Court dismisses appeal against disciplinary demotion for negligence in forestry exam administration.

NORAKSTSNNORAKSTS

Lieta Nr.A420725610

A07256-10/14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 17.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Hāzenfuse,

piedaloties pieteicējam K.Š., pieteicēja pārstāvim U.C.,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Zemkopības ministrijas pārstāvim

A.I.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu K.Š. pieteikumā par Zemkopības ministrijas

2010.gada 19.jūlija lēmuma Nr.7.1-2/9/2010/250/1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Zemkopības ministrijas 2010.gada 19.jūlija lēmumu Nr.7.1-2/9/2010/250/1

(turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Valsts meža dienesta (turpmāk – VMD) 2010.gada

14.maija rīkojums Nr.1012-p, ar kuru pieteicējam piemērots disciplinārsods – pazemināšana

amatā uz laiku uz trim gadiem (amata pienākumu izpilde, kas nav saistīta ar medības

reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu pildīšanu, tai skaitā tādu amata

pienākumu izpildi, kas saistīta ar mednieku (medību vadītāju) eksamināciju un dokumentu

sagatavošanu, kas ir par pamatu mednieku (medību vadītāju) apliecību izsniegšanai).

Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[1.1] Ar VMD /virsmežniecība/ virsmežziņa G.D. 2006.gada 7.februāra rīkojumu

Nr.17 K.Š. tika iekļauts /virsmežniecība/ mednieku eksaminācijas komisijas sastāvā.

2009.gada 16.janvārī K.Š. iecelts par mednieku eksaminācijas komisijas /amats/.

[1.2] 2009.gada 4.novembrī VMD izveidoja izmeklēšanas komisiju par mednieku

eksaminācijas procesa organizēšanu un dienesta pārbaudi. Komisijas 2009.gada

30.novembra ziņojumā secināts, ka Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežziņa vietnieks

pieļāvis mednieku eksaminācijas procesa nolaidīgu dokumentēšanu un pārkāpis amata

pilnvaras, izdodot izziņas par mednieka zināšanu un mednieka praktisko iemaņu pārbaudes

rezultātiem bez virsmežziņa deleģējuma.

2009.gada 23.decembrī pret pieteicēju ierosinātas divas disciplinārlietas. Pirmā – par

Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma (turpmāk – Disciplināratbildības

likums) 36.panta otrās daļas pārkāpumu, proti, par amata pienākumu nepamatotu

nepildīšanu, ar kuru valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums. Otrā – par amata pilnvaru

pārsniegšanu, ar kuru valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums, tādējādi, iespējams, izdarot

Disciplināratbildības likuma 37.panta otrajā daļā paredzēto disciplinārpārkāpumu. Abas

disciplinārlietas apvienotas vienā.

2010.gada 18.februārī pieņemts lēmums par disciplinārlietas izskatīšanas un lēmuma

termiņa pagarinājumu, jo K.Š. no 2009.gada 14.decembra līdz 2010.gada 16.janvārim atradās

pārejošā darbnespējā.

[1.3] Saskaņā ar 2003.gada 2.janvāra Rīgas virsmežniecības virsmežziņa J.E.

apstiprināto Rīgas virsmežniecības virsmežziņa vietnieka amata apraksta 5.1 apakšpunktu,

virsmežziņa vietnieka pienākums ir virsmežziņa prombūtnes laikā pārstāvēt virsmežniecības

intereses viņa vārdā. Līdz ar to K.Š. tiesības pārstāvēt virsmežniecību bija tikai virsmežziņa

prombūtnes laikā. Mednieku apliecības izsniegšanas dienā 2008.gada 25.jūnijā virsmežzinis

neatradās prombūtnē, līdz ar to K.Š., parakstot mednieka apliecību, ir pārkāpis savas amata

pilnvaras.

[1.4] Disciplinārlieta ir ierosināta par pārkāpumiem, kas ir konstatēti, K.Š. pildot

virsmežziņa pienākumus. Apstāklim, ka lietas izskatīšanas laikā ir mainījies K.Š. amats, nav

juridiskas nozīmes.

