Court convicted defendant of fraud for misusing bank access to defraud multiple victims of loans.

ECLI:LV:RLPT:2019:0204.12060000613.3.S

Krimināllieta Nr.12060000613

Lietvedības Nr.K29-36/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 4.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Ieva Kulagina

piedaloties prokuroram Ando Skalbem

zvērinātam advokātam Aināram Leičenko

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēta /pers. A/, personas kods /personas kods/, par viena noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), un par četru

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

Aprakstošā daļa

/pers. A/ ieguva svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana).

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos: ņemot vērā to, ka /pers. A/ kopš 2002.gada 22.oktobra bija noslēgts sadarbības

līgums ar AS “DNB banka”, ar kuru viņa bija pilnvarota AS “DNB banka” vārdā saņemt no potenciālajiem kredītņēmējiem ziņas un

dokumentus, kas nepieciešami kredīta piešķiršanas izvērtēšanai, viņa nolēma šo apstākli izmantot ļaunprātīgi, ar mērķi iegūt citu

personu naudas līdzekļus. 2008.gada augustā /pers. A/ piezvanīja /pers. B/, kurš viņai bija zināms kā AS “DNB banka” klients un ar kuru

viņa vairākkārt bija tikusies AS “DNB banka” filiāles Rīgā, Elizabetes ielā 33 telpās, kur /pers. A/ bija sniegusi /pers. B/ konsultācijas un

palīdzējusi pie dokumentu noformēšanas kredīta saņemšanai. Kad pēc /pers. A/ uzaicinājuma /pers. B/ ieradās AS “DNB banka” filiāles

Rīgā, Elizabetes ielā 33 telpās, /pers. A/ palūdza viņam aizdot 5000 euro, kam /pers. B/ piekrita, sakarā ar ko 2008.gada 28.augustā

/pers. A/ no /pers. B/ saņēma 5000 euro, bet pretim izsniedza parādzīmi, kurā atrunāja procentu par aizdevuma lietošanu apmērus,

izmaksas termiņus un parāda pamatsummas atdošanas laiku. Savukārt 2008.gada 9.septembrī /pers. A/ saņēma no /pers. B/ vēl 2000

euro, no jauna izsniedzot parādzīmi, kurā, tāpat kā iepriekš, atrunāja procentu par aizdevuma lietošanu apmērus, izmaksas termiņus un

parāda pamatsummas atdošanas laiku. Tomēr ne parādzīmēs norādītajos termiņos, ne vēlāk /pers. A/ naudu neatdeva un tādā veidā no

/pers. B/ kopumā izkrāpa 7000 euro.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā (likuma

redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

1./pers. A/ ieguva svešu mantu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana).

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos: /pers. A/, zinot, ka viņas paziņai /pers. C/ ir brīvi naudas līdzekļi, pierunāja viņu

aizdot naudu, apsolot izdevīgus procentus par aizdevuma lietošanu, vienlaikus sniedzot nepatiesas ziņas par aizdotās naudas

izmantošanas mērķi. Ņemot vērā to, ka /pers. A/, sniedzot savu palīdzību darījumos ar nekustamajiem īpašumiem un pie kredītu

saņemšanas, bija ieguvusi /pers. C/ uzticību, /pers. C/ piedāvājumam piekrita. Šajā sakarā 2005.gada 16.augustā /pers. A/ kā aizdevumu

saņēma no /pers. C/ 5000 euro, bet pretim izsniedza parādzīmi, kurā atrunāja procentu par aizdevuma lietošanu apmērus, izmaksas

termiņus un parāda pamatsummas atdošanas laiku. Pēc neilga laika /pers. A/, nolūkā no /pers. C/ saņemt naudu, izteica /pers. C/

piedāvājumu viņas esošo hipotekāro kredītu no līdzšinējās kredītiestādes pārformēt uz AS “DNB banka”, apsolot nokārtot tā, lai

kredītam tiek piemērota izdevīgāka procentu likme. Vienlaikus /pers. A/ piedāvāja /pers. C/ viņai piederošo dzīvokli, kas kalpoja kā

hipotēka, pārvērtēt un tā iegūt iespēju palielināt kredīta apmēru, lai iegūtu papildus līdzekļus, kas /pers. C/ bija nepieciešami. Vienlaikus

/pers. A/ izvirzīja nosacījumu, ka šādā gadījumā /pers. C/ daļa no iegūtajiem līdzekļiem būs jāizsniedz /pers. A/ kā aizdevums, apsolot

izmaksāt labus procentus par aizdevuma lietošanu. Ņemot vērā to, ka saistībā ar pirmo aizdevumu /pers. A/ tik tiešām regulāri maksāja

procentus par aizdevuma lietošanu, kā rezultātā bija ieguvusi /pers. C/ uzticību, /pers. C/ piekrita /pers. A/ piedāvājumam pārfinansēt

hipotekāro kredītu un palielināt kredīta apmēru. Tā rezultātā 2006.gada 20.jūlijā, tūlīt pēc tam, kad /pers. C/ kā kredīts tika izmaksāti

naudas līdzekļi, /pers. A/ AS “DNB banka” filiāles telpās saņēma no /pers. C/ 20000 euro, bet pretim izsniedza parādzīmi, kurā atrunāja

procentu par aizdevuma lietošanu apmērus, izmaksas termiņus un parāda pamatsummas atdošanas laiku. Vienlaikus /pers. A/ pierunāja

/pers. C/ pagarināt uz vēl vienu gadu pirmo aizdevumu 5000 euro apmērā, no jauna izsniedzot parādzīmi, kurā, tāpat kā iepriekš, atrunāja

procentu par aizdevuma lietošanu apmērus, izmaksas termiņus un parāda pamatsummas atdošanas laiku. Tā kā bija pagājuši aizdevumu

atdošanas termiņi, kā arī /pers. A/ bija pārstājusi izmaksāt procentus par aizdevuma lietošanu, 2008.gada sākumā /pers. C/ vērsās pie

/pers. A/ ar lūgumu atdot aizdevumus, taču /pers. A/, aizbildinoties ar dažādām problēmām, pieprasīja samaksāt vēl 100 latus jeb 142,29

euro, norādot, ka tas ļaus novērst šķēršļus naudas atgūšanai. Kad /pers. C/ atbildēja, ka viņai nav naudas, /pers. A/ pierunāja /pers. C/ šim

pašam nolūkam iedot zelta rotaslietas, kuras /pers. A/ apsolīja ieķīlāt lombardā un tā iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Tā rezultātā

/pers. A/ no /pers. C/ viņas dzīvesvietā – dzīvoklī /adrese A/ saņēma zelta rotaslietas – vairākus gredzenus un zelta ķēdīti par kopējo

vērtību 100 lati, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa sastādīja 142,29 euro, kā arī naudu 40 latu apmērā, kas pēc Latvijas

Bankas noteiktā valūtas kursa sastādīja 56,91 euro. Līdz ar to /pers. A/ no /pers. C/ kopumā izkrāpa 25199,20 euro.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (likuma

redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

2./pers. A/ ieguva svešu mantu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana).

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos: ņemot vērā to, ka /pers. A/ kopš 2002.gada 22.oktobra bija noslēgts sadarbības

līgums ar AS “DNB banka”, ar kuru viņa bija pilnvarota AS “DNB banka” vārdā saņemt no potenciālajiem kredītņēmējiem ziņas un

dokumentus, kas nepieciešami kredīta piešķiršanas izvērtēšanai, viņa nolēma šo apstākli izmantot ļaunprātīgi, ar mērķi iegūt citu

personu naudas līdzekļus. Šajā sakarā /pers. A/ pārliecināja savu paziņu /pers. D/ par to, ka ar viņas starpniecību iespējams ieguldīt naudu

ar labām peļņas iespējām, apzināti maldinot /pers. D/ par to, ka šie naudas ieguldījumi saistīti ar AS “DNB banka” saistītiem projektiem.

Apstāklis, ka /pers. D/ uzskatīja /pers. A/ par AS “DNB banka” darbinieci, par ko liecināja fakts, ka viņa vairākkārt ar /pers. A/ bija

tikusies AS “DNB banka” filiāles Rīgā, Elizabetes ielā 33 telpās, kā arī /pers. A/ stāstītais par naudas ieguldījumiem ar AS “DNB banka”

saistītos projektos, radīja /pers. D/ pārliecību par naudas ieguldījumu drošumu, kā rezultātā 2007.gada 12.jūnijā pirmstiesas

kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā un apstākļos /pers. A/ no /pers. D/ saņēma 12000 euro, par ko /pers. A/ izsniedza

parādzīmi, kurā atrunāja procentu par aizdevuma lietošanu apmērus, izmaksas termiņus un parāda pamatsummas atdošanas laiku. Bez

tam 2007.gada 14.septembrī pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā un apstākļos /pers. A/ no /pers. D/ saņēma vēl

6000 euro, par ko, tāpat kā iepriekš, izsniedza parādzīmi, kurā atrunāja procentu par aizdevuma lietošanu apmērus, izmaksas termiņus

un parāda pamatsummas atdošanas laiku. Tomēr ne parādzīmēs norādītajos termiņos, ne vēlāk /pers. A/ naudu neatdeva un tādā veidā no

/pers. D/ kopumā izkrāpa 18000 euro.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (likuma

redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

3./pers. A/ ieguva svešu mantu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana).

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos: ņemot vērā to, ka /pers. A/ kopš 2002.gada 22.oktobra bija noslēgts sadarbības

līgums ar AS “DNB banka”, ar kuru viņa bija pilnvarota AS “DNB banka” vārdā saņemt no potenciālajiem kredītņēmējiem ziņas un

dokumentus, kas nepieciešami kredīta piešķiršanas izvērtēšanai, viņa nolēma šo apstākli izmantot ļaunprātīgi, ar mērķi iegūt citu

personu naudas līdzekļus. 2007.gada augustā vai septembrī, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā datumā, pie /pers. A/

AS “DNB banka” filiāles Rīgā, Elizabetes ielā 33 telpās ieradās /pers. E/, kura no savas paziņas bija uzzinājusi, ka ar /pers. A/

starpniecību iespējams ieguldīt naudu ar AS “DNB banka” saistītos projektos ar labām peļņas iespējām. Nolūkā izkrāpt no /pers. E/

naudas līdzekļus, /pers. A/ to tiešām apstiprināja, vienlaikus izskaidrojot naudas ieguldīšanas principus un pārliecinot par ieguldījumu

drošumu, kā rezultātā /pers. E/ piekrita dot /pers. A/ naudu. Turpmāk /pers. A/ no /pers. E/ saņēma sekojošas naudas summas: 2007.gada

28.septembrī – 2000 euro, 2007.gada 28.septembrī – 1000 latus, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa sastādīja 1422,87

euro, 2007.gada 17.oktobrī – 2830,86 euro, 2007.gada 5.decembrī – 8000 euro, 2007.gada 14.decembrī – 6000 euro. Vienlaikus,

būdama maldināta no /pers. A/ puses, /pers. E/ par naudas ieguldīšanas iespējām pastāstīja citām viņai zināmām personām, kā rezultātā

arī citas personas piekrita nodot /pers. A/ naudu, izmantojot /pers. E/ kā starpnieci. 2008.gada 3.martā šim nolūkam /pers. F/ nodeva

/pers. E/ 10000 latus, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa sastādīja 14228,72 euro, kurus /pers. E/ tajā pašā dienā nodeva

tālāk /pers. A/. Savukārt 2008.gada 7.martā /pers. G/ un /pers. H/ katrs iedeva /pers. E/ 5000 latus, kurus, tas ir, kopā 10000 latus, kas

pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa sastādīja 14228,72 euro, /pers. E/ tajā pašā dienā nodeva tālāk /pers. A/. 2008.gada 12.martā

/pers. H/ iedeva /pers. E/ 25000 latus, no kuriem 20000 latus, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa sastādīja 28457,44 euro,

/pers. E/ tajā pašā dienā nodeva tālāk /pers. A/. 2008.gada 19.martā /pers. H/ iedeva /pers. E/ 25000 latus, no kuriem 20000 latus, kas

pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa sastādīja 28457,44 euro, /pers. E/ tajā pašā dienā nodeva tālāk /pers. A/. 2008.gada 8.aprīlī

/pers. H/ iedeva /pers. E/ 25000 latus, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa sastādīja 35571,79 euro, kurus /pers. E/ tajā pašā

dienā nodeva tālāk /pers. A/. 2008.gada 22.aprīlī /pers. E/ nodeva /pers. A/ 10000 euro, bet 2008.gada 11.jūnijā – vēl 5000 euro. Ik

reizi /pers. A/ pretim izsniedza parādzīmi, kurā atrunāja procentu par aizdevuma lietošanu apmērus, izmaksas termiņus un parāda

pamatsummas atdošanas laiku. Tomēr ne parādzīmēs norādītajos termiņos, ne vēlāk /pers. A/ naudu neatdeva un tādā veidā no /pers. E/

kopumā izkrāpa 21025,01 euro, no /pers. F/ – 14228,72 euro, no /pers. G/ – 7114,36 euro, bet no /pers. H/ – 113829,75 euro.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (likuma

redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

4./pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana).

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos: ņemot vērā to, ka /pers. A/ kopš 2002.gada 22.oktobra bija noslēgts sadarbības

līgums ar AS “DNB banka”, ar kuru viņa bija pilnvarota AS “DNB banka” vārdā saņemt no potenciālajiem kredītņēmējiem ziņas un

dokumentus, kas nepieciešami kredīta piešķiršanas izvērtēšanai, viņa nolēma šo apstākli izmantot ļaunprātīgi, ar mērķi iegūt citu

personu naudas līdzekļus. 2008.gada sākumā /pers. A/ piezvanīja /pers. I/, kurš no savas paziņas bija uzzinājis, ka ar /pers. A/

starpniecību iespējams ieguldīt naudu ar AS “DNB banka” saistītos projektos ar labām peļņas iespējām, un kurš /pers. A/ uzskatīja par

AS “DNB banka” darbinieci, ņemot vērā to, ka viņš ar savu sievu vairākkārt ar /pers. A/ bija ticies AS “DNB banka” filiāles Rīgā,

Elizabetes ielā 33 telpās, kur /pers. A/ sniedza konsultācijas un palīdzēja pie dokumentu noformēšanas kredītu saņemšanai. Sarunā pa

tālruni /pers. A/ apliecināja, ka pastāv iespēja ieguldīt naudu, vienlaikus maldinot, ka naudas ieguldīšana saistīta ar AS “DNB banka”

projektiem, un vienojās par tikšanos. Norunātajā laikā 2008.gada 14.februārī pie restorāna “McDonalds” Rīgā, Krasta ielā 101 /pers. A/

no /pers. I/ saņēma 10000 euro, bet pretim izsniedza parādzīmi, kurā atrunāja procentu par aizdevuma lietošanu apmērus, izmaksas

termiņus un parāda pamatsummas atdošanas laiku. Pēc neilga laika /pers. A/ piezvanīja /pers. I/ un painteresējās par viņa iespējām

ieguldīt vēl 3000 euro, pēc kā abi vienojās no jauna satikties tajā pašā vietā. Tur 2008.gada 12.martā /pers. A/ no /pers. I/ saņēma vēl

3000 euro un no jauna izsniedza parādzīmi, kurā, tāpat kā iepriekš, atrunāja procentu par aizdevuma lietošanu apmērus, izmaksas

termiņus un parāda pamatsummas atdošanas laiku. Tomēr ne parādzīmēs norādītajos termiņos, ne vēlāk /pers. A/ naudu neatdeva,

aizbildinoties ar dažādiem izdomātiem apstākļiem. 2010.gada 13.aprīlī /pers. A/ no jauna piezvanīja /pers. I/ un sarunā pa tālruni

pārliecināja viņu, ka naudas atgūšanai nepieciešams samaksāt vēl mazliet naudas, kā rezultātā /pers. I/ no sev piederošās ZS “/nosaukums

B/” bankas konta uz /pers. A/ bankas kontu pārskaitīja sekojošas naudas summas: 2010.gada 13.aprīlī – 200 latus jeb 284,57 euro,

2010.gada 15.aprīlī – 130 latus jeb 184,97 euro, 2010.gada 30.aprīlī – 50 latus jeb 71,14 euro, 2010.gada 10.jūnijā –140 latus jeb

199,20 euro, kopumā 520 latus, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa sastādīja 739,89 euro. Līdz ar to /pers. A/ no /pers. I/

kopumā izkrāpa 13739,89 euro.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (likuma

redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

Motīvu daļa

Iztiesāšanas laikā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Ando Skalbe saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 461.pantu grozīja

/pers. A/ celto apsūdzību par viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un par četru

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, nemainoties noziedzīgu nodarījumu

kvalifikācijai, bet mainoties viena noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem. Prokurors norādīja, ka 2015.gada 24.aprīļa lēmumā

par /pers. A/ saukšanu pie kriminālatbildības ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, proti, apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, kas izdarīts attiecībā pret /pers. D/, norādīts, ka /pers. A/ no /pers. D/ divas reizes

saņēma naudu 12000 euro apmērā, bet no krimināllietas materiāliem redzams, ka bija divi aizdevumi – viens 12000 euro apmērā un

otrs 6000 euro apmērā, par kopējo summu 18000 euro, ņemot vērā minēto, prokurors grozīja /pers. A/ izvirzīto apsūdzību šajā daļā.

Tiesa atzīst, ka grozītā apsūdzība šajā daļā atbilst /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta

trešajā daļā, faktiskajiem apstākļiem, nemainoties apsūdzētajai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētā /pers. A/ sevi par vainīgu viena viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas un četru viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 177.panta

trešās daļas neatzina, kā arī neatzina cietušo /pers. B/, /pers. C/, /pers. J/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ pieteiktās

kaitējuma kompensācijas.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētā /pers. A/ izmantoja likumā noteiktās tiesības neliecināt, tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

503.panta ceturtās daļas nosacījumiem tika nolasītas apsūdzētās /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības.

Nopratināta kā aizdomās turētā, 2013.gada 11.jūlijā /pers. A/ liecināja, ka no 1999.gada viņa strādāja kā pašnodarbināta persona par

mākleri, 2005.gadā nodibināja savu uzņēmumu IK “/nosaukums A/”. 2002.gadā viņa kā fiziska persona noslēdza sadarbības līgumu ar

“Pirmo banku”, vēlāk AS “DNB banka”, nekad nav bijusi AS “DNB banka” darbiniece, bet gan darbojusies kā sadarbības partnere.

