Court dismisses employee's claim to revoke disciplinary fine and revoke parking permit due to lack of evidence.

Lieta Nr. C14034114

Lietvedības Nr.341/14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2014.gada 16.septembrī

Gulbenes rajona tiesa:

tiesnese Rasma Medne

ar sekretāri Lauru Petrovu,

piedaloties prasītājai /pers. A/,

prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atbildētāja valsts akciju sabiedrības (turpmāk - VAS) “Privatizācijas aģentūra” pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

2014.gada 2.septembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret VAS “Privatizācijas aģentūra” par individuālā

darba strīda izšķiršanu, piemērotā disciplinārsoda atcelšanu

Aprakstošā daļa

Gulbenes rajona tiesā 2014.gada 27.maijā saņemts prasītājas /pers. A/ prasības pieteikums pret VAS “Privatizācijas aģentūra” par

individuālā darba strīda izšķiršanu, disciplinārsoda atcelšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. A/, p.k./personas kods/, ir nodarbināta VAS “Privatizācijas aģentūra”,

Reģ.Nr.40003192154, par nekustamā īpašuma aģentu (kods 3334 01) pamatojoties uz savstarpēji noslēgto 2013.gada 8.aprīļa

darba līgumu Nr.343 (turpmāk - Darba līgums).

Saskaņā ar Atbildētāja 2014.gada 27.marta rīkojumu Nr.3/34 (turpmāk -Rīkojums) prasītājai piemērots disciplinārsods - rājiens

par atbildētāja darba kārtības 60., 62., 63. un 64.2.punkta noteikumu pārkāpumu, kā arī Darba līguma 7.1. apakšpunkta neievērošanu.

Papildus Rīkojumam prasītāja 2014.gada 30.martā saņēma Zemes un nekustamā īpašuma dienesta vadītājas /pers. E/ īsziņu,

kurā tika informēta: “Ņemot vērā disciplinārlietas rezultātus, no 31.marta savu automašīnu Privatizācijas aģentūras pagalmā vairs

nevarēsi turēt”.

Prasītāja, nepiekrītot pieņemtajam atbildētāja Rīkojumam, 2014.gada 14.aprīlī iesniedza sūdzību par Rīkojumu, norādot, ka

nepiekrīt Rīkojumā minētajiem apstākļiem, lūdza ievērot nevienlīdzīgas attieksmes aizliegumu un atcelt piemēroto disciplinārsodu –

rājienu.

Papildus atbildētājam tika lūgta informācija par automašīnas stāvēšanas atļaujas anulēšanas iemesliem un vai šis lēmums tik

tiešām ir disciplinārlietas sekas.

Ar atbildētāja 2014.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.1.17/3238 (turpmāk - Lēmums) prasītājas sūdzība noraidīta pilnībā, norādot, ka

nevar konstatēt apstākļus, balstoties uz kuriem būtu jāatceļ piemērotais disciplinārsods prasītājai, kā arī, cita starpā, norādīts ka

prasītājas sūdzība noraidāma, jo tās darbībās saskatāmi darba kārtības noteikumu pārkāpumi.

Ar atbildētāja 2014.gada 24.aprīļa vēstuli netika noliegts, ka Zemes un nekustamā īpašuma dienesta vadītājas /pers. E/ īsziņa

neatbilstu patiesībai, papildus norādot, ka galvenais iemesls esot citu darbinieku nepieciešamība pēc stāvvietām. Jāatzīmē, ka vēlāk,

šī informācija tika pārbaudīta no kolēģa /pers. F/ puses. /pers. F/ atbildētājam lūdza, vai ir iespējams saņemt stāvvietas atļauju, uz ko

tika saņemta pozitīvā atbilde ar norādi, ka jāuzraksta oficiāls iesniegums un jānorāda automašīnas dati. /pers. F/ tā arī darīja, norādot

prasītājas automašīnas datus, kā rezultātā tika saņemts atļaujas izsniegšanas atteikums, kas apstiprināja aizdomas, ka prasītājas

auto novietošana tiek liegta personīgu iemeslu (disciplinārlietas) dēļ.

Lēmumā nav norādīts, kas prasītājas rīcībā ar kolēģiem nav atbildis vispārpieņemtajām ētikas normām (kā tas konkrēti

izpaudies un kas norāda uz to, ka tas bijis neētiski un neatbilstoši konkrētajai situācijai). Pretēji Lēmumā norādītajam, saprotot, ka

konflikts ar /pers. H/ prasītājas spēkiem visdrīzāk nav atrisināms, ievērojot subordinācijas attiecības, prasītāja tika vērsusies pie

Zemes un nekustamā īpašuma dienesta vadītājas /pers. I/ (viņai amatā esot), pēc kā no /pers. I/ puses tika pieņemts lēmums

prasītājas un /pers. H/ darbavietas sadalīt atsevišķos kabinetos. Jāatzīmē, ka arī kabinetu maiņas laikā neiztika bez /pers. H/

dzēlīgām piezīmēm, kā, piemēram, lai braucu atpakaļ uz saviem laukiem, (pielikumā /pers. F/ apliecinājums).

Vēlāk, mainoties dienesta vadītājai, par negatīvo /pers. H/ attieksmi vairākkārt tika informēta arī /pers. E/, kā arī par

izveidojušos konfliktu, ņemot vērā, ka /pers. E/ nesniedza palīdzību konflikta noregulēšanā, tika informēts arī valdes priekšsēdētājs

/pers. J/ (saistībā ar baumām, ka prasītāja vainojama pie jauno detalizēto atskaišu sistēmas ieviešanas). Papildus prasītāja centās

radušos saspīlējumu izrunāt dienesta sanāksmē, kurā piedalījās arī /pers. H/, /pers. K/ un /pers. E/. Uz centieniem ko izrunāt, prasītāja

tika pārtraukta no /pers. K/ puses, kura aizrādīja, ka sanāksmes un darba laiks nav domāts personisko attiecību skaidrošanai (šāds

pamatojums par savu neiesaistīšanos konflikta risināšanā bija arī /pers. E/). Faktiski visi mēģinājumi risināt saspīlēto situāciju bija

nesekmīgi, jo prasītāja nesaņēma nedz iesaistīto personu, nedz subordinācijā augstāku kolēģu atbalstu, izņemot augstākminēto /pers.

I/ lēmumu par sadalījumu atsevišķās darba telpās.

Nevienā brīdī no prasītājas puses nebija vēlme vai doma pieļaut konflikta eskalāciju, par ko liecina apstāklis, ka prasītāja

vērsusies pie augstāk norādītajiem kolēģiem, un, lai nesaasinātu savstarpējās attiecības vēl vairāk, prasītāja ir atturējusies no

ziņojuma iesniegšanas darba devējam par /pers. H/ psiholoģisko teroru, kā arī izrādīto agresiju, tai skaitā fiziska spēka pielietošanu,

kas atzīts arī Lēmumā.

Disciplinārlietas ietvaros no prasītājas puses tika sniegti gan mutvārdu, gan rakstiski paskaidrojumi, kuru starpā tika

pieminētas arī kolēģes /pers. L/ un /pers. M/. Lietas ietvaros no šīm personām netika lūgti paskaidrojumi, kas liedza objektīvāk izvērtēt

lietas apstākļus un konfliktā iesaistīto pušu lomu un atbildības pakāpi par tā rašanos un attīstību.

No Lēmumā norādītā nav skaidrs, no kā izdarīts secinājums, ka no prasītājas puses /pers. H/ izteiktas asas piezīmes, tai skaitā

godu un cieņu aizskarošas frāzes un paaugstināts balss tembrs. Acīmredzams, ka pie šāda secinājuma nonākts, ņemot vērā, ka

/pers. H/ pret prasītāju pielietojusi fizisku spēku. Prasītāja uzsver, ka fiziskais spēks tika pielietots pret prasītāju, nevis pret /pers. H/,

turklāt no šādas kolēģes rīcības nav korekti izdarīt secinājumu, ka fiziskā spēka pielietošana ir cēloņsakarībā ar jebkādām no

prasītājas puses veiktām neētiskām darbībām.

No izveidojušās situācijas secināms, ka prasītāja sodīta par centieniem pieturēties darba kārtības noteikumiem, kuros noteikts,

ka attiecībās ar kolēģiem nav pieļaujams ļaunprātīgi izmantot cita kolēģa kļūdas, un, ka jācenšas rast konflikta risinājums pēc

iespējas efektīvākā veidā. Pretēji /pers. H/, prasītāja nav vērsusies ar iesniegumu par viņas rīcību, kas norāda, ka prasītājas mērķis

nebija negatīvu seku radīšana un šī konflikta publiskošana.

Nav īsti saprotams, kādēļ /pers. H/ (kā konfliktā iesaistītajai personai, kuras darbībā saskatāmi darba kārtības noteikumu

pārkāpumi) sniegtajai informācijai tiek piešķirta neapstrīdama ticamības pakāpe. Prasītāja izsaka pieņēmumu, ka iesniegums par

prasītājas darbībām ir viens no /pers. H/ personīgās nepatikas izpausmes veidiem ar mērķi graut prasītājas reputāciju kolēģu vidū un

paust savu pārākumu.

Lai objektīvi izvērtētu prasītājas attieksmi uz /pers. K/ aizrādījumiem par darba pienākumu nepienācīgu izpildi un darba laika

režīma neievērošanu, jāvērš uzmanība uz /pers. K/ kritikas sistemātiskumu, nepamatotību un izpausmes veidu.

/pers. K/ gan pildot Dienesta vadītājas pienākumus, gan savus tiešos - galvenā jurista pienākumus, izturējusies augstprātīgi un

izrādījusi savu nepatiku, kā piemēram, izsakot piezīmi, ka prasītājai ir zems intelekta līmenis un ka ar prasītāju nekomunicēs (pēc

paskaidrojuma par valdes lēmuma projekta gatavošanu, norādīja, ka prasītāja var nesūtīt viņai e-pasta vēstules, jo tās tāpat netiks

lasītas). Noraidot prasītājas sagatavoto vēstules projektu, lai korekti norādītu, ka jāveic cenu atspoguļojums eiro pēc 01.01.2014.,

norādīja, “ka dokuments neatbilst spēkā esošajām tiesību normām”, kas liedza operatīvi identificēt kļūdu un veikt dokumenta

korekciju. Kritika tika izteikta par prasītājas rakstura iezīmēm, tika atklāti izrādīta personīgā nepatika (piemēram, demonstratīvi

uzmetot uz galda īpašuma aģenta amata aprakstu).

Papildus ņemams vērā, ka /pers. K/ un /pers. H/ ir tuvas kolēģes, kuras saista ne vien augsta savstarpēja koleģialitāte, bet arī

nepatika pret prasītāju kā personību, līdz ar to ir kritiski vērtējama iesniegtajā ziņojumā un iesniegumā ietvertā informācija.

Prasītāja uzsver, ka /pers. K/ sistemātiska rīcība un kritiskā attieksme radīja negatīvas emocijas, kuras epizodē par lēmuma

projektu sagatavošanu, kas aprakstīts 27.02.2014. paskaidrojumu 1.punktā, prasītāja uztvēra saasināti, tomēr tas nav kvalificējams

kā darba kārtības noteikumu pārkāpums.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju kopumā, prasītājas rīcība bijusi adekvāta un pilnībā attaisnojama. Lēmumā prasītājas rīcība

un emocijas skatītas atrauti no kopējās situācijas un nav vērtēta visu konfliktā iesaistīto personu rīcību atbilstība vispārpieņemtajām

ētikas normām.

Lēmumā norādīts, ka prasītājai bija jārīkojas tā, lai neradītu jaunus savstarpējus konfliktus ar darba kolēģēm. Tā arī prasītāja

tika rīkojusies un netika veikusi darbības, kas būtu par pamatu jauniem konfliktiem. Lēmumā nav atspoguļots, kas liecina, ka prasītāja

apzinājusies savas darbības raksturu, paredzējusi kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi tās. Šāds pieņēmums neatbilst lietas

faktiskajiem apstākļiem un ir aplams. Prasītāja nevar piekrist apgalvojumam, ka prasītājas darbību rezultātā ir radītas kaitīgas sekas -

pasliktināts Dienesta kolektīva mikroklimats, kā arī radīta emocionāli negatīva ietekme uz katru no konfliktā tieši vai netieši iesaistīto

personu, t.sk. atstājot sekas arī uz atsevišķu personu veselību, tādējādi samazinot Dienesta kopējo darba rezultativitāti. Gluži pretēji,

prasītāja centusies sadzīvot un respektēt kolēģu raksturus un izvairīties no konfliktiem, turklāt, kolēģu /pers. H/ un /pers. K/

sistemātiskas negatīvās attieksmes rezultātā pašai radušies veselības traucējumi

Saskaņā ar darba likuma 28.panta otro daļu, darba devējs nodrošina taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Lēmums apliecina sūdzību iesniedzēju pārākumu un pauž atziņu, ka no darba devēja puses tiek atbalstīta šo personu

izrēķināšanās, ka nav veikta bezierunu pakļaušanās un pazemība. Darba devējs nenovēršot un neizvērtējot visu personu atbildību un

radušos situāciju kopsakarā, faktiski pats degradē darba vidi un pasliktina kolektīva mikroklimatu.

Attiecībā uz piemēroto disciplinārsodu, Darba likuma 90.pants, kā disciplinārsoda veidus paredz piezīmi vai rājienu, kurus

nošķirt pārkāpuma būtiskums. Prasītājas ieskatā, tās rīcībā nav saskatāms pārkāpums uz kura pamata būtu piemērojams

disciplinārsods un, pie nosacījuma, ja pieņem, ka kāda prasītājas darbība ir pretēja darba kārtības noteikumiem, to nevar uzskatīt par

būtisku, lai piemērotu bargāko sodu -rājienu.

