Court dismisses appeal against administrative fine for unlicensed passenger transport, upholding first-instance verdict.

NORAKSTS

Lieta Nr.140014214

102AA-0081-14/09

SPRIEDUMS

Liepājā, 2014.gada 22.decembrī

Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

Tiesnese referente V.Vaiteika

tiesneses I.Rozīte, S.Mertena

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par SIA „Blands”,

reģistrācijas numurs 40103074544, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.36 panta divpadsmitās daļas, sakarā ar SIA „Blands”

apelācijas sūdzību par Ventspils tiesas 2014.gada 2.oktobra spriedumu.

Tiesas kolēģija, pārbaudot lietas materiālus,

K o n s t a t ē j a :

2014.gada 12.jūnijā plkst.11.40 Rīgas pašvaldības policijas inspektore Edīte Skudrovska SIA

„Blands” sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.153692 (turpmāk – Protokols) par to, ka

SIA „Blands”, 2014.gada 27.maijā, Rīgā Iļģuciema pieturā, izmantojot turējumā esošo transportlīdzekli

Mercedes Benz Sprinter, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, veica pasažieru neregulāros

komercpārvadājumus bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma, neievērojot Autopārvadājumu likuma

37.panta otrās daļas noteikumus. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149. 36 panta

divpadsmitajā daļā (lietas 24.lapa).

2014.gada 3.jūlijā Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes

Kontroles dienesta priekšnieks M.Višņevsksis pieņēma lēmumu Nr.1617/2014-ls par administratīvā soda

uzlikšanu (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība

paredzēta Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā, SIA „Blands” uzlikts administratīvais sods –

naudas sods 480 euro apmērā (lietas 17-18.lapa).

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, SIA „Blands” ar sūdzību vērsās augstākā iestādē un ar Rīgas

domes Satiksmes departamenta (turpmāk arī – Iestāde) priekšnieka p.i. K.Petera 2014.gada 14.augusta

lēmumu Nr.DS-14-1672-nd (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums, bet SIA „Blands”

sūdzība noraidīta.

Iestāde norādījusi, ka saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu administratīvo pārkāpumu likumdošanas

uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un

personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās

intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību

pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas

pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu

attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. Šā uzdevuma realizēšanai

administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo

pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai,

kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitā daļa nosaka, ka par pasažieru neregulārā

komercpārvadājuma veikšanu pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma — uzliek

naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no

divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Izvērtējot Latvijas APK 149.36 panta divpadsmito daļu atbilstoši tās jēgai secināms, ka

administratīvā soda uzlikšanai par Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu

nepieciešams konstatēt divas pazīmes:

1) pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu,

2) faktu, ka pasažieru neregulārais komercpārvadājums tiek veikts bez rakstveidā

noslēgta pārvadājuma līguma.

Iestāde konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka 2014.gada 25.maijā SIA „Blands” veica

pasažieru neregulāro komercpārvadājumu pēc pasūtījuma ar transportlīdzekli, valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/. Tāpat, pamatojoties uz pašvaldības policijas amatpersonas D.Griķes 2014.gada

25.maija ziņojumu un D.Siliņa 2014.gada 30.jūnija sniegto paskaidrojumu, Iestāde konstatējusi, ka lietā

nav strīda arī par to, ka pašvaldības policijas amatpersona D.Siliņš par maksu izmantoja SIA „Blands”

2014.gada 25.maijā sniegto pasažieru neregulārā komercpārvadājuma pakalpojumu.

Izvērtējot sūdzībā norādīto, ka 2014.gada 25.maijā tika veikti pasažieru pārvadājumi,

pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību”, kā arī

pārvadātājs ir izstrādājis līguma formu, kas tiek slēgta ar klientu, un viens no šī līguma eksemplāriem tiek

izsniegts klientam, Iestāde konstatējusi, ka lietā ir strīds par to, vai konkrētajā lietā pašvaldības policijas

amatpersona tika pārvadāta, pamatojoties uz SIA „Blands” noslēgto rakstisko līgumu par neregulāro

komercpārvadājumu veikšanu.

Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punkts noteic, ka pasažieru neregulārie pārvadājumi

ir regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru

pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja

iniciatīvas. Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos

laika intervālos.

Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 37.panta otro daļu līgumu par pasažieru pārvadāšanu

pēc pasūtījuma slēdz rakstveidā, atbilstoši pārvadātāja noteiktam paraugam. Autopārvadājumu likuma

36.pantā ir noteikts, ka saskaņā ar līgumu par pasažieru pārvadāšanu ar autotransporta līdzekli pārvadātājs

apņemas par attiecīgu maksu aizvest pasažieri līdz attiecīgai pieturai (vietai) (..), bet pasažieris apņemas

samaksāt par braukšanu un bagāžas pārvadāšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Savukārt

Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā ir noteikta atbildība par pasažieru neregulāro pārvadājumu

veikšanu bez rakstveidā noslēgta līguma.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka pasažieru neregulārais pārvadājums nav

atzīstams par likumīgu, ja tas tiek īstenots bez attiecīga pamata, t.i., civiltiesiska līguma (kas saskaņā ar

Civillikuma 1402.pantu ir viens no saistības rašanās pamatiem), kam likums prasa rakstisku formu kā

darījuma būtisku sastāvdaļu.

