Tenant evicted from non-residential spaces; tenant ordered to pay state fee and legal costs.

Lieta Nr.C29383017

Lietvedības Nr.C-2504-18/46

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2018.gada 12.aprīlī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese K.Vanaga,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Reidi,

piedaloties prasītājai /pers. A/ un viņas pārstāvim, zvērinātam advokātam A.Drēbniekam

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu, /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par izlikšanu no nedzīvojamās telpas un materiālā kaitējuma piedziņu.

Aprakstošā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 321.pantu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rezolūciju, 2017.gada 1.jūnijā Tukuma rajona tiesā (šobrīd

Zemgales rajona tiesa) saņemta civillieta, /pers. A/ (turpmāk tekstā prasītāja) prasība pret /pers. B/ (turpmāk tekstā atbildētājs) par izlikšanu no

nedzīvojamās telpas un materiālā kaitējuma piedziņu.

2017.gada 23.februārī prasītāja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēla prasību, kura precizēta 2017.gada 20.martā pret atbildētāju, par

izlikšanu no nedzīvojamajām telpām, 95m2 platībā - saimniecības telpas Nr.2, tirdzniecības zāles Nr.3, tualetes Nr.4, kabineta Nr.5 un noliktavas Nr.6,

kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/(turpmāk tekstā telpas), norādot, ka 2016.gada 1.septembrī prasītāja atbildētājai iedeva telpu atslēgu un

neparakstītu Nomas līguma projektu, ar mērķi apskatīt telpas un izvērtēt iespēju noslēgt nomas līgumu atbildētājas saimnieciskās darbības veikšanai.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nomas līgumu nav noslēgusi un bez prasītājas atļaujas ir ievietojusies minētajās pagraba telpās. Prasītāja ir vairākkārt

brīdinājusi atbildētāju lūdzot pārtraukt nelikumīgās darbības, uz ko atbildētāja nereaģē. Prasītāja uzskata, ka uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi,

atbildētāja jau pusgadu bez tiesiska pamata lieto prasītājas telpas, kas prasītājai rada būtiskus zaudējumus, proti atrauto peļņu no telpu nomas un

komunālo pakalpojumu izmaksas.

Pamatojoties uz Civillikuma 1482., 1485., 1635., 2151.pantiem, prasītāja lūdz tiesu izlikt atbildētāju no nelikumīgi aizņemtajām telpām un piedzīt

materiālā kaitējuma kompensāciju 1578,25 euro un visus tiesāšanās izdevumus.

2018.gada 25.janvārī prasītāja iesniedza prasības precizējumus par kaitējuma atlīdzību (lietas 163.lapa), norādot, ka viņai piederošajā namīpašumā

ir 17 dzīvokļi un viņa kā namīpašniece maksā visas mājas izdevumus, proti, par atkritumu izvešanu, ūdens patēriņu un īpašuma nodokli. Maksājumi tiek

sadalīti vienmērīgi, proporcionāli dzīvokļu skaitam. Par prasībā norādīto laika periodu Īpašuma departamentam ir samaksāti 2658, 68 euro, no kuriem

atbildētājas daļa ir 156,36 euro, par atkritumu izvešanu samaksāts 2039,21 euro, no kuriem atbildētājas daļa ir 119,95 euro, par ūdeni samaksāti

2239,27, no kuriem atbildētājas daļa ir 131,72 euro. Norādīts, ka Latvenergo maksājums tiek rēķināts katram dzīvoklim atsevišķi un atbildētājai tie ir

732,22 euro. Arī maksājums Latvijas gāzei tiek rēķināts tikai nedzīvojamajām telpām, atbildētājai tie ir 732,22 euro. Kopējā summa norādīta 1852,15

euro.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasības būtību tiesai nav sniegusi.

2017.gada 11.decembrī Tukuma rajona tiesas e-pastā saņemta atbildētājas pretprasības fotokopija (lietas 129.-132.lapa). A r 2017.gada

18.decembra Tukuma rajona tiesas tiesneses lēmumu, pretprasība atstāta bez virzības nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Savukārt ar 2018.gada

2.februāra Tukuma rajona tiesas tiesneses lēmumu, atbildētājas pretprasība atzīta par neiesniegtu, jo tiesneses lēmumā norādītajā termiņā konstatētie

trūkumi netika novērsti. Pretprasībā atbildētāja par celtās prasības būtību norāda, ka pirms parakstīt nomas līgumu, prasītāja, viņai pieprasīja samaksāt

līgumā paredzēto īres maksu par diviem mēnešiem 380 euro apmērā. Atbildētāja minēto naudas summu ir pārskaitījusi prasītājai ar bankas maksājumu.

