Court orders employer to pay unpaid wages and interest for unworked hours during unpaid leave period.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the employer's defense and ordered the shipyard to pay the employee 4,087.34 EUR for unpaid wages during a period of unpaid leave. The employee argued that the employer failed to provide the contracted working hours, triggering statutory obligations under the Labour Law to pay compensation for idle time. The court ruled that the employer's failure to schedule work constituted a breach of the labour contract, mandating payment for the missing hours plus statutory interest and court costs.
Legislator headnote
AI generatedDarba likuma 69. panta 1. daļa; 128. panta 1. daļa: Darba devējs ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību par dīkstāvi, ja darba devējs nenodrošina darbinieku normālo darba laiku saskaņā ar darba līgumu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-5418-18/5
ECLI:LV:RVPT:2018:1003.C30541818.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2018.gada 3.oktobrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I. Rūķe
ar sekretāri V. Bergmani,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, 2018. gada 19.septembrī civillietu /pers. A/ prasībā pret AS “Rīgas kuģu būvētavu” par parāda
piedziņu un
Aprakstošā daļa
2018.gada 25.aprīlī tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk prasītājs) prasības pieteikums pret AS “Rīgas kuģu būvētavu” (turpmāk atbildētājs) par
parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs 2015.gada 1.jūlijā noslēdza ar atbildētāju jaunu Darba līgumu (Darba līguma 1.7.punktā ir atzīts, ka
prasītāja pie atbildētāja strādā kopš 1985.gada 5.augusta).
Prasītājs pieņemts darbā par tehnologu un 2017.gada 26.jūnijā tika noteikta darba alga EUR 712 mēnesī un normālais darba laiks – 8 stundas
dienā.
2017. gada 26. jūnijā atbildētāja darbiniekiem paziņoja, ka turpmāk uz nenoteiktu laiku darbiniekiem būs noteikts nepilns darba laiks. Praksē tas
izpaudās tā, ka darba devēja vairs nenodrošināja Darba līgumā noteikto normālo darba laiku, līdz ar to darbiniekiem bija liegtas tiesības saņemt atlīdzību
atbilstoši Darba līgumā noteiktajam.
Saskaņā ar Darba likuma 74.pantā noteikto, darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā
daļā noteikto atlīdzību - šeit - darba samaksu - arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai
nepieciešamās darbības (dīkstāve).
Tā kā atbildētāja prettiesiski nenodrošināja prasītāju ar darbu, tad tai ir pienākums izmaksāt atlīdzību arī par dīkstāves stundām. No 17.07.2017
līdz 25.07.2017 un no 26.07.2017 līdz 28.07.2017, un no 08.01.2018 līdz 19.01.2018 prasītājm bija piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums par
periodu no 02.04.2017 līdz 01.04.2018.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam neizmaksāto darba algu EUR 4087,34.
Savu prasību par darba samaksas piedziņu pamatoju ar tālāk norādītiem apstākļiem.
Atbilstoši Darba līgumam 2017.gada jūlijā prasītājam bija jānostrādā normālais darba laiks 168 stundas. No šīm stundām 80 stundas (10 dienas x
8 st.) prasītājam bija atvaļinājums, līdz ar to faktiski viņam bija jāstrādā 88 stundas.
Ņemot vērā, ka prasītāja darba alga ir 712 euro, stundas likme ir 4.24 euro (712euro / 168h).
Saskaņā ar darba algas lapiņā norādīto, atbildētāja ir prasītāju nodarbinājusi 44 stundas, par to samaksājot algu 186.48 eiro un piemaksu 37.30
eiro, atvaļinājuma naudu 125.84 eiro un 293.62 eiro.
Tātad atbildētāja jūlija mēnesī prasītāju nav nodarbinājusi 36 (80st.-44st.) stundas, neizmaksājot darba samaksu par dīkstāvi - 183.17 eiro (darba
algu 152.64 (36 x 4.24) un piemaksu 30.53).
Atbilstoši Darba līgumam 2017.gada augustā prasītājam bija jānostrādā normālais darba laiks 184 stundas. Ņemot vērā, ka viņa darba alga ir 712
euro, stundas likme ir 3.87 euro (712 euro / 184h).
Saskaņā ar darba algas lapiņā norādīto, atbildētāja ir prasītāju nodarbinājusi 148 stundas, par to samaksājot algu 572.70 eiro un piemaksu 114.54
eiro.