Attiecībā uz lēmumu par automašīnas stāvēšanas aizliegumu, jāatzīmē, ka Lēmumā nav nekas minēts par šāda papildsoda

nozīmēšanu, līdz ar to, atbildētājs rīkojas klaji prettiesiski liedzot prasītājai piekļuvi autostāvvietai, kas acīmredzami ir tiešā

cēloņsakarībā ar prasītājas disciplinārlietu. Šāda atbildētāja rīcība ir pretēja darba likuma 90.panta trešajā daļā noteiktajam, proti, par

katru pārkāpumu var izteikt tikai vienu piezīmi vai rājienu. Turklāt, darba likums neparedz iespēju piemērot papildsodus par

disciplināro pārkāpumu. Šādas darbības norāda uz atbildētāja atšķirīgas attieksmes pārkāpumu attiecībā uz prasītāju, līdz ar to,

atbildētājam neievērojot uz pārkāpjot Darba likuma 95.panta noteikumus.

Darba likuma 94.pants un Darbs strīdu likuma 7.panta pirmā daļa paredz, ka darbinieks ir tiesīgs prasīt atcelt izteikto rājienu

Darba likuma 94.panta noteiktajā kārtībā un ievērojot Darba strīdu likumā noteikto. Ja šādā kārtībā darbiniekiem un darba devējam

neizdodas atrisināt radušos strīdu, darbinieks var iesniegt prasību tiesā par disciplinārsoda atcelšanu

Pamatojoties uz uz Darba likuma 28.panta otro daļu, 31., 90.pantu, 94.panta ceturto daļu un Darba strīdu likuma 2.pantu,

7.panta pirmo daļu, prasītāja lūdz tiesu atcelt VAS “Privatizācijas aģentūra” 2014.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.1.17/3238, ar kuru uzlikts

disciplinārsods /pers. A/; atcelt VAS “Privatizācijas aģentūra” lēmumu par /pers. A/ autotransporta atļaujas anulēšanu.

2014.gada 7.jūlijā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā norādīts, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta otro daļu

atbildētājs norāda, ka /pers. A/ prasību neatzīst pilnībā, pamatojot savus iebildumus un viedokli ar tālāk paskaidrojumā minētajiem

tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, un pierādījumiem.

Attiecībā uz /pers. A/ prasībā norādītajiem lietas apstākļiem un argumentiem par prasītājai izteikto rājienu, atbildētājs

paskaidro tālāk minēto.

Aģentūras valde 2014.gada 21.februārī saņēma Zemes un nekustamā īpašuma dienesta (turpmāk - Dienests) vecākās

juriskonsultes /pers. H/ iesniegumu un 2014.gada 24.februārī saņēma Dienesta galvenās juriskonsultes /pers. K/ dienesta ziņojumu

par Dienesta nekustamā īpašuma aģentes /pers. A/ rīcību, norādot uz viņas iespējamajiem darba kārtības noteikumu un darba līguma

pārkāpumiem.

Lai izvērtētu Dienesta nekustamā īpašuma aģentes /pers. A/ rīcību un konstatētu, vai viņa ir veikusi iesniegumā un dienesta

ziņojumā norādītos ar 2011.gada 21.septembra Aģentūras valdes lēmumu Nr.87/543 apstiprināto noteikumu “Valsts akciju

sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” darba kārtības noteikumi” (turpmāk - Darba kārtības noteikumi) un darba līguma pārkāpumus,

2014.gada 25.februārī ar Aģentūras rīkojumu Nr.3/22 “Par komisijas izveidošanu” tika izveidota komisija (turpmāk – Komisija).

Vienlaikus 2014.gada 25.februārī Aģentūras valde, pamatojoties uz Darba likuma 90.panta otro daļu lūdza prasītājai, atbildot

uz pieprasījumā norādītajiem jautājumiem, iesniegt līdz 2014.gada 27.februāra plkst.10.00 Komisijai paskaidrojumu.

Komisija 2014.gada 28.februārī, ņemot vērā Dienesta darbinieku paskaidrojumos un iesniegumos norādīto informāciju, lai

novērstu jebkuras iespējamās šaubas par Dienesta vadītājas objektivitāti un neitralitāti šīs lietas izskatīšanā, nolēma, ka Dienesta

vadītāja /pers. E/ no turpmākas dalības komisijā ir izslēdzama. Līdz ar to, ievērojot Komisijas priekšlikumu ar 2014.gada 28.februāra

rīkojumu Nr.3/25 “Par grozījumu izdarīšanu 2014.gada 25.februāra rīkojumā Nr.3/22” tika veikti grozījumi Komisijas sastāvā.

Iepazīstoties ar Dienesta nekustamā īpašuma aģentes /pers. A/ 2014.gada 27.februāra rakstisko paskaidrojumu, Komisija

2014.gada 28.februārī nolēma:

1) uzdot iesniegt papildus paskaidrojumu /pers. A/, kā arī pieprasīt paskaidrojumus no Dienesta vadītājas /pers. E/, vecākās

juriskonsultes /pers. H/ un galvenās juriskonsultes /pers. K/ (uzdotie jautājumi norādīti Komisijas 2014.gada 28.februāra sēdes

protokola pielikumā Nr.1 un 2014.gada 3.martā izsniegti minētajiem Dienesta darbiniekiem);

2) ierosināt Aģentūras valdei pieņemt lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu par Dienesta vecākās juriskonsultes /pers. H/ rīcību,

lai izvērtētu /pers. H/ rīcības atbilstību Darba kārtības noteikumu 60., 62., 63. un 64.1.punkta noteikumiem, kas saistīti ar darbinieku

ētiskas rīcības pamatprincipiem attiecībās ar darba kolēģiem, jo Komisija secināja, ka pastāvošajā konfliktā starp prasītāju un

Dienesta vecāko juriskonsulti /pers. H/ ir vērtējama abu minēto darbinieču rīcības atbilstība Darba kārtības noteikumiem. Lai izvērtētu

Dienesta vecākās juriskonsultes /pers. H/ rīcību ar 2014.gada 28.februāra rīkojumu Nr.3/26 “Par komisijas izveidošanu” tika izveidota

komisija, komisijas sastāvā iekļaujot tos pašus Komisijas locekļus, kas vērtē Dienesta nekustamā īpašuma aģentes /pers. A/ rīcību.

2014.gada 7.marta Komisijas sēdē, lai objektīvi noskaidrotu lietas apstākļus, papildus Komisija uzklausīja Dienesta vadītāju

/pers. E/ un Dienesta darbinieces /pers. K/, /pers. N/ un /pers. O/ par viņām zināmiem un lietā nozīmīgiem faktiem. Vienlaikus

Komisijas sēdē tika uzklausīta klātienē gan prasītāja, gan /pers. H/.

Veicot lietas izskatīšanu, Komisija ir saņēmusi un izvērtējusi virkni lietā esošo pierādījumu, tai skaitā: Dienesta vadītājas /pers.

E/ 2014.gada 4.marta paskaidrojumu, nekustamā īpašuma aģentes /pers. A/ 2014.gada 27.februāra un 5.marta paskaidrojumu,

vecākās juriskonsultes /pers. H/ 2014.gada 4.marta paskaidrojumu un galvenās juriskonsultes /pers. K/ 2014.gada 5.marta

paskaidrojumu, kā arī /pers. A/, /pers. H/, /pers. K/, /pers. E/, /pers. O/, /pers. N/ 2014.gada 7.martā Komisijas sēdes laikā sniegtos

mutiskos paskaidrojumus.

Secinot, ka lietā esošo pierādījumu kopums objektīvu secinājumu izdarīšanai ir pietiekams, Komisija sagatavoja un 2014.gada

19.martā iesniedza Aģentūras valdei Komisijas slēdzienu, kurā vispusīgi sniegts prasītājas rīcības izvērtējums un visi ar atbildības

piemērošanu vērā ņemamie apstākļi (turpmāk- Komisijas slēdziens).

Pamatojoties uz Komisijas slēdzienu un lietā esošajiem pierādījumiem, kā arī, ņemot vērā prasītājas izdarīto pārkāpumu

raksturu, prasītājas personību un viņas vainas pakāpi, Aģentūras valde 2014.gada 27.martā saskaņā ar Darba likuma 90.panta panta

pirmo daļu, izdodot rīkojumu Nr.3/34 “Par rājiena izteikšanu /pers. A/”, prasītājai izteica rājienu par Darba kārtības 60., 62., 63. un

64.2.punkta noteikumu pārkāpumu, kā arī starp /pers. A/ un Privatizācijas aģentūru 2013.gada 8.aprīlī noslēgtā darba līguma Nr.343

(turpmāk- Darba līgums Nr.343) 7.1.apakšpunkta neievērošanu (turpmāk - Rīkojums par rājienu).

No prasībā izteiktā lūguma izriet, ka prasītāja lūdz tiesu atcelt 2014.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.1.17/3238, taču atbildētājs vērš

tiesas uzmanību, ka nevis ar 2014.gada 22.aprīļa vēstuli Nr.1.17/3238 “Par informācijas sniegšanu”, kurā sniegta atbilde uz viņas

2014.gada 14.aprīļa sūdzību, prasītājai tiek izteikts rājiens, bet ar Rīkojumu par rājienu, kuru prasītāja saņēmusi personīgi 2014.gada

2.aprīlī.

Ievērojot to, ka prasītājas argumenti pēc būtības balstīti uz Rīkojumu par rājienu, nevis uz Aģentūras 2014.gada 22.aprīļa vēstuli

Nr.1.17/3238 “Par informācijas sniegšanu”, kura prasības saturā, veidojot vārdkopas saīsinājumu, saīsināta ar vārdu “Lēmums”,

Aģentūra sniedz paskaidrojumu par Rīkojumu par rājienu, nevis par minēto vēstuli.

Aģentūra pilnībā nepiekrīt prasītājas argumentiem par Rīkojuma par rājienu pamatotību un tiesiskumu, tajā skaitā nepiekrīt

prasībā paustajam argumentam par to, ka Rīkojumā par rājienu nav norādīts, kas prasītājas rīcībā ar kolēģiem nav atbildis

vispārpieņemtajām ētikas normām (kā tas konkrēti izpaudies un kas norāda uz to, ka tas bijis neētiski un neatbilstoši konkrētajai

situācijai), pamatojoties uz šādiem pretargumentiem.

Darba kārtības noteikumu 60.punkts paredz, ka darbinieka pienākums ir ievērot vispārpieņemtās ētikas normas gan attiecībās

ar Aģentūras kolēģiem, gan darbā ar valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, masu informācijas līdzekļiem un sabiedrību.

Minēto noteikumu 62.punkts savukārt uzliek darbiniekiem par pienākumu attiecībās ar kolēģiem un sabiedrību izturēties pieklājīgi,

laipni, izpalīdzīgi, respektējot viņu tiesības un pienākumus, neizmantojot ļaunprātīgi citu darbinieku vai sabiedrības locekļu nezināšanu

un kļūdas.

Atbilstoši Darba kārtības noteikumu 63.punktam, konflikta situācijās darbiniekam jārīkojas objektīvi, izvērtējot pušu argumentus

un mēģinot rast konflikta risinājumu un, ievērojot minēto noteikumu 64.2.punktu, darbiniekam, pildot savus darba pienākumus,

jācenšas novērst nelikumīgu un noteiktajiem uzvedības principiem neatbilstošu rīcību Aģentūrā.

No Darba kārtības noteikumiem secināms, ka Aģentūras darbinieku rīcībai ir jāatbilst vispārpieņemtajām ētikas vērtībām un

rīcībai ir jābūt labai, nodrošinot apkārtējo cilvēku labsajūtu un neradot to cieņu aizskārumus ne ar vārdiem, ne arī ar neverbālu darbību.

Saskaņā ar noslēgto Darba līguma Nr.343 7.1 apakšpunktā ietverto nosacījumu, kas noslēgts starp /pers. A/ un Privatizācijas

aģentūru, prasītāja ir apņēmusies ievērot darba kārtības noteikumus.

Aģentūra vērš tiesas uzmanību, ka gan Komisijas slēdzienā, gan arī uz Komisijas slēdziena pamata izdotajā Rīkojumā par

rājienu, tika norādīts pārbaudes ietvaros konstatētais un secinātais, atspoguļojot konkrēti kā konkrēti izpaudusies prasītājas neētiskā

rīcība attiecībās ar kolēģiem /pers. H/ un /pers. K/, gan norādīti pierādījumi uz kā pamata izdarīti secinājumi par izdarītajiem prasītājas

pārkāpumiem.

Proti, norādīts, ka prasītāja attiecībās ar kolēģi /pers. H/ ir rīkojusies pretēji vispārpieņemtajām ētikas normām. Apzinoties, ka

viņas un /pers. H/ starpā ir ilgstošs konflikts, tā vietā, lai, ievērojot subordinācijas attiecības, lūgtu Dienesta vadītājas /pers. E/ vai

viņas vietnieces /pers. K/ palīdzību konflikta noregulēšanā, prasītāja pieļāva konflikta eskalāciju, par kura lieciniekiem un netieši

iesaistītām personām kļuva viss Dienests. Neētiskā rīcība attiecībās ar kolēģiem izpaudās:

1) savstarpēji konfliktā ar /pers. H/, kas risinājās 2014.gada 23.janvārī, izsakot asas piezīmes, t.sk. paaugstinot balss tembru, izsakot

kolēģa godu un cieņu aizskarošas frāzes, lietojot vienkāršrunas vārdus, kas pauž negatīvu vērtējumu, emocionāli negatīvi aizskarot

cilvēku, tā rezultātā konflikta ietvaros /pers. H/, pielietojot fizisko spēku, izgrūda Prasītāju no sava kabineta;

2) pieļaujot negatīvu un nekorektu rīcību, lietojot vispārpieņemtajām ētikas normām neatbilstošus un personu aizskarošus izteicienus

savstarpējā saskarsmē ar /pers. K/, kad /pers. K/, pildot laika periodā no 2014.gada 14.februāra līdz 21.februārim Dienesta vadītājas

pienākumus, ir viņai izteikusi aizrādījumus par darba pienākumu nepienācīgu izpildi un darba laika režīma neievērošanu.