[1.5] Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 26.panta pirmo daļu disciplinārlietu

izmeklē lietas izmeklētājs. Galīgo lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņem iestādes

vadītājs, vadoties no atzinumā konstatētajiem faktiem.

[1.6] Konkrētajā gadījumā eksaminācijas komisija tika veidota, pamatojoties uz

Medību likuma 15.panta pirmo daļu. Ar Medību likumu mednieku eksaminācijas komisijas

darba organizācijas pienākums ir uzlikts VMD. Līdz ar to nav pamatots K.Š. secinājums, ka

darbs eksaminācijas komisijā nav saistīts ar ierēdņu amata pienākumu pildīšanu.

Ar 2009.gada 16.janvāra rīkojumu K.Š. iekļauts eksaminācijas komisijas sastāvā. Ar

2009.gada 16.februārī apstiprināto Rīgas virsmežniecības virsmežziņa vietnieka amata

apraksta 5.2 un 5.11 apakšpunktu virsmežziņa vietnieka pienākums ir kontrolēt Medību

likuma un medību noteikumu ievērošanu virsmežniecības uzraugāmā teritorijā, kā arī

pienākums veikt ar virsmežziņa rīkojumu uzlikto papildpienākumu. Līdz ar to K.Š. pamatoti

iekļauts komisijas sastāvā.

[1.7] K.Š. jāuzņemas atbildība par medību eksaminācijas procesa organizāciju,

neskatoties uz to, cik reglamentēts bija šis process.

[1.8] Lai gan K.Š. apgalvo, ka atzinumā nav norādīts, kādām dokumentu

noformēšanas noteikumu prasībām eksaminācijas protokoli neatbilst, un nav vērtēts, vai K.Š.

eksaminācijas komisijas lietvedību ir kārtojis atbilstoši minēto noteikumu prasībām, šie

apgalvojumi ir pretrunā ar atzinumā norādīto.

[1.9] Rīkojumā par disciplinārsoda piemērošanu norādīts, ka, ņemot vērā ievērojamo

mednieku apliecību skaitu, kuru izsniegšanas pamats ir prettiesisks, valsts pārvaldei, tās

uzticamības un darbības tiesiskumam ir nodarīts neatgriezenisks zaudējums.

Ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu K.Š. par Disciplināratbildības likuma

36.panta otrajā daļā un 37.panta pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem tika piemērots

disciplinārsods – pazemināšana amatā uz trim gadiem. Tā kā jau no 2010.gada 1.janvāra K.Š.

pilda virsmežniecības inženiera amatu, kas ir zemāks par K.Š. iepriekš ieņemto amatu, tad

secināms, ka jau ir iestājušās disciplinārsoda sekas. Ministrija pievienojas VMD atzinumā

sniegtajam K.Š. vainas formas vērtējumam un secina, ka pamatoti ir piemērots

disciplinārsods – pazemināšana amatā uz trijiem gadiem.

[2] 2010.gada 18.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts K.Š. (turpmāk –

pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteicējs uzskata pārsūdzēto administratīvo aktu par nepamatotu saskaņā ar tālāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] No Lēmuma izriet, ka disciplinārlieta ir ierosināta tikai 2009.gada 23.decembrī,

savukārt disciplinārlietas izmeklēšanas komisija tiek izveidota 2009.gada 1.decembrī.

Tādējādi vēl pie neesošas disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas jau darbojās izmeklēšanas

komisija.

[2.2] Lēmuma aprakstošajā daļā norādīts, ka disciplinārlietas ierosinātas par

iespējamo disciplinārpārkāpumu, bet VMD 2009.gada 23.decembra rīkojumā ierosinātas

divas disciplinārlietas un lēmumā norādīts, ka abas apvienotas vienā.

[2.3] Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā, ka apstākļiem, ka S.L. nebija tieši

pakļauta K.Š., pie lietas ierosināšanas nebija tiesiska pamata.

[2.4] Lēmuma motīvu daļā iztrūkst sūdzības apstākļu motivētas analīzes.