Līguma ietvaros viņai bija jāsniedz informācija klientiem par iespēju pieteikties kredītu saņemšanai, jāpalīdz noformēt šie kredīti,

sadarbojoties arī ar notāriem un Zemesgrāmatas darbiniekiem. 2006., 2007.gadā viņa ar paziņas /pers. D/ starpniecību iepazinās ar

/pers. I/, palīdzēja viņam noformēt kredītu, kredīts tika noformēts bankas telpās Rīgā, Elizabetes ielā 33. 2008.gadā /pers. A/ privātām

vajadzībām aizņēmās naudu no /pers. D/, pēc tam arī no /pers. I/ ar /pers. D/ starpniecību, par to uzrakstīja parādzīmes, kuras vēlāk /pers.

D/ nodeva /pers. I/. /pers. A/ no /pers. I/ aizņēmās naudu divas reizes, un proti, 2008.gada 14.februārī 10000 euro, ko apņēmās atdot

līdz 2009.gada 15.februārim un 2008.gada 15.maijā, 15.augustā, 15.novembrī, 2009.gada 15.februārī samaksāt /pers. I/ 3000 euro kā

procentu maksājumus, kā arī 2008.gada 12.martā aizņēmās 3000 euro, ko apņēmās atdot līdz 2009.gada 12.martam u n 2008.gada

12.jūnijā, 12.septembrī, 12.decembrī, 2009.gada 12.martā samaksāt /pers. I/ 900 euro kā procentu maksājumus. Pēc /pers. A/ domām,

viņa atdeva /pers. I/ daļu no naudas, ko aizņēmās, arī ar /pers. D/ starpniecību, iespējams, ka atdeva viņam 6000 euro, precīzu summu

neatceras. 2010.gadā, kad /pers. I/ interesējās, kad /pers. A/ viņam atdos visu naudas summu, tajā laikā viņai jau nebija naudas, ko viņam

atdot. /pers. A/ paziņoja /pers. I/, ka viņai ir nepieciešams nokārtot sava īpašuma pārkreditāciju, lai varētu atdot /pers. I/ atlikušo naudas

summu, ko bija aizņēmusies, taču, lai varētu pārkreditēt īpašumu, viņai ir vajadzīga vēl nauda. /pers. I/ piekrita viņai to aizdot, pēc kā

/pers. I/ no Zemnieku saimniecības “/nosaukums B/” bankas konta uz /pers. A/ kontu “GE Money Bank” pārskaitīja šādas naudas

summas: 2010.gada 13.aprīlī 200 latus, 2010.gada 15.aprīlī 130 latus, 2010.gada 30.aprīlī 50 latus un 2010.gada 10.jūnijā 140 latus.

Naudu no /pers. I/ viņa aizņēmās kā privātpersona, no aizņemtās naudas maksāja savus kredītus un naudu tērēja savām sadzīves

vajadzībām. Tāpat ar /pers. D/ starpniecību /pers. A/ iepazinās ar /pers. E/, no kuras arī vairākas reizes aizņēmās naudu savām vajadzībām,

un proti, 2007.gada 28.septembrī 1000 latus, 2007.gada 28.septembrī 2000 euro, 2007.gada 5.decembrī 8000 euro, 2007.gada

14.decembrī 6000 euro, 2007.gada 17.oktobrī 2830,86 euro, par ko uzrakstīja parādzīmes, arī no /pers. E/ aizņemto naudu /pers. A/

iztērēja savām vajadzībām. ( 2.sējums 141. – 143.lietas lapa)

2011.gada 10.oktobra paskaidrojumā /pers. A/ norādīja, ka 2005.gada augustā viņa pārdeva /pers. C/ dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā,

pēc tam viņa no /pers. C/ aizņēmās naudu 5000 euro apmērā, par ko uzrakstīja parādzīmi, naudu apsolīja atdot līdz 2006.gada

16.augustam, līdz tam katru mēnesi maksājot procentus 250 euro apmērā. Pēc gada /pers. A/ aizņēmās no /pers. C/ vēl 20000 euro, ko

apņēmās atdot 2007.gada 20.jūlijā, maksājot katru mēnesi procentus 1000 euro apmērā. Pēc gada, kad bija jāatgriež norunātā naudas

summa, /pers. A/ to neatdeva un mutvārdos ar /pers. C/ vienojās par naudas atmaksas atgriešanas pagarināšanu vēl uz vienu gadu, tikmēr

maksājot katru mēnesi norunātos procentus līdz 2008.gada pavasarim. Kopējā parāda summa bija 25000 euro, šo naudas summu /pers.

A/ neatmaksāja /pers. C/. Naudu no /pers. C/ aizņēmās personīgām vajadzībām. Tāpat no /pers. C/ aizņēmās arī zeltlietas 100 latu

apmērā, kuras ieķīlāja lombardā. (2.sējums 145., 146.lietas lapa)

Nopratināta kā aizdomās turētā, 2012.gada 21.maijā /pers. A/ liecināja, ka 2005.gadā viņa iepazinās ar /pers. C/, kurai palīdzēja

pārdot dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā un iegādāties dzīvokli Rīgā, Sergeja Eiženšteina ielā. Pēc tam /pers. C/ ar /pers. A/ palīdzību

noformēja kredītu dzīvokļa remontam, no saņemtā kredīta /pers. C/ pēc /pers. A/ lūguma aizdeva 5000 euro uz vienu gadu, par ko /pers.

A/ uzrakstīja parādzīmi, katru mēnesi maksājot /pers. C/ procentus 250 euro apmērā. 2006.gadā /pers. A/ palīdzēja /pers. C/ pārformēt

kredītu no Baltijas Amerikas uzņēmējdarbības fonda uz AS “DNB banka” un vienojās ar /pers. C/, ka viņa aizdos /pers. A/ vēl 20000

euro, ko /pers. A/ apņēmās atmaksāt līdz 2007.gada 20.jūlijam, katru mēnesi kā procentus maksājot 1000 euro. Kopumā /pers. A/ no

/pers. C/ aizņēmās naudu 25000 euro apmērā. 2007.gada 20.jūlijā /pers. A/ nenorēķinājās ar /pers. C/, jo visu naudu, ko bija

aizņēmusies, ieguldīja savos māklera biznesa darījumos. 2008.gadā nekustamo īpašumu tirgus “pārdega” un visa ieguldītā nauda tā arī

palika ieguldīta projektos un darījumos, kuri vairāk nedarbojās, jo valstī sākās ekonomiskā krīze, līdz ar to naudu /pers. C/ viņa neatdeva.

/pers. A/ atzina savu vainu tajā, ka aizņēmās no /pers. C/ naudu 25000 euro apmērā un to neatdeva, jo reāli naudas, ko atdot /pers. C/,

viņai nebija. Papildus norādīja, ka 2007.gadā no /pers. C/ aizņēmās arī zeltlietas, kuras ieķīlāja lombardā apmēram par 80 latiem.

(2.sējums 157. – 158.lietas lapa)

Nopratināta papildus kā aizdomās turētā, 2013.gada 3.janvārī /pers. A/ liecināja, ka aizdevumu 5000 euro apmērā, ko viņa

aizņēmās no /pers. C/, izlietoja privātām un ģimenes vajadzībām, otru aizdevumu 20000 euro apmērā pusi viņa izlietoja privātajām

vajadzībām, otru pusi ieguldīja vīram piederošā dzīvokļa /adrese B/ remontā un labiekārtošanas darbos. Remonts dzīvoklī tika veikts,

taču, tā kā /pers. A/ nevarēja atmaksāt šā dzīvokļa kredītu, banka to atsavināja. /pers. A/ paskaidroja, ka viņai nepieder nedz nekustamie

īpašumi, nedz transportlīdzekļi, kā arī viņai nav nekādu dokumentu par naudas, kuru saņēma no /pers. C/, izlietošanu. Papildus /pers. A/

liecināja, ka 2008.gada decembrī viņa pateica /pers. C/, ka vēlas paņemt papildus kredītu, tāpēc nepieciešams veikt dzīvokļa /adrese B/

novērtēšanu. /pers. C/ arī nebija naudas, tāpēc viņa aizdeva /pers. A/ dažus savus zelta gredzenus, kurus /pers. A/ ieķīlāja lombardā par

apmēram 80 latiem. /pers. A/ uzskata, ka ir atdevusi visu naudas summu, ko bija aizņēmusies no /pers. C/ 25000 euro apmērā, 22500

euro ar bankas pārskaitījumu un 2500 euro skaidrā naudā. (2.sējums 159. – 160.lietas lapa)

Nopratināta papildus kā aizdomās turētā, 2013.gada 3.maijā /pers. A/ liecināja, ka AS “DNB banka” uz viņas vārda bija reģistrēti

vairāki konti, no lietas materiāliem pievienotajām bankas kontu izdrukām redzams, ka viņa ir pārskaitījusi /pers. C/ norunātos procentu

maksājumus kopsummā 18305,63 euro, papildus bija gadījumi, kad /pers. A/ atmaksāja naudu, ko bija aizņēmusies no /pers. C/, skaidrā

naudā, kopā samaksājot visu summu 25000 euro apmērā. Turklāt /pers. A/ norādīja, ka atmaksātā nauda /pers. C/ ir norunātie procentu

maksājumi, bet pamatsummu 25000 euro apmērā viņa nav atmaksājusi. (2.sējums 161. – 163.lietas lapa)

Nopratināta papildus kā aizdomās turētā, 2013.gada 11.jūlijā /pers. A/ liecināja, ka vēlas pievienot krimināllietas materiāliem

maksājuma uzdevumu par to, ka ir pārskaitījusi uz /pers. C/ bankas kontu 1250 euro, norādot to kā konta papildināšanu. (2.sējums

164.lietas lapa)

Nopratināta papildus kā aizdomās turētā, 2013.gada 26.novembrī /pers. A/ liecināja, ka ir aizņēmusies naudu no vairākiem

cilvēkiem, vizuāli pazīst arī personu vārdā /pers. F/, jo viņš ir /pers. E/ paziņa, taču no /pers. F/ personīgi nav aizņēmusies naudu un nav

viņam parādā. (2.sējums 166.lietas lapa)

2012.gada 24.jūlija paskaidrojumā /pers. A/ norādīja, ka /pers. E/ pazīst no 2006. vai 2007.gada, viņas iepazīstināja kopējā paziņa

/pers. D/. 2008.gada pavasarī /pers. A/ sarunas laikā pastāstīja /pers. E/, ka ir iespējams nopelnīt naudu, taču /pers. E/ aizdeva /pers. A/

naudu, īpaši neinteresējoties par “shēmu”, kādā veidā /pers. A/ pelnīs šo naudu. /pers. E/ aptuveni četru mēnešu laikā aizdeva /pers. A/

naudu apmēram 70000 latu apmērā, lai /pers. A/ to varētu ieguldīt savā biznesā un tad atdotu atpakaļ /pers. E/ jau ar procentiem, par ko

tika uzrakstītas vairākas parādzīmes. Kopumā /pers. A/ atdevusi /pers. E/ naudu 15000 latu apmērā. /pers. E/ nekad nav teikusi /pers. A/,

ka ir iesaistījusi jaunus klientus, tikai vēlāk /pers. A/ uzzināja, ka /pers. E/ ir iesaistījusi /pers. F/, jo tad, kad /pers. E/ satikās ar /pers. A/

Rīgā, līdzi bija arī /pers. F/, kurš aktīvi interesējās par to, kā tiek ieguldīta aizdotā nauda. Tajā brīdī /pers. A/ sapratusi, ka daļu naudas, ko

viņai deva /pers. E/, ir devis arī /pers. F/ un citas personas, taču viņa pret to neiebilda. 2008.gadā sākās krīze nekustamo īpašumu jomā

un /pers. A/ vairāk nevarēja atdot parādu /pers. E/. Daļu naudas /pers. A/ ieguldījusi nekustamo īpašumu kredītos, bet daļa naudas –

apmēram 30000 latu apmērā viņa iedevusi personai vārdā /pers. AB/, kurš viņai šo naudu neesot atdevis. (2.sējums 167.lietas lapa)

Nopratināta kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, 2013.gada 25.martā /pers. A/ sniedza analoģiskas liecības, kādas

sniedza 2012.gada 24.jūlija paskaidrojumā, papildus norādīja, ka paskaidrot, kādos projektos tika ieguldīta no /pers. E/ saņemtā nauda,

viņa nevar, jo to neatceras. (2.sējums 168. – 169.lietas lapa)

Nopratināta papildus kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, 2013.gada 21.novembrī /pers. A/ liecināja, ka kopš naudas

saņemšanas no /pers. E/ un parādzīmju izrakstīšanas ir pagājuši pieci gadi, tāpēc detalizēti neko liecināt nevar, neatceras, cik tieši

parādzīmes par naudas saņemšanu izrakstīja /pers. E/, kad tas notika un cik tieši naudas saņēma. Dokumentus par viņas veikto

komercdarbību kopš 1999.gada sadedzināja viņas vīrs 2009.gada jūlijā, kad pati /pers. A/ bija aizturēta un atradās izolatorā. Par

projektiem, kuros tika ieguldīta /pers. E/ iedotā nauda, neko paskaidrot nevēlas, jo viņai nav dokumentu, kas to apstiprina, kā arī,

uzsāktās tiesvedības dēļ, banka pārtrauca sadarbības līgumu ar /pers. A/, taču šo projektu izdošanās gadījumā, /pers. A/ ieskatā, viņa būtu

spējusi pilnībā norēķināties ar /pers. E/, nevienu nav gribējusi apkrāpt vai apmānīt. Nekad nav lūgusi, lai /pers. E/ iesaista naudas

aizdošanas darījumos arī citas personas, to /pers. E/ darīja pati pēc savas iniciatīvas. No kopējās naudas summas, ko saņēma no /pers.

E/, atdevusi naudu 15000 – 20000, taču dokumenti par naudas atdošanu netika sastādīti, atdotā summa ietekmējusi nākamajā parādzīmē

norādīto summu, šo norēķināšanās kārtību sapratušas tikai viņas abas, to ir grūti izskaidrot. Par to, ka /pers. E/ 2008.gadā ir aizņēmusies

naudu no vairākām privātpersonām un pret parādzīmēm aizdevusi tālāk viņai, /pers. A/ uzzināja aptuveni četrus mēnešus pēc pēdējās

parādzīmes izrakstīšanas, kad tikās ar /pers. F/. /pers. A/ aizņēmās naudu no /pers. E/ aptuveni līdz 2008.gada maijam – jūnijam un brīdī,

kad saprata, ka radušās problēmas ar projektos ieguldītās naudas atgūšanu, pārstāja aizņemties. /pers. A/ nav bijis nodoms apkrāpt /pers.

E/, viņa bija pārliecināta, ka visu naudu varēs atdot, taču grūtības banku sektorā, kas bija saistītas ar ekonomisko krīzi valstī, un

tiesvedības pret /pers. A/ uzsākšana, kas pamudināja banku pārtraukt līgumu ar viņu, radīja apstākļus, pēc kuru izveidošanās viņa – /pers.

A/ naudu, ko bija aizņēmusies no /pers. E/, vairs nevarēja atdot. (2.sējums 170. – 171.lietas lapa)

Nopratināta papildus kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, 2014.gada 1.aprīlī /pers. A/ liecināja, ka, sastādot viņai

uzrādītās vienpadsmit parādzīmes par naudas summām, kuras viņa aizņēmās no /pers. E/, vienmēr tika atrunāti procenti no

pamatsummas, kādi tiks maksāti par to, ka /pers. A/ tiek aizdota nauda, dažkārt tika atrunāta konkrēta procentu summa no pamatsummas,

par ko vienojās pēc apstākļiem, taču viņa vienmēr parādzīmēs norādījusi summas, kuras tobrīd patiešām, viņas ieskatā, bijusi spējīga

maksāt. Parasti parādzīmes viņa rakstīja uz vietas, katru reizi saņemot naudu no /pers. E/, katras parādzīmes tekstu faktiski norakstīja no

iepriekšējās parādzīmes kā parauga. (2.sējums 172. – 173.lietas lapa)

Nopratināta kā apsūdzētā, 2014.gada 25.septembrī un 2014.gada 27.oktobrī /pers. A/ liecināja, ka nevienam no cilvēkiem, no

kuriem aizņēmās naudu, neteica, kur tieši to ieguldīs. Visi šie cilvēki zināja, ka /pers. A/ darbojas nekustamo īpašumu jomā, tāpēc,

visticamāk, domāja, ka nauda tiks ieguldīta tieši šajā jomā. /pers. A/ nekad nevienam nebija teikusi, ka nauda tiks ieguldīta tieši ar AS

“DNB banka” saistītos projektos vai to, ka banka būs kā garants naudas atgūšanai. /pers. A/ nevar norādīt, kur viņa ieguldīja no

cietušajiem saņemtās naudas summas. (2.sējums 219., 220.lietas lapa)

2014.gada 27.oktobra rakstveida liecībā /pers. A/ norādīja, ka savu vainu viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā

neatzīst, jo viņai nekad nav bijis nolūks iegūt svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. /pers. A/ nekad nav noliegusi

un atzīst, ka ir saņēmusi aizdevumus no /pers. C/, /pers. B/, /pers. E/ un /pers. I/ naudas summās, kas norādītas lēmumā par viņas

saukšanu pie kriminālatbildības, tos uzskata par civiltiesiskiem darījumiem, nevis krāpšanu. Papildus pie jau iepriekš liecinātā /pers. A/

norādīja, ka 2008.gada augustā viņa piezvanīja /pers. B/ un lūdza privātu aizdevumu. 2008.gada 28.augustā abi ieradās AS “DNB banka”

filiālē Rīgā, Elizabetes ielā, lai /pers. B/ no sava bankas konta noņemtu 5000 euro un aizdotu tos /pers. A/ pret parādzīmi. Tieši tāpat

notika arī 2008.gada 9.septembrī, kad /pers. A/ saņēma vēl 2000 euro pret parādzīmi. /pers. B/ neprasīja viņai procentus par

izsniegtajiem aizdevumiem, arī par naudas izlietošanas mērķiem nejautāja. 2009.gada sākumā /pers. A/ finansiālā situācija ekonomiskās

krīzes laikā ievērojami pasliktinājās un naudu viņa nespēja atdot, tāpēc pēc /pers. B/ ierosinājuma 2009.gada 20.maijā devās pie notāra

un noformēja notariālo aktu ar aizdevuma atdošanas termiņu 2009.gada 31.decembrī. Naudu /pers. A/ nav atdevusi, bet parādu atzīst.

(2.sējums 221. – 222.lietas lapa)

Neskatoties uz to, ka apsūdzētā /pers. A/ savu vainu viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā neatzina, viņas vaina viena

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas

paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, ir pilnībā pierādīta ar tālāk spriedumā uzskaitītajiem tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem

krimināllietā esošajiem pierādījumiem.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā (krāpšana attiecībā pret /pers. B/).