Konkrēti ētikas normām neatbilstoši lietotie personu aizskarošie izteicieni un vārdi, kā arī negatīvās attieksmes izpausmes,

tika konstatētas un norādītas Komisijas slēdzienā, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tas ir, Dienesta darbinieku rakstveidā un

mutvārdos sniegtos paskaidrojumus un notikušās rakstveida sarakstes starp prasītāju un /pers. K/ izdrukas.

Uzsverams, ka tika vērtēts ne tikai konfliktā iesaistīto Dienesta darbinieču izteiktais vārdu pielietojums konkrētā situācijā, bet

arī tas kā attiecīgos vārdus un neverbālās kustības bija uztvērusi konkrētā Dienesta darbiniece, komunikācija ar kuru šie vārdi bija

pielietoti vai attiecīgā attieksme pausta.

Koleģiāla biedriskuma etiķete ietver sevī izturēšanos pret jebkuru kolēģi, nešķirojot tos. Darbabiedru koleģiālās attiecības

jābalsta uz laipnību, kas nodrošināma ar attiecīga saglabāšanu darba vidē, netraucēti ļaujot darba kolēģiem pildīt tiem darba devēja

dotos uzdevumus.

Aģentūra uzskata, ka neapšaubāmi atzīstams, ka aizskarošu vārdu lietošana sarunā vai nepieņemama neverbālā

komunikācija ir vispārpieņemto ētikas normu pārkāpums.

Ievērojot konstatētos pārkāpumus prasītājas rīcībā, lai atbilstoši vainas pakāpei un pārkāpumu smagumam, noteiktu

piemērojamo sodu, tika izvērtēta prasītājas vainas forma.

Proti, no prasītājas paskaidrojumiem konstatēts, ka viņa apzinājusies, ka viņas un /pers. H/ starpā ir ilgstošs konflikts, ka viņai

ir radies konflikts arī ar /pers. K/. Apzinoties šo konfliktu eskalācijas un atkārtošanās iespējamību, lai nepieļautu Darba kārtības

noteikumos noteiktos Darbinieku ētiskas rīcības pamatprincipu pārkāpumus, kas saistoši ikvienam Aģentūras darbiniekam, prasītājai

bija jārīkojas tā, lai neradītu jaunus savstarpējus konfliktus ar darba kolēģēm, taču, kā lietā noskaidrots, prasītāja nav izvēlējusies tādu

verbālās un neverbālās komunikācijas veidu, kas neradītu jaunus savstarpējus konfliktus ar darba kolēģiem.

Līdz ar to tika secināts, ka prasītāja ir vainojama Darba kārtības noteikumu 60., 62., 63. un 64.2.punktā noteikto darbinieku

ētiskas rīcības pamatprincipu pārkāpumos un Darba līguma Nr.343 7.1.apakšpunktā ietvertā nosacījuma pārkāpumā, vienlaikus

atzīstot, ka šie pārkāpumi izdarīti ar nodomu (tīši). Turklāt, izvērtējot lietā esošos pierādījumus un vērtējot tos kopsakarā, tika

konstatēts, ka prasītājas pārkāpumi ir atzīstami par būtiskiem, jo to rezultātā ir radītas kaitīgas sekas - pasliktināts Dienesta kolektīva

mikroklimats, kā arī radīta emocionāli negatīva ietekme uz katru no konfliktā tieši vai netieši iesaistīto personu, t.sk. atstājot sekas arī

uz atsevišķu personu veselību (arī uz pašas Prasītājas veselību), tādējādi samazinot Dienesta kopējo darba rezultativitāti.

Attiecībā uz prasītājas norādīto faktu, ka pēc tam, kad prasītāja esot vērsusies pie Dienesta vadītājas /pers. I/ (viņai amatā

esot), no /pers. I/ puses tika pieņemts lēmums prasītājas un /pers. H/ darbavietas sadalīt atsevišķos kabinetos, un norādi, ka arī

kabinetu maiņas laikā neiztika bez /pers. H/ dzēlīgām piezīmēm, kā piemēram, lai braucot atpakaļ uz saviem laukiem (pielikumā

/pers. F/ apliecinājums), Aģentūra paskaidro, ka disciplinārlieta ierosināta par notikumiem, kas norisinājās 2014.gada 23.janvārī un

laika periodā no 2014.gada 14.februāra līdz 21.februārim, savukārt prasītājas minētais notikums ir noticis 2013.gadā (nav zināms

konkrētā notikuma norises laiks).

Ievērojot to, ka prasītajai rājiens izteikts par pārkāpumiem, kas izdarīti 2014.gada 23.janvārī un laika periodā no 2014.gada

14.februāra līdz 21.februārim, Aģentūras ieskatā, minētie prasītājas fakti un pierādījumi, šajā lietā pēc būtības nav vērtējami.

Vienlaikus Aģentūra vērš tiesas uzmanību, ka daļa prasītājas apgalvojumu un argumentu par viņas un kolēģu veiktajām darbībām vai

bezdarbību ir subjektīvi un nav objektīvi izvērtējami, ņemot vērā, ka lietā nav neviena cita objektīvi pārbaudāma pierādījuma, kas

apstiprinātu prasībā norādīto.

Aģentūra nepiekrīt prasītājas viedoklim, ka lietā nav objektīvi izvērtēta Prasītājas attieksme uz /pers. K/ aizrādījumiem par

darba pienākumu nepienācīgu izpildi un darba laika režīma neievērošanu, jo kā redzams no lietas materiāliem, Komisijas slēdziena

un Rīkojuma par rājienu, ir izvērtēti lietā esošie pierādījumi, kas attiecināmi uz prasītājas un /pers. K/ konfliktu, proti: Dienesta

galvenās juristes /pers. K/ 2014.gada 24.februāra dienesta ziņojums un papildus 2014.gada 5.marta paskaidrojums, kura pielikumā ir

pievienoti 2014.gada 31.janvāra, 17.februāra un 18.februāra e-pasta sarakstes starp /pers. A/ un /pers. K/ izdrukas; Dienesta

nekustamā īpašuma aģentes /pers. A/ 2014.gada 27.februāra un 5.marta paskaidrojumi; Dienesta vadītājas /pers. E/ 2014.gada

4.marta paskaidrojums; Dienesta vecākās juriskonsultes /pers. H/ 2014.gada 21.februāra iesniegums, kā arī 2014.gada 7.martā

Komisijas sēdē sniegtie /pers. A/, /pers. H/, /pers. E/ un /pers. K/ mutiski sniegtie paskaidrojumi.

Aģentūra nevar arī pilnībā piekrist prasītājas argumentam, ka, ņemot vērā izveidojušos situāciju kopumā, prasītājas rīcība bijusi

adekvāta un pilnībā attaisnojama, ņemot vērā, ka darba vietā attiecībās ar kolēģiem nav pieļaujama nesavaldīga izturēšanās un

nepieklājīga piezīmju izteikšana.

Ikviens konflikts ir risināms, radot kompromisus, nevis saasinot konfliktu līdz tam, ka tiek komunikācijā izpaustas negatīvas un

agresīvas emocijas. Pat, ja konflikta ietvaros jūtami paaugstinās negatīvās emocijas, tās izpaužamas atbilstoši noteiktajai videi un

apkārtējiem cilvēkiem nekaitīgā veidā.

Darba vidē darbiniekam, komunicējot ar citiem cilvēkiem vai darba kolēģiem, katru reizi ir jāizvērtē verbālās un neverbālās

komunikācijas vai rakstveida sarakstes atbilstība konkrētajai situācijai, izvairoties no nepieklājīgām vai cilvēka cieņu aizskarošām

piezīmēm. Atbilstoši vispārpieņemtajām ētikas normām, darbiniekam ir pienākums godprātīgi izvērtēt savu rīcību, uzklausot kritiku un

aizrādījumus par darba izpildi vai darba režīmu, it īpaši no hierarhiski augstākas amatpersonas, kas uzrauga un kontrolē darbinieka

darbību, pieņem to adekvāti, bez aizvainojuma un dusmām, cenšoties pareizi izprast kritikas izteicēja mērķi.

Darba videi neatbilstoša darbinieka uzvedība ir nosodāma, jo tā negatīvi ietekmē katru no konfliktā tieši vai netieši

iesaistītajām personām, degradē darba vidi un pasliktina kolektīva mikroklimatu, tādējādi samazinot kopējo darba rezultativitāti.

Vienlaicīgi atzīmējams, ka arī otras konfliktā iesaistītās Dienesta vecākās juriskonsultes /pers. H/ darbībā Komisija konstatēja

vispārēju ētikas normu neievērošanu, secinot, ka pārkāpti Darba kārtības noteikumu 60., 62., 63.punkta noteikumi. Par minētajiem

Darba kārtības noteikumu pārkāpumiem, kā arī starp /pers. H/ un Aģentūru noslēgtā darba līguma 7.1.apakšpunktā noteiktā

darbinieka pienākuma neievērošanu, Aģentūras valde saskaņā ar Darba likuma 90.panta pirmo daļu, izdodot 2014.gada 27.martā

rīkojumu Nr.3/35 “Par piezīmes izteikšanu /pers. H/” /pers. H/ ir izteikusi piezīmi. Līdz ar to nav pamatots prasītājas arguments, ka

Aģentūra prasītājas rīcību un emocijas skatījusi atrauti no kopējās situācijas, nevērtējot visu konfliktā iesaistīto personu rīcību atbilstību

vispārpieņemtajām ētikas normām.

Ievērojot minēto, uzskatām, ka Aģentūras Rīkojums par rājienu ir tiesisks un pamatots, un nav atceļams.

Aģentūra lūdz tiesu noraidīt prasītājas lūgumu - atcelt Aģentūras lēmumu par autotransporta atļaujas anulēšanu, turpmāk minēto

apstākļu dēļ.

Autotransporta stāvvietu izvietojuma Aģentūras pagalma teritorijā Rīgā, K.Valdemāra ielā 31 plānu, stāvvietu lietošanas tiesību

piešķiršanu uz stāvvietas izmantošanas kārtību nosaka 2013.gada 20.augusta Aģentūras valdes lēmums Nr.116/746 “Par

autotransporta novietošanu Privatizācijas aģentūras pagalmā” (turpmāk - Valdes lēmums Nr.116/746).

Atbilstoši Valdes lēmumam Nr.116/746, Dienesta darbinieku autotransporta novietošanai Aģentūras pagalma teritorijā Rīgā,

K.Valdemāra ielā 31 ir piešķirtas trīs stāvvietas. Saskaņā ar minētā valdes lēmuma 3.punktā noteikto kārtību, stāvvietu izmantošanas

atļauju konkrētiem Dienesta darbiniekiem dod attiecīgā dienesta vadītājs. Līdz ar to Aģentūras valde, pieņemot Valdes lēmumu

Nr.116/746 un neparedzot tajā specifiskus norādījumus stāvvietu piešķiršanai un stāvvietas izmantošanas termiņus, ir piešķīrusi

dienestu vadītājiem tiesības, izmantojot rīcības brīvību, noteikt struktūrvienības ietvaros, kuriem no dienesta darbiniekiem un uz kādu

laika periodu piešķirama dienesta lietošanai piešķirtās stāvvietas.

Konkrētajā gadījumā Dienesta vadītājai /pers. E/ ar Valdes lēmumu Nr.116/746 ir piešķirtas tiesības noteikt, kuriem Dienesta

darbiniekiem un uz cik ilgu laika periodu piešķiramas tiesības novietot personīgo autotransportu Dienestam piešķirtajās trīs

stāvvietās.

Papildus norādāms, ka Aģentūra 2014.gada 24.aprīļa vēstulē Nr.1.17/3325, atbildot uz prasītājas 2014.gada 14.aprīlī

iesniegumu par autostāvvietas atļaujas anulēšanu, prasītājai izsmeļoši paskaidroja autostāvvietas izmantošanas kārtību un

autostāvvietas atļaujas anulēšanas pamatojumu.

Ņemot vērā minēto, Aģentūra nepiekrīt prasība norādītajam viedoklim, ka Aģentūra, liedzot prasītājai piekļuvi autostāvvietai,

rīkojas klaji prettiesiski.

Atbildētājs vērš uzmanību, ka ievērojot Darba likumā darba devējam noteikto pienākumu, Aģentūra ir nodrošinājusi prasītāju ar

daba līguma izpildei nepieciešamajiem darba apstākļiem Turklāt atzīmējams, ka, noslēdzot ar prasītāju Darba līgumu Nr.343, netika

pielīgtas stāvvietas izmantošanas tiesības, jo nekustamā īpašuma aģenta amata aprakstā noteikto uzdevumu izpildei šādu darba

apstākļu nodrošināšana nav nepieciešama.

Ievērojot to, ka Valdes lēmums Nr. 116/746 regulē ar Aģentūras saimnieciski organizatorisku darbību saistītu jautājumu un no

Ievērojot to, ka Valdes lēmums Nr. 116/746 regulē ar Aģentūras saimnieciski organizatorisku darbību saistītu jautājumu un no

tā izrietošas tiesības nav attiecināmas uz darba tiesiskajām attiecībām, kā arī to, ka starp Aģentūru un prasītāju noslēgtais Darba

līgums Nr.343 neparedz prasītājas darba pienākumu izpildei piešķirt atļauju Aģentūras pagalmā novietot personīgo autotransportu,

Aģentūras ieskatā, jautājuma par stāvvietu izmantošanu izskatīšana nav pakļautas tiesas kontrolei.

Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka prasītājas izteiktais lūgums par Aģentūras lēmuma par autotransporta atļaujas anulēšanu

atcelšanu ir pilnībā noraidāms.

Ievērojot visu iepriekš minēto, Aģentūra prasītājas 2014.gada 26.maija prasību neatzīst pilnībā un lūdz tiesu to noraidīt.

Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja pilnā apmērā.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis paskaidroja, ka esot pieņemts šis rīkojums, ar kuru pieņemts lēmums uzlikt

disciplinārsodu /pers. A/. No lietas faktiskajiem apstākļiem varot secināt, ka ir piemērots papildsods – auto transporta atļaujas

anulēšana. Argumenti, kādēļ šāds lēmums ir pieņemts, neatbilstot faktiskajai situācijai, respektīvi, ka nav ievērots darba līguma

7.1.punkts. Faktiski tiekot pārmests, ka prasītāja nav ievērojusi vispārpieņemtās ētikas normas, ka nav izturējusies laipni, pieklājīgi,

izpalīdzīgi, respektējot citu tiesības un pienākumus, ļaunprātīgi izmantojusi citu nezināšanu un kļūdas, konflikta situācijās nav rīkojusies

objektīvi, izvērtējot pušu argumentus un mēģinot rast konflikta risinājumus, nav centusies novērts nelikumīgu un noteiktiem uzvedības

principiem neatbilstošu rīcību „Privatizācijas aģentūrā”. Prasītājas viedoklis esot pretējs. Jā, bijis izveidojies saspīlējums ar kolēģēm

/pers. K/ un /pers. H/. Šis konflikts neesot izvilkts publiski un neesot rakstītas sūdzības par šīm kolēģēm, ko kolēģes gan darījušas.

Viņas esot norādījušas ne tikai par neētisku rīcību, bet arī par neprofesionalitāti. Vēstules, ziņojumi un paskaidrojumi norādot uz

personīgu nepatiku pret /pers. A/. Izvērtējot disciplinārlietas materiālus, esot secināms, ka arī atbildētājs daļēji pievienojies prasītājas

viedoklim, ka argumenti par darba kvalitāti neatbilstot patiesībai. Neētiska rīcība faktiski neesot pierādīta, par to liecinot tikai /pers. K/

un /pers. H/ sniegtie paskaidrojumi, kurus neapstiprinot blakuspierādījumi. Lai gan esot norādīts, ka netieši norādot dienesta vadītājas

/pers. E/ paskaidrojums, tomēr viņa faktiski norādot tikai uz to, ka /pers. H/ ir pacēlusi balsi un viņa neesot konstatējusi nekādu

neētisku rīcību no /pers. A/ puses. Prasītājs nesaprotot, kā ir nonākts pie secinājuma, ka visi pierādījumi kopumā norāda uz /pers. A/

neētiskajām darbībām. Pieņemtie lēmumi esot prettiesiski un atceļami, jo Darba likuma 90.pants nosakot, ka disciplinārsodu var

piemērot, ja ir kāds no šiem pārkāpumiem. Šādu pārkāpumu neesot. Atbildētājs norādot, ka disciplinārsods ir piemērots arī /pers. H/,

bet šis sods esot maigāks – piezīme. /pers. H/ pati atzīstot, ka ir pielietojusi fizisku spēku, ka ir pacēlusi balsi. Tomēr no tā, ka viņai ir

piemērots disciplinārsods, nevarot izdarīt secinājumu, ka tāds ir jāpiemēro arī /pers. A/. Lēmums par transporta atļaujas atcelšanu

esot paziņots mutvārdos no vadītājas /pers. E/ puses, un esot atnākusi īsziņa, kura ir pievienota lietas materiāliem. Par rakstveida

lēmumu neesot zināms. Esot izsniegts darba uzteikums, bet tas prasītājas ieskatā ir prettiesisks un nepamatots, līdz ar to esot

iesniegts prasības pieteikums par šī uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un darba attiecību atjaunošanu. Uzteikuma fakts

neietekmējot šīs lietas izskatīšanu.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve prasību neatzina pilnā apmērā un paskaidroja, ka Aģentūra valde 2014.gada 21.februārī

saņēmusi Zemes nekustamā īpašuma dienesta vecākās juriskonsultes /pers. H/ iesniegumu, un 24.februārī šī dienesta galvenās

juriskonsultes /pers. K/ dienesta ziņojumu par prasītājas rīcību, norādot uz iespējamiem darba kārtības noteikumu un darba līguma

nosacījumu pārkāpumiem. Aģentūra, lai izvērtētu ziņojumos minētos apstākļus un prasītājas rīcības atbilstību Privatizācijas aģentūras

darba kārtības noteikumu 60., 62., 63., 64.2.punktam, izveidojusi komisiju. Komisija izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tai skaitā

dienesta vadītājas /pers. E/ 2014.gada 4.marta paskaidrojumu, /pers. A/ 2014.gada 27.februāra un 5.marta paskaidrojumus, vecākās

juriskonsultes /pers. H/ 2014.gada 4.marta paskaidrojumu un galvenās juriskonsultes /pers. K/ 2014.gada 5.marta paskaidrojumu un

šo personu 2014.gada 7.martā komisijas sēdē sniegtos mutiskos paskaidrojumus. Komisija secinājusi, ka lietā pierādījumu kopums

ir pietiekams, un 2014.gada 19.martā iesniegusi aģentūras valdei komisijas slēdzienu, kurā ieteikts izteikt /pers. A/ rājienu.

2014.gada 27.martā aģentūras valde, saskaņā ar Darba likuma 90.panta pirmo daļu, izdevusi rīkojumu Nr.3/34, kurā prasītājai izteica

rājienu par darba kārtības noteikumu 60., 62., 63., 64.2.punktu pārkāpumu un starp /pers. A/ un aģentūru 2013.gada 8.aprīlī noslēgtā

darba līguma Nr.343 7.1.apakšpunkta neievērošanu. Darba kārtības 60.punkts paredz, ka darbinieka pienākums ir ievērot

vispārpieņemtās ētikas normas, arī attiecības ar aģentūras kolēģiem. 62.punkts uzliek darbiniekam pienākumu attiecībās ar kolēģiem

izturēties pieklājīgi, laipni, izpalīdzīgi. 63.punkts paredz, ka konfliktsituācijās darbiniekam jārīkojas objektīvi, izvērtējot pušu

argumentus un mēģinot rast konflikta risinājumu, ievērojot vispārpieņemtās ētikas normas. Strīds starp /pers. A/ un /pers. K/ izcēlies

laika posmā no 2014.gada 14. līdz 21.februārim, kad /pers. K/ pildījusi dienesta vadītājas pienākumus un izteikusi /pers. A/

aizrādījumus par darba pienākumu nepienācīgu izpildi un darba laika režīmu, no prasītājas puses tikusi pieļauta nekorekta rīcība.

Konflikts ar /pers. H/ risinājies 2014.gada 23.janvārī, un tam par pamatu bijis strīds 21.janvārī. Konflikti neesot risināti lietišķi, tas ir, ar

paaugstinātu balss tembru, izteiktas nepieklājīgas piezīmes, pausta ironiska attieksme pret kolēģu viedokli. Attiecībā uz konfliktu ar

/pers. H/, tad tas risinājies divatā, /pers. E/ bijusi klāt tikai uz mirkli, ienākusi un pateikusi, lai /pers. A/ pamet šo kabinetu, kas netika

izdarīts. /pers. A/ bijusi iespēja pārtraukt konfliktu un iziet no kolēģes /pers. H/ kabineta, viņa to neizdarījusi, sekas bijušas tādas, ka

viņu izgrūda no kabineta. Attiecībā uz konfliktu ar /pers. K/, tad pati prasītāja nenoliedzot, ka /pers. K/ klātbūtnē ir izmetusi iedoto sava

amata aprakstu. /pers. K/ esot aizrādījusi par darba laika kavēšanu, uz ko saņēmusi neadekvāti kritiskas piezīmes. Šāda attieksme

neesot pieļaujama un esot atzīstama par vispārpieņemto ētikas normām neatbilstošu. Aģentūra esot rīkojusies atbilstoši Darba

likuma 90.pantam un, ievērojot to, ka strīdi bijuši sistemātiski, rājiens esot atbilstošs vainas pakāpei. Attiecībā uz automašīnas

stāvvietas izmantošanu, tas neesot darba tiesisko attiecību strīds, kas risināms tiesā. Prasītājas darba līgumā netika pielīgtas tiesības

izmanto autostāvvietu. Dienesta vadītājs ir tas, kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumu par stāvvietām. Tas ir saimnieciska rakstura lēmums. Ir

valdes lēmums Nr.116/17-46 no 2013.gada 20.augusta „Par autotransporta novietošanu Privatizācijas aģentūras pagalmā”, ar kuru

dienestam piešķirtas 3 stāvvietas. /pers. A/ konflikti bijuši ar divām personām, lietā tikuši apskatīti divi notikumi – 23.janvārī ar /pers.

H/ un no 14. līdz 21.februārim ar /pers. K/. Tie tikuši skatīti kopsakarā. Ņemot vērā to, ka šie strīdi izraisījuši izmaiņas dienesta

mikroklimatā, nekādi neveicināja darba apstākļus, tika izvēlēts smagākais sods. /pers. H/ gadījumā tas bijis tikai viens notikums.

Tikusi ņemta vērā arī fiziskā spēka pielietošana. Bija radies pārpratums par darbu izpildi, jo /pers. E/ nebija nodevusi informāciju par

uzdevumu izpildīt valdes lēmumu /pers. K/, ko /pers. E/ savā paskaidrojumā arī atzina, bet /pers. K/ bija tiesības dot uzdevumu, līdz ar

to komisija neatzina to kā faktu, ka neatbilda faktiskajai situācijai. Gan /pers. K/, gan /pers. H/ ziņojumi tika iesniegti, lai risinātu

situāciju, jo saviem spēkiem kārtību dienestā nevarēja nodrošināt. Nevar runāt par atšķirīgu attieksmi, jo par pārkāpumu tika sodīta arī

/pers. H/. Aģentūras ieskatā, konflikts nevarētu pastāvēt bez personas gribas. /pers. A/ bijusi iespēja izvairīties no konflikta

eskalācijas, izejot ārā no kabineta. Prasītāja norādīja, ka viņai arī iepriekš ir bijušas nesaskaņas ar /pers. H/. /pers. A/ vajadzējis

rīkoties tā, lai konflikts neturpinās. Ne tikai verbālie, bet arī neverbālie signāli – žesti, mīmika, stāja un poza varot uzjundīt konfliktu.

Konfliktā ir redzamas tikai iesaistītās puses, neviens neskrien līdz uz kabinetu skatīties, kas notiek. Neesot konstatēta profesionāla

rīcība, tas ir konkrētu godprātīgu rīcību, kas pakļauta noteikumiem un normām, tajā skaitā ētikas normām. Komisija vērtējusi arī

iesniegtās /pers. K/ un /pers. A/ e-pastu izdrukas. /pers. K/ e-pasti vērsti uz to, lai dienestā norisinātos darbs, bet /pers. A/ 31.janvāra

e-pasts sākas: „Zinu, ka necieni mani, jo neprotu lišķēt.”, ko nevar uzskatīt par lietišķu saraksti. Tā kā /pers. K/ aizrādīja par darba

kavējumu, tad 17.februāra vēstulē /pers. A/ raksta: „Tevī ir cilvēciskās cieņas trūkums, par kuru es jau vie nreiz minēju.” Šādas

piezīmes aizskāra /pers. K/ godu un cieņu. Tā nav lietišķa sarakste ar dienesta vadītāju. Aģentūrai nav pienākuma pārskatīt

disciplinārsodu, to dara pārsūdzības tiesā, bet aģentūra bija pretimnākoša un vērtēja sūdzībā minēto, uzklausīja darbinieku pārstāvjus,

u n 2014.gada 2.aprīlī /pers. A/ sniegtajā atbildē norādīja, ka nav saskatīti tādi apstākļi, kuru dēļ sods būtu atceļams. Komisija

neuzskatīja, ka ir jāpieprasa paskaidrojumi no visiem darbiniekiem, jo lietas apstākļi bija skaidri jau no esošajiem paskaidrojumiem.

/pers. N/ un /pers. O/ savos mutvārdu paskaidrojumos 2014.gada 7.martā. norādīja tos apstākļus, kas viņām ir zināmi. Viņām tika

jautāts par 23.janvāra rīta notikumu. Tika vērtēti konkrēti notikumi, nevis vispārīgā attieksme pret /pers. A/.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. AJ/ liecināja, ka strādājusi ar /pers. A/ no viņas pirmās dienas aģentūrā, vienā kabinetā.

Komunikācija bijusi pozitīva, bez konfliktiem. Kabinetā strādājusi arī /pers. H/. No pirmās nedēļas viņām radušās domstarpības. /pers.

H/ attieksme pret /pers. A/ kā pret jauno darbinieku radījusi augsni konfliktam. Pati apmācījusi /pers. A/, nesaskatījusi nekādas

problēmas, par kurām būtu jāizvērš starppersoniski konflikti. Pazīstot /pers. H/ kundzi, varot teikt, ka bijušas provokatīvas situācijas un

piezīmes no pašas pirmās nedēļas. Trešajā nedēļā kabinetā jau bijusi tāda gaisotne, ka viņas savā starpā nesarunājās. Jauns

darbinieks nevarot īpaši ietekmēt gaisotni darba vietā. Pazīstot /pers. H/ kundzi, varot teikt, ka esot sarežģīti palikt neitrālam vai

izvairīties no konflikta, dzirdot tās piezīmes un to attieksmi un ētikas normu pārkāpumus. Gadījums ar likšanu mazgāt krūzes noticis

liecinieces klātbūtnē. /pers. H/ pateikusi, ka pēc pusgada atgriezīsies darbiniece, kas bija bērna kopšanas atvaļinājumā,

nepieciešams nomazgāt traukus skapī. Kādā brīdī /pers. H/ uzvedība kļuvusi neciešama, un abas sākušas aizstāvēties . /pers. H/

teikusi, ka jaunajiem darbiniekiem esot jāiziet cauri šādiem pārbaudījumiem, „ģedovščinai”. /pers. A/ toreiz aizrādīja, ka sievietēm

neklājas lietot šādus vārdus. /pers. A/ uzreiz reaģējusi, uzreiz norādījusi, ka viņai neesot pieņemamas šādas piezīmes, šāda

komunikācija, bet neteiktu, ka viņa to darīja aizskarošā formā. Lieciniece strādājusi līdz 2013.gada 3.maijam un par kabinetu

sadalīšanu neko nezinot. Lieciniece strādājusi no 2013.gada 4.februāra līdz 3.maijam. Neatceroties precīzu /pers. A/ amata

nosaukumu. Par 2014.gada notikumiem neko nezinot.”