[2.5] Disciplinārlieta tika ierosināta 2009.gada 23.decembrī, pieņemot rīkojumu

Nr.290, taču disciplinārlietas ierosināšanas brīdī pieteicējam bija darba nespēja. Darbu

pieteicējs uzsācis 2010.gada 17.janvārī, šis apstāklis nav vērtēts kopsakarā ar termiņiem

disciplinārlietas izmeklēšanā. VMD ģenerāldirektors lēmumu par disciplinārlietas

izmeklēšanas termiņa pagarināšanu pieņēma 2010.gada 18.februārī, būtiski pārkāpjot

termiņu.

[2.6] Nepamatota ir VMD ģenerāldirektora atsauce uz Administratīvā procesa likuma

(turpmāk – APL) 64.pantu.

[2.7] Nav pamatota Zemkopības ministrijas atsauce uz pieteicēja amata aprakstu.

Pieteicēja iesniegtajā amata aprakstā nav norādīts, ka viņa amats ietver darbu eksaminācijas

komisijā, mednieku eksaminācijas dokumentēšanu. Atbildētājs patvaļīgi tulko pieteicēja

pienākumus, par kuriem viņš nemaz nezina.

[2.8] Nav pamatots apgalvojums, ka darbs eksaminācijas komisijā ir ierēdņa darbs.

[2.9] Pieteicēja ieskatā viņam ir dotas tiesības ar savu parakstu pārstāvēt

virsmežniecību tāpat kā virsmežzinim.

[2.10] Pieteicēja darba aprakstā nav iekļauts, ka viņam būtu jākontrolē S.L.

[2.11] Tā kā pret virsmežniecības inženieri lieta nekad nav ierosināta, to nemaz nevar

pagarināt.

[2.12] Atzinumu ir parakstījuši A.B., V.L., K.S., kas nav amatpersonas, kas VMD

vārdā var pieņemt administratīvus aktus.

[2.13] VMD rīkojumā nav norādīts, par kuru laika periodu pieteicējam ir piemērots

sods.

[2.14] Līdz šim VMD amatpersonas, kurām pakļāvos, pieteicēja darbību komisijā

atzina par pareizu. Minētais atbilsts tiesiskās paļāvības principam, ko VMD nav vērtējis.

[2.15] Ne Zemkopības ministrijā, ne VMD nav izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kas

reglamentētu eksāmenu komisijas darbu un tās locekļu pienākumus. Līdz ar to nav tiesiski

pieteicējam pārmest nereglamentēto pienākumu nepildīšanu vai pienākumu pārsniegšanu.

[2.16] VMD atzinums, ka ir izsniegts ievērojams skaits mednieku apliecību ar

prettiesisku izsniegšanas pamatu, ir balstīts uz pieņēmumiem, kas neatbilst lietas apstākļiem.

Mednieku apliecības, kas izsniegtas L.K. un A.L., līdz 2010.gada 16.augustam nav anulētas.

[2.17] Mednieku kandidāti J.V., M.S. un J.K. netika norādīti mednieku eksaminācijas

protokolā, jo šīs personas 2009.gada 8.aprīlī nenokārtoja mednieka eksāmenu. Tās bija

reģistrētas eksāmena dalībnieku sarakstā, tāpēc nebija jānorāda eksāmenu nokārtojušo

personu sarakstā.

[2.18] Pieteicējs norāda, ka nav lietojis spiedogu „Rīgas reģionālā virsmežniecība –

Medību dokumentiem”.

[2.19] Atzinuma 15.lapaspusē tiek pārmests, ka pieteicējs nav uzlabojis komisijas

darba efektivitāti, bet šāds uzdevums nav bijis iekļauts pieteicēja darba aprakstā.

[2.20] Ne Lēmumā, ne atzinumā nav konstatēta pieteicēja individuāla darbība, kas

būtu kļūdaina. Nav norādīts, kādus eksaminācijas darbus pieteicējs labojis, kādas kļūdas

pieļāvis.

[3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā pieteicēja pieteikumu uzskata par

nepamatotu.

[4] 2010.gada 26.oktobrī saņemti pieteicēja iebildumi par atbildētāja rakstveida

paskaidrojumiem.

[5] Pieteicējs tiesas sēdē paskaidroja, ka kopš 2006.gada /virsmežniecība/ bija prakse,

ka izziņas par mednieku eksāmenu nokārtošanu paraksta virsmežziņa vietnieks.