Ar cietušā /pers. B/ liecībām tiesas sēdē par to, ka vairākus gadus atpakaļ viņam bija nepieciešams noformēt aizņēmumu AS “DNB

bankā”, /pers. A/ piedāvāja viņam savu palīdzību, jo viņa strādāja šajā bankā. Cietušajam radās pārliecinošs iespaids, ka /pers. A/ ir šīs

bankas darbiniece, kura nodarbojas ar kredītu noformēšanu. /pers. B/ vēlējās saņemt kredītu 10000 euro apmērā, taču /pers. A/ pati pēc

savas iniciatīvas palielināja kredīta apmēru līdz 18000 euro. No saņemtā kredīta summas /pers. B/ aizdeva /pers. A/ naudu, sākumā

5000 euro, pēc tam vēl 2000 euro, par to /pers. A/ uzrakstīja parādzīmes un pēc tam šo darījumu apstiprināja kā notariālo aktu par

aizdevuma līgumu. Naudu 7000 euro apmērā /pers. A/ tā arī cietušajam nav atdevusi.

Ar 2009.gada 20.maija notariālo aktu par aizdevuma līgumu par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. B/ 7000 euro, ko apņemas atdot

līdz 2009.gada 31.decembrim. (1.sējums 174. – 177.lietas lapa)

Ar 2008.gada 28.augusta parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. B/ 5000 euro, ko apņemas atdot līdz 2008.gada

novembrim. Nokavējuma gadījumā /pers. A/ apņemas izmaksāt 0,5% par katru nokavēto dienu no neatdotās summas. (1.sējums

178.lietas lapa)

Ar 2008.gada 9.septembra parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. B/ 2000 euro, ko apņemas atdot līdz 2008.gada

10.oktobrim. Nokavējuma gadījumā /pers. A/ apņemas izmaksāt 0,5% par katru nokavēto dienu no neatdotās summas. (1.sējums

179.lietas lapa)

Šie pierādījumi apstiprina to, ka 2008.gada 28.augustā un 2008.gada 9.septembrī apsūdzētā /pers. A/ saņēma no cietušā /pers. B/

kopumā 7000 euro, pretim izsniedzot divas parādzīmes, kurās atrunāja procentu par aizdevumu lietošanu apmērus, izmaksas termiņus

un abu parādu pamatsummu atdošanas laiku. Tomēr ne parādzīmēs norādītajos termiņos, ne vēlāk apsūdzētā /pers. A/ naudu neatdeva un

tādā veidā no cietušā /pers. B/ izkrāpa kopumā 7000 euro.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (krāpšana attiecībā pret /pers. C/).

Ar cietušās /pers. C/ liecībām tiesas sēdē par to, ka 2005.gadā /pers. A/ piedāvāja /pers. C/ pārformēt savu kredītu no citas

kredītiestādes uz AS “DNB banka” ar izdevīgākiem kredīta nosacījumiem, kam cietusī piekrita, pēc tam /pers. A/ piedāvāja aizdot viņai

5000 euro, pretī katru mēnesi saņemot 250 euro kā procentu maksājumu. /pers. C/ neradās šaubas par to, ka /pers. A/ bija bankas

darbiniece, jo viņa brīvi pārvietojās pa bankas telpām. /pers. A/ visu noformēja, darījuma dokumentus parakstīja bankas telpās Rīgā,

Elizabetes ielā 33, pēc kā /pers. C/ no šīs naudas 5000 euro nodeva /pers. A/, pretī saņemot parādzīmi. 2005.gada 27.jūlijā tika

noformēts pirmais kredīts AS “DNB banka” par kopējo summu 46232,47 euro, pēc kāda laika /pers. A/ piedāvāja /pers. C/ pārformēt šo

kredītu uz lielāku naudas summu ar norunu, ka 20000 euro tiks aizdoti /pers. A/ ar procentu maksājumiem. 2006.gada 13.jūlija tika

noformēts otrs kredīts par summu 36481,96 euro, no kuriem 20000 euro /pers. C/ aizdeva /pers. A/, pretī atkal saņemot parādzīmi.

Kādu laiku 2006.gadā /pers. C/ katru mēnesi saņēma norunātos procentu maksājumus, bet 2007.gadā /pers. A/ vairs nemaksāja procentu

maksājumus, kā arī neatdeva aizdoto pamatsummu, paskaidroja, ka ir grūtības, ir kritušās nekustamo īpašumu cenas, ir krīze, bet naudu

viņa atdošot. 2008.gada sākumā /pers. A/ prasīja /pers. C/ vēl 100 latus, lai varētu noformēt līgumu un atdot viņai atpakaļ daļu naudas, ko

bija aizņēmusies. /pers. C/ iedeva /pers. A/ 40 latus un vairākas zeltlietas, kuras tā arī nav saņēmusi atpakaļ.

Ar 2006.gada 20.jūlija parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. C/ 20000 euro, ko apņemas atdot līdz 2007.gada

20.jūlijam, kā arī apņemas katru mēnesi no 2006.gada 20.augusta līdz 2007.gada 20.jūlijam izmaksāt /pers. C/ 1000 euro kā procentu

maksājumu. (1.sējums 73.lietas lapa)

Ar 2005.gada 16.augusta parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. C/ 5000 euro, ko apņemas atdot līdz 2006.gada

16.augustam, kā arī apņemas katru mēnesi izmaksāt /pers. C/ 250 euro kā procentu maksājumu. (1.sējums 74.lietas lapa)

Ar pielikumu Nr.1 pie 2005.gada 16.augustā izsniegtās parādzīmes par to, ka /pers. A/ vienojas ar /pers. C/ par parāda atdošanas

termiņa pagarināšanu līdz 2007.gada 16.augustam, saglabājot procentu maksājumu 250 euro apmērā katru mēnesi. (1.sējums 75.lietas

lapa)

Ar Zemesgrāmatu apliecību dzīvokļa īpašumam /adrese A/. (1.sējums 83.lietas lapa)

Ar 2006.gada 13.jūlija kredīta līgumu Nr.7019/6P21 par to, ka /pers. C/ AS “DNB bankā” izsniegts kredīts 35000 euro apmērā.

(1.sējums 84. – 85.lietas lapa)

Ar 2005.gada 27.jūlija kredīta līgumu Nr.5826/05P21 par to, ka /pers. C/ AS “DNB bankā” izsniegts kredīts 45000 euro apmērā.

(1.sējums 86. – 87.lietas lapa)

Ar /pers. C/ AS “DNB banka” bankas konta izrakstu laika periodā no 2005.gada 1.augusta līdz 2007.gada 1.septembrim. (1.sējums

92. – 101.lietas lapa)

Šie pierādījumi apstiprina to, ka 2005.gada 16.augustā un 2006.gada 20.jūlijā apsūdzētā /pers. A/ saņēma no cietušās /pers. C/

kopumā 25000 euro, pretim izsniedzot divas parādzīmes, kurās atrunāja procentu par aizdevumu lietošanu apmērus, izmaksas termiņus

un abu parādu pamatsummu atdošanas laiku, kā arī 2008.gada sākumā saņēma naudu un zeltlietas par kopējo summu 199,20 euro.

Tomēr ne parādzīmēs norādītajos termiņos, ne vēlāk apsūdzētā /pers. A/ ne naudu, ne zeltlietas neatdeva un tādā veidā no cietušās /pers.

C/ izkrāpa kopumā 25199,20 euro.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (krāpšana attiecībā pret /pers. D/).

Ar cietušā /pers. J/ liecībām tiesas sēdē par to, ka viņa māte /pers. D/, kura ir mirusi, 2006.gadā iepazinās ar /pers. A/, kura strādāja

AS “DNB banka”. /pers. D/ tolaik piederēja divi nekustamie īpašumi – dzīvoklis Rīgā, Lomonosova ielā un māja Latgalē. /pers. A/

palīdzēja /pers. D/ ieķīlāt dzīvokli, tādējādi saņemot kredītu bankā, pēc kāda laika dzīvoklis tika pārķīlāts, saņemot vēl vienu kredītu

bankā. /pers. A/ arī nokārtoja visus dokumentus, lai /pers. D/ dēls /pers. J/ varētu nopirkt /pers. D/ nekustamo īpašumu – māju Latgalē,

saņemot bankā kredītu 55000 euro apmērā. No šīs kredīta summas 18000 euro tika iedoti /pers. A/, lai tālāk tie tiktu ieguldīti

nekustamo īpašumu investīcijās, pretī no /pers. A/ saņemot parādzīmes. /pers. J/ pats ar /pers. A/ bija ticies apmēram sešas reizes,

nogādājot viņai dažādus dokumentus no /pers. D/, vienu reizi tikās bankas telpās Rīgā, Elizabetes ielā, kur /pers. A/ radīja iespaidu, ka

viņa ir šīs bankas darbiniece, jo viņu zināja citi bankas darbinieki, viņa brīvi pārvietojās pa bankas telpām. /pers. D/ pastāstīja dēlam

/pers. J/, ka /pers. A/ ir viņiem parādā naudu 10000 euro apmērā, kas ir pamatsumma, ka parādzīmēs ir ierakstīta naudas summa kopā ar

apsolītajiem procentiem, tas ir, 18000 euro apmērā. 2009.gadā, jau pēc mātes nāves, /pers. J/ satikās ar /pers. A/ un lūdza atdot viņam

naudu, ko /pers. D/ bija aizdevusi /pers. A/, tas ir, pamatsummu 10000 euro apmērā, bet /pers. A/ viņam paskaidroja, ka drīzumā šo

naudu viņam atdos.

Ar liecinieka /pers. K/ liecībām tiesas sēdē par to, ka viņam ir zināms, ka viņa sieva /pers. D/ noformēja kredītus, bet neko

precīzāk liecināt nevar.

Ar liecinieka /pers. K/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām liecībām, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un

2.punkta nosacījumiem nolasītas tiesas izmeklēšanā.

Nopratināts kā liecinieks, 2014.gada 17.janvārī /pers. K/ liecināja, ka viņa sieva /pers. D/ iepazinās ar /pers. A/ caur draudzeni

/pers. E/. /pers. D/ noformēja kredītu AS “DNB banka”, ieķīlājot māju un dzīvokli Rīgā, kredīta summa bija aptuveni 70000 euro.

Liecinieks paskaidroja, ka /pers. D/ bieži veda naudu uz Rīgu, nodošanai /pers. A/. /pers. D/ stāstīja, ka nauda tiek ieguldīta vērtīgu

īpašumu iegādei, tad īpašumi tiek pārdoti un no iegūtās peļņas tiek izmaksāti procenti tiem, kuri ar savu naudu ir iesaistījušies šajos

projektos. (1.sējums 184. – 185.lietas lapa)

Ar 2007.gada 12.jūnija parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. D/ 12000 euro, ko apņemas atdot līdz 2008.gada

12.jūnijam, kā arī apņemas 2007.gada 12.septembrī, 12.decembrī, 2008.gada 12.martā un 12.jūnijā izmaksāt /pers. D/ 3600 euro kā

procentus par naudas aizdevumu. (1.sējums 189.lietas lapa)

Ar 2007.gada 14.septembra parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. D/ 6000 euro, ko apņemas atdot līdz 2008.gada

25.septembrim, kā arī apņemas 2007.gada 25.decembrī, 2008.gada 25.martā, 25.jūnijā un 25.septembrī izmaksāt /pers. D/ 1800 euro

kā procentus par naudas aizdevumu. (1.sējums 190.lietas lapa)

Šie pierādījumi apstiprina to, ka 2007.gada 12.jūnijā un 2007.gada 14.septembrī apsūdzētā /pers. A/ saņēma no cietušās /pers. D/

kopumā 18000 euro, pretim izsniedzot divas parādzīmes, kurās atrunāja procentu par aizdevumu lietošanu apmērus, izmaksas termiņus

un abu parādu pamatsummu atdošanas laiku. Tomēr ne parādzīmēs norādītajos termiņos, ne vēlāk apsūdzētā /pers. A/ naudu neatdeva un

tādā veidā no cietušās /pers. D/ izkrāpa kopumā 18000 euro.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (krāpšana attiecībā pret /pers. E/,

/pers. F/, /pers. G/, /pers. H/).

Ar cietušās /pers. E/ liecībām tiesas sēdē par to, ka ar /pers. A/ viņa iepazinās ar draudzenes /pers. D/ starpniecību. /pers. E/ bija

paņemti kredīti un radās grūtības ar to atmaksu. /pers. D/ viņai izstāstīja par /pers. A/, par iespēju ieguldīt naudu uz pusgadu un ik pa trim

mēnešiem saņemt procentu maksājumus, no kuriem būs iespējams nomaksāt esošos kredītus. /pers. E/ piekrita šādam piedāvājumam un

ieguldīja naudu, nododot to /pers. D/, kura tālāk to nodeva /pers. A/, kādu laiku /pers. E/ saņēma arī norunātos procentu maksājumus.

Tad 2007.gadā /pers. D/ pateica, ka viņa vairs nevar nodot naudu /pers. A/ un /pers. E/ pati devās uz AS “DNB banka” filiāli Rīgā,

Elizabetes un Antonijas ielas krustojumā pie /pers. A/, kura viņai zīmēja dažādas shēmas un paskaidroja, kur tiek ieguldīta cilvēku iedotā

nauda. /pers. A/ paskaidroja /pers. E/, ka līdzfinansējums ir nepieciešams personām, kuras vēlas saņemt lielāku aizdevumu, bet viņiem

trūkst naudas pirmajai kredīta iemaksai un tad, kad viņiem ir palīdzēts iegūt šo pirmo iemaksu, tad viņi ar pateicību ir gatavi atmaksāt

aizdoto pamatsummu un procentu maksājumus. /pers. E/ tas likās ļoti drošs veids, kā ieguldīt naudu un nopelnīt, tāpēc viņa ieguldīja

naudu, nododot to /pers. A/. Kopumā /pers. E/ saņēma norunātos procentu maksājumus līdz pat 2008.gada pavasarim, ieguldīto

pamatsummu joprojām nav saņēmusi atpakaļ, jo visu laiku tika pierunāta naudu atstāt projektos, neņemt pamatsummu ārā, tādējādi

nopelnot procentus. Tad pēc kāda laika /pers. E/ zvanīja /pers. D/ un lūdza, lai viņa palīdz /pers. A/ sameklēt vēl vairākus cilvēkus, kuri

varētu ieguldīt naudu projektos, jo /pers. A/ esot viens liels projekts, kura īstenošanai ir nepieciešamas lielas naudas summas. /pers. E/

satika paziņu /pers. F/ un izstāstīja viņam par iespēju iesaistīties šajā projektā, tādā veidā nopelnot naudu. /pers. F/ piekrita šim

piedāvājumam un iedeva naudu /pers. E/, noslēdzot par to līgumu, lai viņa tālāk to nodotu /pers. A/, pretī no /pers. A/ saņemot parādzīmi.

Vēlāk tādā pašā veidā iesaistījās arī /pers. G/ un /pers. H/. 2008.gada jūnijā /pers. E/ vairs nesaņēma norunātos maksājumus no /pers. A/

un tāpēc nevarēja norēķināties arī ar /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/. /pers. E/ uzticējās /pers. A/, jo viņa bija pārliecināta, ka /pers. A/ ir

bankas darbiniece un visi minētie projekti ir saistīti ar AS “DNB banka” darbību.

Ar cietušās /pers. E/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām liecībām, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta

nosacījumiem nolasītas tiesas izmeklēšanā.

Nopratināta kā cietusī, 2013.gada 3.aprīlī /pers. E/ liecināja, ka 2006.gadā draudzene /pers. D/ viņai pastāstīja par paziņu /pers. A/,

kura strādā “DNB bankā” un var palīdzēt noformēt kredītu. /pers. E/ atbrauca uz Rīgu, lai noformētu kredītu, kuru bija nolēmuši paņemt

viņas dēli Oskars un Reinis, /pers. E/ bija pilnvaras rīkoties dēlu interesēs. Tad /pers. D/ pastāstīja /pers. E/, ka viņa caur /pers. A/

iegulda naudu bankas projektos un par to saņem ļoti labus procentus. /pers. E/ arī nolēma iedot naudu /pers. D/, lai viņa to nodotu /pers.

A/ ieguldīšanai bankas projektos. Kādā brīdī /pers. D/ teica, lai /pers. E/ pati brauc pie /pers. A/ un dod viņai naudu, jo ir grūti sarēķināt,

kāds procentu maksājums katram pienākas. /pers. E/ tam piekrita un 2007.gada augustā vai septembrī aizbrauca uz AS “DNB banka”

filiāli Rīgā, Elizabetes ielā 33, kur pirmo reizi satikās ar /pers. A/. Sarunas gaitā /pers. A/ paskaidroja un uz bankas veidlapas zīmēja

shēmas, stāstīja, ka ir izdevīgi ieguldīt naudu un par to saņemt procentus, ka nauda tiek ieguldīta bankas projektos, stāstīja ļoti

pārliecinoši. /pers. E/ tajā pārāk neiedziļinājās, jo jau pirms tam bija saņēmusi procentus no ieguldītās naudas summas un bija

pārliecināta, ka tos saņems arī turpmāk. Tad /pers. E/ sāka dot /pers. A/ naudu, katru reizi /pers. A/ rakstīja parādzīmes, ka viņa apņemas

naudu atdot un izmaksāt papildus procentus, kā arī norādīja termiņu, kad tas tiks izdarīts. Naudu /pers. E/ vienmēr nodeva /pers. A/

bankas telpās Rīgā, Elizabetes ielā 33, tur arī saņēma procentu maksājumus, dažreiz nauda bija atstāta aploksnē pie kāda cita bankas

darbinieka. Līdz 2008.gada maijam /pers. E/ saņēma visus norunātos procentu maksājumus, viņai bija izveidojusies uzticība /pers. A/.

Pēc 2008.gada maija /pers. A/ pārtrauca maksāt naudu, solīja, ka naudu samaksās, bet mazliet kavēsies ar maksājumiem. /pers. E/

turpināja gaidīt, bet tā arī naudu vairāk nav saņēmusi. /pers. A/ visu laiku atrunājās, ka ir problēmas, sarežģījumi ar naudas

ieguldījumiem, bet viņa visu nokārtos un naudu atmaksās. /pers. E/ vairākiem sev pazīstamiem cilvēkiem bija ieteikusi vērsties pie

/pers. A/, jo tā bija laba iespēja nopelnīt, to bija ieteikusi /pers. L/, /pers. M/, /pers. F/ un citiem. Laikā, kad vairāk nesaņēma

maksājumus no /pers. A/, /pers. E/ vairākas reizes tikās ar /pers. A/, tikšanās reizēs /pers. A/ tikai atrunājās, stāstīja, ka ir problēmas ar

grāmatvedību, ka nauda kavējas, bet viss būs labi. Kopumā /pers. E/ aizdeva /pers. A/ naudu apmēram 37830 euro un 85000 latu apmērā.