Tātad atbildētāja augusta mēnesī nav prasītāju nodarbinājusi 36 stundas, tādējādi neizmaksājot darba samaksu par dīkstāvi - 167.18 eiro (darba
algu 139.32 (36 x 3.87) un piemaksu 27.86 eiro.
Atbilstoši Darba līgumam 2017.gada septembrī prasītājam bija jānostrādā normālais darba laiks 168 stundas. Ņemot vērā, ka viņa darba alga ir
712 euro, stundas likme ir 4.24 euro (712 euro / 168h).
Saskaņā ar darba algas lapiņā norādīto, atbildētāja ir prasītāju nodarbinājusi 84 stundas, par to samaksājot algu 356 eiro un piemaksu 71.20 eiro.
Tātad atbildētāja septembrī nav prasītāju nodarbinājusi 84 stundas, tādējādi neizmaksājot darba samaksu par dīkstāvi - darba algu 356.16 (84 x
4.24) un piemaksu 71.23 euro.
Atbilstoši Darba līgumam 2017.gada oktobrī prasītājam bija jānostrādā normālais darba laiks 176 stundas.
Ņemot vērā, ka prasītāja darba alga ir 712 eiro, stundas likme ir 4.05 eiro.
Saskaņā ar darba algas lapiņā norādīto, atbildētāja prasītāju ir nodarbinājusi 54 stundas, par to aprēķinot algu 218.45 eiro, piemaksu 43.69 eiro.
Tātad atbildētāja prasītāju nav nodarbinājusi 122 stundas, tādējādi neizmaksājot darba samaksu par dīkstāvi - darba algu 494.10 eiro (122h x
3,64) un piemaksu 98.82 eiro.
Tā kā atbildētāja par oktobri darba samaksu vispār nav veikusi, tad kopējā izmaksājamā darba samaksas summa ir 855.06 euro (218.54+43.69
+ 494.10+98.82).
Atbilstoši Darba līgumam 2017.gada novembrī prasītājam bija jānostrādā normālais darba laiks 168 stundas.
Ņemot vērā, ka mana darba alga ir 712 euro, stundas likme ir 4.24 euro (712 euro / 168 h).
Saskaņā ar darba algas lapiņā norādīto, atbildētāja prasītāju ir nodarbinājusi 84 stundas, par to aprēķinot algu 360.29 eiro.
Tā kā prasītāju vajadzēja nodarbināt 168 stundas, atbildētāja nav nodarbinājusi viņu 84 stundas (168-84 st.), tādējādi neizmaksājot darba
samaksu par dīkstāvi - darba algu 356.16 (84x4.24) euro. Atbildētāja par novembridarba samaksu vispār nav veikusi, tad kopējā izmaksājamā darba
samaksas summa ir 716.45 eiro (360.29+356.16).
Atbilstoši Darba līgumam 2017.gada decembrī prasītāja bija jānostrādā normālais darba laiks 152 stundas.
Ņemot vērā, ka prasītāja darba alga ir 712 euro, stundas likme ir 4,69 euro (712 euro / 152 h).
Saskaņā ar darba algas lapiņā norādīto, atbildētāja prasītāju ir nodarbinājusi 71 stundu, par to aprēķinot algu 332.58 eiro.
Tā kā atbildētājai prasītāju vajadzēja nodarbināt 152 stundas, atbildētāja nav nodarbinājusi prasītāju 81 stundu, tādējādi neizmaksājot darba
samaksu par dīkstāvi - darba algu 379.89 (81 x 4,69) euro.
Tā kā atbildētāja par decembri darba samaksu vispār nav veikusi, tad kopējā izmaksājamā darba samaksas summa ir 712.47 eiro
(332.58+379.89).
Atbilstoši Darba līgumam 2018.gada janvārī prasītājam bija jānostrādā normālais darba laiks 176 stundas, no kurām 80 stundas bija atvaļinājums
(10 x 8st.). Līdz ar to atbildētajai prasītājs bija jānodarbina 96 stundas.
Ņemot vērā, ka prasītāja darba alga ir 712, stundas likme 4,05 eiro ( 712eiro/ 176).
Saskaņā ar darba algas lapiņā norādīto, atbildētāja prasītāju nodarbinājusi 47 stundas, par to aprēķinot algu 190.14 eiro, savukārt par ikgadējo
atvaļinājumu ir aprēķināta samaksa 196 eiro.