/virsmežniecība/ eksaminēja 30 - 40 procentus no visiem kandidātiem, pārējās Latvijas

virsmežniecības tikai 5 - 7 procentus. /virsmežniecība/ gada laikā bija apmēram 400

mednieku kandidātu. Uz tiesas jautājumu pieteicējs paskaidroja, ka viņam kā eksāmenu

komisijas /amats/ bija pēc iespējas labāk jāorganizē komisijas darbs.

Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka nepamatoti tika pagarināts

disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš, taču tiesā lēmums netika pārsūdzēts. Pieteicēja

pārstāvja ieskatā tiesas sēdē nepamatoti paplašināti tika tulkots lēmums par disciplinārlietas

ierosināšanu.

[6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina. Atbildētāja pārstāvis

paskaidroja, ka disciplinārlietas tika ierosinātas arī pret citām VMD amatpersonām, tajā

skaitā B., R. VMD vērtēja pieteicēja pārkāpumus virsmežziņa vietnieka amatā, kam nav

nekāda sakara ar pieteicēja pārcelšanu citā amatā. Atbildētāja pārstāvis uzrādīja vairākas

izziņas, ko parakstījis virsmežzinis, un paskaidroja, ka tāda ir normāla prakse.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un tiesas sēdē procesa dalībnieku izteikto

argumentu pamatotību, secina, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots.

[8] Tiesa konstatē turpmāk minētos faktiskos apstākļus.

[8.1] Ar VMD /virsmežniecība/ virsmežziņa G.D. 2006.gada 7.februāra rīkojumu

Nr.17 K.Š. iekļauts /virsmežniecība/ mednieku eksaminācijas komisijas sastāvā (lietas

90.lapa).

[8.2] 2009.gada 16.janvārī K.Š. iecelts par mednieku eksaminācijas komisijas /amats/

(lietas 89.lapa).

[8.3] 2009.gada 4.novembrī VMD izveidoja izmeklēšanas komisiju par mednieku

eksaminācijas procesa organizēšanu un dienesta pārbaudi (lietas 23.lapa).

[8.4] Komisijas 2009.gada 30.novembra ziņojumā secināts, ka Rīgas reģionālās

virsmežniecības virsmežziņa vietnieks pieļāvis mednieku eksaminācijas procesa nolaidīgu

dokumentēšanu un pārkāpis amata pilnvaras, izdodot izziņas par mednieka zināšanu un

mednieka praktisko iemaņu pārbaudes rezultātiem bez virsmežziņa deleģējuma (lietas

23.lapa).

[8.5] 2009.gada 23.decembrī pret pieteicēju ierosinātas divas disciplinārlietas. Pirmā

– par Disciplināratbildības likuma 36.panta otrās daļas pārkāpumu, proti, par amata

pienākumu nepamatotu nepildīšanu, ar kuru valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums. Otrā

– par amata pilnvaru pārsniegšanu, ar kuru valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums,

tādējādi, iespējams, izdarot Disciplināratbildības likuma 37.panta otrajā daļā paredzēto

disciplinārpārkāpumu. Abas disciplinārlietas apvienotas vienā. Apvienoto disciplinārlietu

izmeklēšanai izveidota komisija (lietas 87.- 88.lapa)

[8.6] 2010.gada 18.februārī pieņemts lēmums par disciplinārlietas izskatīšanas un

lēmuma termiņa pagarinājumu, jo K.Š. no 2009.gada 14.decembra līdz 2010.gada

16.janvārim atradās pārejošā darbnespējā (lietas 23.lapa).

[8.7] 2010.gada 6.aprīlī Zemkopības ministrija izskatīja pieteicēja sūdzību par Valsts

meža dienesta 2010.gada 18.februāra lēmumu pagarināt disciplinārlietas izskatīšanas termiņu

līdz 2010.gada17.maijam. No lēmuma izriet, ka pieteicējs no 2009.gada 14.decembra līdz

2010.gada 16.janvārim atradās pārejošā darbnespējā (lietas 23.lapa).