(1.sējums 9. – 11.lietas lapa)

Nopratināta papildus kā cietusī, 2013.gada 27.novembrī /pers. E/ pilnībā apstiprināja savas iepriekš sniegtās liecības un precizēja,

ka kopumā aizdeva /pers. A/ naudu 14234,54 latu jeb 20253,92 euro apmērā, pretī no /pers. A/ saņemot piecas parādzīmes. /pers. E/

iesniedza pievienošanai krimināllietas materiāliem vēl piecas parādzīmes par kopējo summu 74234,54 latu jeb 105626,23 euro

apmērā. /pers. E/ nekad neuzskatīja, ka aizdod naudu /pers. A/ kā fiziskai personai viņas personīgajiem nolūkiem, lai gan parādzīmēs

nekas nebija norādīts par kādiem AS “DNB banka” projektiem. Cietusī vēlējās nopelnīt naudu un uzskatīja, ka viss ir droši un viņa atgūs

gan savu naudu, gan nopelnīs procentus. /pers. E/ uzskatīja, ka /pers. A/ darbojas kā bankas pārstāve, nevis kā privātpersona. (1.sējums

19. – 21.lietas lapa)

Nopratināta kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, 2013.gada 22.martā /pers. E/ sniedza analoģiskas liecības. (1.sējums

27. – 28.lietas lapa)

Nopratināta kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, 2013.gada 18.decembrī /pers. E/ papildus liecināja, ka 2008.gadā

nodeva /pers. A/ visu saņemto naudu, ko saņēma no /pers. F/, /pers. H/ un /pers. G/, par naudas nodošanu /pers. A/ uzrakstīja parādzīmes.

(1.sējums 29. – 30.lietas lapa)

Nopratināta papildus kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, 2014.gada 23.aprīlī /pers. E/ liecināja, ka pilnībā apstiprina

savas iepriekš sniegtās liecības. /pers. E/ papildus norādīja, ka vienmēr, nododot naudu /pers. A/, viņa norādīja, ka konkrētā nauda

nepieder viņai pašai, bet gan citai personai, nosaucot šīs personas vārdu un uzvārdu, līdz ar to /pers. A/ noteikti zināja, ka nauda, ko viņai

aizdod /pers. E/, nepieder viņai, bet tā pieder citām personām. /pers. E/ nebija nodoma apkrāpt /pers. F/, /pers. G/ vai /pers. H/, viņa tikai

gribēja dot iespēju nopelnīt uz procentu rēķina, viņai nebija arī nekādas noziedzīgas vienošanās ar /pers. A/. /pers. A/ ir apkrāpusi /pers.

E/ tāpat, kā apkrāpa /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/, pārliecinot, ka atdos aizdoto naudu, par to maksājot vēl arī procentus. /pers. E/

norādīja, ka parādzīmes, kas izrakstītas 2007.gada 28.septembrī, 2007.gada 17.oktobrī, 2007.gada 5.decembrī u n 2007.gada

14.decembrī attiecas tikai uz /pers. E/, tur nav ieguldīta citu cilvēku nauda, savukārt 2008.gada 3.marta parādzīme 10000 latu apmērā,

2008.gada 7.marta parādzīme 10000 latu apmērā, 2008.gada 12.marta parādzīme 20000 latu apmērā, 2008.gada 19.marta parādzīme

20000 latu apmērā, 2008.gada 8.aprīļa parādzīme 25000 latu apmērā, 2008.gada 11.aprīļa parādzīme 5000 euro apmērā un 2008.gada

22.aprīļa parādzīme 10000 euro apmērā attiecas uz naudu, ko /pers. E/ bija kā aizdevumus saņēmusi no /pers. H/, /pers. G/ un /pers. F/.

/pers. E/ atdeva /pers. A/ visas naudas summas, ko bija saņēmusi no norādītajām trim personām. (1.sējums 31. – 32.lietas lapa)

Nopratināta kā lieciniece, 2014.gada 29.aprīlī /pers. E/ pilnībā apstiprināja savas iepriekš sniegtās liecības. (1.sējums 34.lietas

lapa)

Nopratināta papildus kā cietusī, 2014.gada 1.oktobrī /pers. E/ liecināja, ka kopumā bija divpadsmit parādzīmes, saskaņā ar kurām

/pers. A/ nodeva sekojošas naudas summas: 2007.gada 28.septembrī 2000 euro, 2007.gada 28.septembrī 1000 latus, 2007.gada

17.oktobrī 2830,86 euro, 2007.gada 5.decembrī 8000 euro, 2007.gada 14.decembrī 6000 euro, 2008.gada 3.martā 10000 latus,

2008.gada 7.martā 10000 latus, 2008.gada 12.martā 20000 latus, 2008.gada 19.martā 20000 latus, 2008.gada 8.aprīlī 25000 latus,

2008.gada 11.aprīlī 5000 euro un 2008.gada 22.aprīlī 10000 euro, kopumā /pers. A/ nodeva 33830,86 euro un 86000 latus jeb

122366,98 euro, par kopējo summu 156197,84 euro. Tāpat /pers. E/ liecināja, ka no /pers. H/ saņēma sekojošas naudas summas:

2008.gada 7.martā 5000 latus, 2008.gada 12.martā 25000 latus, 2008.gada 19.martā 25000 latus un 2008.gada 8.aprīlī 25000 latus,

kopumā saņemot no /pers. H/ 80000 latus jeb 113829,74 euro. /pers. E/ apstiprināja, ka no /pers. G/ 2008.gada 7.martā saņēma 5000

latus jeb 7114,36 euro un no /pers. F/ 2008.gada 3.martā saņēma 10000 latus jeb 14228,72 euro. Kopumā /pers. E/ no /pers. F/, /pers.

G/ un /pers. H/ saņēma naudu 135172,82 euro apmērā, šīs naudas summas tūlīt pat tālāk nodeva /pers. A/, par to liecina arī datumi uz

parādzīmēm – 2008.gada 3.marts, 7.marts, 19.marts un 8.aprīlis. (1.sējums 35.lietas lapa)

Ar liecinieka /pers. N/ liecībām tiesas sēdē par to, ka viņš ir /pers. E/ dēls. 2006.gadā māte AS “DNB banka” nokārtoja viņam

kredītu dzīvokļa iegādei Rīgā, Valmieras ielā, dzīvoklis tika noformēts uz /pers. N/ vārda, bet pašu kredītā izsniegto naudu /pers. N/ nav

saņēmis, viņš uzticējās savai mātei /pers. E/.

Ar liecinieka /pers. O/ liecībām tiesas sēdē par to, ka viņš ir /pers. E/ dēls. /pers. E/ iesaistīja viņu kā galvotāju vairāku kredītu

saņemšanā dažādu īpašumu iegādei. Lieciniekam ir zināms, ka tajā visā bija iesaistīta arī persona vārdā /pers. A/, bet pats viņu nepazīst.

Ar rokrakstā aizpildītiem dokumentiem. (1.sējums 12. – 13.lietas lapa)

Ar 2007.gada 28.septembra parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 1000 latus un apņemas tos atdot līdz 2008.gada

28.septembrim, kā arī apņemas 2007.gada 28.decembrī, 2008.gada 28.martā, 2008.gada 28.jūnijā un 2008.gada 28.septembrī izmaksāt

/pers. E/ 300 latus kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas maksāt soda

naudu 1% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 14., 22.lietas lapa)

Ar 2007.gada 28.septembra parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 2000 euro un apņemas tos atdot līdz 2008.gada

28.septembrim, kā arī apņemas 2007.gada 28.decembrī, 2008.gada 28.martā, 2008.gada 28.jūnijā un 2008.gada 28.septembrī izmaksāt

/pers. E/ 600 euro kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas maksāt soda

naudu 1% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās dienas. (1.sējums 15., 131.lietas lapa)

Ar 2007.gada 17.oktobra parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 2830,86 euro un apņemas tos atdot līdz 2008.gada

17.oktobrim, kā arī apņemas 2008.gada 17.janvārī, 2008.gada 17.aprīlī, 2008.gada 17.jūlijā un 2008.gada 17.oktobrī izmaksāt /pers. E/

850 euro kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas maksāt soda naudu 1%

apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 16., 132.lietas lapa)

Ar 2007.gada 5.decembra parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 8000 euro un apņemas tos atdot līdz 2008.gada

5.jūnijam, kā arī apņemas 2008.gada 5.martā un 2008.gada 5.jūnijā izmaksāt /pers. E/ 2400 euro kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja

/pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas maksāt soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no

desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 17., 133.lietas lapa)

Ar 2007.gada 14.decembra parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 6000 euro un apņemas tos atdot līdz 2008.gada

14.decembrim, kā arī apņemas 2008.gada 14.martā, 2008.gada 14.jūnijā, 2008.gada 14.septembrī un 2008.gada 14.decembrī izmaksāt

/pers. E/ 1800 euro kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas maksāt soda

naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 18., 134.lietas lapa)

Ar 2008.gada 12.marta parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 20000 latus un apņemas tos atdot līdz 2009.gada

12.martam, kā arī apņemas 2008.gada 12.jūnijā, 2008.gada 12.septembrī, 2008.gada 12.decembrī u n 2009.gada 12.martā izmaksāt

/pers. E/ 6000 latus kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus vairāk kā divas nedēļas, tad

apņemas izmaksāt /pers. E/ soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu. (1.sējums 23., 122., 137.lietas lapa)

Ar 2008.gada 19.marta parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 20000 latus un apņemas tos atdot līdz 2009.gada

20.martam, kā arī apņemas 2008.gada 20.jūnijā, 2008.gada 20.septembrī, 2008.gada 20.decembrī u n 2009.gada 20.martā izmaksāt

/pers. E/ 6000 latus kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas izmaksāt

/pers. E/ soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 24., 123., 138.lietas lapa)

Ar 2008.gada 7.marta parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 10000 latus un apņemas tos atdot līdz 2009.gada

7.martam, kā arī apņemas 2008.gada 7.jūnijā, 2008.gada 7.septembrī, 2008.gada 7.decembrī un 2009.gada 7.martā izmaksāt /pers. E/

3000 latus kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas izmaksāt /pers. E/

soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 25., 136.lietas lapa)

Ar 2008.gada 3.marta parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 10000 latus un apņemas tos atdot līdz 2009.gada

3.martam, kā arī apņemas 2008.gada 3.jūnijā, 2008.gada 3.septembrī, 2008.gada 3.decembrī un 2009.gada 3.martā izmaksāt /pers. E/

3000 latus kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas izmaksāt /pers. E/

soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 26., 121., 135.lietas lapa)

Ar 2008.gada 8.aprīļa parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 25000 latus un apņemas tos atdot līdz 2009.gada

8.aprīlim, kā arī apņemas 2008.gada 8.jūlijā, 2008.gada 8.oktobrī, 2009.gada 8.janvārī un 2009.gada 8.aprīlī izmaksāt /pers. E/ 7500

latus kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas izmaksāt /pers. E/ soda

naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 124., 139.lietas lapa)

Ar 2008.gada 11.aprīļa parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 5000 euro un apņemas tos atdot līdz 2009.gada

11.aprīlim, kā arī apņemas 2008.gada 11.jūlijā, 2008.gada 11.oktobrī, 2009.gada 11.janvārī un 2009.gada 11.aprīlī izmaksāt /pers. E/

1500 euro kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas izmaksāt /pers. E/

soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 125., 140.lietas lapa)

Ar 2008.gada 22.aprīļa parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. E/ 10000 euro un apņemas tos atdot līdz 2009.gada

22.aprīlim, kā arī apņemas 2008.gada 22.jūlijā, 2008.gada 22.oktobrī, 2009.gada 22.janvārī un 2009.gada 22.aprīlī izmaksāt /pers. E/

3000 euro kā procentu maksājumus. Gadījumā, ja /pers. A/ neievēros parādzīmē norādītos termiņus, tad apņemas izmaksāt /pers. E/

soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas. (1.sējums 126., 141.lietas lapa)

Ar cietušā /pers. F/ liecībām tiesas sēdē par to, ka 2008.gadā /pers. E/ viņam izstāstīja, ka ir iespējams izdevīgi ieguldīt naudu pie

viņas paziņas /pers. A/, kura strādā bankā, tādējādi izdevīgi nopelnot uz procentiem. /pers. F/ piekrita šādam piedāvājumam un ieguldīja

10000 latus. Par šādu iespēju nopelnīt /pers. F/ pastāstīja arī saviem kolēģiem /pers. G/ un /pers. H/, kuri tādā pašā veidā ieguldīja

naudu. Naudu cietušais ieguldīja, nododot to /pers. E/, par ko 2008.gada 3.martā noslēdza vienošanos. Pirmais procentu maksājums bija

paredzēts tā paša gada 3.jūnijā, taču nekādus procentu maksājumus /pers. F/ nesaņēma, jo /pers. E/ paskaidroja, ka notiek kavēšanās

bankā, pēc kā /pers. F/ pieprasīja /pers. E/, lai viņa noorganizē tikšanos ar /pers. A/. Tikšanās laikā /pers. A/ pārliecināja /pers. F/, ka viņa

ir bankas darbiniece, paskaidroja, kādas grūtības viņai ir sakarā ar ekonomisko situāciju valstī, ka nauda ir ieguldīta viesnīcu un citos

projektos. Pastāstīja, ka šis viesnīcu projekts ir trīs viesnīcu komplekss visās Baltijas valstīs un, pārdodot šīs viesnīcas, tiks iegūta

peļņa, no kuras viņa varēs atdot /pers. F/ ieguldīto naudu un arī norunātos procentus. 2008.gada jūnijā /pers. F/ noslēdza jaunu

vienošanos ar /pers. E/, pēc tam noslēdza aizdevuma līgumu ar /pers. E/ par to, ka /pers. F/ vairs neprasa procentu maksājumus, bet tikai

to, lai tiktu atmaksāta ieguldītā pamatsumma. Cietušais /pers. F/ norādīja, ka naudu iedeva tieši /pers. E/, bet to, ka tā tālāk ir nodota

/pers. A/, apliecināja /pers. E/ izsniegtās parādzīmes, kurās /pers. A/ apņēmās atdot /pers. E/ ieguldīto naudu.

Ar 2008.gada 3.marta vienošanos par to, ka /pers. E/ aizņemas no /pers. F/ 10000 latus, kurus apņemas atdot līdz 2008.gada

3.septembrim, kā arī apņemas 2008.gada 3.jūnijā u n 2008.gada 3.septembrī izmaksāt /pers. F/ 1500 latus. Gadījumā, ja /pers. E/

neievēros norādītos termiņus, viņa apņemas maksāt soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās kavējuma

dienas. (1.sējums 118.lietas lapa)

Ar 2008.gada 3.septembra vienošanos par to, ka /pers. E/ atzīst, ka 2008.gada 3.martā noslēgtā vienošanās par 10000 latu

aizņemšanos un atdošanu nav izpildīta /pers. E/ vainas dēļ, /pers. F/ piekrīt iepriekšējās vienošanās termiņa pagarināšanai līdz 2008.gada

3.decembrim. /pers. E/ apņemas līdz 2008.gada 3.decembrim atdot /pers. F/ 10000 latus, kā arī iepriekšējā vienošanās noteiktos 3000

latus un kavējuma procentus 615 latu apmērā. (1.sējums 119.lietas lapa)

Ar 2008.gada 3.decembra aizdevuma līgumu par to, ka /pers. E/ atzīst, ka 2008.gada 3.martā noslēgtā vienošanās nav izpildīta viņas

vainas dēļ un apņemas līdz 2009.gada 3.martam atdot /pers. F/ pamatsummu 10000 latu apmērā, kā arī aizdevuma un kavējuma

procentus 5115 latu apmērā vai pakāpeniski sākt dzēst parāda summu, fiksējot to rakstiski. (1.sējums 120.lietas lapa)

Ar cietušās /pers. G/ liecībām tiesas sēdē par to, ka 2008.gada 5.martā no /pers. F/ viņa uzzināja par iespēju ieguldīt AS “DNB

banka” darījumos naudu, kas ir kā līdzfinansējums kredītu saņemšanai. Viņa satikās ar /pers. F/ paziņu /pers. E/, kura /pers. G/ uzrādīja

dažādus dokumentus, parādzīmes un pastāstīja, ka viņa sadarbojas ar AS “DNB banka” darbinieci /pers. A/, kurai nodod naudu, pretī

saņemot vienošanos, ka nauda ir nodota. 2008.gada 7.martā /pers. G/ izņēma no bankas konta 5000 latus un atdeva tos /pers. E/ tālākai

nodošanai /pers. A/, pretī saņemot vienošanos, kurā bija precīzi atrunātas naudas summas un datumi, kad nauda tiks atdota, ieskaitot

procentus. Kopējā naudas summa, ko /pers. E/ solīja atdot /pers. G/, bija 10758 euro. Tad, kad /pers. E/ neizpildīja noslēgto vienošanos

un neveica naudas atmaksu, /pers. G/ pieprasīja tikšanos ar pašu /pers. A/, jo /pers. E/ uzrādīja /pers. G/ vairākas parādzīmes un

paskaidroja, ka viņas naudu ir nodevusi tālāk /pers. A/ un ka tieši /pers. A/ apņēmās atdot iemaksāto naudu norunātajā apmērā. Tikšanās

notika Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, tajā piedalījās /pers. G/, /pers. F/, /pers. E/ un /pers. A/. Tikšanās laikā /pers. A/ apstiprināja, ka

no /pers. E/ ir saņēmusi konkrētās naudas summas un paskaidroja, ka nauda ir ieguldīta ne tikai kredītu līdzfinansēšanā, bet arī dažādos

projektos.