Tiesas sēdē liecinieks /pers. F/ liecināja, ka ar /pers. A/ strādājis vienā darba vietā. Strādājis no 2005.gada par automobiļa

vadītāju un saimnieciskā amatā. Atlaists 2014.gada jūlijā. Paprasīju, vai varot novietot savu mašīnu stāvvietā. Pēc kāda laika teikts, lai

uzrakstot savas mašīnas numuru, tad varēšot. Uzrakstījis numuru, bet saņemts atteikums, jo zināja, ka tā ir /pers. A/ mašīna. Neesot

uzrakstot savas mašīnas numuru, tad varēšot. Uzrakstījis numuru, bet saņemts atteikums, jo zināja, ka tā ir /pers. A/ mašīna. Neesot

novērojis, ka /pers. A/necienīgi izturētos pret /pers. K/ vai /pers. H/. Kad pārkārtoja kabinetus, /pers. H/ teikusi, ka nepalīdzēšot

sakārtot mēbeles, lai /pers. A/ braucot uz saviem laukiem, ko viņa te vispār darot. Par konfliktu /pers. H/ kabinetā esot dzirdējis, ka

/pers. H/ pagrūda /pers. A/. Par konfliktu ar /pers. K/ – /pers. K/ atnesusi valdes lēmumu izpildīšanai, bet /pers. A/ teikusi, ka pēc viņas

darba pienākumiem tas nav jāveic. Tad /pers. K/ atnesusi darba līgumu, uzmetusi uz galda un teikusi, ka esot jādara. No /pers. A/

nebija asa reakcija. /pers. H/ un /pers. K/ bija draudzīgas attiecības. Valde gribējusi, lai liecinieks pierunā /pers. A/ iet sēdēt citā

kabinetā, citā stāvā. Uzteikumus lieciniekam un /pers. A/ iedots vienā dienā. Lieciniekam esot draudzīgas attiecības ar /pers. A/.

Komisija izsauca tikai tos cilvēkus, kas bija /pers. K/ pusē. Valdes lēmums par automašīnu novietošanu pagalmā lieciniekam esot

zināms. Strādājis Administratīvajā dienestā, /pers. A/ – Zemes nekustamā īpašuma dienestā. Mutiski pajautājis par vietu automašīnai,

pēc kāda laika teikts, lai uzrakstot savas mašīnas numuru, ko e-pastā izdarījis. Pateikts, ka vietas nav. Mašīnas numurs piederējis

/pers. A/. Eksperimentējuši, gribējuši pārliecināties, vai tiešām ir tā, kā viņai saka – ka teritorijā nav vietas, kur nolikt mašīnu.

Rakstisku iesniegumu nerakstījis, viss noticis mutiski.

Motīvu daļa

Novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus kopumā ar pušu paskaidrojumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir noraidāma, jo nav

pamatota.

Darba likuma 90.panta pirmajā daļā noteikts, ka par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs

darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu.

Savukārt Darba likuma 90.panta otrajā daļā noteikts, ka pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā

iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto

pārkāpumu. Savukārt Darba likuma trešā daļa nosaka termiņus disciplinārsoda uzlikšanai, nosakot galējo termiņu “ne vēlāk kā sešu

mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas”.

No lietā pievienotā /pers. H/ iesnieguma un /pers. K/ dienesta ziņojuma (lietas 59., 60.lapa), redzams, ka 2014.gada

21.februārī Zemes un nekustamā īpašuma dienesta vecākā juriskonsulte /pers. H/ vērsusies Privatizācijas aģentūrā ar rakstveida

iesniegumu un 2014.gada 24.februārī Zemes un nekustamā īpašuma dienesta galvenā juriskonsulte /pers. K/ vērsusies Privatizācijas

aģentūrā ar ziņojumu par šī dienesta nekustamā īpašuma aģentes /pers. A/ rīcību.

No lietā pievienotā Privatizācijas aģentūras 2014.gada 25.februāra Rīkojuma Nr.3/22 (lietas 64.lapa), redzams, ka, lai izvērtētu

Zemes un nekustamā īpašuma dienesta nekustamā īpašuma aģentes /pers. A/ atbildību saskaņā ar Zemes un nekustamā īpašuma

dienesta vecākās juriskonsultes /pers. H/ 2014.gada 21.februāra iesniegumu un galvenās juriskonsultes /pers. K/ 2014.gada

24.februāra dienesta ziņojumu, tika izveidota komisija, nosakot, ka komisijas izvērtējums jāiesniedz valdei līdz 2014.gada 5.martam.

No lietā esošās informācijas (lietas 65.lapa), redzams, ka 2014.gada 25.februārī /pers. A/ no Privatizācijas aģentūras

komisijas saņēmusi lūgumu, pamatojoties uz Darba likuma 90.panta otro daļu līdz 2014.gada 27.februāra plkst.10.00 sniegt komisijai

rakstisku paskaidrojumu par:

1. iemesliem, kādēļ /pers. A/ atbilstoši dienesta iknedēļas plānam nesagatavoja valdes lēmumprojektus par parāda grafika

apstiprināšanu (nomniekiem Sesku ielā 11/2 (Morozovs) un Zentes ielā 21-30 (Moisejenko), kā arī uz minēto darbu izpildes

atgādinājumu reaģēja saplēšot “Īpašuma aģenta pienākumu aprakstu”;

2. iemesliem, kādēļ /pers. A/ š.g.10.februārī darbā ieradās ar gandrīz 38 min nokavējumu, bet š.g. 21.februārī- ar 1 st un 18 min

nokavējumu (līdzīgi darba laika pārkāpumi konstatēti arī iepriekšējās nedēļās);

3. iemesliem, kuru dēļ /pers. A/ ir regulāri jāuzturas telpās vairākas stundas pēc darba laika beigām;

4. sniegt paskaidrojumu kādēļ /pers. A/ 2014.gada 24.janvārī plkst.10.00 501.kab. /pers. H/ izteica personu aizskarošas piezīmes.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 27.februārī plkst.10.00 saņemts /pers. A/ paskaidrojums (lietas 66.-67.lapa).

Ar 2014.gada 27.marta Rīkojumu Nr. 3/34 /pers. A/ izteikts rājiens.

Novērtējot minēto, tiesa secina, ka darba devējs ir precīzi ievērojis Darba likuma noteikto disciplinārsodu uzlikšanas

procedūru kārtību un termiņus.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 28.februārī ar Rīkojumu Nr. 3/26 (lietas 73.lapa), lai izvērtētu Zemes un

nekustamā īpašuma dienesta vecākās juriskonsultes /pers. H/ iespējamo ētikas rīcības pamatprincipu pārkāpumus attiecībās ar

darba kolēģiem tika izveidota komisija un komisijas izvērtējumu jāiesniedz valdei 2014.gada 19.martā.

No lietā iesniegtā Komisijas slēdziena par /pers. A/ rīcību, kas sagatavots 2014.gada 19.martā (lietas 51.-58.lapa) un šajā

slēdzienā komisijas norādītajiem konstatējumiem un secinājumiem izriet, ka

[1] Vērtējot Dienesta īpašuma aģentes /pers. A/ rīcību Dienesta telpās 2014.gada 23.janvārī, tieši no Dienesta darbinieku -

/pers. H/ 2014.gada 21.februāra iesnieguma un 2014.gada 4.marta paskaidrojuma, /pers. A/ 2014.gada 27.februāra paskaidrojuma,

/pers. E/ 2014.gada 4.marta paskaidrojuma, kā arī /pers. N/, /pers. O/ un citu minēto darbinieku 2014.gada 7.martā Komisijas sēdē

sniegtajiem mutiskajiem paskaidrojumiem, konstatēja šādus faktiskos apstākļus:

[1.1] 2014.gada 23.janvāra rītā apmēram ap plkst.10.00 Dienesta telpās /pers. H/ bija iegājusi pie darba kolēģēm /pers. N/ un

/pers. O/. Dienesta darbiniece /pers. N/ 2014.gada 7.martā Komisijas sēdē mutvārdos Komisijai paskaidroja, ka 2014.gada

23.janvāra rītā /pers. H/ ienākusi viņas un /pers. O/ kabinetā, lai pacienātu ar saldumiem. /pers. H/ cienājot piebildusi, ka tiks cienāti

tikai tie kolēģi, kuri viņu nesauc par govi. Atstāstot iepriekšējās dienas gadījumu, kad kolēģe /pers. A/ viņu bija nosaukusi iepriekš

minētajā vārdā. /pers. N/ norādīja, ka precīzi vairs neatceras, kā /pers. H/ pateica, sadzirdējusi tikai vārdu - govs. Pēc tam /pers. H/

gājusi āra no kabineta un gaitenī satikusi /pers. A/, kura bija dzirdējusi minēto sarunu, un starp viņām izraisījās vārdu pārmaiņa. /pers.

N/ norādīja, ka precīzi nevar pateikt par ko un kādi vārdi tika pielietoti, jo neieklausījās un necentās tos atcerēties (skat. 2014.gada

7.martā Komisijas sēdes protokolu).

Savukārt Dienesta darbiniece /pers. O/ 2014.gada 7.martā Komisijas sēdē mutvārdos Komisijai paskaidroja, ka 2014.gada

23.janvāra rītā /pers. H/ ienākusi viņas un /pers. N/ kabinetā pacienāt viņu un kolēģi ar aprikozēm piebilzdama, ka cienās tikai tās

kolēģes, kuras viņu nesauc par vecu govi. Kā norāda /pers. O/, kabineta durvis bija vaļā, un tā kā pie viņu kabineta atrodas gan

kolēģes, kuras viņu nesauc par vecu govi. Kā norāda /pers. O/, kabineta durvis bija vaļā, un tā kā pie viņu kabineta atrodas gan

kafijas automāts, gan arī Venden ūdens automāts, tur bieži ierodas kolēģi - pie tā sarunas laikā bija pienākusi arī /pers. A/ un dzirdēja

kabinetā notiekošo sarunu. Kad /pers. H/ gājusi ārā no kabineta gaitenī izraisījās strīds par to, kurš kā kuru ir nosaucis. /pers. O/

paskaidroja, ka konfliktā centās neklausīties (skat. 2014.gada 7.martā Komisijas sēdes protokolu).

[1.2] Kā izriet no Dienesta darbinieces /pers. H/ 2014.gada 21.februāra iesnieguma, 2014.gada 4.marta paskaidrojuma un

2014.gada 7.martā Komisijas sēdē mutvārdos Komisijai paskaidrotā, secināms, ka 2014.gada 23.janvāra rītā starp viņu un Dienesta

darbinieci /pers. A/ izveidojies konflikts, taču tā pamatā bija notikumi, kas notikuši 2014.gada 21.janvārī Privatizācijas aģentūras

pagalma autostāvvietā. Proti, kad uz viņas izteiktajiem lūgumiem saistībā ar /pers. A/ pagalmā novietotās automašīnas, pārvietošanu

(kā norāda /pers. H/ 2014.gada 4.marta paskaidrojumā) viņai no /pers. A/ puses izteikti cieņu aizskaroši vārdi: “Aizver savu muti,

vecā govs!”. No /pers. H/ 2014.gada 4.marta paskaidrojuma izriet, ka viņa 2014.gada 23.janvāra rītā /pers. O/ kabinetā cienastā kā

kompensāciju par to, ka 2014.gada 21.februāri /pers. O/ pēc viņas lūguma nācies meklēt /pers. A/, viņa aiznesusi cepumus. Kolēģēm

viņa izstāstījusi par /pers. A/ iepriekšējās dienas rīcību un ar humoru sacījusi, ka cienasts tiek visiem, kas mani nesauc par vecu govi.

Komisijas sēdē 2014.gada 7.martā /pers. H/, papildus viņas 2014.gada 4.martā paskaidrojumiem, norādīja, ka turpinājusi

cienāšanu /pers. AS/ kabinetā, kur ienākusi /pers. A/ un sākusi precizēt, ka viņa nav teikusi -aizver muti vecā govs, bet gan - aizver

savu veco muti. Kā norāda /pers. H/ viņa atgriezusies savā kabinetā, pēc kāda laika tajā ienākusi /pers. A/, un sākusi viņai stāstīt,

kāpēc ir vajadzīgi draugi un tml. /pers. H/ teikusi /pers. A/, lai tā atstāj viņas kabinetu, jo /pers. H/ šeit strādā. Tā kā saskaņā ar /pers.

H/ vārdiem /pers. A/ tikai ar vien vairāk “uzvilkās”, tad viņa /pers. A/ teikusi - aizver muti, vai es tevi izmetīšu ārā no kabineta.

