Court dismisses appeal against administrative fine for snow clearing, ruling procedural defect non-essential and penalty adequate.

NORAKSTS Lieta Nr.A420453611 A42-01525-12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā, 2012.gada 30.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene,

piedaloties pieteicējai I.J., atbildētāja – Ventspils pilsētas pašvaldības pārstāvim J.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.J. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 1.februāra lēmuma Nr.D55-94/1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 11.februārī Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisija pieņēma lēmumu Nr.D55-94/11 (turpmāk - Lēmums), ar kuru nolēma saukt I.J. pie administratīvās atbildības pēc Ventspils pilsētas labiekārtošanas noteikumu (apstiprināti 1998.gada 23.februārī ar Ventspils pilsētas domes lēmumu Nr.107) (turpmāk - Labiekārtošanas noteikumi) 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3.punktiem un sodīt ar naudas sodu Ls 35 apmērā. Lēmumā pamatots ar šādiem argumentiem. I.J. izdarījusi rupju sabiedrisko pārkāpumu, kas izpaudās apdraudot gājēju drošību, jo gājēju ietve ir slidena un neattīrīta no sniega. Pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā.

[2] Pieteicēja I.J. iesniedza tiesā pieteikumu, lūdzot atcelt Lēmumu. Pieteicēja uzskata, ka Lēmums ir nelikumīgs, prettiesisks un atceļams, savukārt administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītiem apsvērumiem. Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija nav pareizi piemērojusi tiesību normu - Labiekārtošanas noteikumus. Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6 „Par sabiedrisko uzvedību” (turpmāk - Noteikumi Nr.6) 9.punkts paredz, ka par savlaicīgu namīpašumam piegulošās teritorijas neuzturēšanu, tajā skaitā trotuāru netīrīšanu, uzliek naudas sodu namīpašniekam. Atbilstoši Ventspils pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2008.gada 30.janvāra ierakstam, uz pieteicējai piederošā 815 kv.m. lielā zemes gabala /adrese/, Ventspilī atrodas R.M. piederošās ēkas. Starp pieteicēju kā zemes īpašnieci un R.M. kā ēku īpašnieku, notiek tiesvedība par zemes nomas attiecību atzīšanu un darījuma akta taisīšanu rakstiskā formā. Turklāt Kurzemes apgabaltiesa, skatot civillietu apelācijas instancē, nosprieda atzīt, ka starp pieteicēju un R.M. pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības no 2008.gada 30.janvāra. Turklāt spriedumā apgabaltiesa atzina, ka zemes gabala un tam pieguļošas teritorijas kopšanas pienākums uzskatāms par reālnastu Civillikuma 1260.panta izpratnē. Tā kā starp pieteicēju kā zemes īpašnieci un R.M. kā ēku īpašnieku faktiski pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības jeb zemes lietojums, tad reālnasta pāriet uz R.M. kā ēku īpašnieku, līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 1218.pantu R.M. jāuzņemas arī pienākums nodrošināt zemes gabalam pieguļošās teritorijas apkopi. Tādējādi ar to visas pretenzijas un

1.lappuse no 6 prasījumus Būvniecības administratīvai inspekcijai bija jāvirza ēku Ventspilī, /adrese/ īpašniekam R.M.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2011.gada 7.marta lēmumu nolemts pieņemt pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un ierosināt administratīvo lietu.