Ar 2008.gada 7.marta vienošanos par to, ka /pers. E/ aizņemas no /pers. G/ 5000 latus, ko apņemas atdot līdz 2008.gada

7.septembrim, kā arī apņemas 2008.gada 7.jūnijā u n 2008.gada 7.septembrī izmaksāt /pers. G/ 750 latus. Gadījumā, ja /pers. E/

neievēros norādītos termiņus, viņa apņemas maksāt soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma

dienas. (1.sējums 150.lietas lapa)

A r 2008.gada 7.septembra vienošanos par to, ka /pers. E/ atzīst, ka 2008.gada 7.martā noslēgtā vienošanās par 5000 latu

aizņemšanos un atdošanu nav izpildīta /pers. E/ vainas dēļ, /pers. G/ piekrīt iepriekšējās vienošanās termiņa pagarināšanai līdz 2008.gada

7.decembrim. /pers. E/ apņemas līdz 2008.gada 7.decembrim atdot /pers. G/ 5000 latus, kā arī iepriekšējā vienošanās noteiktos 1500

latus un kavējuma procentus 311 latu apmērā. (1.sējums 151.lietas lapa)

Ar 2008.gada 7.decembra aizdevuma līgumu par to, ka /pers. E/ atzīst, ka 2008.gada 7.martā noslēgtā vienošanās nav izpildīta viņas

vainas dēļ un apņemas līdz 2009.gada 7.martam atdot /pers. G/ kopējo parāda summu 10758 euro apmērā vai pakāpeniski sākt dzēst

parāda summu, fiksējot to rakstiski. (1.sējums 152.lietas lapa)

Ar /pers. G/ bankas konta izrakstu. (1.sējums 153.lietas lapa)

Ar 2008.gada 7.marta naudas izmaksas orderi par 5000 latu izmaksu no /pers. G/ bankas konta. (1.sējums 154.lietas lapa)

Ar cietušā /pers. H/ liecībām tiesas sēdē par to, ka /pers. E/ viņam piedāvāja veikt naudas iemaksu uz procentiem pret parādzīmēm,

lai nodotu šo naudu AS “DNB banka” darbiniecei /pers. A/. /pers. H/ tam piekrita un vairākas reizes aizdeva naudu /pers. E/, saņemot par

to parādzīmes, kura, savukārt, saņemto naudu nodeva tālāk /pers. A/. Par naudas ieguldīšanu /pers. E/ paskaidroja, ka ar aizdoto naudu

palīdzēs tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama pirmā iemaksa kredīta saņemšanai.

Ar cietušā /pers. H/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām liecībām, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta

nosacījumiem nolasītas tiesas izmeklēšanā.

Nopratināts kā liecinieks, 2013.gada 6.septembrī /pers. H/ liecināja, ka 2008.gada janvārī, februārī satika paziņu /pers. E/, kura

pastāstīja, ka darbojas investīciju piesaistes jomā, kur tiek sniegta palīdzība cilvēkiem, kuri vēlas iegūt kredītu, bet viņiem nav

pietiekošu līdzekļu pirmās iemaksas veikšanai. /pers. E/ stāstītais pārliecināja /pers. H/, ka tā ir iespēja ieguldīt finanšu līdzekļus, tāpēc

viņš nolēma ieguldīt naudas summu /pers. E/ stāstītajā projektā. 2008.gada martā /pers. H/ nodeva /pers. E/ 5000 latus, pretī saņemot

/pers. E/ uzrakstītu parādzīmi, kā arī aizdeva naudu /pers. E/ vēl trīs reizes – 2008.gada 12.martā aizdeva 25000 latus, 2008.gada

19.martā 25000 latus, 2008.gada aprīlī 25000 latus. Kad /pers. E/ nepildīja norunāto vienošanos, /pers. H/ satikās ar viņu 2008.gada

19.septembrī, /pers. E/ paskaidroja, ka naudas atdošana ir laika jautājums un parakstīja vēl vienu parādzīmi, kas paredzēja visu

iepriekšējo aizdevumu atdošanas termiņa pagarināšanu līdz 2008.gada 19.decembrim un papildus procentu izmaksu. /pers. E/ arī

paskaidroja, ka aizdotā nauda ir ieguldīta AS “DNB banka” darījumos un to veic /pers. A/, bet bankā ir neparedzēta izmaksu kavēšanās.

Pēc tam 2008.gada 19.decembrī /pers. E/ paskaidroja /pers. H/, ka joprojām bankai ir īslaicīgas grūtības ar naudas izmaksām, stāstīja, ka

nauda tiks atdota un process notiek, to risina /pers. A/, kura ir AS “DNB banka” darbiniece. /pers. E/ parakstīja aizdevuma līgumu, kurā

atzina visu iepriekšējo no pamatsummām un procentu maksājumiem izveidojušos parādu un apņēmās līdz 2009.gada 19.martam atdot

/pers. H/ kopsummā 172000 euro. Taču arī šis aizdevuma līgums netika izpildīts, tāpēc /pers. H/ pieprasīja tikšanos ar /pers. A/,

tikšanās laikā /pers. A/ apliecināja, ka ir saņēmusi no /pers. E/ naudas summas un apsolīja tās atdot /pers. H/ līdz 2009.gada 25.maijam,

viņa ļoti pārliecinoši paskaidroja, ka nauda ir izdevīgi ieguldīta un tiks atdota. (1.sējums 160. – 161.lietas lapa)

Nopratināts kā cietušais, 2014.gada 3.septembrī /pers. H/ sniedza analoģiskas liecības. (1.sējums 169. – 171.lietas lapa)

Ar 2008.gada 7.marta vienošanos par to, ka /pers. E/ aizņemas no /pers. H/ 5000 latus, ko apņemas atdot līdz 2008.gada

7.septembrim, kā arī apņemas 2008.gada 7.jūnijā u n 2008.gada 7.septembrī izmaksāt /pers. H/ 750 latus. Gadījumā, ja /pers. E/

neievēros norādītos termiņus, viņa apņemas maksāt soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma

dienas. (1.sējums 162.lietas lapa)

Ar 2008.gada 12.marta vienošanos par to, ka /pers. E/ aizņemas no /pers. H/ 25000 latus, ko apņemas atdot līdz 2008.gada

12.septembrim, kā arī apņemas 2008.gada 12.jūnijā un 2008.gada 12.septembrī izmaksāt /pers. H/ 3750 latus. Gadījumā, ja /pers. E/

neievēros norādītos termiņus, viņa apņemas maksāt soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma

dienas. (1.sējums 163.lietas lapa)

Ar 2008.gada 19.marta vienošanos par to, ka /pers. E/ aizņemas no /pers. H/ 25000 latus, ko apņemas atdot līdz 2008.gada

19.septembrim, kā arī apņemas 2008.gada 19.jūnijā un 2008.gada 19.septembrī izmaksāt /pers. H/ 3750 latus. Gadījumā, ja /pers. E/

neievēros norādītos termiņus, viņa apņemas maksāt soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma

dienas. (1.sējums 164.lietas lapa)

Ar 2008.gada 8.aprīļa vienošanos par to, ka /pers. E/ aizņemas no /pers. H/ 25000 latus, ko apņemas atdot līdz 2008.gada

8.oktobrim, kā arī apņemas 2008.gada 8.jūlijā un 2008.gada 8.oktobrī izmaksāt /pers. H/ 3750 latus. Gadījumā, ja /pers. E/ neievēros

norādītos termiņus, viņa apņemas maksāt soda naudu 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no desmitās nokavējuma dienas.

(1.sējums 165.lietas lapa)

Ar 2008.gada 19.septembra vienošanos par to, ka /pers. E/ un /pers. H/ atzīst, ka iepriekšējās vienošanās 2008.gada 7.martā,

12.martā, 19.martā un 8.aprīlī kopsummā par 80000 latiem nav izpildītas /pers. E/ vainas dēļ. /pers. E/ vienojas ar /pers. H/ par

vienošanās termiņa pagarināšanu līdz 2008.gada 19.decembrim un /pers. E/ apņemas līdz 2008.gada 19.decembrim atdot /pers. H/

aizdoto pamatsummu 80000 latu apmērā, procentu maksājumus 24000 latu apmērā un kavējuma procentus 4920 latu apmērā. (1.sējums

166.lietas lapa)

Ar 2008.gada 19.decembra aizdevuma līgumu par to, ka /pers. E/ atzīst, ka 2008.gada 7.martā, 12.martā, 19.martā un 8.aprīlī

noslēgtās vienošanās kopsummā par 80000 latiem nav izpildītas /pers. E/ vainas dēļ un apņemas līdz 2009.gada 19.martam atdot /pers.

H/ kopējo parāda summu 172000 euro apmērā vai pakāpeniski sākt dzēst parāda summu, fiksējot to rakstiski. (1.sējums 167.lietas lapa)

Šie pierādījumi apstiprina to, ka 2007.gada 28.septembrī (divas reizes), 2007.gada 17.oktobrī, 2007.gada 5.decembrī un

2007.gada 14.decembrī apsūdzētā /pers. A/ saņēma no /pers. E/ kopumā 14253,73 euro, pretim izsniedzot parādzīmes, kurās atrunāja

procentu par aizdevumu lietošanu apmērus, izmaksas termiņus un parādu pamatsummu atdošanas laiku. Būdama maldināta no /pers. A/

puses, /pers. E/ par naudas ieguldīšanas iespējām pastāstīja /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/, sakarā ar to /pers. F/ 2008.gada 3.martā

nodeva /pers. E/ 14228,72 euro, /pers. G/ un /pers. H/ 2008.gada 7.martā nodeva /pers. E/ 14228,72 euro, /pers. H/ 2008.gada

12.martā, 2008.gada 19.martā un 2008.gada 8.aprīlī nodeva /pers. E/ kopumā 92486,67 euro, kurus /pers. E/ nodeva tālāk /pers. A/,

savukārt 2008.gada 22.aprīlī un 2008.gada 11.jūnijā /pers. E/ nodeva /pers. A/ vēl 15000 euro. Ik reizi /pers. A/ pretim izsniedza /pers.

E/ parādzīmes, kurās atrunāja procentu par aizdevumu lietošanu apmērus, izmaksas termiņus un parādu pamatsummu atdošanas laiku,

tomēr ne parādzīmēs norādītajos termiņos, ne vēlāk apsūdzētā /pers. A/ naudu neatdeva un tādā veidā no cietušās /pers. E/ izkrāpa

kopumā 21025,01 euro, no cietušā /pers. F/ izkrāpa 14228,72 euro, no cietušā /pers. G/ izkrāpa 7114,36 euro un no cietušā /pers. H/

kopumā izkrāpa 113829,75 euro.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (krāpšana attiecībā pret /pers. I/).

Ar cietušā /pers. I/ liecībām tiesas sēdē par to, ka 2006.gadā viņa paziņa /pers. D/ stāstīja, ka viņai ir paziņa /pers. A/, kura var

palīdzēt noformēt kredītu. 2006.gada 4.augustā /pers. I/ ieradās bankas filiālē Rīgā, Elizabetes ielā 33 pie /pers. A/, noformēja kredītu

un tajā pašā dienā viņa sieva /pers. R/ saņēma aizdevumu 13000 euro apmērā. Pēc tam /pers. I/ sieva saņēma vēl divus kredītus –

2006.gada 18.augustā 17000 euro un 2007.gada 15.martā 6200 euro, kopumā /pers. I/ un viņa sieva /pers. R/ saņēma patēriņa kredītus

36200 euro apmērā. 2008.gada sākumā /pers. I/ zvanīja /pers. D/ un /pers. A/ vārdā jautāja, vai viņš nevēlas aizdot naudu /pers. A/, tādā

veidā nopelnot uz procentiem. /pers. I/ tam piekrita un 2008.gada 14.februārī aizdeva /pers. A/ 10000 euro, par ko /pers. A/ viņam

uzrakstīja parādzīmi, kā arī 2008.gada 12.martā /pers. I/ aizdeva /pers. A/ vēl 3000 euro, pretī saņemot parādzīmi. 2010.gadā /pers. A/

zvanīja /pers. I/ un lūdza aizdot vēl naudu, lai veiktu pārkreditāciju, tāpēc /pers. I/ 2010.gadā no viņam piederošās Zemnieku

saimniecības “/nosaukums B/” bankas konta uz /pers. A/ bankas kontu pārskaitīja 520 latus jeb 740 euro. /pers. I/ bija pārliecināts, ka

/pers. A/ ir bankas darbiniece, jo viņa brīvi pārvietojās pa bankas telpām, šis apstāklis arī iedrošināja cietušo aizdot viņai naudu. /pers. I/

nav saņēmis no /pers. A/ ne pamatsummu, ne nolīgtos procentus.

Ar liecinieces /pers. R/ liecībām tiesas sēdē par to, ka 2006.gadā AS “DNB banka” filiālē Rīgā, Elizabetes ielā 33 viņa iepazinās ar

/pers. A/. Viņas paziņa /pers. D/ ieteica /pers. A/ kā labu speciālisti, kura var palīdzēt ātri noformēt kredītu, tāpēc /pers. R/ kopā ar vīru

/pers. I/ ieradās pie /pers. A/. /pers. A/ uzvedība bankas telpās liecināja par to, ka viņa ir bankas darbiniece, jo viņa brīvi pārvietojās pa

bankas telpām, sarunājās ar citiem bankas darbiniekiem. Kopumā /pers. A/ palīdzēja /pers. R/ un /pers. I/ noformēt trīs kredītus, pēc tam

arī piedāvāja ieguldīt naudu projektos, saņemot par to procentus.

Ar liecinieces /pers. R/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām liecībām, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta

2.punkta nosacījumiem nolasītas tiesas izmeklēšanā.

Nopratināta kā lieciniece, 2013.gada 6.novembrī /pers. R/ liecināja, ka viņa ir /pers. I/ sieva. 2006.gada pavasarī lieciniece

iepazinās ar /pers. D/, kura pastāstīja, ka viņai ir laba paziņa, kura strādā Rīgā, AS “DNB bankā” un nodarbojas ar kredītu izsniegšanu.

2006.gada vasarā /pers. R/ kopā ar /pers. I/ ieradās AS “DNB banka” Rīgā, Elizabetes ielā 33, kur /pers. D/ iepazīstināja viņus ar /pers.

A/. Tajā pašā dienā /pers. A/ palīdzēja viņiem nokārtot kredītu 13000 euro apmērā. /pers. A/ nestādījās priekšā kā bankas darbiniece, bet

viņa neradīja nekādas šaubas par to, ka viņa ir bankas darbiniece. 2006.gada vasarā lieciniece noformēja vēl vienu kredītu tajā pašā bankā

a r /pers. A/ starpniecību 17000 euro apmērā un 2007.gadā noformēja trešo kredītu 6200 euro apmērā. Pēc kāda laika /pers. D/

pastāstīja, ka ar /pers. A/ palīdzību ir iespējams ieguldīt naudu dažādos projektos, gūstot peļņu procentu veidā, tāpēc /pers. I/ ieradās

Rīgā pie /pers. A/, nodeva viņai naudu 10000 euro apmērā, pēc kāda laika iedeva /pers. A/ vēl naudu 3000 euro apmērā, ik reizi pretī

saņemot parādzīmi. (1.sējums 68. – 69.lietas lapa)

Ar 2006.gada 4.augusta kredīta līgumu Nr.7954/6P21 par to, ka /pers. R/ AS “DNB banka” piešķīra patēriņa kredītu 13000 euro

apmērā. (1.sējums 51. – 55.lietas lapa)

Ar 2006.gada 18.augusta kredīta līgumu Nr.8487/6P21 par to, ka /pers. R/ AS “DNB banka” piešķīra patēriņa kredītu 17000 euro

apmērā. (1.sējums 56. – 60.lietas lapa)

Ar 2007.gada 15.marta kredīta līgumu Nr.1997/7P21 par to, ka /pers. R/ AS “DNB banka” piešķīra patēriņa kredītu 6200 euro

apmērā. (1.sējums 61. – 65.lietas lapa)

Ar 2008.gada 14.februāra parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. I/ 10000 euro un apņemas tos atdot līdz 2009.gada

15.februārim, kā arī apņemas 2008.gada 15.maijā, 2008.gada 15.augustā, 2008.gada 15.novembrī un 2009.gada 15.februārī izmaksāt

/pers. I/ 3000 euro kā procentu maksājumus. (1.sējums 47.lietas lapa)

Ar 2008.gada 12.marta parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. I/ 3000 euro un apņemas tos atdot līdz 2009.gada

12.martam, kā arī apņemas 2008.gada 12.jūnijā, 2008.gada 12.septembrī, 2008.gada 12.oktobrī un 2009.gada 12.martā izmaksāt /pers.

I/ 900 euro kā procentu maksājumus. (1.sējums 48.lietas lapa)

Ar bankas konta izdruku par to, ka 2010.gada aprīlī un jūnijā četros maksājumos no Zemnieku saimniecības “/nosaukums B/”

pārskaitīti 520 lati /pers. A/. (1.sējums 49. – 50.lietas lapa)

Šie pierādījumi apstiprina to, ka 2008.gada 14.februārī un 2008.gada 12.martā apsūdzētā /pers. A/ saņēma no cietušā /pers. I/

kopumā 13000 euro, pretim izsniedzot divas parādzīmes, kurās atrunāja procentu par aizdevumu lietošanu apmērus, izmaksas termiņus

un abu parādu pamatsummu atdošanas laiku, kā arī 2010.gada aprīlī saņēma no /pers. I/ naudu 739,89 euro apmērā. Tomēr ne

parādzīmēs norādītajos termiņos, ne vēlāk apsūdzētā /pers. A/ naudu neatdeva un tādā veidā no cietušā /pers. I/ izkrāpa kopumā

13739,89 euro.

Ar liecinieka /pers. S/ liecībām tiesas sēdē par to, ka /pers. A/ 2004.gadā palīdzēja viņam noformēt kredītu dzīvokļa iegādei, pēc

tam /pers. A/ jau strādāja AS “DNB banka” un piedāvāja lieciniekam pārkreditēt kredītu uz lielāku naudas summu, no kura 10000 euro

liecinieks aizdotu /pers. A/ uz izdevīgiem nosacījumiem. /pers. S/ tam piekrita, /pers. A/ nokārtoja visus nepieciešamos dokumentus,

lieciniekam nekas nebija jādara, tikai jāparakstās sagatavotajos dokumentos. Pēc kāda laika /pers. A/ lūdza liecinieka dzīvesbiedrei

/pers. T/ pārrakstīt uz viņas vārda /pers. A/ piederošu nekustamo īpašumu un pārkreditēt uz šī īpašuma esošo kredītu, solot pati to

apmaksāt. Kopumā /pers. A/ vairākas reizes pierunāja liecinieku un viņa dzīvesbiedri pārkreditēt kredītsaistības, tādējādi palielinot

kopējo kredītā saņemto naudas summu un daļu no šīs summas ieguldot /pers. A/ darījumos. Tā /pers. S/ uzņēmās kredītsaistības 52000

euro apmērā, kas patiesībā bija /pers. A/ kredītsaistības, par kurām viņa pati bija apņēmusies norēķināties ar banku. 2008.gadā /pers. S/

sāka saņemt vēstules par to, ka šīs kredītsaistības netiek pildītas. /pers. A/ paskaidroja, ka ir problēmas bankā, neizdodas veikt

maksājumus, bet, tiklīdz būs nauda, tā viņa uzreiz veiks nepieciešamos maksājumus.