Pašvaldības policijas amatpersonas D.Griķes ziņojumā norādīts, ka transportlīdzekļa

vadītājs nepiedāvāja pašvaldības policijas amatpersonai, kura piedalījās kontrolbraucienā, kā arī citiem

pasažieriem noslēgt līgumu par pasažieru pārvadāšanu, kā arī neveica pārvadājamo pasažieru kontroli.

Savukārt 2014.gada 30.jūnija paskaidrojumā pašvaldības policijas amatpersona D.Siliņš, kurš 2014.gada

25.maijā piedalījās kontrolbraucienā, norādīja, ka transportlīdzekļa vadītājs nejautāja viņam par piederību

kaut kādai pasažieru grupai, kā arī tas netika prasīts pārējiem pasažieriem. Tāpat D.Siliņš norādīja, ka

viņš personīgi nav noslēdzis nevienu līgumu par pasažieru pārvadāšanu ar pārvadātāju SIA „Blands”, kā

arī nav piederīgs ne pie vienas cilvēku grupas, kas tiek pārvadāti, pamatojoties uz starp SIA „Blands” un

„Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību” noslēgto pārvadājuma līgumu.

Atsaucoties uz Civillikuma 1404., 1427., 1473., 1484., 1511.pantu un 1493.panta pirmo

daļu, Iestāde norādījusi, ka, izvērtējot lietas materiālus, konstatējams, ka pašvaldības policijas

amatpersona nav izteikusi gribu noslēgt pārvadājuma līgumu, tāpat arī transportlīdzekļa vadītājs

nepiedāvāja iespēju to izdarīt.

Savukārt, vērtējot elektroniskā kases aparāta čekā, kuru SIA „Blands” uzskata par

elektroniski sagatavotu pārvadājuma līgumu, norādāmo informāciju, Iestāde konstatē, ka tajā saskaņā ar

normatīvo aktu prasībām ir norādāmi elektroniskā kases aparāta lietotāja rekvizīti, bet nav norādāmi

personas, kurai tiek izsniegts elektroniskā kases aparāta čeks, identifikācijas dati, kā arī elektroniskā kases

aparāta čeks nesatur jebkādus parakstus.

Turklāt elektroniskā kases aparāta čeki, no kura tiek izdrukāti čeki, funkcija saskaņā ar

Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas

elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” ir par darījumu saņemtās samaksas skaidrā naudā, ar

maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem reģistrācija ar mērķi nodrošināt nodokļu un

citu maksājumu reģistrāciju, nevis pārvadājuma līguma izdrukāšanas nodrošināšana. Iestāde

norādījusi, ka pasažieru neregulāro pārvadājumu pakalpojumu līguma priekšmets, pamatojoties uz

Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu un 36.pantu, ir grupas pārvadāšana, nevis vienas personas,

kurai tiek izsniegts elektroniska kases aparāta čeks, pārvadāšana.

Ņemot vērā minēto un Civillikuma normas, secināms, ka no SIA „Blands” lietošanā esošā

elektroniskā kases aparāta izdrukāts čeks nevar būt uzskatāms par rakstveidā noslēgtu pārvadājuma

līgumu Autopārvadājumu likuma 37.panta otrās daļas izpratnē.

No Autopārvadājumu likuma normām kopsakarā ar Latvijas APK 149.36 panta

divpadsmitajā daļā paredzēto atbildību par pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanu bez rakstveidā

noslēgta līguma, izriet pārvadātāja pienākums veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus, pamatojoties uz

tikai rakstveidā noslēgto pasažieru pārvadājuma līgumu, kura priekšmets, pamatojoties uz

Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu un 36.pantu, ir noteiktu personu (grupas) pārvadāšana līdz

noteiktai vietai pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas par samaksu, kas noteikta, pārvadātājam un

pasūtītājam savstarpēji vienojoties. Tādējādi, pildot pārvadājuma līgumu, ir jānodrošina, lai tiktu

pārvadātas personas, kuras ir noteiktas pārvadājuma līgumā. Savukārt, lai izpildītu minēto pienākumu, ir

jānodrošina pasažieru grupas sastāva kontrole, pārbaudot attiecīgajā transportlīdzeklī iekāpjošo personu

identitāti. Gadījumā, ja tiek pārvadāta persona, kura nav noteikta pārvadājuma līgumā, ir atzīstams, ka

persona tiek pārvadāta bez attiecība pamata. Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde atzinusi, ka pašvaldības

policijas amatpersonai pakalpojums tika sniegts bez attiecīga pamata – bez rakstveidā noslēgta

pārvadājuma līguma.

