Legislator Case Law & Legislation
C31199416 / CA-0338-17 AI generated

Court dismissed appeal and allowed debt collection claim based on valid promissory notes and interest.

Case Number C31199416 / CA-0338-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal dismissed the defendant's appeal and upheld the first-instance judgment ordering the payment of debt and court costs. The defendant admitted signing promissory notes but argued the 2012 document did not reflect actual receipt of funds, which the court rejected. The court ruled that the defendant's intent to renew the debt was evident from the circumstances, validating the extension of the loan obligation.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 1402., 1431., 1874., 1934., 1943., 1944., 1756., 1765., 1875. panti: A promissory note constitutes a loan contract where the borrower's signature evidences the loan and receipt of funds; a renewal note is valid if the intent to renew is clearly expressed or evident from the circumstances, and costs are awarded to the prevailing party.

Keywords

AI generated
promissory note validity loan contract renewal intent to renew debt court costs allocation interest on unpaid debt admission of debt civil procedure appeal

Cited Legislation

AI generated
Civillikuma 1402. pants
Civillikuma 1431. pants
Civillikuma 1874. pants
Civillikuma 1934. pants
Civillikuma 1943. pants
Civillikuma 1944. pants
Civillikuma 1756. pants
Civillikuma 1765. pants
Civillikuma 1875. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 44. pants
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.C31199416

S P R I E D UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2017.gada 24.jūlijā

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.VĪVA

tiesneses L.VĒBERE un J.MAULIŅA

ar tiesas sēdes sekretāri /sekretāre/

izskatīja atklātā tiesas sēdē sakarā ar /pers. F/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 5.decembra

spriedumu civillietu /pers. G/ prasībā pret /pers. F/ par parāda piedziņu.

Civillietu tiesas kolēģija tiesas sēdē

k o n s t a t ē j a:

2016.gada 5.janvārī (ar precizējumiem 08.03.2016.) /pers. G/ cēlis Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. F/, lūdzot

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam no 2010.gada 2.marta un 2012.gada 9.jūlija parādzīmēm izrietošo parādu 9832,83 EUR, tiesas izdevumus un

noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 % gadā no nesamaksātās, bet piedzītās summas līdz pilnīgai parāda samaksai. Prasība pamatota

uz Civillikuma 1587., 1756., 1765., 1943., 1944.pantu.

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 5.decembra spriedumu prasība apmierināta un izlemts jautājums par tiesas izdevumu

piedziņu. Tiesa konstatējusi, ka 2010.gada 2.martā atbildētājs prasītājam izsniedza parādzīmi, saskaņā ar kuru, aizņēmās no prasītāja Ls 4500 ar

procentu likmi 3 % mēnesī, norādot, ka aizdevumu ar procentu likmi apņemas atgriezt līdz 2010.gada 2.aprīlim. Atbildētājs neapstrīd parādzīmes

parakstīšanu, tajā minētās naudas summas saņemšanu ar pārskaitījumu 2010.gada 2.martā un to, ka aizdevuma summu nav atmaksājis. 2012.gada

9.jūlijā atbildētājs prasītājam izsniedzis jaunu parādzīmi, kurā lūdz aizdevuma pagarinājumu ar tiem pašiem noteikumiem līdz 2013.gada 15.janvārim,

apliecinot, ka kopējā parāda summa uz 2013.gada 15.janvāri sastāda Ls 9148,50. No 2013.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 19.martam atbildētājs

izpildījis saistības par summu 3184,32 EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 1402. un 1431.pantu, tiesa atzinusi, ka parādzīme pēc darījuma būtiskajām sastāvdaļām vērtējama kā aizdevuma

līgums Civillikuma 1934.panta izpratnē. Atbildētājs ir pašrocīgi uzrakstījis un parakstījis parādzīmi, tādēļ darījums izsaka atbildētāja patiesu, brīvi, bez

spaidiem izteiktu gribu un tiesa secinājusi, ka atbildētājam ir bijis nodoms aizņemties naudu no prasītāja un, parakstot parādzīmi, atbildētājs ir apliecinājis

aizdevuma saņemšanu, ko pēc būtības atbildētājs neapstrīd.

Tiesa atzinusi par nepamatotiem atbildētāja pārstāvja iebildumus, ka prasība ir noraidāma, jo 2012.gada 9.jūlija dokumentā norādīto summu Ls

9148,50 atbildētājs nav saņēmis.

