Court convicted defendant of attempted robbery with violence, sentencing to two years imprisonment with probation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of attempted robbery with violence and sentenced him to two years of imprisonment with a one-year probation period. The defendant admitted guilt, and the court noted aggravating factors such as the victim's age while applying mitigating circumstances to reduce the sentence to half the statutory maximum. The court also ordered the defendant to pay legal aid costs and set a restitution period for procedural expenses.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 15.panta ceturtā daļa; 176.panta pirmā daļa: attempted robbery with violence constitutes a completed attempt punishable by imprisonment, with sentencing adjusted based on aggravating and mitigating circumstances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11331005715
K26-0173-15/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2015.gada 9.aprīlī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Zutis,
piedaloties prokuroram R.Mikažānam,
aizstāvim – zvērinātam advokātam A.Pujatam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par noziedzīga nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēts
Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 176.panta pirmajā daļā,
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību (laupīšana), turpmāk norādītos apstākļos:
/pers. A/ 2015.gada 24.janvārī ap plkst.15.30, būdams alkohola ietekmē, pastaigājoties pa Rēzeknes pilsētu ievēroja pa Seiles ielu ejam iepriekš
nepazīstamo /pers. B/. /pers. A/ mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu, sāka sekot /pers. B/. Netālu no
tirdzniecības centra “Lira”, kas atrodas Atbrīvošanas alejā 109, Rēzeknē, /pers. A/ panāca /pers. B/ un mēģināja viņai no pleca noraut somu, pieprasot
atdot somu. Pretojoties pers.A pretlikumīgajām darbībām, /pers. B/ nokrita uz zemes. /pers. A/, neraugoties uz /pers. B/ kliedzieniem un palīgā
saucieniem, turpināja raut somu no /pers. B/ un vienlaicīgi uz zemes gulošajai /pers. B/ ar kājām vairākas reizes iespēra pa galvu un ķermeni. Šajā brīdī
notiekošo pamanīja pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrotas personas, kuras iesaistījās /pers. A/ veiktā noziedzīgā nodarījuma pārtraukšanā un aizturēja
/pers. A/. Līdz ar to noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ neizdevās realizēt līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
Pielietojot vardarbību, /pers. A/ mēģināja nolaupīt /pers. B/ piederošo somu ar tajā esošo mantu kopējā vērtībā 225,35 euro, un tieši: saldētas
sēnes 1 euro vērtībā, 0,5 l saldētas upenes 1 euro vērtībā, 0,5 kg ābolus 0,5 euro vērtībā, 0,5 l skābētus kāpostus 0,30 euro vērtībā, maku 3 euro
vērtībā ar tajā esošo naudu 219,55 euro.
Turklāt pers.A pielietotās vardarbības rezultātā /pers. B/ tika nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi: asinsizplūdums kreisās acs plakstiņu un kreisā
vaiga kaula rajonā, asinsizplūdums labās acs plakstiņos, asinsizplūdums pieres rajonā labajā pusē, asinsizplūdums kreisā ceļgala locītavas līmenī priekšēji
iekšējā virsmā, asinsizplūdums kreisā apakšstilba vidējā trešdaļā priekšēji iekšējā virsmā, asinsizplūdums labā ceļgala locītavas līmenī priekšējā virsmā,
asinsizplūdums labā apakšdelma augšējā trešdaļā ārēji mugurējā virsmā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 176.panta
pirmajā daļā.
Motīvu daļa
[2] Tiesas sēdē prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462.panta otro daļu grozīja apsūdzību, izslēdzot no apsūdzības vārdu – “slepeni”.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā grozītajā apsūdzībā atzina pilnīgi, norādītos viņa vainas pierādījumus un
noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, lūdza tiesas sēdē neveikt pierādījumu pārbaudi.
Cietusī neiebilda, ka tiesas izmeklēšanā netiks veikta pierādījumu pārbaude.
Aizstāvis norādīja, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi.
Prokurors atzina, ka apsūdzētā vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav nepieciešams, jo savu vainu viņš atzīst pilnīgi un pierādījumus
neapstrīd, kā arī nav šaubu par apsūdzētā vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņa savas
vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā.
Tāpēc, ņemot vērā prokurora, aizstāvja un cietušās viedokli par apsūdzētā lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro
daļu, tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā nepārbaudīt apsūdzētā vainas pierādījumus, tikai pārbaudīt apsūdzētā personu raksturojošos datus. Līdz ar to
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešami.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pirmstiesas procesā apsūdzētā /pers. A/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma
15.panta ceturtajā daļā un 176.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, un apsūdzētā /pers. A/ vaina ir pierādīta.
[3] Nosakot sodu /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem ņem vērā izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
/pers. A/ iepriekš vairakkārt kriminālsodīts, pēdējo reizi 2013.gada 5.septembrī Rēzeknes tiesā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījumu izdarīšanu, galīgais sods noteikts pēc spiedumu kopības - brīvības atņemšana uz vienu gadu un trīs mēnešiem, atbrīvots
pēc soda izciešanas 2014.gada 11.septembrī (lietas 31.-35., 85.-86.lapa). Valsts probācijas dienesta paziņojumā norādīts, ka /pers. A/ ir neprecējies,
bērnu nav. /pers. A/ ģimenei no 2014.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 31.decembrim bija piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, un /pers. A/ 2014.gada
2.oktobrī piešķirts pabalsts 50 euro apmērā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. 2015.gadā trūcīgās ģimenes statuss nav pagarināts. Periodos, kad /pers.