Tā kā prasītāju vajadzēja nodarbināt 96 stundas, atbildētāja nav viņu nodarbinājusi 49 (96 - 47st.) stundas, tādējādi neizmaksājot darba samaksu
par dīkstāvi - darba algu 198.45 (49 x 4.05) euro.
Atbildētāja par janvāri darba samaksu vispār nav veikusi, līdz ar to kopējā izmaksājamā darba samaksas summa ir 584.59
eiro(190.14+196+198.45).
Atbilstoši Darba līgumam 2018.gada februārī prasītājam bija jānostrādā normālais darba laiks 160 stundas. Ņemot vērā, ka prasītāja
darba alga ir 712 euro, stundas likme ir 4.45 euro (712 euro /160 h).
Saskaņā ar darba algas lapiņā norādīto, atbildētāja prasītāju ir nodarbinājusi 86 stundu, par to aprēķinot algu 382.70 eiro. Tā kā prasītāju
vajadzēja nodarbināt 160 stundas, atbildētāja nav viņu nodarbinājusi 74 stundas, tādējādi neizmaksājot darba samaksu par dīkstāvi - darba algu 329.30
eiro (74x 4.45) euro.
Atbildētāja par februāri darba samaksu vispār nav veikusi, līdz ar to kopējā izmaksājamā darba samaksas summa ir 512.26 eiro
(382.70+329.30).
Prasība pamatota ar Civillikuma 1838.pantu, Darba likuma 28.,30.,41.,59.,69.,74.,75.,149.pantu.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus pret celto prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu tiesā nav iesniegusi.
Tiesas sēdē prasītājs uzturēja prasību uz tajā norādītajiem pamatiem, lūdza to apmierināt.
Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav ziņojis. Par tiesas sēdi atbildētāja informēta Civilprocesa likuma
56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas juridisko adresi.
Saskaņā ar Komerclikuma 139.panta otro daļu, par kapitālsabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, kurā atrodas sabiedrības
vadība (sabiedrības sēdeklis). Tas nozīmē, ka sabiedrības juridiskā adrese ir tās vadības faktiskā atrašanās vieta un sabiedrības valdei ir jābūt
sasniedzamai sabiedrības juridiskajā adresē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas trešo punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir
izsniegti: 3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai un atbilstoši Civilprocesa
likuma 156.panta pirmajai daļai atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.
Tiesa atzīst, ka apstākļos, kad atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslus, un nav
konstatēti Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā norādītie apstākļi, kuriem pastāvot aizmuguriska sprieduma taisīšana nav pieļaujama, ir pamats
taisīt aizmugurisku spriedumu lietā.
Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka tiesa sastāda saīsināto spriedumu aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa
prasību apmierina pilnībā.
Saskaņā ar minētā panta otrajā daļā noteikto, saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu,
kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ņemot vērā minēto, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem vadījusies apmierinot
prasību.
Pamatojoties uz Darba likuma 69.panta pirmo daļu, 128.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ prasība pret AS “Rīgas kuģu būvētava” ir
apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājam darba samaksas parādu 4087,34 EUR apmērā pirms nodokļu samaksas par laika
periodu no 2017.gada jūlija līdz 2018.gada februārim ieskaitot.
Tiesa norāda, ka, izpildot spriedumu par darba samaksas izmaksu darbiniekam, darba devējam rodas pienākums veikt arī attiecīgos nodokļu
maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
21.panta pirmajā un otrajā daļā un pastāv arī bez tiesas spriedumā tieši izteikta norādījuma darba devējam.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvots, līdz ar
to no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai EUR 398,13 apmērā un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi EUR 3,20 apmērā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no simta gadā no
pamatparāda summas, tas ir, EUR 4087,34 par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēgums dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par
to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 , 208.1 pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no AS “Rīgas kuģu būvētava”, reģistrācijas Nr.40003045892, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, darba samaksas parādu
EUR 4087,34 (četri tūkstoši astoņdesmit septiņi euro 34 centi)pirms nodokļu nomaksas, ieskaitot kontā /konta numurs/ /banka/.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas EUR 4087,34 līdz sprieduma
izpildei.
Piedzīt no AS “Rīgas kuģu būvētava”, reģistrācijas Nr.40003045892, valsts ienākumos valsts nodevu EUR 398,13 un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus EUR 3,20, kopā piedzenot EUR 401,33 (četri simti viens euro 33 centi).
Noteikt 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Atbildētāja 20 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pieteikumu par
tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Rūķe