[8.8] 2010.gada 4.martā Valsts meža dienests lūdza pieteicējam sniegt papildu

paskaidrojumu, nosūtīti lietas materiāli (lietas 47., 48.lapa). 2010.gada 15.martā pieteicējs

sniedza papildu paskaidrojumu (lietas 49., 50.lapa).

[8.9] 2010.gada 13.maijā sastādīts disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinums

(lietas 43. – 52.lapa).

[8.10] 2010.gada 14.maijā pieņemts rīkojums par disciplinārsoda piemērošanu K.Š.

(lietas 53. – 55.lapa).

[8.11] Ar Lēmumu atstāts negrozīts VMD 2010.gada 14.maija rīkojums Nr.1012-p,

ar kuru pieteicējam piemērots disciplinārsods – pazemināšana amatā uz laiku uz trim

gadiem (amata pienākumu izpilde, kas nav saistīta ar medības reglamentējošos normatīvajos

aktos noteikto uzdevumu pildīšanu, tai skaitā tādu amata pienākumu izpildi, kas saistīta ar

mednieku (medību vadītāju) eksamināciju un dokumentu sagatavošanu, kas ir par pamatu

mednieku (medību vadītāju) apliecību izsniegšanai (lietas 23. – 29.lapa).

[9] No pieteikuma izriet, ka pieteicējs vēlas, lai tiktu atcelts viņam piemērotais

disciplinārsods. Pieteicējs neatzīst sevi par vainīgu disciplinārpārkāpumu izdarīšanā, norāda

uz, viņaprāt, būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem Lēmuma pieņemšanas procesā, kā arī

uzskata, ka nav pamatots atbildētāja secinājums par izdarītā disciplinārpārkāpuma radītā

kaitējuma apmēru un būtiskumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai iestāde tiesiski ierosināja

un izskatīja disciplinārlietu un pieteicējam piemērotais disciplinārsods ir pamatots.

[10] Tiesa uzskata, ka Lēmuma tiesiskuma izvērtēšanā būtībā ir nošķirami trīs

vērtēšanas kritēriji:

1. iespējamie procesuālie pārkāpumi;

2. amata pilnvaru pārkāpšana un amata pienākumu nepamatotu nepildīšana;

3. izdarīto disciplinārpārkāpumu radītā kaitējuma apmērs un būtiskums.

I

[11] Pieteicēja ieskatā VMD cita starpā ir pieļāvis sekojošus būtiskus procesuālus

pārkāpumus:

1. disciplinārlieta ir ierosināta tikai 2009.gada 23.decembrī, savukārt disciplinārlietas

izmeklēšanas komisija tiek izveidota 2009.gada 1.decembrī. Tādējādi vēl pie neesošas

disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas jau darbojās izmeklēšanas komisija;

2. Lēmuma aprakstošajā daļā norādīts, ka disciplinārlietas ierosinātas par iespējamo

disciplinārpārkāpumu, bet VMD 2009.gada 23.decembra rīkojumā ierosinātas divas

disciplinārlietas un Lēmumā norādīts, ka abas apvienotas vienā;

3. disciplinārlieta tika ierosināta 2009.gada 23.decembrī, pieņemot rīkojumu Nr.290,

taču disciplinārlietas ierosināšanas brīdī pieteicējam bija darba nespēja. Darbu pieteicējs

uzsācis 2010.gada 17.janvārī, šis apstāklis nav vērtēts kopsakarā ar termiņiem

disciplinārlietas izmeklēšanā. VMD ģenerāldirektors lēmumu par disciplinārlietas

izmeklēšanas termiņa pagarināšanu pieņēma 2010.gada 18.februārī, būtiski pārkāpjot

termiņu;

4. nepamatota ir VMD ģenerāldirektora atsauce uz APL 64.pantu, disciplinārlieta

ierosināta pret Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežziņa vietnieku K.Š., savukārt ar

VMD 2010.gada 18.februāra lēmumu Nr.5-1/150 disciplinārlieta pagarināta pret Rīgas

reģionālās virsmežniecības inženieri;

5. atzinumu ir parakstījuši A.B., V.L., K.S., kas nav amatpersonas, kas VMD vārdā

var pieņemt administratīvus aktus.

Tiesa šos argumentus atzīst par nepamatotiem, norādot turpmāk minēto.