Atbildētāja norāda, ka telpās tika piegādātas un uzstādītas iekārtas, kas nepieciešamas atbildētājas uzņēmējdarbībai un par piegādes pakalpojumiem

samaksāti 350 euro. Atbildētāja uzskata, ka prasītāja bez tiesiska pamata, nenoslēdzot ar atbildētāju nomas līgumu, ir pieņēmusi nomas maksu.

Atbildētāja norāda, ka komunālo pakalpojumu maksājumi viņai nav uzrādīti, nav fiksēti skaitītāji. Saimniecisko darbību atbildētāja nevarēja veikt, kā

rezultātā viņai nodarīti zaudējumi 1500 euro apmērā. Atbildētāja lūdz noraidīt prasību par kaitējuma piedziņu 1578,25 euro apmērā no viņas.

Pretprasībā atbildētāja ir atsaukusies uz Civillikuma 1779. un 2384.pantu normām.

Uz tiesas sēdi, 2018.gada 12.marā, atbildētāja neieradās. 2018.gada 12.martā, tiesas e-pastā saņemts atbildētājs lūgums atlikt lietas izskatīšanu, jo

atbildētāja ir steidzamā darba komandējumā, tiesā nevar ierasties. Uzskata, ka lietas izlemšanai pēc būtības ir nepieciešami viņas paskaidrojumi tiesas

sēdē. Lūgumam ir pievienota biedrības “Helpy” komandējuma apliecība atbildētājai, par komandējumu uz Igaunijas Republiku laikā no 2018.gada

10.marta līdz 2018.gada 19. martam. Komandējuma apliecība ir parakstīta bez paraksta atšifrējuma.

Tiesa, atbildētājas neierašanos tiesas sēdē atzīst par neattaisnojošu un nesaskata Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā noteiktos pamatus, lai

atkārtoti atliktu lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdes laiku atbildētājai bija zināms savlaicīgi. Atbildētājas iesniegto komandējuma apliecību tiesa vērtē

kritiski, konstatējot, ka komandējuma apliecību ir parakstījusi pati atbildētāja, nenorādot tiesai kādu steidzamu apstākļu dēļ viņa tiek komandēta uz

Igaunijas Republiku. No LURSOFT datu bāzes redzams, ka atbildētāja ir biedrības “Helpy” valdes locekle ar tiesībām pārstāvēt biedrību atsevišķi un

atbildētāja nav vienīgā biedrības valdes locekle. Atbildētāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus, tam, ka komandējums ir bijis steidzams un viņas vietā

komandējumā nevarēja doties otrs biedrības valdes loceklis. Turklāt, tiesa uzskata, ka atbildētājas pašas parakstīts komandējuma apliecinājums

nepierāda apstākli, ka atbildētāja patiešām tiesas sēdes laikā atrodas ārpus Latvijas Republikas. Lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu tiesa uzskata

par atbildētājs vēlmi izvairīties un vilcināt tiesas procesu. Arī lūgumā norādītais, ka atbildētāja vēlas sniegt tiesai paskaidrojumus, ir vērtējams kritiski, jo

2017.gada 27.oktobrī tiesa atbildētājai ir atkārtoti pieprasījusi sniegt paskaidrojumus (lietas 69.lapa). Uz tiesas pieprasījumu atbildētāja nav atsaukusies,

nenorādot iemeslu, kādēļ nesniedz tiesai rakstveida paskaidrojumus. Šādu atbildētājas rīcību, nesniedzot tiesai pēc atkārtota pieprasījuma rakstveida

paskaidrojumus un lūdzot atlikt lietas izskatīšanu vienlaikus norādot, ka vēlas paskaidrojumus iesniegt tiesas sēdē, tiesa vērtē kā apzinātu tiesas procesa

vilcināšanu, kas paildzina atbildētājas iespējas lietot prasītājas telpas.