Tādējādi secināms, ka konkrētajā gadījumā ir konstatētas abas administratīvo pārkāpumu,

par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā, raksturojošās pazīmes.

Pasažierim, kurš vēlas izmantot pārvadājuma pakalpojumu, īpaši, ja pasažieris iekāpj

transportlīdzeklī sabiedriskā transporta pieturā, nav pienākuma vērtēt transportlīdzekļa vizuālo izskatu, ar

mērķi noskaidrot, kāda veida pārvadājuma pakalpojumu viņš saņem (regulāro vai neregulāro), savukārt

SIA "Blands" kā pārvadātājam ir pienākums nodrošināt, lai neregulārā komercpārvadājuma ietvaros tiktu

pārvadātas tikai tās personas, par kuru pārvadāšanu ir noslēgts rakstveida pārvadājuma līgums.

Ņemot vērā to, ka SIA „Blands” tika saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumu,

kas minēts Latvijas 149.36 panta divpadsmitajā daļā un kas izpaudies kā pasažieru neregulārā

pārvadājuma veikšana pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma, nevis par attiecīgā

pārvadājuma līguma neesamību transportlīdzeklī pārvadājuma veikšanas brīdī, Iestāde secina, ka

konkrētajam apstāklim lietā nav nozīmes.

Iestāde norādījusi, ka saskaņā ar Iestādes rīcībā esošo informāciju SIA „Blands” līdz

Lēmumā minētā pārkāpuma izdarīšanai tika saukta pie administratīvās atbildības par līdzīgiem

pārkāpumiem (pārkāpumiem ceļu satiksmē), tajā skaitā ar Kontroles dienesta amatpersonas 2013.gada

31.jūlija lēmumu Nr.689/2013 pēc Latvijas APK 149.38 panta desmitās daļas 7.punkta, 2013.gada

31.jūlija lēmumu Nr.693/2013 pēc Latvijas APK 149.38 panta desmitās daļas 7.punkta, 2013.gada

2.oktobra lēmumu Nr.773/2013 pēc Latvijas APK 149.38 panta trīspadsmitās daļas, 2013.gada 11.oktobra

lēmumu Nr.716/2013 pēc Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitās daļas, 2013.gada 20.oktobra lēmumu

Nr.763/2013 pēc Latvijas APK 149.38 panta trīspadsmitās daļas, 2013.gada 15.novembra lēmumu

Nr.985/2013 pēc Latvijas APK 149.38 panta divdesmit otrās daļas, 2014.gada 3.februāra lēmumu

Nr.21/2014 pēc Latvijas APK 149.38 panta divdesmitās daļas 3.punkta, 2014.gada 5.marta lēmumu

Nr.318/2014 pēc Latvijas APK 149.38 panta otrās daļas 3.punkta, 2014.gada 24.marta lēmumu

Nr.671/2014 pēc Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitās daļas, 2014.gada 3.aprīļa lēmumu

Nr.756/2014, pēc Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitās daļas.

Tādējādi apstākļos, kad ir pierādīts SIA „Blands” izdarītais administratīvais pārkāpums, ņemot

vērā tā raksturu un būtību, kā arī apstākli, ka SIA „Blands” līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanai tika

saukts pie administratīvās atbildības par līdzīgiem pārkāpumiem (pārkāpumiem ceļu satiksmē), kas

atzīstams par atbildību pastiprinošo apstākli, saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu,

Iestāde uzskata, ka SIA „Blands” par Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu piemērotais naudas sods 480 euro apmērā ir atbilstošs izdarītajam

pārkāpumam un Latvijas APK 22.pantā paredzētajam administratīvā soda mērķim (lietas 6.-13.lapa).

Par Lēmumu SIA „Blands” iesniedza sūdzību Ventspils tiesā, norādot, ka Lēmumam nepiekrīt un

pārsūdz to pilnā apjomā. SIA „Blands” Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitajā daļā paredzēto

pārkāpumu nav izdarījusi, jo pasažieru neregulārie pārvadājumi tiek veikti pamatojoties uz starp

pasūtītāju un pārvadātāju – SIA „Blands” noslēgtiem pārvadājuma līgumiem atbilstoši šo līgumu

nosacījumiem. Pārvadātājam ir noslēgti vairāki rakstiski līgumi ar pasūtītājiem par pasažieru neregulāro

pārvadājumu veikšanu. 2014.gada 25.maijā tika veikti pasažieru pārvadājumi pamatojoties uz līgumu, kas

noslēgts ar „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību”. Aiz transportlīdzekļa priekšējā stikla tika

izvietota informācija par transportlīdzekļa kustības virzienu, tādējādi nodrošinot, lai grupas dalībnieki

varētu identificēt tiem paredzēto transportlīdzekli.

Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punkts neuzliek par pienākumu pārvadātājam uzņemties

papildus pienākumus un kontrolēt pasažieru grupas sastāvu, pārbaudīt personu identitāti. Bez tam, kā

pasūtītājs, tā arī pārvadātājs ir tiesīgi veidot pasažieru grupas un pārvadājuma laikā mainīt grupas sastāvu.

Atsaucoties uz Autopārvadājumu likuma 37.panta otro daļu, SIA „Blands” norādījusi, ka

pārvadātājs ir izstrādājis līguma formu, kas tiek slēgts ar klientu, un viens no šī līguma eksemplāriem tiek

izsniegts klientam – pakalpojuma pasūtītājam, otrs – paliek pie pārvadātāja. Likuma norma neparedz

izsniegt līgumu katram pasažierim – grupas dalībniekam atsevišķi.

Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu pārvadātāja transportlīdzekļa vadītājam vadāt

līdzi noslēgto pārvadājuma līgumu.

Lai izslēgtu iespēju maldināt klientus, gan uz transportlīdzekļa ārpuses, gan arī salonā ir izvietota

informācija, ka ar šiem transportlīdzekļiem tiek veikti neregulārie pasažieru pārvadājumi. Arī paši

transportlīdzekļi ir speciāli – sevišķa krāsojuma, lai tos nebūtu iespējams sajaukt ar transportlīdzekļiem,

kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas pilsētā (SIA „Rīgas Satiksme”, pilnsabiedrība

„Rīgas Mikroautobusu Satiksme”).

SIA „Blands” uzskata, ka policijas amatpersona D.Siliņš apzināti, ļaunprātīgi izmantoja

pakalpojumu, kas nebija tam domāts, labi apzinoties, ka D.Siliņš nav pakalpojuma pasūtītāja grupas

dalībnieks.

SIA „Blands” uzskata, ka nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta

Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā, un vaina minētajā pārkāpumā nav pierādīta. SIA „Blands”

lūdz atcelt Lēmumu un lietu izbeigt (lietas 4.-5.lapa).

Ar Ventspils tiesas 2014.gada 2.oktobra spriedumu (turpmāk – Spriedums) Iestādes Lēmums, ar

kuru atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums, atstāts negrozīts, bet SIA „Blands” apelācijas sūdzība

noraidīta.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Iestāde, pieņemot Lēmumu, atbilstoši Latvijas APK 243. un

244.pantam pareizi un vispusīgi novērtējusi pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā un pamatoti

atstājusi negrozītu Sākotnējo lēmumu par SIA „Blands” sodīšanu pēc Latvijas APK 149. 36 panta

divpadsmitās daļas, un tiesai nav pamata lietā jau konstatēto apstākļu pārvērtēšanai, jo tiesa pievienojas

Lēmumā norādītajiem atzinumiem un tāpēc tos pašus apsvērumus atkārtoti nenorāda.

SIA „Blands” sūdzībā nav norādījusi jaunus apstākļus vai tādus pierādījumus, kas nebūtu vērtēti

Iestādes Lēmumā, citāda SIA „Blands” pierādījumu vērtēšana, nekā tos ir vērtējusi Iestāde savā Lēmumā,

nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai, tā kā Iestāde pierādījumus novērtējusi atbilstoši likumam,

pareizi un likumīgi konstatējusi administratīvā pārkāpuma sastāvu SIA „Blands” darbībās.

Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu un 36.pantu, pasažieru neregulāro

pārvadājumu pakalpojumu līguma priekšmets ir noteiktu personu (grupas) pārvadāšana līdz noteiktai

vietai pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas par samaksu, kas noteikta, pārvadātājam un

pasūtītājam savstarpēji vienojoties. Tādējādi tiesneša skatījumā SIA „Blands”, pildot pārvadājuma

līgumu, bija jānodrošina, lai tiktu pārvadātas personas, kuras ir noteiktas pārvadājuma līgumā. Gadījumā,

ja tiek pārvadāta persona, kura nav noteikta pārvadājuma līgumā, atzīstams, ka persona tiek pārvadāta bez

attiecīga pamata.

Tiesa secinājusi, ka pārvadātājam SIA „Blands”, 2014.gada 25.maijā veicot pasažieru neregulāro

komercpārvadājumu, nebija noslēgts rakstveida pārvadājuma līgums ar pašvaldības policijas darbinieku

D.Siliņu (kurš kā fiziska persona arī var pasūtīt pārvadājumu), ne ar kādu iestādi (kā pasūtītāju), ar kuru šī

persona kaut kādā veidā ir saistīta.

SIA „Blands” piemērotais sods ir adekvāts un samērīgs SIA „Blands” izdarītajam

administratīvajam pārkāpumam. Ņemot vērā to, ka maksimālais tiesību normā paredzētais sods par

konstatēto pārkāpumu ir 700 euro, ka SIA „Blands” jau agrāk vairākkārtīgi saukta pie administratīvās

atbildības par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tiesa uzskatījusi, ka Lēmumā izdarītie lietderības apsvērumi

attiecībā uz piemērojamā soda apmēru pamato SIA „Blands” uzlikto tiesisko pienākumu, tie ir pareizi, un

noteiktais sods 480 euro apmērā ir adekvāts nodarītajam (lietas 50.-52.lapa).