[12] Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 19.panta otro daļu disciplinārlieta

ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par faktiem

vai pati ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Par

informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes

lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts pārkāpuma fakts.

Kā izriet no Disciplināratbildības likuma 20.panta ceturtās daļas, ierēdni iepazīstina

ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

Disciplināratbildības likuma 25.panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu disciplinārlietā

pieņem viena mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas. Minētā panta trešā daļa

noteic, ka disciplinārlietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, kurā ierēdnim ir bijusi

pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.

Tātad no minētajām tiesību normām izriet, ka disciplinārlieta jāierosina mēneša laikā

pēc faktu konstatēšanas par iespējamo disciplinārpārkāpumu. Ierēdni jāiepazīstina ar

lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu. Disciplinārlieta jāizskata mēneša laikā no

disciplinārlietas ierosināšanas dienas, neieskaitot termiņā ierēdņa pārejošas darbnespējas, kā

arī atvaļinājuma laiku.

Kā izriet no lietas materiāliem, 2009.gada 30.novembrī Valsts meža dienests saņēma

komisijas ziņojumu par to, ka Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežziņa vietnieks

pieļāvis mednieku eksaminācijas procesa nolaidīgu dokumentēšanu un pārkāpis amata

pilnvaras, izdodot izziņas par mednieka zināšanu un mednieka praktisko iemaņu pārbaudes

rezultātiem bez virsmežziņa deleģējuma (lietas 23.lapa). Līdz ar to 2009.gada 30. novembris

ir diena, kad iestāde ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma

izdarīšanu. Attiecīgi ne vēlāk kā mēneša laikā iestādei bija pienākums ierosināt

disciplinārlietu.

Disciplinārlietas ierosinātas 2009.gada 23.decembrī, līdz ar ko secināms, ka

atbildētājs ir ievērojis Disciplināratbildības likuma 19.panta otrajā daļā noteiktos

disciplinārlietas ierosināšanas termiņus.

[13] Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 25.panta otro daļu šā panta pirmajā daļā

noteikto disciplinārlietas izskatīšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā

(turpmāk – APL) noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar APL 64.panta normām, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot

viena mēneša termiņu, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no

iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Tātad no augstāk citētajām tiesību normām izriet, ka iestādei uz laiku līdz četriem

mēnešiem, ja pastāv objektīva nepieciešamība, ir tiesības pagarināt disciplinārlietas

izskatīšanas termiņu.

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējs no 2009.gada 14.decembra līdz 2010.gada

16.janvārim atradās pārejošā darbnespējā. 2010.gada 18.februārī pieņemts lēmums par

disciplinārlietas izskatīšanas un lēmuma termiņa pagarinājumu (lietas 23.lapa). Minēto

lēmumu pieteicējs pārsūdzējis Zemkopības ministrijā, kas ar 2010.gada 6.aprīlī lēmumu par

disciplinārlietas izskatīšanas un lēmuma termiņa pagarinājumu atstāja negrozītu. 2010.gada

6.aprīļa lēmumā norādīts, ka šo lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā,

pieteicējam ir tiesības pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas Rīgas namā (lietas 56. –

58.lapa).

Iepazīstoties ar tiesu informatīvās sistēmas datu bāzē pieejamo informāciju un

pieteicēja sniegto paskaidrojumu tiesas sēdē, tiesa nodibina, ka pieteicējs lēmumu par

disciplinārlietas izskatīšanas un lēmuma termiņa pagarinājumu tiesā nav pārsūdzējis. Tā kā

pieteicējs nav izmantojis savas tiesības pārsūdzēt lēmumu par disciplinārlietas izskatīšanas

un lēmuma termiņa pagarinājumu, 2010.gada 6.aprīļa lēmums par disciplinārlietas

izskatīšanas un lēmuma termiņa pagarinājumu ir stājies spēkā. Līdz ar to tiesai šīs lietas

ietvaros nav pamata vērtēt lēmuma par disciplinārlietas izskatīšanas un lēmuma termiņa

pagarinājumu tiesiskumu.

