Court dismisses defendant's absence and fully allows plaintiff's small claims debt for unpaid rental fees.

Lietas Nr. C28328612

Lietas arhīva Nr. C-0513-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 31.martā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese G.Sokolova

ar tiesas sēdes sekretāri I.Rozenšteini,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret SIA /Nosaukums B/ par parāda piedziņu,

konstatēja:

SIA /Nosaukums A/ cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret SIA /Nosaukums B/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp pusēm ir noslēgti divi nomas līgumi, saskaņā ar ko prasītāja izrakstījusi atbildētājai

rēķinus, bet atbildētāja nav tos apmaksājusi.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu Ls 1273,77.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587.,1651., 1652., 1716., 1717., 1720., 1771., 1779.pantu.

Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis nav ieradies, rakstiski lūdzot izskatīt lietu bez viņa piedalīšanās un prasību apmierināt.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, neziņojot par neierašanās iemesliem. Tā kā atbildētājai par tiesas sēdi paziņots uz

juridisko adresi, tiesa atzīst, ka par tiesas sēdi atbildētājai ir apziņots.

Tā kā tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.vai 210.pantā paredzētos lietas atlikšanas iemeslus, lieta izskatāma pušu

prombūtnē.

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Prasītāja 2011.gada 20.aprīlī noslēgusi ar atbildētāju sadarbības līgumu Nr.2011-215, ar kuru prasītāja apsolīja nodot atbildētājai

nomā celtniecības un citu tehniku, bet atbildētāja apņēmās samaksāt prasītāja saskaņā ar cenrādi. Līguma 2.1.punktā puses

vienojās, ka par katru nomas priekšmeta vienību vai grupu tiek slēgts attiecīgs nomas līgums (lietas lapas 11-17).

2011.gada 30.augustā puses parakstījušas nomas līgumu Nr.102009641 par divu kompaktiekrāvēju TL230 nomu laikā no 2011.gada

30.augusta līdz 2011.gada 31.augstam (lietas lapa 20).

2011.gada 15.novembrī prasītāja pēc šī līguma izrakstījusi rēķinu Nr.111027849 par Ls 366 (lietas lapa 24).

2011.gada 09.novembrī puses un SIA /Nosaukums C/vienojās par savstarpējo norēķinu, ka ar 2011.gada 16.oktobri atbildētāja lietos

SIA /Nosaukums C/ iznomāto tehniku un apmaksās nomas maksu par periodu no 2011.gada 16.oktobra līdz 2011.gada 31.oktobrim

Ls 860,83 apmērā (lietas lapa 18).

2011.gada 09.novembrī puses parakstījušas nomas līgumu Nr.102010909 par kompaktiekrāvēja TL230 nomu laikā no 2011.gada

09.novembra līdz 2011.gada 18.novembrim (lietas lapa 19).

2011.gada 30.novembrī prasītāja pēc šī līguma izrakstījusi rēķinu Nr.111029688 par Ls 585,60 (lietas lapa 22).

2011.gada 15.novembrī prasītāja pēc šī līguma izrakstījusi rēķinu Nr.111028048 par Ls 366 (lietas lapa 23). Prasītāja norāda, ka

rēķins daļēji apmaksāts, nav samaksāti Ls 126,83 (lietas lapa 50).

2011.gada 05.decembrī prasītāja pēc šī līguma izrakstījusi rēķinu Nr.10203645 par Ls 85,30 (lietas lapa 26).

2011.gada 06.decembrī prasītāja pēc šī līguma izrakstījusi rēķinu Nr.10203666 par Ls 110,04 (lietas lapa 25).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

Tiesa, novērtējusi iesniegtos dokumentus, atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi, ka izpildīja līgumu un iznomāja atbildētājai tehniku, bet

atbildētāja nav izpildījusi savas saistības, jo nav apmaksājusi nomas maksu par tehnikas izmantošanu.

Tā kā atbildētāja nav izteikusi iebildumus pret prasību un nav iesniegusi samaksas pierādījumus, tiesa atzīst, ka atbildētāja ir

pārkāpusi līguma noteikumus, nav veikusi samaksu pēc tiesīgi noslēgta līgumu, līdz ar to no tās piedzenama prasītā summa Ls

1273,77.

Prasītāja, ceļot prasību, ir samaksājusi valsts nodevu Ls 191,06 (lietas lapa 8) un 0,01 euro (lietas lapa 47), un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus Ls 3,30 (lietas lapa 9).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu kopsummai.

Tā kā prasība tiek apmierināta pilnībā, minētie izdevumi piedzenami no atbildētājas.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa redakcijā uz līguma noslēgšanas dienu nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas

parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi

procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā.

Civillikuma 1765.panta trešā daļa redakcijā uz līguma noslēgšanas dienu nosaka, ka procentu pamatlikme ir četri procenti. Šī

pamatlikme mainās katru gadu 1.janvārī un 1.jūlijā par tik procentpunktiem, kādā apmērā kopš iepriekšējām procentu pamatlikmes

izmaiņām ir palielinājusies vai samazinājusies jaunākā refinansēšanas likme, ko Latvijas Banka noteikusi pirms attiecīgā pusgada

pirmā datuma. Pēc katra gada 1.janvāra un 1.jūlija Latvijas Banka nekavējoties publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par

attiecīgajā pusgadā spēkā esošo procentu pamatlikmi.

Latvijas Bankas noteiktā procentu pamatlikme 2013.gada 01.jūlijā ir 2,5% gadā (https://www.vestnesis.lv/index.php?

menu=doc&id=258055).

Tiesa secina, ka saskaņā ar Civillikuma 5.pantu jāpiemēro likums tādā redakcijā, kāds tas bija, iestājoties nokavējums, līdz ar to

jāpiemēro likme 9,5% (7+2,5) gadā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt likumiskos

procentus 9,5% gadā no parāda Ls 1273,77.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1.panta pirmo daļu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Tiesa atbildētājai nosaka 10 dienas no sprieduma stāšanās likumā spēkā piedzīto naudas summu samaksai.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu

nepārtrauktību. Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro

ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma

6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Tādejādi spriedumā norādītās naudas summas pārrēķināmas no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas

kursam (EUR 1 = LVL 0,702804).

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25, 8, 41., 92.-97., 189.-193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no SIA /Nosaukums B/ par labu SIA /Nosaukums A/ parādu Ls 1273,77, jeb 1812,41 euro, valsts nodevu Ls 191,07,

jeb 271,87 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, jeb 4,70 euro, kopā Ls 1468,14, jeb 2088,98 euro.

Noteikt SIA /Nosaukums A/ tiesības saņemt no SIA /Nosaukums B/ likumiskos 9,5 procentus gadā no Ls 1273,77, jeb 1812,41 euro,

līdz sprieduma izpildei (izsolei).

Noteikt SIA /Nosaukums B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Augstākās tiesas Civillietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena ir 2014.gada 31.marts.

Tiesnese G.Sokolova