Kā secināms no /pers. H/ 2014.gada 21.janvāra iesnieguma, pēc norādes atstāt kabinetu un netraucēt strādāt, kam lieciniece

bija arī Dienesta vadītāja /pers. E/, aizskarošās darbības no /pers. A/ puses turpinājās. Vienlaikus /pers. H/ 2014.gada 21.janvāra

iesniegumā norādīja, ka pēc apmēram 20 minūšu nemitīgas lamāšanās kabinetā viņa bija spiesta pielietot fizisku spēku, lai /pers. A/

izgrūstu ārā no sava kabineta.

[1.3] /pers. A/ 2014.gada 27.februāra paskaidrojumā, kā arī 2014.gada 7.martā Komisijas sēdes laikā, mutiski informējot par

starp viņu un Dienesta darbinieci /pers. H/ notikušo konfliktu, paskaidroja, ka 2014.gada 23.janvāri ap plkst.10.00, dodoties pa

koridoru uz savu kabinetu, dzirdējusi, ka /pers. H/ izplata par viņu nepatiesu informāciju. Reaģējot uz dzirdēto, /pers. A/ norādījusi, ka

teiktais nav patiesība, uz ko /pers. H/ piebildusi, ka viņa ir neizglītota (precīzāk - ar palīgskolas izglītības līmeni). /pers. A/ norādīja, ka,

lai negrautu savu un /pers. H/ tēlu kolēģu acīs, viņa nolēmusi radušos situāciju pārrunāt personīgi, lai rastu risinājumu un spētu sekmīgi

turpināt sadarbību. Sarunu abas konfliktā iesaistītās darbinieces turpinājušas 501.kabinetā, un tās laikā no /pers. A/ puses neesot

izteiktas personu aizskarošas piezīmes, vienīgais, ko /pers. A/ norādījusi, ka, viņasprāt, no /pers. H/ puses ir par daudz negatīvisma

un cilvēku mīlestības trūkuma. /pers. A/ arī norādīja, ka sarunas ar /pers. H/ gaitā uz mirkli kabinetā ienāca arī Dienesta vadītāja /pers.

E/. Savukārt, paliekot divatā, /pers. H/ esot pacēlusi uz viņu balsi un pagrūdusi, kā rezultātā /pers. A/ sapratusi, ka dotajā brīdī nav

iespējama jelkāda saprātīga komunikācija. Līdz ar to viņa nekavējoties atstājusi kabinetu.

Ievērojot /pers. H/ un /pers. A/ paskaidrojumos minēto, ka sarunas gaitā uz mirkli /pers. H/ kabinetā ienāca arī Dienesta

vadītāja /pers. E/, tika lūgts /pers. E/ sniegt paskaidrojumu par viņai zināmiem faktiem, kas notika 2014.gada 23.janvārī.

No /pers. E/ 2014.gada 4.martā sniegtā paskaidrojuma izriet, ka 2014.gada 23.janvārī viņa devusies uz valdes sēdi un atvērusi

/pers. H/ kabineta durvis, lai informētu, ka valdē tiks izskatīts viņas gatavotais valdes lēmums. Atverot durvis, /pers. H/ paaugstinātā

balsī teica “vācies ārā no mana kabineta!”. Šajā brīdī /pers. E/ pamanījusi, ka kabinetā atrodas arī /pers. A/. /pers. H/ /pers. E/

paskaidroja, ka /pers. A/ nepaklausa viņas prasībai iziet no kabineta. Sakarā ar to, ka /pers. E/ bija jāsteidzas uz valdes sēdi, viņa

norādījusi /pers. A/, lai tā iziet no /pers. H/ kabineta, un devusies uz valdes sēdi. /pers. E/ paskaidrojumā norādīja, ka viņas klātbūtnē

grūstīšanās vai aizskarošu izteicienu lietošana nenotika.

[2] Izvērtējot kopsakarā visus [1] punktā minēto Dienesta darbinieku rakstiskajos un mutiskajos paskaidrojumos norādītos

faktus, Komisija konstatē un secina, ka /pers. A/ attiecībās ar kolēģi /pers. H/ ir rīkojusies pretēji vispārpieņemtajām ētikas normām.

/pers. A/ apzinājās, ka viņas un /pers. H/ starpā ir ilgstošs konflikts, kuru ar pašu spēkiem vairs nav iespējams mierīgi un korekti

noregulēt. Taču tā vietā, lai, ievērojot subordinācijas attiecības, lūgtu Dienesta vadītājas /pers. E/ vai viņas vietnieces /pers. K/

palīdzību konflikta noregulēšanā, /pers. A/ pieļāva konflikta eskalāciju, par kura lieciniekiem un netieši iesaistītām personām kļuva viss

Dienests. Rezultātā /pers. A/ un /pers. H/ viena otrai izteica asas piezīmes t.sk. paaugstinot balss tembru, izsakot kolēģa godu un

cieņu aizskarošas frāzes, lietojot vienkāršrunas vārdus, kas pauž negatīvu vērtējumu, emocionāli negatīvi aizskarot cilvēku, un nonākot

līdz pat fiziska spēka pielietošanai, kad /pers. H/ izgrūda /pers. A/ no sava kabineta.

Darba vietā nav pieļaujams savstarpējā komunikācijā ar kolēģiem paaugstināt balss tembru, izsacīt nepieklājīgas vai cilvēka

cieņu aizskarošas piezīmes, agresīvi vērsties pret kādu cilvēku, viņa rīcību, uzskatiem vai notikumu. Šāda uzvedība ir nosodāma, jo tā

negatīvi ietekmē katru no konfliktā tieši vai netieši iesaistītajām personām, degradē darba vidi un pasliktina kolektīva mikroklimatu,

tādējādi samazinot kopējo darba rezultativitāti.

[3] Ievērojot [1] - [2] minēto, Komisija uzskata, ka ir pamats piemērot /pers. A/ disciplinārsodu par minētajā epizodē

konstatētajiem Darba kārtības noteikumu 60., 62., 63. un 64.2 punkta noteikumu un Darba līguma nr.343 7.1. apakšpunktā ietverto

nosacījumu pārkāpumiem.

Epizodē par /pers. A/ un /pers. K/ konfliktu

[4] Komisija, vērtējot Dienesta īpašuma aģentes /pers. A/ rīcību, izsakot 2014.gada 17., 18. un 21.februārī personīgus

apvainojumus kolēģei Dienesta galvenajai juriskonsultei /pers. K/, rīkojoties agresīvi un neadekvāti attiecībā pret /pers. K/, kad tā

(laika periodā no 2014.gada 14.februāra līdz 21.februārim pildot Dienesta vadītājas pienākumus) izteica /pers. A/ aizrādījumus par

darba pienākumu nepienācīgu izpildi un darba laika režīma neievērošanu, veica vairāku pierādījumu pārbaudi. Proti: Dienesta

galvenās juristes /pers. K/ 2014.gada 24.februāra dienesta ziņojumu un papildus 2014.gada 5.marta paskaidrojumu, kura pielikumā ir

pievienoti 2014.gada 31.janvāra, 17.februāra un 18.februāra e-pasta sarakste starp /pers. A/ un /pers. K/ izdrukas; Dienesta īpašuma

aģentes /pers. A/ 2014.gada 27.februāra un 5.marta paskaidrojumus; Dienesta vadītājas /pers. E/ 2014.gada 4.marta paskaidrojumu;

Dienesta vecākās juriskonsultes /pers. H/ 2014.gada 21.februāra iesniegumu, kā arī 2014.gada 7.martā Komisijas sēdē sniegtos

/pers. A/, /pers. H/, /pers. E/ un /pers. K/ mutiskos paskaidrojumus (skatīt sēdes protokola attiecīgo sadaļu).

[5] No Dienesta galvenās juristes /pers. K/ 2014.gada 24.februāra dienesta ziņojuma, 2014.gada 5.marta paskaidrojuma un

tam pielikumā pievienotās 2014.gada 31.janvāra, 17.februāra un 18.februāra e-pasta sarakstes (starp /pers. A/ un /pers. K/) izdrukām

izriet, ka:

[5.1] 2014.gada 17.februārī, kad /pers. K/, pildot Dienesta vadītājas pienākumus, ir izteikusi /pers. A/ aizrādījumus par Darba

kārtības noteikumos noteiktā darba laika režīma neievērošanu, /pers. A/ nav adekvāti uztvērusi izteiktos aizrādījumus. Atbilstoši lietā

esošajiem pierādījumiem (2014.gada 17.februāra e-pasta sarakstes starp /pers. A/ un /pers. K/ izdrukas, kurās ir atsauce arī uz

2014.gada 31.janvāra e-pasta saraksti), /pers. A/ norādījusi, ka sekos noteikumiem, tikpat “akurāti”, cik daļa kolēģu aģentūrā, kā arī

norādījusi uz savu iepriekš izdarīto atziņu par /pers. K/ piemītošu cilvēcības trūkumu.

[5.1.1] Iepazīstoties ar 2014.gada 31.janvāra e-pasta saraksti starp /pers. A/ un /pers. K/, Komisija secina, ka /pers. A/ ir

sarakstē risinājusi jautājumus, kas nav saistīti ar amata (darba) pienākumu izpildi, tātad /pers. A/ neproduktīvi izmantojusi darba laiku,

adresējot darba kolēģei /pers. K/ personiska satura vēstuli. Turklāt no minētā e-pasta satura ir secināms, ka /pers. A/ rakstītais satur

/pers. K/ cieņu aizskarošus piezīmes un negatīvu vērtējumu par /pers. K/ personiskajām īpašībām (piemēram, /pers. A/ e-pasta

vēstules sākumā norāda: “Zinu, ka necieni mani, jo neprotu lišķēt un liekuļot”).

[5.2.] No Dienesta galvenās juristes /pers. K/ 2014.gada 24.februāra dienesta ziņojuma un 2014.gada 5.marta paskaidrojuma

vienlaikus izriet, ka laikā, kad /pers. K/ izteica kritiku /pers. A/ par darba izpildes kavēšanos un lūdza atkārtoti iepazīties ar viņas

amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem, to nododot, /pers. A/ viņas klātbūtnē demonstratīvi saplēsusi doto amata apraksta kopiju

un izteikusi /pers. K/ cieņu aizskarošas piezīmes. Papildus Dienesta galvenā juriste /pers. K/ norāda, ka 2014.gada 21.februārī,

ienākot plkst.14.00 pie viņas kabinetā, /pers. A/ nekorektā tonī paziņojusi /pers. K/ par īslaicīgu prombūtni, nevis saskaņā ar Darba

kārtības noteikumiem saskaņojusi prombūtnes faktu. /pers. K/ paskaidrojumā norādīja, ka viņu pārsteidzis tonis, kādā tas paziņojums

izteikts, jo tas bijis nevis lūgums, bet gan nostādīšana fakta priekšā. Uz /pers. K/ norādījumu, ka aiziešana ir saskaņojama, /pers. K/

saņēmusi /pers. A/ mutisku atbildi - “tu to neesi pelnījusi”.

[5.3] Dienesta vecākā juriskonsulte /pers. H/, 2014.gada 7.martā Komisijas sēdē attiecībā par /pers. A/ neētisko rīcību, izsakot

personīgus apvainojumus kolēģei Dienesta galvenajai juriskonsultei /pers. K/ (laika periodā no 2014.gada 14.februāra līdz

21.februārim, kad viņa pildīja Dienesta vadītājas pienākumus), norādīja, ka dzirdējusi, ka /pers. K/ aizrāda /pers. A/ par neierašanos

darbā noteiktajā laikā. /pers. H/ apgalvo, ka no tās vietas, kur viņa tobrīd atradusies (pie kopētāja) ir dzirdējusi, ka /pers. A/ savā

kabinetā kādam saka - vecā marasmātiskā idiote. Pēc tam viņa dzirdējusi /pers. K/ kabineta durvis noklaudzam. /pers. H/ iegājusi pie

/pers. K/, un /pers. K/ esot viņai apstiprinājusi faktu, ka /pers. A/ teiktā nekorektā frāze ir bijusi adresēta viņai.

[5.4] 2014.gada 7.martā Dienesta īpašuma aģentes /pers. A/, sniedzot atbildi uz Komisijas locekļu uzdoto jautājumu, vai viņa ir

lietojusi /pers. K/ aizskarošus izteicienus, apgalvoja, ka viņa šādus izteicienus nav lietojusi. Viņa esot nosaukusi situāciju par

marasmātisku, nevis /pers. K/ pašu. Par situāciju, kad /pers. A/ saplēsa /pers. K/ viņai iedoto amata aprakstu, /pers. A/ paskaidroja,

ka amata aprakstu viņa saplēsusi, jo viņai bija pašai savs amata apraksta eksemplārs un vēl viens nebija nepieciešams.

[6] Izvērtējot kopsakarā visus [4] - [5] punktā minēto Dienesta darbinieku rakstiskajos un mutiskajos paskaidrojumos norādītos

faktus, Komisija konstatē un secina, ka no /pers. A/ puses laika periodā no 2014.gada 14.februāra līdz 21.februārim, kad /pers. K/,

pildot Dienesta vadītājas pienākumus, ir viņai izteikusi aizrādījumus par darba pienākumu nepienācīgu izpildi un darba laika režīma

neievērošanu, ir pieļauta negatīva un nekorekta rīcība, savstarpējā saskarsmē ar /pers. K/ lietojot vispārpieņemtajām ētikas normām

neatbilstošus un personu aizskarošus izteicienus.

Atbilstoši vispārpieņemtajām ētikas normām, darbiniekam ir pienākums godprātīgi izvērtēt savu rīcību, uzklausot kritiku un

aizrādījumus par darba izpildi vai darba režīmu, it īpaši no hierarhiski augstākas amatpersonas, kas uzrauga un kontrolē darbinieka

darbību, pieņem to adekvāti, bez aizvainojuma un dusmām, cenšoties pareizi izprast kritikas izteicēja mērķi. Jebkuram darbiniekam,

darba vietā sazinoties ar citu kolēģi, ir jāizvērtē verbālās un neverbālās komunikācijas atbilstība konkrētajai situācijai, izvairoties no

nesavaldīgas izturēšanās un nepieklājīgu piezīmju izteikšanas.