2010.gada 2.marta parādzīmē, atbildētājs apņēmās par aizdevumu maksāt procentus – 3 % mēnesī, bet parādzīmē norādītā termiņā aizņemto

naudas summu nav atmaksājis. Pie šādiem apstākļiem tiesa secinājusi, ka ar 2012.gada 9.jūlijā izsniegto saistību rakstu, kurā atbildētājs norāda, ka lūdz

aizdevuma pagarinājumu ar tiem pašiem

noteikumiem līdz 2013.gada 15.janvārim un tālāk tekstā apliecinot, ka kopējā parāda summa uz 2013.gada 15.janvāri sastāda Ls 9148,50,

atbildētājs saistību ir pārjaunojis atbilstoši Civillikuma 1766.pantam, kas pieļauj par nenomaksātajiem procentiem izdot sevišķu parādzīmi, vai par pašu

kapitālu kopā ar nenomaksātiem procentiem saņemt agrākās parādzīmes vietā jaunu. Atbildētājs minēto 2012.gada 9.jūlija izsniegto, pašrocīgi parakstīto

saistību rakstu (parādzīmi) prasības kārtībā nav apstrīdējis, līdz ar to, atbilstoši Civillikuma 1587.pantam saistības ir jāpilda.

Tiesa konstatējusi, ka prasītājs, ceļot prasību, samaksājis lielāku valsts nodevu nekā to nosaka likums, 2016.gada 8.marta prasības precizējumos

lūdzot to atmaksāt. Līdz ar to, saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu prasītājam atmaksāta pārmaksātā valsts nodeva 196,66

EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 41. un 44.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzīti prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva

612,83 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi 7,47 EUR, kopā 625 EUR

apmērā, kā arī izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā apmērā 400 EUR, savukārt par labu valstij nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 9,52 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos

kavējuma 6 % gadā.

Atbildētājs /pers. F/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā atbildētājs norāda, ka pārsūdz Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada

5.decembra spriedumu daļā par nolīgto procentu piedziņu.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka 2010.gada 2.matra parādzīmē vienojušies, ka par aizdevuma lietošanu prasītājam mēnesī maksās 3 % mēnesī, kas

ir Ls 135 (192,09 EUR), bet 2012.gada 9.jūlija parādzīmē maldīgi norādījis lielāku parāda apmēru, kļūdaini aprēķinot uzkrāto procentu apmēru. No

2010.gada 2.marta līdz 2012.gada 9.jūlijam par 28 mēnešiem uzkrāto procentu apmērs bija Ls 3780 (5378,46 EUR). Tādējādi saskaņā ar Civillikuma

1444.pantu, parakstot parādzīmi ar nepareizu procentu summu, pieļāvis svarīgu maldību, kura saskaņā ar Civillikuma 1445.pantu iznīcina visa darījuma

spēku.

Ņemot vērā, ka samaksājis parādu 3184,31 EUR apmērā, kas saskaņā ar Civillikuma 1843.pantu ieskaitāms procentu dzēšanai, atlikusī procentu

maksa ir 2194,15 EUR.

Tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 195.pantā nosacījumus, sprieduma rezolutīvajā daļā norādot, ka no atbildētāja piedzenams parāds 9832,83

EUR apmērā, nenorādot galvenā parāda un procentu apmēru. Šāda tiesas rīcība var novest pie netaisnīgas situācijas, kad likumiskie procenti tiek

aprēķināti nevis no galvenā parāda summas, bet gan no spriedumā norādītās parāda summas.

Prasītājs /pers. G/ paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norādījis, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota, sadomāta un faktiskajiem apstākļiem

neatbilstoša. Apelācijas sūdzībā pieļautas arī matemātiska aprēķina kļūdas, proti, reizinot procentu summu mēnesī 194,79 EUR ar 28 mēnešiem sanāk

5454,12 EUR. Atbildētājs kļūdījies sev par labu aprēķinot 75,66 EUR.

Norāda, ka, parakstot parādzīmi, puses vienojās par jaunu parāda atmaksas termiņu. Tādējādi procenti ir skaitāmi nevis līdz parādzīmes

parakstīšanas datumam, bet līdz jaunajam atdošanas termiņam – kopā 34 mēneši, kas ir 6622,86 EUR (34x194,79). Kā redzams no parādzīmes par

13017,14 EUR (6492,92 EUR+6524,22 EUR), procentu kopsumma tajā ir mazāka, nekā pamatlīgumā nolīgtie procenti līdz jaunajam atdošanas

termiņam 2013.gada 15.janvārī.

Uzskata, ka tiesa nav pārkāpusi Civilprocesa likuma 195.pantu, jo, vienojoties par jaunu pamatparāda summu 2012.gada 9.jūlijā, kapitalizējot

2010.gada 2.martā nolīgtos un nesamaksātos procentus, veidojās cita pamatparāda summa 13017,14 EUR. Līdz ar to nesamaksātais parāds ir 9832,83

EUR.

Ja pēc atbildētāja domām 2012.gada 9.jūlija parādzīmes par parāda 13017,14 EUR samaksu darījuma spēks ir ticis iznīcināts, svarīgas maldības

dēļ, tad nesamaksātie aizdevuma procenti turpina augt un no 2010.gada 2.marta sastāda 10840,57 EUR (66 mēneši x 194,79 EUR).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai, lieta nosūtīta Kurzemes apgabaltiesai.