Par Ventspils tiesas 2014.gada 2.oktobra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza SIA „Blands”,

lūdzot to atcelt un atcelt Lēmumu par Sākotnējā lēmuma par SIA „Blands” saukšanu pie administratīvās

atbildības. SIA „Blands” uzskata, ka Lēmumā ietvertais pamatojums nav pareizs un pilnībā pietiekams, jo

Lēmumā Iestāde nav vērtējusi visus pieejamos dokumentus un faktiskos apstākļus.

Lietā nav strīda, ka tika veikts pasažieru neregulārais komercpārvadājums pēc pasūtījuma.

Pārvadājuma pasūtītājs šajā gadījumā nebija pašvaldības policijas amatpersona, kā tas arī ir redzams no

Sprieduma teksta. Veicot šo pārvadājumu, tika izpildīts SIA „Blands” un „Latvijas Nodarbinātības

veicināšanas biedrības” 2013.gada 26.jūnijā noslēgtais līgums. Šī līguma 2.3.punkts paredz iespēju

komplektēt/papildināt pasažieru grupu autotransporta tehnisko iespēju robežās un gadījumā, ja

autotransportā ir brīvas vietas. Tas nozīmē, ka tiesības iekļaut pasažieru grupā citu personu bija pasūtītāja

biedriem. Autotransporta vadītāja pienākums šīs pasūtītāja tiesības neietekmēja. No Lēmuma un

Sprieduma ir redzams, ka nav pārbaudīti un vērtēti šādi apstākļi: 1) vai autotransportā bija brīvas vietas

tad, kad tajā ienāca pašvaldības policijas amatpersonas; 2) vai autotransportā atradās pasūtītāja biedri; 3)

vai pakalpojuma pasūtītāja biedri piedāvāja pašvaldības policijas amatpersonām iekļauties pasažieru

grupā. No Lēmuma un Sprieduma ir redzams, ka secinājums par to, ka pašvaldības policijas amatpersonas

nebija piederīgas pie pasažieru grupas, kas tiek pārvadāta pamatojoties uz līgumu ar „Latvijas

Nodarbinātības veicināšanas biedrību”, tika izdarīts tikai pamatojoties uz pašu amatpersonu ziņojumiem

un neveicot citu pasažieru paskaidrojumu pārbaudi (lietas 54.-55.lapa).

Pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai, Iestāde iesniegusi paskaidrojumu, kurā norāda, ka

iepazinusies ar SIA „Blands” apelācijas sūdzību, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.

Pamatojoties uz Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu un 36.pantu, pasažieru neregulāro

pārvadājumu pakalpojuma līguma priekšmets ir noteiktu personu (grupas) pārvadāšana līdz noteiktai

vietai pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas par samaksu, kas noteikta pārvadātājam un

pasūtītājam savstarpēji vienojoties. Atsaucoties uz Civillikuma 1404., 1427. un 1511.pantu, Iestāde

norādījusi, ka pašvaldības policijas amatpersonas D.Griķes ziņojumā norādīts, ka transportlīdzekļa

vadītājs nepiedāvāja ne viņai, ne citiem pasažieriem noslēgt līgumu par pasažieru pārvadāšanu, kā arī

neveica pārvadājamo pasažieru kontroli. Savukārt 2014.gada 30.jūnija paskaidrojumā pašvaldības

policijas amatpersona D.Siliņš, kurš 2014.gada 25.maijā piedalījās kontrolbraucienā, norādīja, ka

transportlīdzekļa vadītājs nejautāja viņam par piederību kaut kādai pasažieru grupai, kā arī tas netika

prasīts pārējiem pasažieriem. Tāpat D.Siliņš norādīja, ka viņš personīgi nav noslēdzis nevienu līgumu par

pasažieru pārvadāšanu ar pārvadātāju SIA „Blands”, kā arī nav piederīgs ne pie vienas cilvēku grupas, par

kuras pārvadāšanu ir noslēgts līgums. No lietas materiāliem neizriet, ka pašvaldības policijas amatpersona

D.Siliņš vai kāda iestāde, vai uzņēmums, ar kuru viņi ir saistīti, ir izteikusi gribu noslēgt ar SIA „Blands”

pārvadājuma līgumu. Minētais liecina par to, ka minētā pašvaldības amatpersona nevar tikt uzskatīta par

personu, kura tika pārvadāta, pamatojoties uz starp SIA „Blands” un „Latvijas Nodarbinātības

veicināšanas biedrību” noslēgto līgumu.