[7] Ievērojot [4] - [6] minēto, Komisija uzskata, ka ir pamats piemērot /pers. A/ disciplinārsodu par minētajā epizodē

konstatētajiem Darba kārtības noteikumu 60., 62., 63. un 64.2 punkta noteikumu un Darba līguma nr.343 7.1. apakšpunktā ietverto

nosacījumu pārkāpumiem.

Epizodē par /pers. A/ darba laika neievērošanas un darba izpildes termiņu kavējumu faktiem

[8] Komisija, izvērtējot Dienesta galvenās juriskonsultes /pers. K/ 2014.gada 24.februāra dienesta ziņojumā un 2014.gada

5.martā paskaidrojumā norādītos faktus par /pers. A/ darba laika režīma pārkāpumiem 2014.gada 17.un 21.februārī un minētos faktus

par /pers. A/ nepienācīgi izpildītajiem darba uzdevumiem, pārbaudīja lietā esošos pierādījumus, tajā skaitā: Dienesta vadītājas /pers.

E/ paskaidrojumus, Dienesta īpašuma aģentes /pers. A/ 2014.gada 27.februāra un 5.marta paskaidrojumus, 2014.gada 17.marta

izdruku no Privatizācijas aģentūras Lietvedības sistēmas par /pers. A/ nosūtīto korespondenci, kā arī /pers. A/ darba laika režīma

pārbaudei - Privatizācijas aģentūras turniketa rādījumu datus par laika periodu no 2014.gada 17.februāra līdz 21.februārim.

[9] Veicot apstākļu noskaidrošanu, Komisijas locekļi, izvērtējot saņemtos paskaidrojumus kopsakarā ar /pers. K/ 2014.gada

24.februāra dienesta ziņojumā un 5.marta paskaidrojumā norādīto, kā arī /pers. A/ darba laika režīma pārbaudei iegūtos

Privatizācijas aģentūras turniketa rādījumu datus par laika periodu no 2014.gada 17.februāra līdz 21.februārim, konstatēja atsevišķus

darba laika neievērošanas faktus. Komisija, vērtējot darba laika režīma pārkāpumus, secināja, ka neskatoties uz to, ka konstatēti

atsevišķi darba laika neievērošanas fakti (nokavēts darba laika sākums, prombūtne darba laikā, aizkavēšanās darbā pēc noteiktā

daba laika), tomēr kopējais nedēļas darba laiks un dienas darba laiks atbilst Darba kārtības noteikumos, darba līgumā un Darba

likumā noteiktajam.

Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata, ka /pers. A/ nav saucama pie atbildības par Darba kārtības noteikumu 18., 26, 27. un

29.punktā un Darba līguma nr.343 7.1. apakšpunktā ietverto nosacījumu pārkāpumu.

[10] Vērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas saistīti /pers. K/ 2014.gada 24.februāra dienesta ziņojumā un 5.marta

paskaidrojumā norādīto par /pers. A/ rīcību, iespējams, nepienācīgi pildot darba pienākumus, kavējot ar Privatizācijas valdes

2013.gada 1.oktobra lēmuma Nr.132/904, ar kuru apstiprināti valsts zemesgabala Kartupeļu ielā 47, Rīgā, 12/1000 domājamo daļu

privatizācijas noteikumu (/pers.V/) nosūtīšanu adresātam, kā arī nepamatoti novilcinot plānoto valdes lēmumu projektu par nomnieku

/adrese 1/, un /adrese 2/, Rīgā parāda grafiku apstiprināšanu sagatavošana), Komisija, balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem

(2014.gada 17.marta izdruka no Privatizācijas aģentūras Lietvedības sistēmas par /pers. A/ nosūtīto korespondenci un Dienesta

vadītājas /pers. E/ 2014.gada 4.marta, kā arī /pers. A/ 2014.gada 27.februāra un 5.marta paskaidrojumi), nekonstatēja /pers. A/ rīcībā

darbu izpildes kavējumu. Faktisko apstākļu noskaidrošanā un pārbaudē /pers. K/ dienesta ziņojumā un paskaidrojumā minētie

apgalvojumi neapstiprinājās.

Ņemot vērā minēto, Komisija Dienesta īpašuma aģentes /pers. A/ rīcībā nav konstatējusi Darba kārtības noteikumu 11.4.

apakšpunktā, 26. un 61.punktā, Darba līguma nr.343 7.1. un 7.2.apakšpunktā ietverto nosacījumu pārkāpumu pazīmes.

Rezumējot analizētās epizodes

[11] Pamatojoties uz iepriekš minēto un šī slēdziena [3] un [7] punktā norādīto, Komisijas secina, ka /pers. A/ attiecībās ar

kolēģiem /pers. H/ un /pers. K/ ir rīkojusies pretēji vispārpieņemtajām ētikas normām un Darba kārtības noteikumiem, tādējādi

pārkāpjot attiecīgi Darba kārtības noteikumu 60., 62., 63. un 64.2. punktā noteiktos darbinieku ētiskas rīcības pamatprincipus un

Darba līguma nr.343 7.1. apakšpunktā ietverto nosacījumu - ievērot darba kārtības noteikumus.

[12] Atbilstoši 2013.gada 8.aprīļa īpašuma aģenta pienākumu apraksta 4.5.punktam, Darba kārtības noteikumu 65.punktam un

Darba likuma 90.panta pirmajai daļai par noteiktās darba kārtības vai līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt

rakstveida piezīmi vai rājienu.

[13] Ievērojot minēto, lai atbilstoši /pers. A/ vainas pakāpei un pārkāpumu smagumam, noteiktu piemērojamo sodu, Komisija

izvērtēja /pers. A/ vainas formu. Proti, no /pers. A/ paskaidrojumiem izriet, ka viņa apzinājusies, ka viņas un /pers. H/ starpā ir ilgstošs

konflikts, kā arī, ka viņai ir radies konflikts ar /pers. K/. Komisijas ieskatā, apzinoties šo konfliktu eskalācijas un atkārtošanās

iespējamību, lai nepieļautu Darba kārtības noteikumos noteiktos Darbinieku ētiskas rīcības pamatprincipu pārkāpumus, kas saistoši

ikvienam Privatizācijas aģentūras darbiniekam, /pers. A/ bija jārīkojas tā, lai neradītu jaunus savstarpējus konfliktus ar darba kolēģēm,

cita starpā īpaši rūpīgi izvēloties verbālās un neverbālās komunikācijas veidu. Izvērtējot lietas materiālus to kopumā, Komisija

konstatē, ka /pers. A/, ir apzinājusies savas darbības raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi tās.

Līdz ar to Komisija secina, ka /pers. A/ ir vainojama Darba kārtības noteikumu 60., 62., 63. un 64.2.punktā noteikto darbinieku

ētiskas rīcības pamatprincipu pārkāpumos un Darba līguma nr.343 7.1.apakšpunktā ietvertā nosacījuma pārkāpumā, vienlaikus

atzīstot, ka šie pārkāpumi ir izdarīti ar nodomu (tīši).

[14] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus un vērtējot tos kopsakarā, Komisija secina, ka /pers. A/ pārkāpumi ir atzīstami par

būtiskiem, jo to rezultātā ir radītas kaitīgas sekas - pasliktināts Dienesta kolektīva mikroklimats, kā arī radīta emocionāli negatīva

ietekme uz katru no konfliktā tieši vai netieši iesaistīto personu, t.sk. atstājot sekas arī uz atsevišķu personu veselību, tādējādi

samazinot Dienesta kopējo darba rezultativitāti.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Darba likuma 90.pantu, Komisija ierosina

[1] uzskatīt lietas izvērtēšanu par pabeigtu;

[2] saskaņā ar Darba likuma 90.panta panta pirmo daļu izteikt rājienu Dienesta īpašuma aģentei /pers. A/ par Privatizācijas

aģentūras darba kārtības 60., 62., 63.un 64.2.punkta noteikumu pārkāpumu, kā arī starp /pers. A/ un Privatizācijas aģentūru noslēgtā

darba līguma 7.1.apakšpunkta neievērošanu.

Tiesa secina, ka no augstākminētajiem lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka, ņemot vērā /pers. H/ 2014.gada iesniegumā

minētos faktus un /pers. K/ 2014.gada 24.februāra Dienesta ziņojumā minētos faktus, /pers. A/ darba devēja norīkotā Komisija

minētos faktus un /pers. K/ 2014.gada 24.februāra Dienesta ziņojumā minētos faktus, /pers. A/ darba devēja norīkotā Komisija

izvērtēja Zemes un nekustamā īpašuma dienesta īpašuma aģentes /pers. A/ rīcību attiecībās ar darba kolēģi /pers. H/ 2014.gada

23.janvārī un /pers. A/ rīcību attiecībās ar darba kolēģi /pers. K/, laika periodā no 2014.gada 14.februāra līdz 2014.gada 21.februārim,

k a d /pers. K/ pildīja dienesta vadītājas pienākumus dienesta vadītājas /pers. E/ pārejošas darba nespējas laikā un komisija

konstatēja, ka Lāsma sālījuma attiecībās ar kolēģiem /pers. H/ un /pers. K/ ir rīkojusies pretēji vispārpieņemtajām ētikas normām un

darba kārtības noteikumiem, tādējādi pārkāpjot attiecīgi Darba kārtības noteikumu 60., 62., 63. un 64.2.punktā noteiktos darbinieku

ētikas rīcības pamatprincipus un darba līguma nr.343 7.1. apakšpunktā ietverto nosacījumu- ievērot darba kārtības noteikumus.

Atbilstoši 2013.gada 8.aprīļa īpašuma aģenta pienākumu apraksta 4.5.punktam (lietas 17.-19.lapa). Darba kārtības noteikumu

65.punktam (lietas 9.-14.lapa) un Darba likuma 90.panta pirmajai daļai par noteiktās darba kārtības vai līguma pārkāpšanu darba

devējs darbiniekam var izteikt piezīmi vai rājienu, un konkrētajā gadījumā darba devējs izteicis rājienu. Komisija atzinusi /pers. A/

pārkāpumus par būtiskiem, jo to rezultātā ir radītas kaitīgas sekas- pasliktināts Dienesta kolektīva mikroklimats, kā arī radīta

emocionāli negatīva ietekme uz katru no konfliktā tieši vai netieši iesaistīto personu, tādējādi samazinot Dienesta kopējo darba

rezultativitāti. Komisijas slēdzienā noteikts, ka /pers. A/ apzinājusies, ka viņas un /pers. H/ starpā ir ilgstošs konflikts, kā arī, ka viņai ir

radies konflikts ar /pers. K/. Tādējādi apzinoties šo eskalācijas un atkārtošanās iespējamību, lai nepieļautu darba kārtības

noteikumos noteiktos Darbinieku ētikas rīcības pamatprincipu pārkāpumus, kas sasitoši Privatizācijas aģentūras darbiniekam. /pers.

A/ bija jārīkojas tā, lai neradītu jaunus savstarpējus konfliktus ar darba kolēģēm, cita starpā īpaši rūpīgi izvēloties verbālās un

neverbālās komunikācijas veidu. /pers. A/ ir apzinājusies savas darbības raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi

tās.

No lietā esošā Privatizācijas aģentūras 2014.gada 27.marta Rīkojuma Nr. 3/34 (lietas 27., 28.lapa), redzams, ka valdes

priekšsēdētājs pieņēmis rīkojumu izteikt rājienu Zemes un nekustamā īpašuma dienesta īpašuma aģentei /pers. A/ par Privatizācijas

aģentūras darba kārtības 60., 62., 63. un 64.2.punkta noteikumu pārkāpumu, kā arī par starp /pers. A/ un Privatizācijas aģentūru

noslēgtā darba līguma Nr.343 7.1. apakšpunkta neievērošanu, ir vadījies no 2014.gada 19.marta Privatizācijas aģentūras valdei

izveidotās Komisijas iesniegtā izvērtējuma, pārbaudes ietvaros konstatētajiem faktiem, kā arī izvērtējot pašas /pers. A/

paskaidrojumos teikto. Rājiens izteikts, ņemot vērā /pers. A/ vainas pakāpi, pārkāpuma smagumu, izvērtēta /pers. A/ vainas forma.

Tiesa atzīst, ka no lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, kā arī pušu paskaidrojumiem, izriet, ka nav strīda par to, ka

starp prasītāju /pers. A/ un viņas kolēģēm /pers. H/ un /pers. K/ minētajā laika periodā, kas tiek minēts augstākminētajā komisijas

2014.gada 19.marta slēdzienā un 2014.gada 27.marta rīkojumā, pastāvēja konfliktsituācijas. No prasītājas paskaidrojumiem un lietā

nopratināto liecinieku /pers. BA/ un /pers. BB/ liecībām, izriet, ka konfliktsituācijas starp prasītāju un /pers. H/ pastāvēja arī iepriekš un

pastāvēja konflikts arī starp prasītāju un /pers. K/.