Novērtējot lietā esošos pierādījumus, pušu paskaidrojumus un apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2010.gada 2.martā, parakstot parādzīmi, atbildētājs aizņēmās no prasītāja Ls 4500, apsolot aizņēmumu atdot

2010.gada 2.aprīlī, ar procentiem par aizdevumu 3 % mēnesī (lpp.5).

Aizdevums atbildētājam izsniegts 2010.gada 2.martā ar pārskaitījumu (lpp.6).

Civillikuma 1934.pantam, kas noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās, atbilstošs aizdevuma līgums, kas konkrētajā gadījumā ir vienpusējs darījums, un

kura saturu veido pienākums atdot aizņēmumu. Minētais izriet arī no tiesību doktrīnā norādītā, ka aizdevuma līgumu var nerakstīt, ja dod skaidri

saprotamu parādzīmi (sk.K.Torgāns. Saistību tiesības. II daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 80.lpp.).

Atbilstoši Civillikuma 1828.pantam - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, [..].

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Lietā nav strīda, ka aizdevumu parādzīmē norādītajā termiņā atbildētājs neatdeva.

2012.gada 9.jūlijā atbildētājs izsniedzis jaunu parādzīmi, kurā norādījis, ka lūdz aizdevuma pagarinājumu ar tiem pašiem noteikumiem līdz

2013.gada 15.janvārim. Apliecinājis, ka kopējā parāda summa uz 2013.gada 15.janvāri sastāda Ls 9148,50 un apņēmies parāda summu nomaksāt pa

daļām turpmākajā periodā (lpp.7).

No 2012.gada 9.jūlija parādzīmes redzams, ka uz 2013.gada 15.janvāri aprēķinātā parāda summa Ls 9148,50 sastāv no aizdevuma summas Ls

4500 un 2010.gada 2.marta parādzīmē noteiktajiem 3 % mēnesī (Ls 135) par kapitāla lietošanu par laiku no 2010.gada 2.marta līdz 2013.gada

15.janvārim (Ls 4500 + Ls 135 x 34 mēneši un 13 dienas).

No 2012.gada 9.jūlija parādzīmes tiesas kolēģija secina, ka ir notikusi procentu kapitalizācija, padarot uzkrājušos procentus par parāda kapitāla

sastāvdaļu. Procentu kapitalizāciju pieļauj Civillikuma 1766. pants, saskaņā ar kuru, kad par nenomaksātiem procentiem izdota sevišķa parādzīme vai

kad par pašu kapitālu kopā ar nenomaksātiem procentiem saņemta agrākās parādzīmes vietā jauna, kreditors var par nenomaksātiem procentiem

aprēķināt jaunus procentus. Vienošanās ir pietiekams pamats aizdevuma fakta konstatēšanai, jo kapitalizācijas gadījumā aizņēmējam netiek izsniegta

jauna aizdevuma summa, bet gan sākotnējai summai pievienoti uzkrātie procenti par aizdevuma lietošanu.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir daļēji izpildījis 2012.gada 9.jūlija parādzīmē noteiktās saistības. Atbilstoši prasītāja veiktiem ierakstiem uz

minētās parādzīmes, 2013.gada 15.janvārī prasītājs no atbildētāja saistību izpildei saņēmis Ls 500 (711,44 EUR), 2013.gada 25.februārī – Ls 400

(569,15 EUR), 2013.gada 21.maijā – Ls 500 (711,44 EUR) un 2013.gada 4.decembrī – Ls 100 (142,29 EUR). Savukārt prasības pieteikumā prasītājs

norādījis, ka periodā no 2014.gada 19.marta līdz 12.septembrim saņēmis no atbildētāja vēl EUR 1050. Tādējādi kopējā atdotā parāda summa ir

3184,32 EUR, bet neatmaksātais parāds sastāda 9832,82 EUR (13017,14 EUR – 3184,32 EUR), kas piedzenams no atbildētāja prasītāja labā.

Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņš, 2012.gada 9.jūlijā, parakstot parādzīmi, kļūdaini

aprēķinājis uzkrāto procentu apmēru un līdz ar to, norādot kopējo parāda apmēru ir pieļāvis svarīgu maldību.

Civillikuma 1431.pants nosaka, ka akta parakstīšana ir uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā

tiesiskajā darījumā, uz kuru paraksts attiecas, ir personīga interese vai ierunas tiesība.