Tiesas sēdē prasītāja un viņas pārstāvis prasību par atbildētājas izlikšanu no telpām uzturēja. Paskaidroja, ka atbildētājai tika iedots nomas līguma

projekts un telpu atslēgas. Puses vienojās par nomas maksu, tomēr līgums netika parakstīts un atbildētāja bez saskaņojuma ievietojās prasītājs īpašuma

telpās. Prasītājas pārstāvis atzina, ka prasītāja ir saņēmusi 380 euro no atbildētājas, tomēr tā ir vienīgā naudas summa un nekādus turpmākus

maksājumus par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem atbildētāja nav veikusi. Pārstāvis pauda viedokli, ka puses ar konkludentām darbībām

nav noslēgušas nomas līgumu, jo līgums nav parakstīts. Prasītāja un pārstāvis lūdza izlikt atbildētāju no prasītājai piederošajām telpām un piedzīt no

atbildētājas visus tiesas izdevumus, tajā skaitā izdevumus par advokāta atlīdzību. Prasītāja atsauca prasību par zaudējumu piedziņu, par ko parakstījās

tiesas sēdes protokola pielikumā.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausoties prasītājas un viņas pārstāvja sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība

ir apmierināma uzturētajā daļā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem tiesa konstatē sekojošo.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.4204 un Rīgas pilsētas zemes komisijas 1996.gada 16.maija lēmuma Nr.19/62 kopija, namīpašuma

denacionalizācijas apliecības kopija (lietas 25.-27.) pierada, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs A/īpašniece.

Prasītājas nekustamais īpašums /adrese/, sastāv no zemesgabala 1341m2, uz kura atrodas divstāvu dzīvojamā ēka (lit.Nr.1), divstāvu dzīvojamā

ēka ( lit.Nr.2 ) un vienstāvu dzīvojamā ēka (lit. Nr. 3) un saimniecības ēka.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētāja ir aizņēmusi prasītājas nekustamajā īpašumā nedzīvojamajās telpas, 95m2 platībā - saimniecības telpas

Nr.2, tirdzniecības zāles Nr.3, tualetes Nr.4, kabineta Nr.5 un noliktavas Nr.6, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/(turpmāk tekstā telpas).

Puses nav parakstījušas telpu nomas līgumu, bet prasītāja ir iedevusi atbildētājai telpu atslēgas, savukārt atbildētāja 2016.gada 13.oktobrī ir

pārskaitījusi prasītājai 380 euro, norādot, ka tā ir nomas maksa, saskaņā ar līgumu par puspagraba telpām /adrese/ (lietas 134.lapa).

Neviena no pusēm nav tiesai iesniegusi nomas līguma projektu.

Prasītāja uzskata, ka nomas līgums starp pusēm nav noslēgts, jo līgumu puses nav parakstījušas. No pretprasības kopijā norādītā, tiesa secina, ka

atbildētāja uzskata, ka naudu 380 euro prasītāja ir piesavinājusies, kas arī norāda uz to, ka atbildētājas ieskatā nomas līgumu puses nav noslēgušas.

No lietas materiāliem un pušu paskaidrojumiem, tiesa secina, ka 2016.gada septembrī puses ir uzsākušas sarunas par nomas līguma noslēgšanu.

Prasītāja ir pieņēmusi atbildētājas maksājumu 380 euro apmērā un pusēm ir skaidri zināmas nomājamās telpas, to platība, atrašanās vieta.

Tiesa norāda, ka, saskaņā ar Civillikuma 1469.pantu, darījuma, tajā skaitā līguma sastāvdaļas ir vai nu būtiskas, dabiskas, vai nejaušas. Būtiskas

līguma sastāvdaļas (essential negotii) ir tas viss, kas nepieciešams kāda konkrēta tiesiska darījuma jēdzienam un bez kā pats nodomātais darījums nav

iespējams. Pirkuma līguma būtiskās sastāvdaļas, atbilstoši Civillikuma 2002.pantam, ir lieta, kuru pārdot un pirkuma maksa. Savukārt, attiecībā uz

nomas līgumu, par būtiskām sastāvdaļām tiesa atzīst nomas maksu un nomas priekšmetu- telpas.