2013.gada 26.jūnijā starp SIA „Blands” un „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību”

noslēgtā līguma 2.3.punkts pēc būtības ļauj pārvadāt jebkuru pasažieri, kurš aptur pārvadātāja

transportlīdzekli. Iestāde norāda, ka minētais ir pretrunā pasažieru neregulāro pārvadājumu jēgai, jo

saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu neregulāro pārvadājumu ietvaros pārvadā tikai

pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas jau pirms attiecīgā

pārvadājuma uzsākšanas. Līdz ar to Iestādes ieskatā, minētais punkts ir iekļauts, lai apietu likumu, un

tādējādi šis līguma punkts atbilstoši Civillikuma 1415.pantam ir uzskatāms par spēkā neesošu.

Ņemot vērā minēto, nav nozīmes apelācijas sūdzībā norādītajam argumentam, ka Lēmumā un

Spriedumā nav vērtēti apstākļi: 1) vai autotransportā bija brīvas vietas tad, kad tajā ienāca pašvaldības

policijas amatpersonas; 2) vai autotransportā atradās pasūtītāja biedri; 3) vai pakalpojuma pasūtītāja

biedri piedāvāja pašvaldības policijas amatpersonām iekļauties pasažieru grupā.

Turklāt jāvērš uzmanība arī uz to, ka 2014.gada 12.jūnijā SIA „Blands” pārstāve /I.S./ir iesniegusi

rakstisku paskaidrojumu, norādot, ka SIA „Blands” ir izstrādājusi pārvadājuma līgumu, kas tiek

sagatavots elektroniski un tiek izsniegts pasažierim (klientam). Tādējādi SIA „Blands” pārstāve

paskaidrojumos nav norādījusi, ka pašvaldības policijas amatpersona tika pārvadāta, pamatojoties uz starp

SIA „Blands” un „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrības” noslēgto līgumu, bet par rakstveidā

noslēgto pārvadājuma līgumu, uz kura pamata tika pārvadāta pašvaldības policijas amatpersona, ir

uzskatījusi elektroniskā kases aparāta čeku. Minētais apliecina, ka SIA „Blands” dažādās procesa stadijās

ir sniegusi klaji pretrunīgus paskaidrojumus. Savukārt apsvērumus, kāpēc elektroniskā kases aparāta čeks

nevar būt uzskatāms par rakstveidā noslēgtu pārvadājuma līgumu, Iestāde ir norādījusi Lēmumā.

Apstākli, ka pašvaldības policijas amatpersona, kura piedalījās kontrolbraucienā, nav piederīga

pasūtītāja grupai, ir apstiprinājusi pati SIA „Blands” Ventspils tiesai iesniegtajā 2014.gada 25.augusta

sūdzībā, norādot, ka policijas amatpersona D.Siliņš apzināti, ļaunprātīgi izmantoja pakalpojumu, kas

nebija tam domāts, labi apzinoties, ka D.Siliņš nav pakalpojuma pasūtītāja grupas dalībnieks (lietas 61.-

63.lapa).

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā Sprieduma pamatojumu, tiesas kolēģija

atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet SIA „Blands” apelācijas sūdzība ir

noraidāma.

Latvijas APK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par

administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par

administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Tiesas kolēģija secina, ka viens no

būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu

pierādījumu iegūšana.

Latvijas APK 243.pants paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas

APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus

administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā. Kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas

par faktiem, iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesas kolēģija secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu,

ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem

pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību

tās personas darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Tiesas kolēģija konstatē, ka SIA „Blands” saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas

APK 149.36 panta divpadsmito daļu par pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu pēc

pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma. Par minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu

uzliek naudas sodu (..) pārvadātājam — no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Lai SIA „Blands” sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.36 panta

divpadsmitās daļas, ir jākonstatē, ka SIA „Blands” veica pasažieru neregulāro komercpārvadājumu un tas

tika veikts bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma.

Tiesas kolēģija secina, ka lietā nav strīda par to, ka 2014.gada 25.maijā SIA „Blands” veica

pasažieru neregulāro komercpārvadājumu. Lietā ir strīds par to, vai Pašvaldības policijas amatpersona

D.Siliņš tika pārvadāts, pamatojoties uz SIA „Blands” noslēgto rakstisku līgumu par neregulāro

komercpārvadājumu veikšanu.

Novērtējusi pierādījumus izskatāmajā lietā, tiesas kolēģija atzīst, ka SIA „Blands” vaina

administratīvā pārkāpuma, par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā,

ir pierādīta ar tiem pierādījumiem, kurus gan pirmās instances tiesa, gan Iestāde analizējusi savā

nolēmumā, un apelācijas instances tiesa pievienojas šiem secinājumiem, atzīstot, ka atbilstoši Latvijas

APK 289.13 panta trešajai daļai un 289.22 panta pirmajai daļai to atkārtota izvērtēšana nav lietderīga.

Papildus tiesas kolēģija norāda turpmāk minēto.