[4] Atbildētāja Ventspils pilsētas dome tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem. Labiekārtošanas noteikumu 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3. punkti attiecībā pret pieteicēju piemēroti pareizi, jo nav šaubu, ka pieteicēja ir nekustamā īpašuma - zemes (kas ir primāra attiecībā pret ēku) /adrese/, Ventspilī īpašniece. Šajā gadījumā atbildētājai nebija pienākums atsaukties uz Noteikumiem Nr.6, jo pieteicēja nav sakārtojusi savas attiecības ar ēku uz zemes gabala /adrese/ īpašnieku R.M. Tā kā starp pieteicēju un ēku īpašnieku R.M. notiek kasācijas tiesvedība (tiesvedība notika arī administratīvā pārkāpuma protokola Nr.CA 002017 sastādīšanas un Lēmuma pieņemšanas laikā), ir konstatējams neapstrīdams fakts, ka Kurzemes apgabaltiesas un Ventspils tiesas spriedumi nav spēka. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka starp I.J. un R.M. pastāvētu zemes nomas attiecības. Līdz ar to, komisijas ieskatā, par zemes gabalam Ventspilī, /adrese/ piegulošās teritorijas uzturēšanu jārūpējas pieteicējai. Šāds pienākums uz pieteicēju gulstas tik ilgi, kamēr līgumiski līdz galam netiks noregulētas attiecības ar ēku īpašnieku R.M. Jau agrāk pret pieteicēju par analogiem administratīvajiem pārkāpumiem pieņemti attiecīgi administratīvie lēmumi. Ņemot vērā to, ka analoģiska rakstura pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, atbildētāja uzskatījusi par nepieciešamu sankcijas Ls 50 ietvaros uzlikt naudas sodu pieteicējai Ls 35 apmērā.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem. Paskaidroja, ka Administratīvais sods pieteicējai uzlikts tajā laikā, kad vēl nebija Augstākās tiesas spriedums. Tiesāšanās process ar R.M. sākās 2009.gadā. Nomas līgums zemesgrāmatā nav ierakstīts. Pēc jaunā gada tika saņemts pilnu Augstākās tiesas spriedums, R.M. 10 dienu laikā bija jāsagatavo un jānosūta parakstīšanai nomas līgums. Tā kā viņš to neizdarīja, tad pieticēja ar savu advokātu sastādījusi nomas līgumu un nosūtījusi viņam. Atbildētājas pārstāvis paskaidroja, ka, ja viņam būtu tiesības prasījumu atzīt, tad viņš to darītu; viņam tādu tiesību nav. Arī no tiesu portāla ir redzams, ka tiesvedība starp pieteicēju un R.M. sākās 2009.gada 22.jūlijā, kad Ventspils pilsētas tiesā tika iesniegts prasījums. Apelācijas instances tiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu 2010.gadā un 2011.gada 23.novembrī Augstākās tiesas Kasācijas instance pieņēma spriedumu, ar kuru atstāja spēkā iepriekšējos spriedumus. Pārstāvis uzskata, ka atbildētāja savulaik pieļāvusi kļūdu, uzskatīja, ka Lēmums būtu atceļams. Iestāde pati lēmumu nav atcēlusi.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausījusi pieteicējas sniegto paskaidrojumu, iepazinusies ar lietas materiāliem, tostarp, ar atbildētāja rakstveidā sniegto paskaidrojumu, un izvērtējusi tos, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Tiesa lietā konstatē šādus apstākļus: [7.1] 2010.gada 27.decembrī Ventspils pilsētas Domes Būvniecības administratīvā inspekcijas sastādīja pieteicējai aicinājumu Nr. 615 „Par īpašumu /adrese/, Ventspilī”,

2.lappuse no 6 kurā norādīja uz Inspekcijas darbinieku 2010.gada 27.decembrī konstatēto, ka I.J. piederošā īpašuma /adrese/, Ventspilī, piegulošajā teritorijā nav veikta ietvju attīrīšana no sniega, ar ko netiek ievērotas Ventspils pilsētas labiekārtošanas noteikumu Nr. 107 2.2.1, 2.2.2, 2.2.3 punktu prasības. Pieteicēja aicināta līdz 2011.gada 5.janvārim gājēju ietves attīrīt no sniega līdz cietajam segumam un turpmāk darīt to regulāri. Pieteicēja brīdināta, ka pretējā gadījumā pašvaldība būs spiesta rīkoties Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajā kārtībā (lietas 19.lapa). [7.2] 2011.gada 11.janvārī veikta īpašumam /adrese/ piegulošas teritorijas fotografēšana (lietas 18.lapa). [7.3] 2011.gada 12. Būvniecības administratīvās inspekcijas vecākā inspektore sastādīja pieteicējai administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CA 002017 (lietas 17.lapa) par to, ka 2011.gada 11.janvārī pulksten 10.46 I.J. piederošā zemesgabala /adrese/, Ventspilī īpašumam piegulošā gājēju ietve no Puķu ielas puses nav attīrīta no sniega, tādējādi pārkāpjot Labiekārtošanas noteikumu 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3.prasības. [7.4] 2011.gada 12.janvārī Ventspils pilsētas Domes Būvniecības administratīvā inspekcijas vecākā inspektore sastādīja pieteicējai uzaicinājumu Nr. 5-8.2/12„Par sniega tīrīšanu /adrese/, Ventspilī”, kurā norādīja uz Būvniecības administratīvā inspekcijas 2011.gada 11.janvārī konstatētajiem pārkāpumiem, par sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un nepieciešamību pieteicējai ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi 2011.gada 1.februārī pulksten 17.00 Ģertrūdes ielā 16, Ventspilī. Uzaicinājumam pievienots pieteicējai sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols. [7.4.1] Uzaicinājums kopā ar administratīvā pārkāpuma protokolu nodots pastā nosūtīšanai pieteicējai 2011.gada 12.janvārī (lietas 21.lapa). [7.5] Uz Administratīvās komisijas sēdi pieteicēja nebija ieradusies. [7.6] 2011.gada 1.februārī Ventspils pilsētas domes administratīvā komisija pieteicējas prombūtnē pieņēma lēmumu Nr. D55-94/11, ar kuru nolēma pieteicējai par Ventspils pilsētas labiekārtošanas noteikumu 2.2.1, 2.2.2 un 2.2.3 punktu neievērošanu uzlikta naudas sodu Ls 35 apmērā (lietas 6.lapa). [7.6.1] Lēmums nodots pastā nosūtīšanai pieteicējai 2011.gada 3.februārī (lietas 26.- 27.lapa).