Maldība, kā tas izriet no Civillikuma 1441.panta satura, ir darījuma dalībnieka nepareizs, īstenībai neatbilstošs priekšstats par apstākļiem, kas

saistīti ar darījuma priekšnoteikumiem, saturu, tiesiskajām sekām, un tā var rasties, piemēram, informācijas trūkuma, vai šī informācijas kļūdainas

izpratnes dēļ. Pie tam maldība jāpierāda tam, kas uz to atsaucas.

Tiesas kolēģija ņem vērā, ka 2012.gada 9.jūlija parādzīmi atbildētājs ne tikai parakstīja, bet pats uzrakstīja un aprēķināja parāda summu, par ko

strīds nepastāv. Parādzīmē norādītā summa atbilst pēc 2010.gada 2.marta parādzīmē norādītā aizdevuma un procentu par aizdevuma lietošanu

kopsummai uz 2013.gada 15.janvāri, tāpēc nav pamata atzīt, ka uzkrātie procentu aprēķināti nepareizi, kā to apelācijas sūdzībā norāda atbildētājs.

Pareizi apelācijas sūdzības iesniedzējs norādījis, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas

piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā, cita starpā, norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, kā arī

laiku, par kādu procenti piespriesti [..].

Lai gan saskaņā ar Civillikuma 1766.pantu, par pašu kapitālu kopā ar nenomaksātiem procentiem saņemta agrākās parādzīmes vietā jauna,

kreditors var par nenomaksātiem procentiem aprēķināt jaunus procentus, prasītājs nav izvirzījis prasību par procentu piedziņu. Pirmās instances tiesa,

piedzenot no atbildētājas prasītāja labā pamatparādu 9832,82 EUR nav norādījusi, ka tas ir pamatparāds, bet šis apstāklis nevar ietekmēt lietas

izskatīšanas rezultātu un nevar radīt nekādas nelabvēlīgas sekas atbildētājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas.

Vienlaicīgi tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka ir noticis saistības pārjaunojums.

„Pārjaunojuma būtisks elements ir pārjaunošanas nodoms (animus novandi). Pusēm jābūt nodomam radīt jaunu saistību, pie tam tā, lai iepriekšējā

izbeigtos. Gribas izpaudumu vērtēšanai pants norāda uz īpaši stingru kritēriju „jābūt neapšaubāmi redzamam”, atšķirībā no citiem gadījumiem, kad likumā

runāts „par pēc apstākļiem pieņemamu” gribu (salīdz., piem., ar 2325.p.), vai „sagaidāmu” (sal., piem., ar 1969.p.). Ja nodoms pārjaunot nav noteikti

izteikts vai neapšaubāmi redzams no apstākļiem, pušu veiktie pārgrozījumi uzskatāmi par līguma grozīšanu vai prasījuma cita veida pārveidošanu,

saglabājot esošo saistību un visas ar tās rašanos un pārkāpšanu saistītās sekas (sk. arī 1875.p.)” (skat. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri.

Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, 1998, 347. lapa).

Pārjaunojums ir līgums, ar kuru tiek atcelta saistību tiesība, pārvēršot to jaunā. Ar jaunas parādzīmes parakstīšanu /pers. F/ saistības netika

izbeigtas vai atceltas un viņš nepārstāja būt aizņēmējs saskaņā ar iepriekš parakstīto parādzīmi. Atbilstoši Civillikuma 1874.pantam pārjaunojums nekad

nav pieņemams pats par sevi, un nodoms noslēgt par to līgumu pusēm noteikti jāizsaka, vai vismaz tam jābūt neapšaubāmi redzamam no apstākļiem. Šādi

apstākļi lietā nav konstatēti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva

EUR 612,83 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 7,47, kopā EUR 625

apmērā. Tāpat, atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrās daļas noteikumiem, ievērojot to, ka prasība apmierināta un lietā iesniegtos pierādījumus par

advokāta pakalpojumu samaksu, no atbildētāja par labu prasītājam piespriežami izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā apmērā EUR 400.

Turklāt, no lietas materiāliem redzams, ka lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti līdz lietas izskatīšanai ir EUR

13,33 (9,52 EUR pirmās instances tiesā + 3,81 EUR apelācijas instances tiesā). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu minētie izdevumi piedzenami

no atbildētāja par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienu laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pirmās instances spriedums daļā par pārmaksātās valsts nodevas 196,66 EUR atmaksāšanu nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1, 430., 432., 434.pantu Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

/pers. G/ prasību pret /pers. F/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. G/, personas kods /personas kods/, pamatparādu 9832,82 EUR (deviņi

tūkstoši astoņi simti trīsdesmit divi euro un 82 centi) un tiesāšanās izdevumus 1025 EUR (viens tūkstotis divdesmit pieci euro).

Noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,33 EUR (trīspadsmit euro un 33

centi), kas jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr.C31199416.

Noteikt /pers. F/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes

apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.Vīva

Tiesnese L.Vēbere

Tiesnese J.Mauliņa