SIA „Blands” apelācijas sūdzībā norāda, ka, veicot pārvadājumu, tika izpildīts SIA „Blands” un

„Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrības” 2013.gada 26.jūnijā noslēgtais līgums, kura 2.3.punkts

paredz iespēju komplektēt/papildināt pasažieru grupu autotransporta tehnisko iespēju robežās un

gadījumā, ja autotransportā ir brīvas vietas. Autotransporta vadītāja pienākumus šīs pasūtītāja tiesības

neietekmēja.

Attiecībā uz iepriekš minēto SIA „Blands” argumentu, tiesas kolēģija norāda, ka lietas

materiāliem nav pievienots starp SIA „Blands” un „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību”

2013.gada 26.jūnijā noslēgtais līgums. Vienlaikus apgabaltiesa norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 289. 6

panta sesto daļu tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Līdz ar to apgabaltiesa norāda, ka, tā kā SIA „Blands” tiesai nav iesniegusi minēto līgumu, kā arī nav

izteikusi lūgumu par šāda pierādījuma iegūšanu un pārbaudīšanu, tiesa nevar vērtēt konkrētā līguma

2.3.punktu un izdarīt par to secinājumus.

SIA „Blands” norāda, ka nav vērtēti apstākļi, vai autotransportā bija brīvas vietas tad, kad tajā

ienāca pašvaldības policijas amatpersonas, vai autotransportā atradās pasūtītāja biedri, vai pakalpojuma

pasūtītāja biedri piedāvāja pašvaldības policijas amatpersonām iekļauties pasažieru grupā. No Lēmuma

un Sprieduma ir redzams, ka secinājums par to, ka pašvaldības policijas amatpersonas nebija piederīgas

pie pasažieru grupas, kas tiek pārvadāta pamatojoties uz līgumu ar „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas

biedrību”, tika izdarīts tikai pamatojoties uz pašu amatpersonu ziņojumiem un neveicot citu pasažieru

paskaidrojumu pārbaudi.

Attiecībā uz iepriekš minēto, apgabaltiesa secina, ka lietā nav nozīmes apstāklim, vai pašvaldības

policijas amatpersonai D.Siliņam, iekāpjot autotransportā, tajā bija brīvas vietas, vai autotransportā

atradās pasūtītāja biedri, jo šie apstākļi neietekmē SIA „Blands” saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitās daļas. Kas attiecas uz SIA „Blands” norādīto argumentu, ka

nav vērtēti apstākļi, vai pakalpojuma pasūtītāja biedri piedāvāja pašvaldības policijas amatpersonai

iekļauties pasažieru grupā apgabaltiesa norāda sekojošo.

Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punkts noteic, ka pasažieru neregulārie pārvadājumi ir

regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi,

kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Šie

pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.

Atbilstoši Autopārvadājumu likuma 36.pantam saskaņā ar līgumu par pasažieru pārvadāšanu ar

autotransporta līdzekli pārvadātājs apņemas par attiecīgu maksu aizvest pasažieri līdz attiecīgai pieturai

(vietai) un, ja pasažieris nodevis bagāžu, — nogādāt to attiecīgajā pieturā un izsniegt personai, kura ir

pilnvarota saņemt bagāžu, bet pasažieris apņemas samaksāt par braukšanu un bagāžas pārvadāšanu, ja

normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Savukārt minētā likuma 37.panta otrā daļa noteic, ka līgumu par pasažieru pārvadāšanu pēc

pasūtījuma slēdz rakstveidā atbilstoši pārvadātāja noteiktam paraugam.

No minētajām tiesību normām izriet, ka pārvadātājs sniedz pasažierim pakalpojumu saskaņā ar

līgumu, kas noslēgts rakstveidā, un šo līgumu slēdz atbilstoši pārvadātāja noteiktam paraugam. Tādējādi

kaut gan pasažieru grupas var veidot gan pēc pasūtītāja, gan pēc pārvadātāja iniciatīvas, rakstveida līgums

tiek slēgts starp pārvadātāju un pasažieri. Ņemot vērā Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmito daļu un

iepriekš minētās tiesību normas, pārvadātāja pienākums ir veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus

saskaņā tikai ar rakstveidā noslēgtu līgumu, kura priekšmets ir noteiktu personu (grupas) pārvadāšana.

Tādējādi, pildot pārvadājuma līgumu, ir jānodrošina, lai tiktu pārvadātas personas, kuras noteiktas

pārvadājuma līgumā, un, lai izpildītu minēto pienākumu, ir jānodrošina transportlīdzeklī iekāpjošo

personu kontrole, pārbaudot personu identitāti. Ja tiek pārvadāta persona, kura neietilpst konkrētajā

pasažieru grupā, uzskatāms, ka persona tiek pārvadāta bez rakstveida līguma un attiecīga pamata.