Ar liecinieka /pers. S/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām liecībām, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un

2.punkta nosacījumiem nolasītas tiesas izmeklēšanā.

Nopratināts kā liecinieks, 2014.gada 8.maijā /pers. S/ liecināja, ka /pers. A/ pazīst no 1997.gada. 2004.gadā /pers. A/ sāka strādāt

AS “DNB banka” un stāstīja, ka bankā viņa nodarbojas ar kredītiem, viņa palīdzēja lieciniekam veikt vairākus darījumus ar

nekustamajiem īpašumiem un piedāvāja lieciniekam aizdot viņai 10000 euro, solot pēc gada atdot 20000 euro. Lai liecinieks varētu

aizdot /pers. A/ šo naudu, /pers. A/ palīdzēja pārkreditēt liecinieka ieķīlāto dzīvokli, noformēja nepieciešamos dokumentus un /pers. S/

tika piešķirts vēl viens kredīts, no kura 10000 euro viņš aizdeva /pers. A/. Pēc kāda laika /pers. S/ pārdeva dzīvokli, dzīvokļa pārdošanu

uzticēja /pers. A/, kura pierunāja /pers. S/ par saņemto naudu nesegt kredītu par dzīvokli, bet atkal ieguldīt šo naudu, tādējādi gūstot

lielāku peļņu, tāpēc /pers. S/ atkal aizdeva no dzīvokļa pārdošanas saņemto naudu – apmēram 20000 euro /pers. A/. /pers. S/ bija

pārliecināts, ka aizdod naudu AS “DNB banka” un /pers. A/ darbojas tikai kā starpniece. 2005.gada 10.maijā /pers. S/ dzīvesbiedre /pers.

T/ aizdeva /pers. A/ vēl 12000 euro, par ko /pers. A/ uzrakstīja parādzīmi, ka naudu apņemas atdot līdz 2006.gada 10.maijam, kā

nodrošinājumu nododot /pers. S/ dzīvesbiedrei dzīvokli /adrese C/, pēc kāda laika šis dzīvoklis tika pārformēts uz /pers. S/ vārda, jo tā

darīt ieteica /pers. A/. Liecinieks zināja, ka šis dzīvoklis ir ieķīlāts 70000 euro apmērā, pats šo dzīvokli nelietoja. Pēc tam, kad

dzīvoklis tika pārrakstīts uz /pers. S/ vārda, tas atkal tika pārkreditēts un saņemto naudu atkal paņēma /pers. A/. Ne liecinieks, ne /pers.

T/ neiedziļinājās dokumentos, kurus viņi parakstīja, visus dokumentus un līgumus sastādīja /pers. A/, viņi tikai parakstīja. Pēc tam /pers.

A/ uzrakstīja parādzīmes par naudas summām, kuras bija parādā – 2008.gada 10.maijā par summu 38000 euro, 2008.gada 22.maijā par

summu 6950 lati, taču kopumā /pers. A/ ir parādā /pers. S/ un /pers. T/ apmēram 150000 euro, taču liecinieks nevēlas tikt atzīts par

cietušo šajā kriminālprocesā, jo dzīvo Anglijā. (1.sējums 191. – 195.lietas lapa)

Ar liecinieces /pers. T/ liecībām tiesas sēdē par to, ka viņa 2004.gada rudenī iepazinās ar /pers. A/, kad viņai un viņas

dzīvesbiedram /pers. S/ bija nepieciešams kredīts dzīvokļa iegādei. Viņi vērsās AS “DNB banka”, /pers. A/ piedalījās pie visu dokumentu

noformēšanas un aicināja ieguldīt konkrētu naudas summu uz noteiktu laiku un procentiem. /pers. A/ pārliecināja /pers. T/, ka viss būs

kārtībā, ka nav par ko uztraukties, jo /pers. A/ ir bankas darbiniece. 2005.gadā /pers. A/ ieteica /pers. T/ pārkreditēt savu dzīvokli un

lūdza atļauju pārrakstīt uz viņas vārda dzīvokli /adrese C/, jo /pers. A/ piederot vairāki īpašumi un viņa nevar tos visus uzrādīt deklarācijā,

turklāt viņai bija nepieciešama nauda, lai to ieguldītu darījumos. 2005.gada 21.jūnijā uz /pers. T/ vārda tika atvērts bankas konts, taču ar

to rīkojās /pers. A/, solīja, ka pati dzēsīs paņemto kredītu. /pers. T/ 2005.gadā formāli bija uzņēmusies divas kredītsaistības, no kurām

viens kredīts bija paaugstināts, lai naudu varētu ieguldīt /pers. A/ piedāvātajā darījumā, un otrs bija hipotekārais kredīts uz dzīvokli

/adrese C/. 2007.gadā /pers. A/ atkal pierunāja /pers. T/ un /pers. S/ pārformēt dzīvokli /adrese C/ uz /pers. S/ vārda, noformējot to kā

pirkšanas – pārdošanas darījumu. Kredītsaistības tika noformētas uz /pers. S/ vārda, sakot, ka tas būs biznesa darījums, faktiski /pers. S/,

to negribot un nezinot, uzņēmās kredītsaistības 52000 euro apmērā. /pers. A/ solīja, ka visi kredītmaksājumi tiks veikti savlaicīgi, visus

dokumentus paturēja pie sevis.

Ar 2008.gada 10.maija un 2008.gada 22.maija parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. T/ 38000 euro un 4950 latus, ko

apņemas atdot līdz 2009.gada 15.jūnijam. (1.sējums 196.lietas lapa)

Ar rokrakstā aizpildītiem dokumentiem. (1.sējums 197., 198.lietas lapa)

Ar 2005.gada 10.maija parādzīmi par to, ka /pers. A/ aizņemas no /pers. T/ 12000 euro un apņemas tos atdot līdz 2006.gada

10.maijam. Kā aizdevuma nodrošinājums /pers. T/ tiek pārdots /pers. A/ piederošais dzīvoklis /adrese C/. Gadījumā, ja /pers. A/ neatdos

parādu līdz norādītajam termiņam un netiks panākta papildus vienošanās, /pers. T/ šo īpašumu pārdos, tā atgūstot parādu. (1.sējums

199.lietas lapa)

Ar /pers. T/ AS “DNB banka” bankas konta izrakstu par konta apgrozījumiem no 2005.gada 10.maija līdz 2011.gada 5.maijam.

(1.sējums 201. – 207.lietas lapa)

Ar liecinieka /pers. U/ liecībām tiesas sēdē par to, ka paziņa /pers. A/ palīdzēja lieciniekam noformēt kredītu AS “DNB banka”,

viņa darbojās kā privātais konsultants ar sakariem šajā bankā. Liecinieks iedeva /pers. A/ 500 latus, sākumā viņa šo naudu neatdeva,

stāstīja, ka esot problēmas, bet beigās viss nokārtojās un liecinieks saņēma savu naudu atpakaļ.

Ar liecinieka /pers. U/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām liecībām, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta

2.punkta nosacījumiem nolasītas tiesas izmeklēšanā.

Nopratināts kā liecinieks, 2014.gada 16.janvārī /pers. U/ liecināja, ka /pers. A/ viņam palīdzēja noformēt kredītu uz izdevīgiem

nosacījumiem AS “DNB banka” filiālē Rīgā, Elizabetes ielā. Kredīta summa bija 280000 euro, pēc tam /pers. A/ zvanīja lieciniekam un

lūdza aizdot naudu. /pers. U/ aizdeva /pers. A/ naudu vairākas reizes par kopējo summu 5000 euro, nekādas parādzīmes par aizdotajām

naudas summām netika rakstītas, kā arī nekas nebija atrunāts par procentu maksājumiem. /pers. A/ nav atdevusi lieciniekam šo naudas

summu. Liecinieks nevēlas tikt atzīts par cietušo šajā kriminālprocesā. (1.sējums 213. – 214.lietas lapa)

Ar liecinieces /pers. M/ liecībām tiesas sēdē par to, ka paziņa /pers. D/ lieciniecei izstāstīja, ka ir iespējams /pers. A/ aizdot naudu

atlīdzībā pret labiem procentu maksājumiem. Lieciniece satikās ar /pers. A/, kura viņai izstāstīja, kā tas notiek, tad viņa aizdeva /pers. A/

500 latus, pretī saņemot parādzīmi, kurā bija atrunāts, kad tiks atdota aizdotā pamatsumma un procenti. Apmēram pēc pusgada /pers. A/

atdeva /pers. M/ 250 latus, pārējo naudas summu /pers. A/ tā arī nav atdevusi.

Ar liecinieka /pers. L/ liecībām tiesas sēdē par to, ka /pers. E/ ieteica lieciniekam aizdot naudu /pers. AV/ Eiropas Savienības

fondu līdzfinansējumiem. 2007.gada 21.decembrī liecinieks aizdeva /pers. A/ 4500 euro, pretī saņemot parādzīmi, taču /pers. A/ atdeva

lieciniekam tikai 1300 euro ar /pers. E/ starpniecību, ne pārējo naudas summu, ne procentu maksājumus liecinieks tā arī nesaņēma.

Ar liecinieces /pers. V/ liecībām tiesas sēdē par to, ka viņa no 2000.gada strādā AS “DNB banka”, no 2006.gada līdz 2008.gadam

strādāja AS “DNB banka” filiālē Rīgā, Elizabetes ielā 87, klientu apkalpošanas centrā “Bergs”. Lieciniece norādīja, ka neviena no bankas

filiālēm Rīgā nekreditēja Eiropas Savienības fondus vai zemnieku saimniecības. Bankai bija sadarbības partneri, kuri piesaistīja

klientus, tādā gadījumā bija noslēgts līgums starp banku un sadarbības partneri.

Ar liecinieka /pers. Z/ liecībām tiesas sēdē par to, ka viņš strādāja AS “DNB banka” no 2000.gada līdz 2017.gadam, no 2006.gada

līdz 2014.gadam liecinieks bija bankas valdes loceklis un viņa pārziņā bija dažādi pienākumi, arī bankas filiāļu tīkla pārraudzība. Banka

mēdza piesaistīt sadarbības partnerus, kuri piesaistīja bankai jaunus klientus, kuri vēlējās saņemt kredītus. Liecinieks norādīja, ka nekad

nav redzējis /pers. A/ un paskaidroja, ka nebija iespējama tāda situācija, ka bankas sadarbības partneris piesaistīja kādu fizisku personu

naudas līdzekļus, lai, savukārt, kādas citas fiziskās personas varētu saņemt bankā kredītus.

Ar liecinieka /pers. BA/ liecībām tiesas sēdē par to, ka no 1999.gada līdz 2012.gadam viņš strādāja AS “DNB banka”, bija valdes

loceklis un septiņus gadus arī valdes priekšsēdētājs. Liecinieks atceras, ka banka slēdza līgumus ar sadarbības partneriem, šie

sadarbības partneri nebija tiesīgi slēgt līgumus ar klientiem par līdzfinansēšanu, bankas darbinieki regulāri pārbaudīja sadarbības

partneru reputāciju.

Ar liecinieka /pers. BB/ liecībām tiesas sēdē par to, ka no 2012.gada līdz 2015.gada viņš strādāja AS “DNB banka” par drošības

speciālistu. Liecinieks norādīja, ka bankai bija līgumi ar sadarbības partneriem un viņi varēja pārvietoties pa bankas slēgtajām telpām

tikai kopā ar kādu no bankas darbiniekiem.

Ar 2002.gada 22.oktobra sadarbības līgumu par to, ka AS “Pirmā banka” un /pers. A/ kā partnere noslēdz sadarbības līgumu.

Līguma 1.1.punktā noteikts, ka partnere – /pers. A/ saskaņā ar šā līguma noteikumiem sniedz informāciju fiziskām personām par iespēju

pieteikties bankas izsniedzamo kredītu saņemšanai, nekustamā īpašuma iegādei, remontam, rekonstrukcijai vai būvniecībai, vai klientu

patēriņa vajadzībām, izmantojot nekustamā īpašuma ķīlu kā saistību izpildes nodrošinājumu. (1.sējums 216. – 218.lietas lapa)

Ar 2003.gada 25.marta vienošanos par 2002.gada 22.oktobra sadarbības līguma izbeigšanu. (1.sējums 219.lietas lapa)

Ar 2003.gada 25.marta sadarbības līgumu Nr.8-6/10 par to, ka AS “Pirmā banka” un /pers. A/ kā partnere noslēdz sadarbības

līgumu. Līguma 1.1.punktā noteikts, ka partnere – /pers. A/ sniedz informāciju fiziskām personām par iespēju pieteikties bankas

izsniedzamo kredītu saņemšanai nekustamā īpašuma iegādei, remontam, rekonstrukcijai vai būvniecībai (hipotekārais kredīts), vai

klientu patēriņa vajadzībām (privātais kredīts), izmantojot nekustamā īpašuma ķīlu kā saistību izpildes nodrošinājumu, kā arī apkopo no

klientiem saņemto informāciju un dokumentus, kuri nepieciešami bankas lēmuma pieņemšanai par kredītu piešķiršanu klientiem,

iesniegšanai bankai. (1.sējums 220. – 223., 230. – 233.lietas lapa)

Ar 2007.gada 4.aprīļa grozījumiem Nr.1 2003.gada 25.marta sadarbības līgumā Nr.8-6/10. (1.sējums 224., 234.lietas lapa)

Ar 2008.gada 15.decembra AS “DNB Banka” paziņojumu par sadarbības līguma, kas noslēgts starp banku un /pers. A/, vienpusēju

izbeigšanu no 2009.gada 15.janvāra sakarā ar neizdevušos sadarbību līguma ietvaros. (1.sējums 225.lietas lapa)

Ar 2013.gada 15.marta AS “DNB banka” izziņu par to, ka AS “DNB banka” nav un nekad nav bijušas nodibinātas darba tiesiskās

attiecības ar /pers. A/. (1.sējums 226.lietas lapa)

Ar 2013.gada 2.aprīļa AS “DNB banka” izziņu par to, ka AS “DNB banka” nav slēgusi sadarbības līgumus un nav sadarbojusies ar

IK “/nosaukums A/”. (1.sējums 227.lietas lapa)

Ar 2013.gada 5.augusta AS “DNB banka” izziņu par to, ka AS “DNB banka” laika periodā no 2007.gada līdz 2008.gadam ar IK

“/nosaukums A/” nav bijis noslēgts nomas līgums par telpu nomu Rīgā, Elizabetes ielā 33. (1.sējums 228.lietas lapa)

Ar 2013.gada 9.oktobra AS “DNB banka” izziņu par to, ka AS “DNB banka” (vēsturiskais nosaukums AS “Pirmā banka”) bija

noslēgts sadarbības līgums Nr.8-6/10, kas grozīts 2003.gada 25.martā. Līgums bija spēkā līdz 2009.gada 15.janvārim, kad banka

vienpusēji izbeidza līguma darbību. Laika periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 15.janvārim /pers. A/ bija pilnvarota bankas

vārdā saņemt no potenciālā kredītņēmēja ziņas un dokumentus, kas nepieciešami bankas lēmuma pieņemšanai par kredīta piešķiršanu.

Bankas filiāles Rīgā, Elizabetes ielā 33 telpās /pers. A/ varēja brīvi pārvietoties publiski pieejamās telpās. /pers. A/ nebija sadarbības ar

konkrētiem AS “DNB banka” darbiniekiem. (1.sējums 229.lietas lapa)

Pārbaudot pierādījumus krimināllietā, novērtējot tos no attiecināmības, pieļaujamības un ticamības viedokļa, tiesa uzskata, ka tie

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127.pantu var tikt izmantoti kā pierādījumi, apstiprina /pers. A/ vainīgumu viņai inkriminētā viena

noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un četru noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēti

Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, izdarīšanā un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmajā daļā noteiktais pamats

notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Tiesas ieskatā, lietā nepastāv strīds, arī apsūdzētā /pers. A/, sniedzot liecības pirmstiesas kriminālprocesa laikā, nenoliedza to, ka

viņa aizņēmās naudu no cietušajiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. I/, ka nav atdevusi parādzīmēs norādītās naudas

summas, tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka apsūdzētā /pers. A/ ir saņēmusi no cietušās /pers. E/ vairākus naudas aizņēmumus, ko

cietusī /pers. E/ saņēma no cietušajiem /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/. Taču lietā pastāv strīds par to, vai šie bija vienkārši civiltiesiski

darījumi, kā tos vēlas izskaidrot apsūdzētā /pers. A/, ka aizņēmās naudu, lai to ieguldītu savā biznesā, ka visa nauda bija ieguldīta

darījumos, taču 2008.gadā valstī sākās ekonomiskā krīze, nekustamo īpašumu tirgus apstājās, tāpēc viņai vairs nebija iespējas šo naudu

cietušajiem atdot.

Pretēji apsūdzētās apgalvotajam, tiesas izmeklēšanas laikā tiesai ir radusies nešaubīga pārliecība par to, ka, jau aizņemoties no

cietušajiem naudu un sastādot par to parādzīmes, apsūdzētā apmānīja cietušos un viņas patiesais nolūks bija ne parādzīmēs norādītajos

termiņos, ne vēlāk šo naudu neatdot.

Tiesai nav pamata neticēt cietušo pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām, pēc būtības

cietušie sniedza analoģiskas liecības par to, ka nauda tieši vai ar kādas citas personas starpniecību tika aizdota tieši /pers. A/, kura AS

“DNB banka” palīdzēja noformēt šīm personām kredītus. /pers. A/, lai arī nevienam tieši neteica, ka ir bankas darbiniece, izmantojot

savas zināšanas par bankas kredītu piešķiršanas kārtību, palīdzēja cietušajiem ātri nokārtot viņiem nepieciešamos kredītus, izmantojot

bankas telpas, sarunājoties ar bankas darbiniekiem un brīvi pārvietojoties pa bankas telpām, radīja pārliecību par darījumu drošību un to,

ka viņa ir bankas darbiniece, tādā veidā iegūstot cietušo uzticību. Pēc uzticības iegūšanas, zinot, kāds ir tā brīža katra konkrētā cietušā

finansiālais stāvoklis, ka šiem cilvēkiem ir naudas līdzekļi saņemto kredītu rezultātā, pierunāja cietušos aizdot viņai naudu uz ļoti

izdevīgiem, faktiski neizpildāmiem nosacījumiem. Šos nosacījumus, lai radītu darījumu ticamības iespaidu, apsūdzētā arī kādu laiku

pildīja, izmaksājot dažiem cietušajiem parādzīmēs norādītos pārmērīgi augstos procentu maksājumus, taču nevienam no cietušajiem

kaut daļu no parādzīmēs norādītajām naudas pamata summām apsūdzētā tā arī neatdeva.

No lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem – apsūdzētās izsniegtajām divdesmit parādzīmēm redzams, ka laika posmā no

2005.gada 16.augusta līdz 2008.gada 9.septembrim /pers. A/ no cietušajiem kopumā aizņēmās 220136,93 euro, visās parādzīmēs

norādot vienu gadu kā termiņu, kad aizņemtā nauda tiks atdota.

Savukārt no cietušās /pers. C/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām redzams, ka 2007.gadā /pers. A/ vairs nemaksāja procentu

maksājumus, kā arī neatdeva aizdoto pamatsummu, paskaidroja, ka ir grūtības, ir kritušās nekustamo īpašumu cenas, ir krīze, bet naudu

viņa atdošot. Kādu vakaru 2008.gada sākumā /pers. A/ prasīja /pers. C/ vēl 100 latus, lai varētu noformēt līgumu un atdot viņai atpakaļ

daļu naudas, ko bija aizņēmusies. /pers. C/ iedeva /pers. A/ 40 latus un vairākas zeltlietas, kuras tā arī nav saņēmusi atpakaļ.

Tādējādi, neskatoties uz to, ka 2008.gada sākumā apsūdzētajai /pers. A/ vairs nebija naudas, ar ko norēķināties ar cietušo /pers. C/,

viņa turpināja savas krāpnieciskās darbības, aizņemoties no citiem cietušajiem lielas naudas summas un 2008.gadā no 14.februāra līdz

9.septembrim izrakstīja vēl vienpadsmit parādzīmes cietušajiem /pers. I/, /pers. E/ un /pers. B/, kas noved pie ticama secinājuma, kuru

tiesas debatēs norādīja arī prokurors Ando Skalbe, ka /pers. A/ naudas piesaistīšanas veids liecina par krāpšanu finanšu piramīdas veidā

– klientiem tiek solīta nesamērīgi liela peļņa īsā laika posmā, kā arī parasti tās dalībniekiem tiek piesolīta papildu piemaksa vai bonusi

par jaunu dalībnieku piesaistīšanu. Par šādām jaunu dalībnieku piesaistītājām apsūdzētā izvēlējās cietušās /pers. D/ un /pers. E/, uz kuru

pozitīvā piemēra bāzes apsūdzētajai izdevās piesaistīt pārējos lietā cietušos – /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ un lieciniekus /pers.

M/, /pers. L/. Taču jebkuras finanšu piramīdas liktenis ir jau iepriekš zināms – tā mitējas pastāvēt, beidzoties naudas plūsmai, tas ir,

vairs nespējot piesaistīt jaunus dalībniekus. Jebkuras finanšu piramīdas dibinātāja mērķis ir gūt materiālu labumu no personām, kuras

piramīdai būs pievienojušās vēlāk. Tie dalībnieki, kuri pievienojušies piramīdai kā pēdējie, savus līdzekļus pilnībā zaudē.

Tiesa netic apsūdzētās paskaidrojumiem par izkrāptās naudas izlietošanas veidu, jo apsūdzētā, sniedzot liecības pirmstiesas

kriminālprocesa laikā, norādīja vairākas pretrunīgas versijas, piemēram, ka no aizņemtās naudas maksāja savus kredītus un naudu tērēja

savām sadzīves vajadzībām, ka visu naudu, ko bija aizņēmusies, ieguldīja savos māklera biznesa darījumos, bet 2008.gadā nekustamo

īpašumu tirgus “pārdega” un visa ieguldītā nauda tā arī palika ieguldīta projektos un darījumos, kuri vairāk nedarbojās, jo valstī sākās

ekonomiskā krīze, kā arī norādīja, ka daļu naudas ieguldījusi nekustamo īpašumu kredītos, bet daļu naudas – apmēram 30000 latu

apmērā viņa iedevusi personai vārdā /pers. AB/, kurš viņai šo naudu neesot atdevis, dažās liecībās /pers. A/ norādīja, ka paskaidrot, kādos

projektos tika ieguldīta no cietušajiem saņemtā nauda, viņa nevar, jo to neatceras.

Tiesa uzskata, šādas liecības apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā sniedza ar mērķi, lai izvairītos no

kriminālatbildības un soda par viņai inkriminēto kopumā piecu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

Krimināllikuma 177.panta pirmajā un trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud personas mantiskās intereses.

Krāpšanas objektīvo pusi raksturo tas, ka veicot krāpnieciskas darbības, persona vēlas iegūt svešu mantu vai tiesības uz svešu mantu un

apzināti izmanto viltu vai citu personu uzticēšanos noziedzīgā mērķa sasniegšanai. Viltus var izpausties rakstiski, mutiski, var būt

ietverts viltotā dokumentā un tamlīdzīgi. Ļaunprātīga uzticības izmantošana var izpausties tā, ka vainīgais nolūkā iegūt svešu mantu vai

tiesības uz mantu, izmanto līguma vai citādas tiesiskās attiecības, kas pamatotas uz savstarpēju uzticēšanos, un tā rezultātā vainīgais

cietušā uzticību izmanto pretēji viņa interesēm. Izskatāmajā gadījumā, apsūdzētā /pers. A/ gan ar viltu, gan izmantojot cietušo

uzticēšanos izdarīja krāpnieciskas darbības.

Krāpšana ir noziedzīgs nodarījums, kas var tikt izdarīts tikai ar tiešu nodomu. Krāpšanas subjektīvo pusi raksturo mantkārīgs

motīvs – persona, veicot krāpnieciskas darbības, vēlas iegūt svešu mantu vai tiesības uz svešu mantu un apzināti izmanto gan viltu, gan

citu personu uzticēšanos noziedzīgā mērķa sasniegšanai.

Tiesa nonāk pie secinājuma, ka ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem ir konstatēts un pierādīts, ka /pers. A/ no

2005.gada 16.augusta, kad uzrakstīja parādzīmi cietušajai /pers. C/, līdz 2010.gada 10.jūnijam, kad saņēma no cietušajam /pers. I/

piederošās Zemnieku saimniecības “/nosaukums B/” naudas pārskaitījumu, dažādos laika posmos saņēma naudu no cietušajiem /pers.

B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/, pretim izsniedzot kopumā divdesmit parādzīmes, kurās

norādīja procentu par aizdevumu lietošanu apmērus, izmaksas termiņus un parādu pamatsummu atdošanas laiku, taču ne parādzīmēs

norādītajos termiņos, ne vēlāk /pers. A/ naudu cietušajiem neatdeva un tādā veidā no cietušajiem kopumā izkrāpa 220136,93 euro.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ darbības pareizi ir kvalificētas pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas, 177.panta trešās daļas un

apsūdzētā /pers. A/ sodāma par kopumā piecu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

Vērtējot Krimināllikuma 35.pantā noteikto kopsakarā ar Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem, tiesa atzīst, ka sodam jāatbilst

izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar to radītajam apdraudējumam un nodarītajam kaitējumam. Pirms izlemt par piemērojamā

soda veidu un mēru, tiesai jāizvērtē visi apstākļi un fakti, kas attiecas uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, likumpārkāpēju, cietušajiem

un sabiedrību. Piemērotais sods nedrīkst būs nesamērīgi bargs vai viegls. Iespēju robežās ar sodu jācenšas atjaunot tādu tiesisko

stāvokli, kāds pastāvēja pirms apsūdzētās noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešās daļas nosacījumiem (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) /pers. A/ izdarītais

noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piektās daļas nosacījumiem (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) /pers. A/ četri

izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, klasificējami kā sevišķi smagi noziegumi.

Par apsūdzētās /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa agrāk tiesāta 2011.gada 7.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā par analoģiska noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, sodīta ar brīvības atņemšanu

uz pieciem gadiem, ar mantas konfiskāciju, savukārt ar 2011.gada 27.oktobra Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas

spriedumu 2011.gada 7.jūnija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums atcelts daļā par /pers. A/ noteikto sodu, sods

/pers. A/ noteikts nosacītas brīvības atņemšanas veidā uz pieciem gadiem, ar mantas konfiskāciju, ar pārbaudes laiku uz pieciem gadiem,

sodāmība dzēsta. Apsūdzētā nav saukta pie administratīvās atbildības, neprecējusies, apgādājamo nav, VSIA “Rīgas Psihiatrijas un

narkoloģijas centrs” uzskaitē nesastāv, strādā /nosaukums C/. (2.sējums 184., 186. – 196., 197. – 204., 205., 206.lietas lapa, 4.sējums

68. – 71.lietas lapa)

Apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus vai atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Nosakot soda veidu apsūdzētajai /pers. A/, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētā izdarīja vienu mazāk smagu un četrus sevišķi smagus

noziegumus, kas vērsti pret citu – kopumā astoņu personu īpašumu, kā arī tiesa ņem vērā apsūdzētās personību raksturojošās ziņas –

agrāk sodīta par analoģiska noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, sodāmība dzēsta, administratīvi nesodīta, jaunus likumpārkāpumus nav

izdarījusi, strādā.

Apsūdzētās /pers. A/ kopumā pieci izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc sava rakstura ir vērsti uz citu personu mantas iegūšanu,

izmantojot uzticēšanos un ar viltu. Šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas veids – cietušo personu uzticības izmantošana, skaidri

apzinoties, ka apsūdzētā ar savu rīcību radīs cietušajiem materiālas grūtības un neērtības nākotnē, liecina par apsūdzētās cinismu un

nekaunību. Apsūdzētās izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir bīstami, jo apsūdzētā svešas mantas iegūšanai ievērojamā – kopumā

220136,93 euro apmērā savu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā izmantoja citu cilvēku uzticību, nerēķinoties ar sekām.

Tiesa vērš uzmanību uz to, ka apsūdzētā /pers. A/ savu vainu viņai inkriminēto piecu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā neatzina, pat,

izsakoties pēdējā vārdā, apsūdzētā visus klātesošos centās pārliecināt par to, ka tie bija tikai un vienīgi civiltiesiski darījumi, ka paši

cietušie ir vainīgi pie tā, ka zaudēja savu naudu, aizdodot to apsūdzētajai, ka vainojama ekonomiskā situācija valstī, tikai ne viņa pati –

/pers. A/, kas liecina par to, ka apsūdzētā tā arī nav apzinājusies savu nodarījumu smagumu un tiesiskās sekas. Tādējādi no apsūdzētās

teiktā tiesa secina, ka /pers. A/ finansu piramīdas veidošanu, izmantojot citu personu naudu, nav uzskatījusi un arī tagad neuzskata par

noziedzīgu nodarījumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa pievienojas prokurora Ando Skalbes tiesas debatēs paustajam viedoklim par soda noteikšanu /pers. A/

brīvības atņemšanas veidā un uzskata, ka apsūdzētajai nosakāms sods – brīvības atņemšana. Tiesas ieskatā, nav pamata piemērot

Krimināllikuma 49.panta un/vai 55.panta nosacījumus, jo tiesa nav konstatējusi vairākus apsūdzētās atbildību mīkstinošus apstākļus, nav

guvusi pārliecību, ka vainīgā, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, kā arī tiesa ņem vērā judikatūrā pausto atziņu, ka

tiesai ir jāmotivē Krimināllikuma 55.panta piemērošana, bet nav jāmotivē, kāpēc tā nepiemēro Krimināllikuma 55.pantu. Šāds atzinums

izriet no Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punkta, kur noteikts, ka notiesājoš a sprieduma motīvu daļā tiesa norāda

motīvus par konkrētā soda piemērošanu. Notiesāt vainīgo nosacīti nav tiesas pienākums, bet gan izvēle, ja tiesa to atzīst par

nepieciešamu. (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 3.jūlija lēmumu lietā Nr.SKK-420/2014 (Nr.11088130311) un 2017.gada

23.februāra lēmumu lietā Nr.SKK-68/2017 (Nr.11815006815))

Tiesa ņem vērā arī to, ka 2013.gada 1.aprīlī stājās spēkā likums “Grozījumi Krimināllikumā”. Atbilstoši šim likumam, par

Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu likumdevējs paredzējis analoģisku brīvības atņemšanas sodu –

uz laiku līdz trim gadiem, savukārt par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu likumdevējs paredzējis

brīvības atņemšanas sodu no diviem līdz desmit gadiem, tādējādi samazinot soda minimālo robežu.

Krimināllikuma Pārejas noteikumu 4.punkta nosacījumi paredz, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot

vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo

noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Savukārt Krimināllikuma Pārejas noteikumu 6.punkts noteic, ja

par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda

minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa, nosakot brīvības atņemšanas sodu /pers. A/, ņem vērā to, ka apsūdzētajai brīvības atņemšanas sods ir nosakāms atbilstoši

Krimināllikuma Pārejas noteikumu 6.punkta nosacījumiem.

Turklāt tiesa uzskata, ka sods /pers. A/ nosakāms bez Krimināllikuma 177.panta trešās daļas sankcijā paredzēto papildsodu –

mantas konfiskācijas un policijas kontroles piemērošanas.

Nosakot soda mēru apsūdzētajai /pers. A/, tiesa ņem vērā to, ka lietā nav konstatēti apsūdzētās atbildību mīkstinoši vai atbildību

pastiprinoši apstākļi. Vienlaikus tiesa uzskata par iespējamu noteikt apsūdzētajai /pers. A/ brīvības atņemšanas soda mēru, to pietuvinot

panta sankcijā noteiktajam minimālajam apmēram.

Nosakot apsūdzētajai galīgo sodu par pieciem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 50.panta pirmās un

trešās daļas nosacījumus, tajā skaitā, Krimināllikuma 50.panta trešajā daļā ietverto pamatprincipu – ja vismaz viens noziedzīgais

nodarījums, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai

daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šajā gadījumā tiesa par atbilstošāko uzskata daļēju apsūdzētajai piespriesto sodu saskaitīšanas

principu.

Tiesas ieskatā, nosakot sodu apsūdzētajai /pers. A/, piemērojami Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumi,

saskaņā ar kuriem, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var šo

apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt.

No krimināllietas materiāliem redzams, ka kriminālprocess Nr.12060000613 uzsākts 2013.gada 4.februārī (1.sējums 4.lietas

lapa); 2014.gada 9.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore

pieņēma lēmumu par kriminālprocesa nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai pret /pers. A/ (2.sējums 213. – 214.lietas

lapa); 2014.gada 22.septembrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors pieņēma lēmumu par /pers. A/ saukšanu pie

kriminālatbildības par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (2.sējums 217. –

218.lietas lapa); 2015.gada 24.aprīlī prokurors pieņēma lēmumu par /pers. A/ saukšanu pie kriminālatbildības par viena noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti

Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (2.sējums 226. – 227.lietas lapa); 2015.gada 30.aprīlī prokurors pieņēma lēmumu par

krimināllietas nodošanu tiesai (2.sējums 243. – 248.lietas lapa); 2015.gada 6.maijā krimināllieta saņemta Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā un noteikta izskatīšanai 2015.gada 3.novembrī (3.sējums 1., 2.lietas lapa); 2015.gada 3.novembrī tiesas sēde atlikta

apsūdzētās attaisnotas neierašanās dēļ (3.sējums 14. – 16.lietas lapa); 2016.gada 13.janvārī uzsākta tiesas izmeklēšana, nopratināti

liecinieki /pers. S/, /pers. T/, pasludināts pārtraukums (3.sējums 55. – 81.lietas lapa); 2016.gada 25.aprīlī turpināta tiesas izmeklēšana,

nopratināti cietušie /pers. F/, /pers. G/, /pers. B/, /pers. J/, pasludināts pārtraukums (3.sējums 114. – 149.lietas lapa); 2016.gada

12.septembrī tiesas sēde atlikta apsūdzētās attaisnotas neierašanās dēļ (3.sējums 163. – 164.lietas lapa); 2016.gada 29.novembrī

turpināta tiesas izmeklēšana, nopratināti cietušie /pers. E/, /pers. I/, /pers. C/, pasludināts pārtraukums (3.sējums 176. – 203.lietas lapa);

2017.gada 1.martā turpināta tiesas izmeklēšana, nopratināti liecinieki /pers. N/, /pers. O/, /pers. R/, /pers. K/, pasludināts pārtraukums

(3.sējums 215. – 229.lietas lapa); 2017.gada 3.oktobrī turpināta tiesas izmeklēšana, nopratināts liecinieks /pers. U/, pasludināts

pārtraukums (4.sējums 2. – 8.lietas lapa); 2017.gada 4.decembrī turpināta tiesas izmeklēšana, nopratināts cietušais /pers. H/ un

liecinieki /pers. M/, /pers. L/, /pers. V/, pasludināts pārtraukums (4.sējums 29. – 40.lietas lapa); 2018.gada 5.februārī tiesas sēde atlikta

apsūdzētās aizstāvja attaisnotas neierašanās dēļ (4.sējums 61. – 62.lietas lapa); 2018.gada 9.aprīlī turpināta tiesas izmeklēšana,

nopratināti liecinieki /pers. Z/, /pers. BA/, /pers. BB/, izlemts jautājums par rakstveida pierādījumu pārbaudi, nolasītas apsūdzētās /pers.

A/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības, pasludināts pārtraukums (4.sējums 77. – 86.lietas lapa); 2018.gada 12.septembrī

tiesas sēde atlikta apsūdzētās attaisnotas neierašanās dēļ (4.sējums 94. – 95.lietas lapa); 2018.gada 12.novembrī pabeigta tiesas

izmeklēšana, uzklausīta prokurora debašu runa, pasludināts pārtraukums, lai dotu iespēju aizstāvim sagatavoties tiesas debatēm

(4.sējums 138. – 144.lietas lapa); 2018.gada 21.decembrī uzklausīta aizstāvja debašu runa, pasludināts pārtraukums pirms apsūdzētās

pēdējā vārda noklausīšanās (4.sējums 158. – 162.lietas lapa); 2019.gada 1.februārī uzklausīts apsūdzētās pēdējais vārds un 2019.gada

4.februārī pasludināts saīsinātais spriedums krimināllietā (4.sējums 164. – 168., 169., 170. – 177.lietas lapa); 2019.gada 5.februārī

saņemts aizstāvja iesniegums par pilna sprieduma sastādīšanu, 2019.gada 14.februārī noteikts pilna sprieduma pieejamības datums

2019.gada 28.februārī, pēc tam pilna sprieduma sastādīšana atlikta līdz 2019.gada 15.aprīlim.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmās daļas noteikumiem ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu

saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu,

juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem

objektīviem apstākļiem.