Papildus tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka ar VMD 2009.gada 27.novembra

rīkojumu Nr.192 tika veikta VMD struktūrvienību reorganizācija un amata vienību

samazināšana. Šo reformu rezultātā ar VMD 2010.gada 7.janvāra rīkojumu Nr.288-p

2010.gada 1.janvārī K.Š. no Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežziņa vietnieka amata

pārcelts par virsmežniecības inženieri (lietas 25.lapa). Savukārt disciplinārlieta tika

ierosināta par pārkāpumiem, kas konstatēti, K.Š. pildot virsmežziņa vietnieka pienākumus

(lietas 87. – 88.lapa). Līdz ar to Lēmumā pamatoti norādīts, ka faktam, ka disciplinārlietas

izskatīšanas laikā ir mainījies pieteicēja amats, nav juridiskas nozīmes lietā.

[14] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija

izveidota ar VMD 2009.gada 1.decembra rīkojumu Nr.195-p, bet disciplinārlieta ierosināta

2009.gada 23.decembrī.

Tiesa konstatē, ka ar VMD 2009.gada 1.decembra rīkojumu Nr.195 „Par dienesta

ziņojumu” uzdots valsts pārvaldes galvenajam juriskonsultam K.S. sagatavot lēmumu par

disciplinārlietas ierosināšanu, nevis izveidot izmeklēšanas komisiju (lietas 30.lapa).

Savukārt disciplinārlietu izmeklēšanas komisija trīs cilvēku sastāvā izveidota ar VMD

ģenerāldirektora 2009.gada 23.decembra rīkojumu Nr. 195-p (lietas 87. – 88.lapa).

[15] Disciplināratbildības likuma 23.panta pirmā daļa noteic, ka disciplinārlietas par

vairākiem ierēdņa disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā.

Disciplināratbildības likuma 23.panta otrā daļa noteic, ka uz apvienoto

disciplinārlietu attiecināmi tie izskatīšanas termiņi, kas noteikti disciplinārlietai, kura

ierosināta pirmā. Tiesas ieskatā šī panta otrās daļas mērķis ir panākt, lai netiktu pārkāpti

likumā noteiktie disciplinārlietu izskatīšanas termiņi gadījumā, ja vienā lietā tiek apvienotas

lietas ar dažādiem ierosināšanas termiņiem – nosakot, ka uz vēlāk ierosinātās lietas

izskatīšanu ir attiecināms pirmās ierosinātās disciplinārlietas izskatīšanas termiņš.

Līdz ar to tiesa secina, ka VMD bija tiesisks pamats abas pret pieteicēju ierosinātās

disciplinārlietas apvienot vienā.

[16] Disciplināratbildības 26.panta pirmā daļa noteic, ka disciplinārlietu izmeklē

lietas izmeklētājs, kas izmeklēšanu pabeidz, sagatavojot atzinumu par disciplinārpārkāpuma

konstatēšanu, uz kura pamata šajā likumā noteiktajā termiņā tiek pieņemts lēmums

disciplinārlietā.

Ar 2009.gada 23.decembra rīkojumu izveidota disciplinārlietu komisija trīs cilvēku

sastāvā, tajā iekļaujot valsts pārvaldes galveno juriskonsultu K.S., Juridiskās daļas vecāko

referentu A.B. un Medību daļas vecāko inspektoru V.L. (lietas 87. – 88.lapa).

2010.gada 13.maijā sastādīts disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinums

(lietas 43. – 52.lapa). Tā kā atzinumu parakstījušas disciplinārlietu komisijas amatpersonas,

kuras par tādām ieceltas ar VMD ģenerāldirektora rīkojumu, tad par šo amatpersonu

kompetenci un tiesībām parakstīt atzinumu tiesai šaubu nav.

Papildus tiesa norāda, ka disciplinārlietu komisijas atzinums nav administratīvais

akts APL 1.panta izpratnē, jo tas pieteicējam nerada tiešas sekas. Administratīvais akts

konkrētajā gadījumā ir VMD 2010.gada 14.maija rīkojums par disciplinārsoda piemērošanu

pieteicējam, kas viņam rada tiešas sekas, savukārt disciplinārlietu komisijas atzinums ir

administratīvā akta sastāvdaļa, kas tiks vērtēts, pārbaudot galīgā administratīvā akta

(Lēmuma) tiesiskumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa procesuālus pārkāpumus nekonstatē.