A/ atradies Dienesta uzraudzībā, viņš izdarījis administratīvos pārkāpumus un izvairījies no pienākumu pildīšanas. Viņš, veicot piespriestos piespiedu
darbus, vairākkārt nav ieradies piespiedu darba izpildes vietā un par neierašanās iemesliem Dienesta amatpersonas neinformēja. Tāpat /pers. A/ saskaņā
ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 8.februāra spriedumu bija noteikts brīvības atņemšanas sods nosacīti ar pārbaudes laiku. Pārbaudes laikā viņš izvairījās no
pienākumu pildīšanas nosacīti notiesātām personām, tāpēc par pieļautajiem pārkāpumiem ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 5.septembra spriedumu tika
izpildīts spriedumā noteiktais sods (lietas 78.-80.lapa). Tiesas sēdē /pers. A/ viņa personu raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka nav
precējies, apgādājamo nav, algotu darbu nestrādā, reģistrējies Valsts nodarbinātības aģentūrā kā bezdarbnieks, narkologa un psihiatra uzskaitē nav
reģistrēts, apreibinošo vielu lietošanas problēmas nepastāv.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais savu vainu
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina un izdarīto nožēloja.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 12.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst to, ka
noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu un tas izdarīts alkohola ietekmē.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tas ir, iepriekš kriminālsodīts, sodāmība likumā noteiktā kārtībā nav dzēsta, nav precējies, apgādājamo
nav, algotu darbu nestrādā, viņa attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu – savu vainu atzina un nožēloja izdarīto, to, ka apsūdzētais izvēlējās
vienkāršāku procesa veidu, noziedzīgā nodarījuma smagumu – izdarīja smaga nozieguma mēģinājumu, raksturu – apsūdzētais, atrodoties alkohola
ietekmē, pielietojot vardarbību, mēģināja nolaupīt cietušajai somiņu ar mantām un naudu, tādējādi apdraudot personas mantiskās intereses un veselību,
radīto kaitējumu – cietušajai /pers. B/ tika nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi, tiesa atzīst, ka /pers. A/ par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un
176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piemērojams brīvības atņemšanas sods. /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izdarīja
nedzēstas sodāmības laikā, pēc četriem mēnešiem pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes. Iepriekš viņš bija tiesāts par laupīšanas izdarīšanu,
un jaunu noziedzīgo nodarījumu izdarīja pret 1941.gadā dzimušu sievieti. Viņš savas personiskās tieksmes izvirza augstāk par citu cilvēku interesēm un
tiesībām un turpina izdarīt jaunus noziedzīgos nodarījumus. Tas liecina par to, ka apsūdzētais nekādus secinājumus pēc iepriekš piespriestā soda veida un
mēra piemērošanas nav izdarījis, turpina nepildīt likumus, ignorē sabiedrības intereses un izdara jaunus noziedzīgus nodarījumus, līdz ar to viņš ir bīstams
sabiedrībai.
Tā kā tiesa ir konstatējusi apsūdzētā atbildību pastiprinošos apstākļus, tad /pers. A/ nav piespriežams minimālais brīvības atņemšanas sods, kas
paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas sankcijā. Brīvības atņemšanas sodam ir jābūt lielākam par iepriekš piespriesto brīvības atņemšanas
sodu, jo iepriekš piespriestais sods nav atturējis apsūdzēto no jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kas saistīts ar vardarbības pielietošanu pret
sievieti, kura ir pensijas vecumā. Taču, nosakot sodu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli un uzskata, ka sods ir pietuvināms pusei no maksimālā
brīvības atņemšanas soda, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas sankcijā.
Lai kontrolētu apsūdzētā uzvedību pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, /pers. A/ ir jāpiemēro Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas sankcijā
paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība, kas, ņemot vērā atbildību pastiprinošos apstākļus, nav nosakāma uz minimālo laiku.
[4] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda termiņā jāieskaita aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2015.gada
24.janvāra līdz 2014.gada 8.aprīlim (lietas 18., 38., 41.-42.lapa).
[5] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu un 272.panta ceturto daļu apsūdzētajam /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis –
apcietinājums (lietas 38., 41.-42.lapa) ir atstājams negrozāms, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā, jo tiesa piesprieda apsūdzētajam brīvības
atņemšanas sodu par smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanas mēģinājumu.
[6] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu no apsūdzētā /pers. A/ valsts labā
piedzenama samaksa par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību tiesā atbilstoši iesniegtajam rēķinam (lietas 88.lapa). Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa
likuma 85.pantā paredzētos apstākļus, lai atbrīvotu apsūdzēto no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā. Tiesai nav iesniegti
pierādījumi, kas apstiprinātu /pers. A/ mantisko stāvokli, tas ir, nespēju samaksāt par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību tiesā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu noteikt apsūdzētajam 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgai
procesuālo izdevumu atlīdzināšanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. - 512., 520. un 527. - 530.pantu, tiesa
no s pri e da :
/pers. A/ atzīt par vainīgu un sodīt par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu un 6 (sešiem) mēnešiem.
Brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2015.gada 24.janvāra līdz 2015.gada 8.aprīlim.
Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņu skaitīt no 2015.gada 9.aprīļa.
Atstāt negrozītu /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums - līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā samaksu 69,73 euro (sešdesmit deviņi euro un 73 centi) apmērā par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību tiesas
sēdē. Noteikt 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgai procesuālo izdevumu atlīdzināšanai.
Pilns spriedums tiks sagatavots un būs pieejams 2015.gada 10.aprīlī.
Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums, apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā,
iesniedzot sūdzību vai protestu Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Zutis