Supreme Court partially allowed damages claim while dismissing procedural complaint against Health Ministry decision.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court partially overturned the Regional Administrative Court's dismissal of a damages claim while upholding the termination of proceedings regarding the Health Ministry's decision. The applicant argued that the Ministry's refusal to restart administrative proceedings and denial of compensation violated her rights to mental health care. The court ruled that the Ministry's response was merely informational and not a new actionable act, but found the damages claim objectively unclear due to the applicant's failure to specify which specific decision caused the alleged harm.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 282. panta 1. punkts; 191.1 panta 1. daļa: When an administrative body responds to a request by explaining the situation rather than issuing a new act, the response is informational and not actionable; however, a damages claim must be objectively linked to a specific administrative act or action to be admissible.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420312315
Lietas arhīva Nr. SKA-0586-16
LĒMUMS
Rīgā 2016.gada 26.februārī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese V.Kakste
tiesnese Dz.Amerika
tiesnesis A.Guļāns
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.novembra lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība
sūdzības lietā.
Aprakstošā daļa
[1] 2015.gada 30.aprīlī Veselības inspekcija pieņēma lēmumu, ar kuru atteicās sakarā /pers. A/ iesniegumu uzsākt administratīvo procesu no jauna
saistībā ar Veselības inspekcijas 2014.gada 20.janvāra atzinumā uzstādīto diagnozi, jo nav konstatējami Administratīvā procesa likuma 87.panta pirmajā
daļā noteiktie apstākļi. Veselības ministrija ar 2015.gada 2.jūnija lēmumu to atstāja spēkā. /pers. A/ vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar sūdzību. Ar
Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 6.augusta lēmumu /pers. A/ sūdzība noraidīta, lēmums stājies spēkā.
[2] 2015.gada 7.augustā /pers. A/ sastādīja iesniegumu un vērsās Veselības ministrijā par Veselības ministrijas 2015.gada 2.jūnija lēmumu. No šā
iesnieguma, cik tas objektīvi ir saprotams, var secināt, ka /pers. A/ nepiekrīt šim lēmumam, uzskata, ka iestādes plānotā un iesāktā rīcība aizskar viņas
tiesības uz garīgās veselības aprūpi un lūdz iestādi mainīt savu nodomu šajā sakarā. /pers. A/ lūdz atlīdzināt kaitējumu 2 000 000 euro apmērā par viņas
tiesību ierobežošanu, jo 2015.gada 2.jūnija lēmums ir vēl nelabvēlīgāks, nekā 2014.gada 20.janvāra atzinums.
[3] Veselības ministrija 2015.gada 11.septembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atstāja spēkā Veselības ministrijas 2015.gada 2.jūnija lēmumu un
noraidīja lūgumu par atlīdzinājumu. Veselības ministrija norādīja, ka /pers. A/ iesniegumu izskata kā lūgumu grozīt vai atcelt spēkā esošo 2015.gada
2.jūnija lēmumu. Tāpat norādīja, ka Administratīvā rajona tiesa lietā Nr.A420251715 ir izskatījusi /pers. A/ sūdzību par Veselības ministrijas 2015.gada
2.jūnija lēmumu un tas atzīts par tiesisku; tiesa un Veselības ministrija nav konstatējusi, ka lēmums atbilstu kādai no pazīmēm, ko nosaka Administratīvā
procesa likuma 75.panta pirmā daļa; atbilstoši Administratīvā procesa likuma 87.panta ceturtajai daļai iesniegums par administratīvās lietas uzsākšanu no
jauna iesniedzams iestādei, kurai lieta ir piekritīga – Veselības inspekcijai; iestādei nav pienākuma bez likumā noteikta tiesiska pamata atkārtoti izvērtēt
iepriekš vairākkārtīgi izvērtētu jautājumu. Savukārt, tā kā nav pamata izskatīt iesniegumu par lēmuma tiesiskumu, nav pamata arī atlīdzinājumam. Uz to
varētu pretendēt, ja 2015.gada 2.jūnija lēmums būtu atzīts par prettiesisku.