[8] Pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības par Labiekārtošanas noteikumu 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3.punktu neievērošanu. Saskaņā ar Labiekārtošanas noteikumu 2.2.1.punktu sniega un apledojuma laikā 1.2.punktā minētajām personām jānodrošina sniega tīrīšana un novākšana no ielām, laukumiem un ietvēm katru dienu līdz plkst. 7.00. Sniegputeņa laikā sniegs dienā jānotīra līdz snigšanas beigām. Saskaņā ar Labiekārtošanas noteikumu 2.2.2.punktu sniega un apledojuma laikā 1.2.punktā minētajām personām jānodrošina ielu un ietvju tīrīšana jāveic līdz cietajam segumam. Saskaņā ar Labiekārtošanas noteikumu 2.2.3.punktu apledojuma laikā, lai novērstu slīdēšanu, ielu, laukumu, ietvju regulāra kaisīšana ar smiltīm vai smilts sāls maisījumu. Ielu kaisīšana jāveic ar sālsūdens maisījumu vai smilts sāls maisījumu atbilstoši tehnoloģijai. Ielas, ietves, laukumus aizliegts kaisīt ar izdedžiem, netīrām smiltīm un citiem aizstājējiem. Labiekārtošanas noteikumu 1.2.punkts noteic, ka par teritorijas savlaicīgu uzkopšanu un tīrību ir atbildīgs tās īpašnieks vai valdītājs, bet ja tas noteikts līgumā, tad lietotājs. Noteikumi ir jāievēro visām juridiskām un fiziskām personām Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā.

3.lappuse no 6 Labiekārtošanas noteikumu 1.3.punkts paredz, ka punktā 1.2.minētajām personām jāgādā par ietvju un apstādījumu savlaicīgu uzkopšanu, uzturēšanu tīrībā visā viņu īpašumā esošajā vai lietošanā nodotajā teritorijā, kā arī šīm teritorijām piegulošajā ielu daļā (ietve, grāvji, apstādījumi) līdz ielas braucamajai daļai. Ņemot vērā minētajās tiesību normās noteikto, tiesa secina, ka persona pie administratīvās atbildības par Labiekārtošanas noteikumu 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3.punkta pārkāpumiem saucam un sodāma tad, ja tā ir teritorijas īpašnieks, valdītājs vai saskaņā ar noslēgtu līgumu – teritorijas lietotājs, ja tā nav izpildījusi pienākumu tīrīt un apstrādāt, nodrošinot pret slīdēšanu, attiecīgo teritoriju, kura atrodas Ventspils pilsētas pašvaldībā.

[9] Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, proti, par to, ka nav veikta nekustamā īpašuma /adrese/, Ventspilī, piegulošās teritorijas attīrīšana no sniega un apstrādāšana ar pretslīdes materiālu. Tāpat lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir nekustamā īpašuma /adrese/, Ventspilī, ar kadastra numuru /kadastra numurs/, kas sastāv no zemes gabala, īpašniece, savukārt R.M. ir ēku (būvju) nekustamā īpašuma /adrese/, Ventspilī, ar kadastra numuru /kadastra numurs/, kas sastāv no dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas celtniecības stadijā, īpašnieks. Ņemot vērā, ka Labiekārtošanas noteikumu 1.2.punkta subjekts ir teritorijas īpašnieks, valdītājs, vai, ja tas noteikts līgumā, lietotājs, izskatāmajā lietā pastāv strīds par to, vai konkrētā administratīvā pārkāpuma subjekts ir pieteicēja.