Tiesa konstatē, ka lietā nav pieļauta neattaisnota novilcināšana, taču nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu

saprātīgā termiņā, jo no apsūdzētās piecu izdarīto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas dienas ir pagājuši vairāk kā desmit gadi, no tiem

pirmstiesas kriminālprocess šajā lietā ilga apmēram divus gadus divus mēnešus. Tiesā lietas izskatīšana vairākkārt atlikta apsūdzētās

attaisnotas neierašanās dēļ, arī apsūdzētās aizstāvja attaisnotas neierašanās dēļ, kā arī cietušo un liecinieku neierašanās dēļ uz tiesas

sēdēm. Lieta līdz tās iztiesāšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā atradās vairāk kā trīs gadus deviņus mēnešus, kopumā četrpadsmit

tiesas sēdēs nopratināti astoņi cietušie un trīspadsmit liecinieki. Bez tam kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā bija saistīta ar

šā kriminālprocesa juridisko sarežģītību, ņemot vērā, ka apsūdzētajai inkriminēts viens mazāk smags noziegums un četri sevišķi smagi

noziegumi.

Ievērojot norādīto par kriminālprocesa virzību, tā izskatīšanas apstākļiem tiesā un termiņu, tiesa uzskata par iespējamu, piemērojot

Krimināllikuma 49.¹panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumus, šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un mīkstināt apsūdzētajai

/pers. A/ nosakāmo sodu.

Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturtā daļa noteic, ka pamats apcietinājumam var būt tiesas spriedums par smaga vai sevišķi

smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods. Ievērojot to, ka par viena mazāk smaga un četru sevišķi

smagu noziegumu izdarīšanu apsūdzētajai /pers. A/ tiek piespriests brīvības atņemšanas sods, tas tiesai dod pamatu līdz sprieduma spēkā

stāšanās brīdim piemērot /pers. A/ drošības līdzekli – apcietinājumu, apcietinot viņu tiesas sēžu zālē, nosakot, ka soda termiņš

apsūdzētajai skaitāms no 2019.gada 4.februāra.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmās daļas nosacījumiem kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām

ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa noteic, ka cietušajam ir tiesības iesniegt

pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances

tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo

aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietušais /pers. B/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 7000 euro apmērā.

Izvērtējot cietušā /pers. B/ par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmēra pamatojumu – notariālo aktu (1.sējums

174. – 177.lietas lapa) un divas parādzīmes (1.sējums 178., 179.lietas lapa), tiesa uzskata, ka cietušā /pers. B/ kompensācijas

pieteikums par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu apmierināms pilnībā un no /pers. A/ par labu

/pers. B/ piedzenama atlīdzība par mantisko zaudējumu 7000 euro apmērā.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietusī /pers. C/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 25199,20 euro apmērā. Līdz tiesas

izmeklēšanas uzsākšanai /pers. C/ iesniedza rakstveida pieteikumu par radīto kaitējumu, kurā norādīja, ka viņai ir nodarīts mantisks

zaudējums 35570 euro apmērā un morāls aizskārums 30000 euro apmērā. (3.sējums 50.lietas lapa) 2016.gada 13.janvāra tiesas sēdē,

līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā cietusī /pers. C/ uzturēja materiālā kaitējuma kompensāciju 25199,20 euro

apmērā.

Izvērtējot cietušās /pers. C/ par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmēra pamatojumu – divas parādzīmes (1.sējums

73., 74.lietas lapa), kā arī cietušās liecības par to, ka apsūdzētā /pers. A/ 2008.gada sākumā no viņas saņēma naudu un zeltlietas par

kopējo summu 199,20 euro, tiesa uzskata, ka cietušās /pers. C/ kompensācijas pieteikums par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā

mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu apmierināms pilnībā un no /pers. A/ par labu /pers. C/ piedzenama atlīdzība par mantisko zaudējumu

25199,20 euro apmērā.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietušais /pers. J/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 18000 euro apmērā. Līdz tiesas

izmeklēšanas uzsākšanai /pers. J/ iesniedza rakstveida pieteikumu par radīto kaitējumu, kurā norādīja, ka viņam ir nodarīts mantisks

zaudējums 123000 euro apmērā un morāls aizskārums 50000 euro apmērā. (3.sējums 48.lietas lapa) 2016.gada 13.janvāra tiesas sēdē,

līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā cietušais /pers. J/ uzturēja materiālā kaitējuma kompensāciju 18000 euro

apmērā.

Izvērtējot cietušā /pers. J/ par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmēra pamatojumu – divas parādzīmes (1.sējums

189., 190.lietas lapa), tiesa uzskata, ka cietušā /pers. J/ kompensācijas pieteikums par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā

zaudējuma atlīdzināšanu apmierināms pilnībā un no /pers. A/ par labu /pers. J/ piedzenama atlīdzība par mantisko zaudējumu 18000

euro apmērā.

Tiesa konstatē lietā procesuālos izdevumus un uzskata, ka minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajai /pers.

A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 8.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmās daļas noteikumiem procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no

notiesātajiem. Pirmās instances tiesā cietušajam /pers. J/ juridisko palīdzību sniedza un cietušā pārstāvību realizēja zvērināta advokāte

Ināra Endziņa, saistībā ar ko lietas materiāliem pievienotas 2016.gada 25.aprīļa un 2016.gada 29.novembra Latvijas Zvērinātu advokātu

kolēģijas kvītis VA Nr.058078 un VA Nr.058100 par izdevumiem kopsummā 115 euro. (4.sējums 115., 116.lietas lapa)

Tiesa atzīst, ka cietušajam /pers. J/ radušies procesuālie izdevumi ir pamatoti, līdz ar to no apsūdzētās /pers. A/ par labu cietušajam

/pers. J/ materiālo zaudējumu atlīdzināšanai piedzenami 115 euro par zvērinātas advokātes juridiskās palīdzības sniegšanu pirmās

instances tiesā.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietusī /pers. E/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 156197,84 euro apmērā un

kompensāciju par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu 500000 euro apmērā, ko uzturēja arī tiesā.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietušais /pers. F/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 21506,71 euro apmērā, ko uzturēja arī

tiesā.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietusī /pers. G/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 10758,33 euro apmērā, ko uzturēja arī

tiesā.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietušais /pers. H/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 172053,66 euro apmērā, ko uzturēja

arī tiesā.

Izvērtējot cietušo /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ par mantisko zaudējumu pieprasīto kompensāciju apmēra pamatojumu

– divpadsmit parādzīmes (1.sējums 14., 15., 16., 17., 18., 23., 24., 25., 26., 124., 125., 126.lietas lapa), tiesa uzskata, ka ir piedzenamas

šo cietušo aizdotās un parādzīmēs norādītās pamatsummas, tādējādi cietušās /pers. E/ kompensācijas pieteikums par noziedzīgā

nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu apmierināms daļēji un no /pers. A/ par labu /pers. E/ piedzenama atlīdzība

par mantisko zaudējumu 20253,77 euro apmērā, cietušā /pers. F/ kompensācijas pieteikums par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā

mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu apmierināms daļēji un no /pers. A/ par labu /pers. F/ piedzenama atlīdzība par mantisko zaudējumu

14228,72 euro apmērā, cietušās /pers. G/ kompensācijas pieteikums par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma

atlīdzināšanu apmierināms daļēji un no /pers. A/ par labu /pers. G/ piedzenama atlīdzība par mantisko zaudējumu 7114,36 euro apmērā,

savukārt cietušā /pers. H/ kompensācijas pieteikums par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

apmierināms daļēji un no /pers. A/ par labu /pers. H/ piedzenama atlīdzība par mantisko zaudējumu 113829,75 euro apmērā.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietušais /pers. I/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 13739 euro apmērā. Līdz tiesas

izmeklēšanas uzsākšanai /pers. I/ iesniedza rakstveida pieteikumu par radīto kaitējumu, kurā norādīja, ka viņam ir nodarīts mantisks

zaudējums 13739 euro apmērā un morāls aizskārums 10000 euro apmērā. (3.sējums 49.lietas lapa) 2016.gada 13.janvāra tiesas sēdē,

līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā cietušais /pers. I/ uzturēja materiālā kaitējuma kompensāciju 13739 euro

apmērā.

Izvērtējot cietušā /pers. I/ par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmēra pamatojumu – divas parādzīmes (1.sējums

47., 48.lietas lapa), kā arī bankas konta izdruku par to, ka 2010.gada aprīlī un jūnijā četros maksājumos no cietušajam piederošās

Zemnieku saimniecības “/nosaukums B/” pārskaitīti 520 lati /pers. A/ (1.sējums 49. – 50.lietas lapa), tiesa uzskata, ka cietušā /pers. I/

kompensācijas pieteikums par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu apmierināms pilnībā un no

/pers. A/ par labu /pers. I/ piedzenama atlīdzība par mantisko zaudējumu 13739,89 euro apmērā.

Izvērtējot cietušo /pers. C/, /pers. E/ un /pers. I/ pieteiktās morālā kaitējuma kompensācijas, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa

likuma 352.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus un Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse par

morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” 3. un 4.punktā norādīto, ka, izlemjot jautājumu par morālās kompensācijas apmēru,

tiesai jāvadās no cilvēktiesību un kriminālprocesa principiem, jāievēro samērīguma princips un tas, ka morālā kaitējuma kompensācija

ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušo mantai un veselībai nodarīto kaitējumu.

Piesakot kompensāciju par morālo aizskārumu 30000 euro apmērā, cietusī /pers. C/ norādīja, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā

viņai ir nodarīts morāls aizskārums, kas izpaudies kā cieņu aizskarošs pazemojums, ko cietusī izjuta tad, kad apzinājās, ka apsūdzētā

/pers. A/ ir viņu apmuļķojusi.

Piesakot kompensāciju par morālo aizskārumu 500000 euro apmērā, cietusī /pers. E/ norādīja, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā

viņai ir nodarīts morāls aizskārums, jo viņai bija daudz pārdzīvojumu un stresa, kā rezultātā pasliktinājās viņas veselības stāvoklis.

Piesakot kompensāciju par morālo aizskārumu 10000 euro apmērā, cietušais /pers. I/ norādīja, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā

viņam ir nodarīts morāls aizskārums, kas izpaudies kā emocionāli pārdzīvojumi, bezspēcības un pazemojuma sajūta. Kopumā visa

situācija ir pasliktinājusi /pers. I/ veselību, mazinājusi viņa uzticēšanos cilvēkiem, īpaši banku sektorā, turklāt visas minētās izpausmes

joprojām turpinās.

Izvērtējot norādītos argumentus, kopsakarā ar apsūdzētās /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumu un šo noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas raksturu, cietušajiem /pers. C/, /pers. E/ un /pers. I/ nodarītā morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, tiesa

piekrīt tam, ka apsūdzētās pieļauto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas rezultātā cietušajiem ir radušies psihiska rakstura pārdzīvojumi,

sagādātas neērtības un papildus rūpes, kas varēja radīt spēcīgus emocionālus pārdzīvojumus, vienlaikus tiesa norāda uz to, ka,

iesaistoties apsūdzētās /pers. A/ finanšu piramīdā, cietušie, nenoliedzami, cerēja labi nopelnīt. Tiesa uzskata, ka cietušo norādītie

argumenti nesatur pietiekamus pierādījumus /pers. C/, /pers. E/ un /pers. I/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju apmierināšanai.

Izvērtējot cietušā /pers. J/ pieteikumu par morālā kaitējuma kompensāciju, tiesa konstatē, ka līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai

tiesai iesniegtajā pieteikumā par radīto kaitējumu cietušais /pers. J/ norādīja, ka viņam ir nodarīts morāls aizskārums 50000 euro

apmērā.

No krimināllietas materiāliem un apsūdzētajai /pers. A/ celtās apsūdzības ir redzams, ka apsūdzētā krāpšanu attiecībā uz /pers. D/

izdarīja 2007.gada 12.jūnijā un 2007.gada 14.septembrī, uzrakstot divas parādzīmes un kopumā no /pers. D/ izkrāpjot 18000 euro. No

Iedzīvotāju reģistra datu bāzes redzams, ka /pers. D/ ir mirusi /miršanas datums/. (3.sējums 25.lietas lapa)

Tiesa ņem vērā judikatūrā pausto viedokli, ka tiesības uz morālā kaitējuma kompensāciju par cietušajam radīto morālo kaitējumu

atzīstamas par personisko tiesību. Saskaņā ar Civillikuma 704.pantu, tiesības, kas bijušas piešķirtas vienīgi mantojuma atstājēja

personai, uz mantiniekiem nepāriet. Civillikuma 705.pantā noteikts, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma

atstājēja tiesībām, arī visas viņa saistības, izņemot personiskās. Tā kā tiesībām uz atlīdzību par morālo kaitējumu ir personisks raksturs,

kas uz cietušās personas mantiniekiem nepāriet, jo ir paredzētas tikai pašai cietušajai personai, tās nevar tikt realizētas atdalīti no

cietušās personas. (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 10.novembra lēmumu lietā Nr.SKK-499/2016 (Nr.11096188214))

Tiesai pie šādiem apstākļiem nav tiesiska pamata piedzīt no apsūdzētās /pers. A/ /pers. J/ labā morālā kaitējuma kompensāciju

50000 euro apmērā, jo /pers. D/ personiskās tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu izbeidzās līdz ar viņas nāvi.

Tiesa norāda uz to, ka ne pirmstiesas kriminālprocesa laikā, ne arī līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai 2016.gada 13.janvāra tiesas

sēdē cietušie /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ nepieteica kompensāciju par morālo aizskārumu.

Jau pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas cietušais /pers. F/ iesniedza pieteikumu par morālā aizskāruma kompensāciju 5000 euro

apmērā, norādot, ka /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā viņam no 2010.gada ir psihiska rakstura ciešanas, visu laiku

jālieto nervus nomierinoši medikamenti. (3.sējums 90.lietas lapa), cietusī /pers. G/ iesniedza pieteikumu par morālā aizskāruma

kompensāciju 9000 euro apmērā (3.sējums 99.lietas lapa), savukārt cietušais /pers. H/ iesniedza pieteikumu par morālā aizskāruma

kompensāciju 15000 euro apmērā, norādot, ka /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā viņam jau no 2009.gada marta ir

psihiska rakstura ciešanas, kā rezultātā viņš ir spiests lietot medikamentus. (3.sējums 101.lietas lapa)

Tiesa ņem vērā judikatūrā norādīto, ka likums neparedz izņēmumus pieteikt kaitējuma kompensāciju, neievērojot Kriminālprocesa

likuma 351.panta pirmajā daļā noteikto, ka pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jāiesniedz līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai

pirmās instances tiesā. Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā paredzētais ierobežojums par kaitējuma kompensācijas

iesniegšanas laiku garantē procesuālo pilnvaru līdzvērtību. (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 11.decembra lēmumu lietā Nr.SKK-

628/2014 (Nr.11410048409))

Pastāvot šādiem apstākļiem, ka līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā cietušie /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/

nepieteica kompensāciju par morālo aizskārumu, tiesai nav pamata izvērtēt un noteikt kompensāciju par apsūdzētās /pers. A/ noziedzīgo

nodarījumu rezultātā radītā morālā aizskāruma atlīdzināšanu cietušajiem /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/.

Tiesa izskaidro, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, ja cietušie uzskata, ka ar

kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņiem ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija. Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušie ir

atbrīvoti no valsts nodevas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520.pantu tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (krāpšana attiecībā pret /pers. B/), kas paredzēts Krimināllikuma

177.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt

ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (krāpšana attiecībā pret /pers. C/), kas paredzēts Krimināllikuma

177.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt

ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem vienu mēnesi.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (krāpšana attiecībā pret /pers. D/), kas paredzēts Krimināllikuma

177.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt

ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem vienu mēnesi.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (krāpšana attiecībā pret /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/), kas

paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), piemērojot Krimināllikuma 49.1panta

pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem sešiem mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (krāpšana attiecībā pret /pers. I/), kas paredzēts Krimināllikuma

177.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt

ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem vienu mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji

saskaitot piespriestos sodus, brīvības atņemšanu uz diviem gadiem desmit mēnešiem.

Soda termiņu /pers. A/ skaitīt no 2019.gada 4.februāra.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim /pers. A/ piemērot apcietinājumu, apcietinot tiesas zālē.

Cietušā /pers. B/ kompensācijas pieteikumu par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

apmierināt pilnībā un piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ atlīdzību par mantisko zaudējumu 7000 euro (septiņi tūkstoši euro).

Cietušās /pers. C/ kompensācijas pieteikumu par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

apmierināt pilnībā un piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. C/ atlīdzību par mantisko zaudējumu 25199,20 euro (divdesmit pieci tūkstoši

simtu deviņdesmit deviņi euro 20 centi).

Cietušajai /pers. C/ kompensāciju par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu nenoteikt.

Cietušā /pers. J/ kompensācijas pieteikumu par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

apmierināt pilnībā un piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. J/ atlīdzību par mantisko zaudējumu 18000 euro (astoņpadsmit tūkstoši euro).

Cietušajam /pers. J/ kompensāciju par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu nenoteikt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. J/ materiālo zaudējumu atlīdzināšanai 115 euro (simtu piecpadsmit euro) par zvērinātas

advokātes juridiskās palīdzības sniegšanu pirmās instances tiesā.

Cietušās /pers. E/ kompensācijas pieteikumu par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. E/ atlīdzību par mantisko zaudējumu 20253,77 euro (divdesmit tūkstoši divi

simti piecdesmit trīs euro 77 centi).

Cietušajai /pers. E/ kompensāciju par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu nenoteikt.

Cietušā /pers. F/ kompensācijas pieteikumu par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. F/ atlīdzību par mantisko zaudējumu 14228,72 euro (četrpadsmit tūkstoši divi

simti divdesmit astoņi euro 72 centi).

Cietušās /pers. G/ kompensācijas pieteikumu par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. G/ atlīdzību par mantisko zaudējumu 7114,36 euro (septiņi tūkstoši simtu

četrpadsmit euro 36 centi).

Cietušā /pers. H/ kompensācijas pieteikumu par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. H/ atlīdzību par mantisko zaudējumu 113829,75 euro (simtu trīspadsmit

tūkstoši astoņi simti divdesmit deviņi euro 75 centi).

Cietušā /pers. I/ kompensācijas pieteikumu par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

apmierināt pilnībā un piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. I/ atlīdzību par mantisko zaudējumu 13739,89 euro (trīspadsmit tūkstoši

septiņi simti trīsdesmit deviņi euro 89 centi).

Cietušajam /pers. I/ kompensāciju par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu nenoteikt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2019.gada 15.aprīlī.

Tiesnese /paraksts/ Ieva Kulagina