Saskaņā ar Civillikuma 1482.pantu, darījums jāizteic rakstiski vai nu pēc likuma, vai pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās. Savukārt, atbilstoši

Civillikuma 1483.pantam un 1484.pantam, ja darījums pēc likuma ir jāizteic rakstiski, tad darījuma rakstiskā forma kļūst par līguma būtisko sastāvdaļu.

Tiesa atzīst, ka nomas līgums pēc likuma ir jāizsaka rakstiskā formā. Konkrētajā gadījumā puses nomas līgumu nav parakstījušas. Attiecīgi nomas

līgums starp pusēm nav noslēgts, jo Civillikuma 1484.pants nosaka, ka, ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums

pirms attiecīgā akta taisīšanas nav spēkā.

No minētā tiesa konstatē, ka atbildētāja bez tiesiska pamata aizņem prasītājai piederošās nedzīvojamās telpas. Turklāt, kā būtisku apstākli lietas

izskatīšanā, tiesa norāda to, ka periodā no 2016.gada novembra līdz pat lietas izskatīšanai tiesā atbildētāja nav veikusi nevienu nomas maksājumu par

telpām, kuras lieto, nav maksājusi par komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu, īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, t.i. tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos

labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Ņemot vērā, ka nomas līgumu puses nav noslēgušas, atbildētāja nav maksājusi nomas maksu un maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem,

tiesai ir pamats apmierināt prasījumu par atbildētājas izlikšanu no nedzīvojamajām telpām, jo atbildētāja telpas lieto bez tiesiska pamata.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 224.panta 4.punktu, tiesa izbeidz tiesvedību prasījumā par materiālā kaitējuma piedziņu, jo atbildētāja šo

prasījumu tiesas sēdē atsauca, parakstoties tiesas sēdes protokolā, ka viņai ir saprotamas tiesvedības izbeigšanas tiesiskās sekas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasība ir apmierināta daļā par atbildētājas izlikšanu no nedzīvojamajām telpām un šis prasījums ir nemantisks prasījums, par kuru prasītāja ir

samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdēs iesniedza kvītis AB Nr.46158 par 160 euro, AB Nr.46164 par 150 euro un AB Nr.46156 par 375 euro, un

lūdza piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta pakalpojumiem 685 euro apmērā, kā arī piedzīt no atbildētājas samaksātos

tiesas izdevumus - valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Līdz ar to pamatots un apmierināms ir lūgums piedzīt no atbildētājas prasītājas labā samaksāto valsts nodevu par uzturēto un apmierināto prasījumu

71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro. Arī lūgums piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus par

advokāta pakalpojumiem 685 euro ir apmierināms un atbilst civilprocesa likuma 44.panta noteikumiem.

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka atbildētāja ir samaksājusi valsts nodevu kopsummā 450,16 euro. Saskaņā ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas tiesnese 2017.gada 2.marta lēmumu, par prasību izlikt atbildētāju no nedzīvojamajām telpām valsts nodeva noteikta 71,14 euro

apmērā, savukārt par kaitējuma piedziņu valsts nodeva noteikta 307,88 euro apmērā. Līdz ar to, tiesa konstatē, ka prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu

lielākā apmērā, proti pārmaksāti 71,14 euro, kurus prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likumam, ir tiesīga lūgt atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu trīs gadu

laikā no maksājuma veikšanas.

Valsts nodeva 307,88 euro apmērā no atbildētājas nav piedzenama, jo prasītāja prasījumu tiesas sēdē atsauca un lietā nav ziņu, ka atbildētāja šo

prasījumu būtu labprātīgi apmierinājusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.pantu, 193.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar visām viņai piederošajām mantām no nedzīvojamajām telpām, 95m2 platībā - saimniecības

telpas Nr.2, tirdzniecības zāles Nr.3, tualetes Nr.4, kabineta Nr.5 un noliktavas Nr.6, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 71,14 euro, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un ar lietas vešanu saistīto izdevumu 685 euro, kopā piedzenot 760,84 euro (septiņi simti sešdesmit euro un

astoņdesmit četri centi).

Izbeigt tiesvedību daļā par kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanas dienas.

Ja spriedums tiek izpildīts labprātīgi tiesas noteiktajā termiņā, pušu pienākums ir par to paziņot Zemgales rajona tiesai, pretējā gadījumā tiesa nodos

spriedumu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2018.gada 12.aprīļa, apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese K.Vanaga