubu, ka kreditoru interesēs ir

realizēt parādniekam piederošo mantu uzsāktā maksātnespējas procesa ietvaros. Fiziskās personas maksātnespējas procesam jānodrošina, ka

godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisko vai sociālo apstākļu dēļ kļuvušas maksātnespējīgas, tiek dota "otrā iespēja" uzsākt atbildīgu un

maksātspējīgu dzīvi. Norādāms, ka likumdevējs kā saistību dzēšanas procedūras ierobežojumus paredzējis apstākļus, kas norāda uz parādnieka ne

labticību pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa vai tā laikā (Maksātnespējas administrācijas skaidrojumi un atziņas 2017.01​2017.06.).

Regulas Nr.2015/848 preambulas 5.apsvērumā norādīts, ka pareizas iekšējā tirgus darbības labad ir jāizvairās no pušu stimulēšanas pārvietot

aktīvus vai tiesvedību no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt labvēlīgāku tiesisko statusu, kaitējot kreditoru kopuma interesēm (labvēlīgākās tiesas

izvēle).

Atbilstoši Civillikuma 1. pantam ne tikai tiesības izlietojamas, bet arī pienākumi pildāmi labā ticībā. Proti, minētais pants pieprasa, lai civiltiesisko

attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un ņemtu vērā pretējās puses intereses. Tas palīdz novērst gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības

izmanto un pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, rīkodamies pēc likuma vai tiesiska darījuma burta, pretēji

īstajiem mērķiem. Tāpēc saskaņā ar labas ticības principu personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja

izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgākām. Šajā gadījumā tiesisku

aizsardzību bauda otra puse, kuras intereses tiek atzītas par pamatotām un aizsargājamām. (Jurista vārds, 03.12.2002. Nr.24 (257)).

Tiesa konstatē, ka Parādnieks, iesniedzot savu maksātnespējas procesa pieteikumu, apzināti sniedzis nepatiesu informāciju par savu mantisko

stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus, kas atzīstams par acīmredzamu Maksātnespējas likuma 6.panta 3. un 8.pkt. nostiprināto principu -

parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm, kā arī procesā iesaistītajām personām savas tiesības

jāizmanto un pienākumi jāpilda labā ticībā, pārkāpumu.

Tiesa apšauba Parādnieka spēju ar divu gadu ienākumiem 18392,51 EUR apmērā divu gadu laikā dzēst saistības pret kreditoriem 289655,26

EUR apmērā, kas gandrīz sešpadsmit reizes pārsniedz Parādnieka ienākumus, kā arī tiesai nav iesniegti pierādījumi par šo saistību dzēšanu likumīgā ceļā.

Līdz ar to secināms, ka Parādniekam ir pietiekami naudas līdzekļi, kuri nav noradīti Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumā, lai spētu divu

gadu laikā dzēst saistības pret kreditoriem 289655,26 EUR apmērā.

Lai arī Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumā norādīts, ka Parādnieks formāli atbilst Maksātnespējas likuma 129.panta prasībām, tiesa

secina, ka formāla atbilstība likuma burta prasībām vēl nav pietiekama, lai tiesa atzītu par pamatotu pasludināt Parādnieka maksātnespējas procesu,

Parādnieka rīcībai jābūt atbilstošām likuma prasībām – Parādniekam godprātīgi jānorāda informāciju par savu mantisko stāvokli, neslēpjot savus patiesos

ienākumus.

Tiesa, izskatot Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu, ņem vērā judikatūrā atzīto, ka, lai arī nedz Maksātnespējas likumā, nedz

Civilprocesa likumā tieši nav noteikts aizliegums vērsties tiesā ar atkārtotu maksātnespējas procesa pieteikumu par saistībām, par kurām tiesa jau ir

lēmusi, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru, tas tomēr nenozīmē, ka parādnieks pieteikumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu ir tiesīgs

iesniegt atkārtoti, lai gan jautājuma izlemšanai būtiski faktiskie vai tiesiskie apstākļi nav mainījušies.

Parādnieka maksātnespējas process nav piemērojams arī tādā gadījumā, kad ar pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu persona

vēršas tiesā sakarā ar tām pašām saistībām, par kurām jau iepriekš ir izlemts, ka tās nav dzēšamas parādnieka negodprātīgas rīcības dēļ. Uz atkārtota

pieteikuma pamata ierosinātais maksātnespējas process iepriekš minēto apsvērumu dēļ ir jāpārtrauc. (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2018.gada 26.janvāra lēmums lietā Nr.C68310217, SPC-2/2018).

Parādnieka atkārtoti iesniegtajā maksātnespējas procesa pieteikuma gadījumā tiesa konstatē Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2018.gada 26.janvāra lēmumā lietā Nr.C68310217, SPC-2/2018 norādītos apstākļus – Parādnieks vērsies tiesā ar tām pašām

parādsaistībām, par kurām jau lemts lietā Nr.C23221320, kuras netika dzēstas Parādnieka negodprātīgas rīcības dēļ, kā arī Parādnieka maksātnespējas

procesa pieteikumā nav norādīts, ka Parādniekam būtiski mainījušies apstākļi, kas ir par pamatu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tiesā,

līdz ar ko tiesa atzīst, Parādnieks nebija tiesīgs vērsties tiesā un šīs ir pamats Parādniekam nepiemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu papildus

Maksātnespējas likuma 130.pantā minētajam.

Parādnieks, nenorādot savu patieso mantisko stāvokli – slēpjot savus patiesos ienākumus un slēpjot visus savus kreditorus, ir rīkojies pretēji

Maksātnespējas likumā nostiprinātajam patvaļas aizlieguma principam un labticības principam, kā arī nav iesniedzis pierādījumus par būtiskām apstākļu

izmaiņām kopš Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 4.februāra sprieduma lietā Nr.C23221320, līdz ar to tiesa nesaskata iespēju

Parādniekam pasludināt maksātnespējas procesu un secīgi tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Tiesa Parādnieka iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu atzīst par apzināti nepatiesu, kā dēļ Parādnieka pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 193.pantu, 363.27pantu, 440.2pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, maksātnespējas procesa pieteikumu un izbeigt /pers. A/ (/pers. A/), personas kods

/personas kods/, maksātnespējas procesu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā divdesmit dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no šā Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā no 2022.gada 31.janvāra.

Tiesnese A.Feldmane