Tādējādi konkrētajā gadījumā SIA „Blands” bija jānodrošina autotransportā iekāpjošo personu

pārbaude un konstatējot, ka persona nav iekļauta pasažieru grupā, jānorāda D.Siliņam, ka SIA „Blands”

veic neregulāro pasažieru pārvadāšanu un šāda pārvadāšana notiek saskaņā ar rakstveida līgumu, kas

noslēgts starp pārvadātāju un konkrēto pasūtītāju. Kā redzams no lietas materiāliem, tostarp pašvaldības

policijas amatpersonas D.Siliņa ziņojuma, tas netika darīts, bet tā vietā SIA „Blands” autotransporta

vadītājs pašvaldības amatpersonai D.Siliņam izsniedza čeku.

Tiesas kolēģija norāda, ka izsniegtais čeks nav uzskatāms par rakstveida līgumu, kas noslēgts

starp pārvadātāju un pasažieriem, jo atbilstoši Autopārvadājumu likuma 3.panta pirmajai daļai tiesiskās

attiecības, kas veidojas, veicot kravas un pasažieru pārvadājumus ar autotransportu, reglamentē šis

likums, Civillikums, citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kuri ir saistoši Latvijai. Līdz ar to

rakstveida līgumam cita starpā jāatbilst arī Civillikuma tiesību normām, kas regulē tiesiska darījuma

noslēgšanu un tās pazīmes, lai uzskatītu, ka darījums starp pusēm ir noslēgts.

Tiesas kolēģija atzīmē, ka saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4.panta trešo daļu

autopārvadājumu kontroli atbilstoši savai kompetencei īsteno Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija,

pašvaldības un šo ministriju un pašvaldību padotībā esošās institūcijas, pārvadātāji, kā arī citas

normatīvajos aktos noteiktās personas un institūcijas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un izvērtējot lietas apstākļus, atzīstams, ka konkrētajā situācijā

pašvaldības policijas darbinieks D.Siliņš veica autopārvadājumu kontroli, kura laikā tika konstatēts

administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitajā

daļā. Kontrolbrauciens tiek veikts, pildot amata pienākumus, nevis nolūkā saņemt pakalpojumu, noslēdzot

līgumu privāttiesību jomā. Tādējādi Lēmumā un Spriedumā pareizi secināts, ka pašvaldības policijas

darbinieks D.Siliņš nebija piederīgs pie pasažieru grupas, kas tiek pārvadāta pamatojoties uz līgumu ar

„Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību”, bet gan tika veikts kontrolbrauciens.

Turklāt minēto faktu apstiprinājusi arī pati SIA „Blands”, kas Ventspils tiesai iesniegtajā

2014.gada 25.augusta sūdzībā norādījusi, ka policijas amatpersona D.Siliņš apzināti, ļaunprātīgi

izmantoja pakalpojumu, kas nebija tam domāts, labi apzinoties, ka D.Siliņš nav pakalpojuma pasūtītāja

grupas dalībnieks. Tādējādi apgabaltiesa konstatē, ka SIA „Blands” sākotnēji ir atzinusi, ka pašvaldības

amatpersona D.Siliņš nebija piederīgs pasažieru grupai. Līdz ar to tiesas kolēģija secina, ka SIA „Blands”

pirmās instances tiesai iesniegtajā sūdzībā norādītajam argumentam, ka pašvaldības policijas darbinieks

nebija nepiederīgs pasažieru grupai, piešķirama lielāka ticamība, salīdzinot ar apelācijas sūdzībā norādīto.

Arī Augstākā tiesa ir atzinusi, ka vēlāk iesniegti paskaidrojumi rada lielākas šaubas par to

ticamību nekā, ja tie sniegti uzreiz notikuma brīdī (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 26.janvāra spriedumu

lietā Nr. SKA-45/2009).

Atbilstoši Latvijas APK 244.pantam institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē

pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem

visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Par Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu (..) pārvadātājam uzliek naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz

septiņsimt euro.

Atbilstoši Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktam Iestāde Lēmumā pamatoti

konstatējusi atbildību pastiprinošu apstākli - gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs

pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta.

Apgabaltiesa atzīst, ka SIA „Blands” piemērotais naudas sods 480 euro apmērā ir

samērīgs un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam, sods piemērots sankcijā minētajā apmērā.

Tiesas kolēģija nekonstatē procesuālus pārkāpumus Iestādes un pirmās instances tiesas rīcībā, kas

ļautu apšaubīt kāda pierādījuma ticamību vai attiecināmību par SIA „Blands” vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā. Iestāde Lēmumā atbilstoši Latvijas APK 243.pantam pareizi novērtējusi

pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pārsūdzētais Spriedums ir atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība

noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.22 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, tiesas kolēģija

N o s p r i e d a :

Ventspils tiesas 2014.gada 2.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA „Blands” apelācijas

sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Motivēts spriedums sastādīts un pieejams no 2014.gada 22.decembra.

Tiesnese referente: V.Vaiteika

Tiesnese: I.Rozīte

Tiesnese: S.Mertena