[10] Ar spēkā stājušos Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 23.novembra spriedumu Civillietā Nr. SKC-383/2011 atstāts negrozīts Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 27.maija spriedums, ar kuru tiesa nospriedusi atzīt, ka starp R.M. un pieteicēju pastāv zemes nomas līgumiskās attiecības un uzlikt par pienākumu I.J. desmit darba dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā noslēgt rakstiskā formā zemes nomas līgumu ar R.M. ar šādiem noteikumiem: 1.1 I.J. nodevusi nomas lietojumā R.M. zemes gabalu Ventspilī, /adrese/ ar kopējo platību 815 m2 , kadastra Nr./kadastra numurs/ ar 2008.gada 30.janvāri celtniecības stadijā esošās dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai; 1.2 (..); 1.3 R.M. nodrošina nomātā zemes gabala un tam piegulošas teritorijas apkopi saskaņā ar Ventspils pilsētas saistošiem kārtības noteikumiem (..) (lietas 7.- 9.lapa). Tādējādi tiesa secina, ka ar spriedumu atzīta faktisko nomas attiecību pastāvēšana starp pieteicēju un R.M. ar 2008.gada 30.janvāri.

[11] Vienlaikus tiesa norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 2126.pantā noteikto, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešajām personām, ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās.

[12] Pārkāpuma konstatēšanas brīdī – 2011.gada 11.janvārī, turpinoties strīdam starp pieteicēju un R.M. norisinājās tiesvedība. Līdz ar to atzīstams, ka zemes nomas līgums šajā laikā vēl nevarēja būt ierakstīts zemesgrāmatā, un sakarā ar to nomas attiecību fakts atbildētājai juridiski vēl nevarēja būt zināms. To apliecina arī informācija no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (skat. www.zemesgramata.lv/db/chapreps/get_chap_print.asp?prdet=1), ieraksti kurā liecina, ka lietu tiesības, kuras apgrūtina nekustamo īpašumu, nav reģistrētas, un tiesas sēdē sniedzot paskaidrojumu, to apliecināja arī pieteicēja.

[13] Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmajā daļā noteikto, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un

4.lappuse no 6 brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tā kā zemes nomas līgums, ar kuru, zemi, un ar to arī pienākumu uzturēt kārtībā un tīrībā teritoriju, kura atrodas /adrese/, Ventspilī, pieteicēja būtu nodevusi ēku un būvju īpašniekam R.M., Lēmuma pieņemšanas brīdī nebija noslēgts un nebija reģistrēts zemesgrāmatā, tiesa uzskata, ka atbildētāja pieteicēju kā nekustamā īpašuma /adrese/, Ventspilī teritorijas (zemes gabala) īpašnieci par īpašumam pieguļošās teritorijas – gājēju ietves no Puķu ielas puses neattīrīšanu no sniega un neapstrādāšanu ar pretslīdes materiālu, proti, par Labiekārtošanas noteikumu 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3.punkta pārkāpumiem, sauca un sodīja pamatoti.

[14] Tiesas secinājumu par to, ka ietves neattīrīšanā no sniega vainojama pieteicēja, pēc būtības nevar izmainīt arī Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 23.novembra spriedumā Civillietā Nr.SKC-383/2011 izdarītais secinājums, ka no Labiekārtošanas noteikumiem izriet, ka gadījumā, ja ēka pieder vienam īpašniekam, bet zeme otram, par teritorijas uzturēšanu atbildīgi abi īpašnieki, taču ievērojot, ka konkrētajā gadījumā ēkas īpašnieks ir arī visas I.J. piederošās un prasītājam iznomātās zemes lietotājs, (..) R.M. ir jānodrošina nomātā zemes gabala un tam piegulošās teritorijas uzkopšana.

Pirmkārt, tiesa norāda, ka saskaņā ar Likuma par tiesu varu 10.panta pirmo daļu spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Administratīvā procesa likuma 7.pantā noteikts, ka tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām (..). Līdz ar to izspriežot šo lietu, tiesai nav saistošs tiesas secinājums citā lietā. Pie kam, kā jau norādīts iepriekš, spriedums stājies spēkā tikai pēc pārkāpuma konstatēšanas. Tiesas ieskatā, nav pieļaujama situācija, kad tiesvedība ar neprognozējamu rezultātu civillietā būtu līdzeklis no tiesību normām izrietošo pienākumu nepildīšanai.

Līdz ar to tiesas secinājums civillietā attiecināms tikai uz laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās. Otrkārt, administratīvās atbildības principi atšķiras no solidārās atbildības. Saskaņā ar LAPK 9.pantu, kā jau iepriekš norādīts, par administratīvo pārkāpumu atzīstama tāda vainojama rīcība, par kuru likumā paredzēta atbildība. Viens no katra administratīvā pārkāpuma sastāva neatņemamiem elementiem ir pārkāpuma subjekts (pārkāpējs) un subjektīvā puse (pārkāpēja attieksme pret izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību).