Prasītāja norāda, ka Darba devējs piemērojot disciplinārsodu- rājienu, savā rīkojumā nenorāda, kas prasītājas rīcībā ar

kolēģiem nav atbildis vispārpieņemtajām ētikas normām. Prasītāja tika vērsusies pie Zemes un nekustamā īpašuma dienesta

vadītājas /pers. I/, pēc kā tika pieņemts lēmums prasītājas un /pers. H/ darbavietas sadalīt atsevišķos kabinetos. Vēlāk mainoties

dienesta vadītājai, par negatīvo /pers. H/ attieksmi vairākkārt tika informēta arī /pers. E/, kā arī ņemot vērā, ka /pers. E/ nesniedza

palīdzību konflikta noregulēšanā, tika informēts valdes priekšsēdētājs /pers. J/. Bet faktiski visi mēģinājumi risināt saspīlēto situāciju

bija nesekmīgi, jo prasītāja nesaņēma nedz iesaistīto personu, nedz subordinācijā augstāku kolēģu atbalstu, izņemot /pers. I/ lēmumu

par sadalījumu atsevišķās darba telpās. Prasītāja norāda, ka prasītājai nav bijusi vēlme vai doma pieļaut konflikta eskalāciju, par ko

liecina apstāklis, ka prasītāja vērsusies pie augstāk norādītajiem kolēģiem, un, lai nesaasinātu savstarpējās attiecības vēl vairāk,

prasītāja ir atturējusies no ziņojuma iesniegšanas darba devējam par /pers. H/ psiholoģisko teroru, kā arī izrādīto agresiju, tai skaitā

fiziska spēka pielietošanu. attiecībā par attieksmi uz /pers. K/ aizrādījumiem par darba pienākumu nepienācīgu izpildi un darba

režīma neievērošanu, norāda uz /pers. K/ sistemātisku rīcību un kritisko attieksmi pret prasītāju, kas arī radīja prasītājai negatīvas

emocijas par lēmuma projektu sagatavošanu, tomēr, tas nav kvalificējams kā darba kārtības noteikumu pārkāpums. Prasītāja norāda,

ka viņa pretēji lēmumā minētajam ir centusies sadzīvot un respektēt kolēģu raksturus un izvairīties no konfliktiem, turklāt, kolēģu /pers.

H/ un /pers. K/ sistemātiskās negatīvās attieksmes rezultātā pašai radušies veselības traucējumi. Tiesa atzīst, ka augstākminētos

argumentus prasītāja nav lietā pierādījusi ar konkrētiem pierādījumiem, bez tam rājiens prasītājai piemērots par konkrētu laika

periodu, tas ir par /pers. H/ iesniegto rakstveida iesniegumu tajā minēto laika periodu un par /pers. K/ dienesta ziņojumā minēto laika

periodu, no kuriem neizriet, ka arī /pers. H/ norādītie argumenti par konfliktsituācijām un to risinājumu atbilst tieši šim laika periodam.

Prasītājas uzaicinātā lieciniece /pers. AJ/ tiesas sēdē liecināja, ka starp /pers. A/ un /pers. H/ pastāvēja konflikts, taču viņa

Privatizācijas aģentūrā strādāja no 2013.gada 4.februāra līdz 2013.gada 3.maijam. Līdz ar to par izskatāmajā lietā apspriežamo laika

periodu, par kuru prasītājai izteikts rājies lieciniece neliecināja. Liecinieks /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš strādāja

Privatizācijas aģentūrā līdz 2014.gada jūlijam, ieņemamais amats- automobiļa vadītājs un saimnieciskā amatā. par konfliktu /pers. H/

kabinetā dzirdējis, klāt nav bijis. Par konfliktu ar /pers. K/ liecināja, ka /pers. K/ atnesa valdes lēmumu izpildīšanai, Lāsma teica, ka

pēc viņas darba pienākumiem tas nav jāveic. tad Ausma atnesa darba līgumu, uzmeta uz galda un teica, ka esot jādara, no Lāsmas

nebija asa reakcija uz to.

No lietā esošā Privatizācijas Aģentūras 2014.gada 27.marta Rīkojuma Nr. 3/34 (lietas 27., 28.lapa), redzams, ka Izteikts

rājiens Zemes un nekustamā īpašuma dienesta īpašuma aģentei /pers. A/ par Privatizācijas aģentūras darba kārtības 60., 62., 63., un

64.2. punkta noteikumu pārkāpumu, kā arī starp /pers. A/ un Privatizācijas aģentūru noslēgtā darba līguma Nr.343 7.1. apakšpunkta

neievērošanu.

Lietā atrodas Darba Līgums (lietas 20.lapa), kas noslēgts starp Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” valdes

locekli /pers. BF/ un /pers. A/, saskaņā ar kuru /pers. A/ pieņemta darbā par nekustamā īpašuma aģentu. Šī līguma 7.1.punktā

noteikts, ka Darbinieks apņemas ievērot darba kārtības noteikumus.

Lietā atrodas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” darba kārtības noteikumi (lietas 9.-14.lapa), no kuriem

redzams, ka šo noteikumu 60.punkts nosaka “darbinieka pienākums ir ievērot vispārpieņemtās ētikas normas gan attiecībās ar

Privatizācijas aģentūras kolēģiem, gan darbā ar valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, masu informācijas līdzekļiem un

sabiedrību”. 62.punkts nosaka “attiecībās ar kolēģiem un sabiedrību jāizturas pieklājīgi, laipni, izpalīdzīgi, respektējot viņu tiesības un

pienākumus, neizmantojot ļaunprātīgi citu darbinieku vai sabiedrības locekļu nezināšanu un kļūdas”. 63.punkts nosaka “konflikta

situācijās darbiniekam jārīkojas objektīvi, izvērtējot pušu argumentus un mēģinot rast konflikta risinājumu”. 64.2.punktā noteikts, ka

“darbinieks cenšas novērst nelikumīgu un noteiktajiem uzvedības principiem neatbilstošu rīcību privatizācijas aģentūrā”.

Tiesa atzīst, ka no lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, 2014.gada 19.marta Komisijas slēdziena un 2014.gada

27.marta Rīkojuma Nr. 3/34, izriet un ir pierādīts, ka /pers. A/ pārkāpusi Darba kārtības noteikumu 60., 62., 63. un 64.2.punktā

noteikto darbinieku ētikas rīcības pamatprincipus un Darba līguma nr.343 7.1. apakšpunktā noteikto. Šajos dokuments sīki analizēts

/pers. H/ iesniegumā minētais kopsakarībā ar /pers. A/ paskaidrojumu, /pers. H/ iesniegumu, darbinieces /pers. BG/ paskaidrojumu,

/pers. E/ paskaidrojumu. Arī epizodē par /pers. K/ dienesta ziņojumu un tajā esošo informāciju ir analizēti pierādījumi gan e-pasta

sarakste starp /pers. K/ un /pers. A/, /pers. A/, /pers. K/ paskaidrojums, /pers. H/ paskaidrojums komisijas sēdē. Tiesai nav pamata

neticēt gūtajiem pierādījumiem, bez tam, tiesa atzīst, ka prasītāja tiesā nav iesniegusi tādus pierādījumus, kas norādītu uz pretējo

konstatētajam rakstveida pierādījumos- 2014.gada 19.marta komisijas slēdzienā un 2014.gada 27.marta Rīkojumā Nr. 3/34.

Un konkrēti Atbilstoši vispārpieņemtajām ētikas normām, /pers. A/ kā darbiniecei pienākums godprātīgi izvērtēt savu rīcību,

uzklausot kritiku un aizrādījumus par darba izpildi vai darba režīmu, it īpaši no hierarhiski augstākas amatpersonas, kas uzrauga un

kontrolē darbinieka darbību, pieņem to adekvāti, bez aizvainojuma un dusmām, cenšoties pareizi izprast kritika izteicēja mērķi.

Jebkuram darbiniekam, darba vietā sazinoties ar citu kolēģi, ir jāizvērtē verbālās un neverbālās komunikācijas atbilstība konkrētajai

situācijai, izvairoties no nesavaldīgas izturēšanās un nepieklājīgu piezīmju izteikšanas. Darba vietā nav pieļaujams savstarpējā

komunikācijā ar kolēģiem paaugstināt balss tembru, izsacīt nepieklājīgas vai cilvēka cieņu aizskarošas piezīmes, agresīvi vērsties

pret kādu cilvēku, viņa rīcību, uzskatiem vai notikumu. Šāda uzvedība ir nosodāma, jo tā negatīvi ietekmē katru no konfliktā tieši vai

netieši iesaistītajām personām, degradē darba vidi un pasliktina kolektīva mikroklimatu, tādējādi samazinot kopējo darba

rezultativitāti. /pers. A/ ir rīkojusies pretēji vispārpieņemtajām ētikas normām un darba kārtības noteikumiem. /pers. A/ apzinoties, to,

ka viņas un kolēģes /pers. H/ starpā ir ilgstošs konflikts, ka viņai radies konflikts arī ar /pers. K/, bija jārīkojas tā, lai neradītu jaunus

savstarpējus konfliktus ar darba kolēģiem un ievērotu darba kārtības noteikumos darbinieku ētikas rīcības pamatprincipus, /pers. A/

bija jāizvēlas tāds verbālās un neverbālās komunikācijas veids, kas neradītu jaunus savstarpējus konfliktus ar kolēģiem. Tiesa atzīst,

ka /pers. A/ ir apzinājusies savas darbības raksturu, kā arī paredzējusi tā kaitīgās sekas un apzināti tās pieļāvusi, līdz ar to rājiens

izteikt pamatoti.

Novērtējot iegūtos pierādījumus kopumā, tiesa uzskata, ka /pers. A/ piemērotais disciplinārsods- rājiens ir uzlikts pamatoti un

likumīgi, tas ir samērīgs un tā atcelšanai tiesa neatrod pamatu, tādēļ prasītājas prasība ir noraidāma pilnīgi.

Bez tam, tiesa atzīst, ka noraidāma prasītājas prasība atcelt VAS “Privatizācijas aģentūra”, reģ. Nr. 40003192154, lēmumu par

/pers. A/ autotransporta atļaujas anulēšanu.

Prasītāja prasības pieteikumam nav pievienojusi šādu lēmumu rakstiskā formā, kuru lūdz atcelt. No prasības pieteikuma satura

un paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka prasītājai ir liegta piekļuve autostāvvietai. Prasītāja prasības pieteikumā norāda, ka

“attiecībā uz lēmumu par automašīnas stāvēšanas aizliegumu, jāatzīmē, ka lēmumā nav nekas minēts par šāda papildsoda

nozīmēšanu”. Līdz ar to, prasītāja lūdz atcelt lēmumu, kuru nav pievienojusi prasības pieteikumam.

Lietā no Privatizācijas aģentūras iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka Autotransporta stāvvietu izvietojuma

Aģentūras pagalma teritorijā Rīgā, K.Valdemāra ielā 31 plānu, stāvvietu lietošanas tiesību piešķiršanu un stāvvietu izmantošanas

kārtību nosaka 2013.gada 20.augusta Aģentūras valdes lēmums Nr.116/746 “Par autotransporta novietošanu Privatizācijas

aģentūras pagalmā” (lietas 127.lapa). No šī lēmuma redzams, ka Zemes un nekustamā īpašuma dienesta darbinieku

autotransportam Lēmuma 2.6.punktā noteiktas trīs stāvvietas- 8., 9., 16.stāvvieta. Lēmuma 3.punktā noteikts, ka dienesta lietošanai

piešķirto autotransporta stāvvietu izmantošanu nosaka dienesta vadītājs. Tiesai nav iesniegti rakstveida pierādījumi par to, ka

prasītājai /pers. A/ piešķirta stāvvieta ar lēmumu vai arī lēmums, ar kuru /pers. A/ ir anulēta piešķirtā autotransporta atļaujas

anulēšana. Kā izriet no Privatizācijas aģentūras rakstveida paskaidrojuma un pārstāves paskaidrojuma tiesas sēdē, dienesta

vadītājai /pers. E/ ar valdes lēmumu Nr.116/746 ir piešķirtas tiesības noteikt, kuriem Dienesta darbiniekiem un uz cik ilgu laika

periodu piešķiramas tiesības novietot personīgo autotransportu Dienestam piešķirtajās trīs stāvvietās.

No lietā pievienotās Privatizācijas Aģentūras informācijas sniegšanas /pers. A/ (lietas 129.lapa), redzams, ka Privatizācijas

Aģentūra sniegusi atbildi /pers. A/ uz 2014.gada 14.aprīļa iesniegumu par autostāvvietas atļaujas anulēšanu. Minētajā informācijā

norādīts, ka “Dienesta vadītāja /pers. E/ informēja, ka 2013.gada augustā, kad tika sadalītas autotransporta stāvvietas (to veica

iepriekšējā dienesta vadītāja /pers. I/), /pers. A/ tika piešķirta vieta uz laiku, kamēr citi, ilggadēji strādājoši Aģentūras darbinieki

nelieto autotransportu. Jau tad /pers. A/ tika informēta, ka gadījumā, ka kādam citam dienesta darbiniekam radīsies nepieciešamība

novietot savu personīgo automašīnu Aģentūras sttāvvietā, viņai ir pienākums to ievērot un attiecīgajās dienās savu automašīnu

Aģentūras pagalmā nenovietot. Šī gada aprīlī darbā Aģentūrā atgriezās ilggadējā darbiniece /pers. BH/, kura daļēji izmantojusi bērna

kopšanas atvaļinājumu un kurai noteikts nepilns darba laiks sakarā ar bērna barošanu. Līdz ar to, lai samazinātu laiku, kas

nepieciešamas nokļūšanai no mājām uz darba vietu un otrādi, /pers. BH/ lieto automašīnu, tādēļ viņai bija nepieciešama stāvvieta.

Tāpat arī vēlmi turpmāk pastāvīgi lietot autostāvvietu izteica /pers. O/”.

Tiesa atzīst, ka prasītājas prasījumam atcelt VAS “Privatizācijas aģentūra” lēmumu par /pers. A/ autotransporta atļaujas

anulēšanu, nav pamata, bez tiesas rīcībā arī nav šāda prasītājas minētā lēmuma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.- 193., 199. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /pers. A/ prasību pret Valsts akciju sabiedrību "Privatizācijas aģentūra” par disciplinārsoda atcelšanu un

autotransporta atļaujas anulēšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, sūdzību

iesniedzot Gulbenes rajona tiesā.

Pilns motivēts spriedums tiks sastādīts un pieejams Gulbenes rajona tiesas kancelejā no 2014.gada 29.septembra.

Tiesnese R.Medne