[4] /pers. A/ iesniedza sūdzību par minēto lēmumu Administratīvajā rajona tiesā. Tika ierosināta sūdzības lieta atbilstoši Administratīvā procesa
likuma 87.panta piektajai daļai.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.novembra lēmumu izbeigta tiesvedība sūdzības lietā, pamatojoties uz Administratīvā procesa
likuma 282.panta 1.punktu. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[5.1] Sūdzības iesniedzējas minētie apstākļi jau ir izvērtēti administratīvajā lietā Nr.A420251715 un nav atzīti par jaunatklātiem apstākļiem.
[5.2] Juridiskajā literatūrā norādīts, ja persona nav norādījusi pamatus procesa uzsākšanai no jauna (tādi no iesnieguma arī nav izsecināmi), iestāde
iesniegumu uzskata par apstrīdēšanas iesniegumu, kas iesniegts, nokavējot procesuālo termiņu sākotnējā lēmuma apstrīdēšanai. Šādā gadījumā iestāde
var atbildēt uz personas iesniegumu, norādot, ka sākotnējais administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams. Šādai vēstulei ir informatīvs raksturs, tā nav
administratīvais akts un nav pārsūdzama (sk. K.Aperāne 87. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A daļa. Briede J.
(Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 874. lpp.). Pārsūdzētais Veselības ministrijas lēmums ir ar informatīvu raksturu, kurš nav administratīvais
akts un nav pārsūdzams tiesā, līdz ar to, ir pamats izbeigt tiesvedību sūdzības lietā, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu.
[6] /pers. A/ iesniedza blakus sūdzību par tiesas lēmumu.
Motīvu daļa
[7] Pār Veselības ministrijas 2015.gada 2.jūnija lēmumu jau ir veikta kontrole tiesā lietā Nr.A420251715 un taisīts tiesas 2015.gada 6.augusta
lēmums. Tādējādi process par 2015.gada 2.jūnija lēmumu ar to ir galīgi noslēdzies. Tādēļ Veselības ministrijai nebija jālemj par savu iepriekš pieņemto
un spēkā atstāto lēmumu.
Ievērojot minēto, lai arī Veselības ministrija, izskatot 2015.gada 7.augusta iesniegumu, ir noformējusi lēmumu, norādot, ka atstāj spēkā Veselības
ministrijas 2015.gada 2.jūnija lēmumu, un paredzējusi tā pārsūdzēšanu tiesā, pēc būtības to nevar uzskatīt ne par administratīvo aktu, ne atteikumu uzsākt
administratīvo procesu no jauna. Pareizs ir tiesas secinājums, ka iestāde sniegusi atbildi, kas izskaidro situāciju un iesniedzējas tiesības. Tādēļ nav pamata
tiesas lēmuma atcelšanai daļā, ar kuru izbeigta ierosinātā tiesvedība par Veselības ministrijas 2015.gada 11.septembra lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru
atstāts spēkā 2015.gada 2.jūnija lēmums.
[8] Tiesa nepareizi atzinusi, ka administratīvā procesa kārtībā nav izskatāms prasījums par atlīdzinājumu. No lietas var secināt, ka /pers. A/
atlīdzinājumu 2 000 000 euro apmērā saista ar valsts iestāžu lēmumiem vai rīcību, tādēļ vispārīgi šāds prasījums ir pieļaujams. Tajā pašā laikā nav
iespējams secināt, tieši ar kuru lēmumu vai rīcību /pers. A/ to saista, jo savos pieteikumos un sūdzībās norādījusi uz daudziem apstākļiem un faktiem. Tā
kā to sakarība nav objektīvi saprotama, arī atlīdzinājuma prasījuma pamats nav objektīvi saprotams. Ievērojot minēto, atbilstoši Administratīvā procesa
likuma 191.1panta pirmajai daļai /pers. A/ pieteikumu (prasījumu) par atlīdzinājumu ir atsakāmas izskatīt kā objektīvi nesaprotamu.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 3.punktu un 191.1panta pirmo daļu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departaments
n o l ē m a
Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.novembra lēmumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu un atteikt /pers. A/ pieteikuma daļā
par morālā kaitējuma atlīdzinājumu izskatīšanu kā objektīvi nesaprotamu.
Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.novembra lēmumu daļā par tiesvedības izbeigšanu par Veselības ministrijas 2015.gada
11.septembra lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru atstāts spēkā 2015.gada 2.jūnija lēmums.
/pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese V.Kakste
Tiesnese Dz.Amerika
Tiesnesis A.Guļāns