Tādējādi, pat ja atzītu, ka pienākums attīrīt īpašumam pieguļošo teritoriju bija gan pieteicējai, gan R.M., un šī pienākuma izpildē piemērojami solidārās atbildības principi, tad no katra saistītā gan varētu prasīt visa pienākuma izpildi, tomēr gadījumos, kad kāda pienākuma neizpilde veido normatīvajos aktos paredzēta administratīvā pārkāpuma sastāvu, viena līdzatbildīgā saukšana pie atbildības neizslēdz pārējo sodīšanu. Pirmkārt, katras līdzatbildīgās personas rīcība un viņas subjektīvā attieksme pret pārkāpumu veido atsevišķu administratīvā pārkāpuma sastāvu (prettiesisku, vainojamu darbību), otrkārt, administratīvās atbildības iestāšanās un attiecīgi soda izciešana nav uzlūkojama kā kādas solidāras saistības izpilde, un to skaidri apliecina LAPK 40.pants, norādot, ka administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.

Proti, tā pienākuma izpildīšana, par kura nepildīšanu pieteicējai tika piemērots naudas sods, ir stingri nošķirama no pienākuma samaksāt sodu. Līdz ar to, ja arī uz ietvju attīrīšanu no sniega būtu attiecināma zemes īpašnieka un personas, kurai piederošās ēkas atrodas uz šīs zemes solidāra atbildība, tad tas nenozīmē, ka arī uz pienākumu maksāt naudas sodu būtu jāattiecina solidārās atbildības principi.

[15] Pieteicējai par pārkāpumu piemērots sods Ls 35.- apmērā. Iepazinusies ar Lēmuma saturu, tiesa nekonstatē tajā konkrēti norādītu tiesību normu, saskaņā ar kuru šāds sods pieteicējai piemērots. Lēmums pamatots vienīgi ar tiesību normām, kas nosaka kārtību, kādā izturamas pilsētas ielas (..) , personas, kuras

5.lappuse no 6 atbildīgas par teritorijas savlaicīgu uzkopšanu un tīrību, un pienākumu gādāt par savlaicīgu uzkopšanu un uzturēšanu tīrībā, un norādi, ka minēto pārkāpto tiesību normu sankcija paredz naudas sodu apmērā līdz Ls 50 . LAPK 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka nevienam nevar piemērots ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, tā kā Lēmuma pamatojumā nav norādīta tiesību norma, saskaņā ar kuru pieteicējai piemērots sods, tiesa atzīst, ka atbildētāja nav precīzi ievērojusi Lēmuma pamatošanas pienākumu. Tomēr ņemot to, ka Lēmuma tekstā sniegta atsauce uz sankciju par minētajiem pārkāpumiem, un no Labiekārtošanas noteikumu struktūras un satura nepārprotami konstatējams, ka sankcija par noteikumu pārkāpumu paredzēta Labiekārtošanas noteikumu 11.2 punktā, tiesa atbildētāja pieļauto procesuālo pārkāpumu konkrētajā gadījumā uzskata par nebūtisku, jo sods pieteicējai uzlikts tieši Labiekārtošanas noteikumu 11.2 punktā paredzētās sankcijas ietvaros. [15.1] Soda apmēru atbildētāja pieteicējai noteikusi, atzīstot, ka pieteicēja ar savu rīcību izdarījusi rupju sabiedrisko pārkāpumu, kas izpaudies apdraudot gājēju drošību, jo gājēju ietve ir slidena un neattīrīta no sniega. Bez tam, pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. Ņemot vērā to, ka maksimālais tiesību normā paredzētais sods par konstatēto pārkāpumu ir Ls 50, tiesa uzskata, ka atbildētāja izdarītie lietderības apsvērumi attiecībā uz piemērojamā soda apmēru pamato pieteicējai uzlikto tiesisko pienākumu, tie ir pareizi, un noteiktais sods Ls 35 apmērā ir adekvāts nodarījumam.

[16] Ievērojot šajā spriedumā konstatēto, tiesa atzīst, ka Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 1.februāra lēmums Nr. D55-94/11 atstājams negrozīts, bet I.J. pieteikums par tā atcelšanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantiem, 289.- 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda

noraidīt I.J. pieteikumu. Atstāt negrozītu Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 1.februāra lēmumu Nr. D55-94/11. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Sērdiene

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _____________________ S.Sērdiene Liepājā, 2012.gada 30.janvārī.

6.lappuse no 6