II

[17] Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 3.panta pirmo daļu par

disciplinārpārkāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums

(darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata

pienākumu pildīšanu.

Līdz ar to turpmāk noskaidrojams, vai pieteicējs ir izdarījis disciplinārpārkāpumu un

pamatoti saukts pie disciplināratbildības par amata pilnvaru pārkāpšanu un amata pienākumu

nepamatotu nepildīšanu.

[18] Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu

ierēdņa pamatpienākumi ir ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas,

likumus un citus normatīvos aktus, apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties

sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt

par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos

ierēdņa uzvedības principus.

Kā izriet no minētā panta otrās daļas, ierēdnis, pildot amata pienākumus, ar savu

rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

[19] Pieteicējam disciplinārsods piemērots par Disciplināratbildības likuma 36.panta

otrajā daļā un 37.panta pirmajā daļā paredzēto disciplinārpārkāpumu.

Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmā daļa noteic, par amata pienākumu,

konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai

nekvalitatīvu pildīšanu, tajā skaitā tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem

izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam,

ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu – tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij

vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai

personai būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz

vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim

gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu

valsts pārvaldē.

Disciplināratbildības likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka par darbību, kas

pārsniedz amata pilnvaru robežas, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim

mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

No minētā izriet, ka, lai ierēdnim piemērotu disciplinārsodu saskaņā ar

Disciplināratbildības likuma 36.panta otro daļu, jākonstatē, ka ierēdnis, nepildot amata

pienākumus, konkrētus rīkojumus vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu,

nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, valsts interesēm nodarījis būtisku kaitējumu. Savukārt,

lai ierēdnim piemērotu disciplinārsodu saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 37.panta

pirmo daļu, jākonstatē, ka ierēdnis veicis darbības, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas.

[20] Atbildētāja ieskatā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma

nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana no pieteicēja

puses izpaudusies sekojoši – vairāki protokoli, kā arī vairākas izziņas par mednieka zināšanu

un mednieka praktisko iemaņu pārbaudes rezultātiem, ko laika posmā no 2008.gada

1.janvāra līdz šim brīdim izdevis pieteicējs, satur nepatiesu informāciju. Pieteicējs

nepamatoti izsniedzis mednieka apliecības; pieteicējs nav nodrošinājis, lai mednieku

eksaminācijas komisijas protokoli, kā arī izsniegtās izziņas būtu noformētas atbilstoši

Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas noteikumi” 7., 15., 18.-21.punktu prasībām.

Līdz ar to turpmāk noskaidrojams, vai atbildētāja atsauces uz pieteicēja izdarītajiem

disciplinārpārkāpumiem ir pamatotas.

[21] Konkrētajā lietā pieteicējs no 2003.gada 14.janvāra līdz 2009.gada

31.decembrim pildīja virsmežziņa vietnieka amata pienākumus /virsmežniecība/ (kopš

2009.gada 1.janvāra Rīgas reģionālā virsmežniecība). Saskaņā ar 2003.gada 2.janvāra amata

apraksta 5.1, 5.2, 5.11, 5.22 punktu, pieteicēja pienākums bija virsmežziņa prombūtnes laikā

pārstāvēt virsmežniecības intereses viņa vārdā, veikt ar virsmežziņa rīkojumu noteiktos

papilduzdevumus, kontrolēt Medību likuma un medību noteikumu ievērošanu

virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā, virsmežniecības struktūru pārbaude Meža likuma un

VMD rīkojumu ievērošanā. Pieteicēja amats pakļauts civiliestādes vadītājam (lietas 102.-

103.lapa).

Saskaņā ar /virsmežniecība/ reglamentu, kas saskaņots ar VMD ģenerāldirektoru

2006.gada 5.aprīlī (lietas 97.-100.lapa), kā arī ar Rīgas reģionālās virsmežniecības

reglamentu, kurš saskaņots ar VMD ģenerāldirektoru 2009.gada 12.janvārī (lietas 91.

95.lapa), medību resursu uzraudzības jomā noteikta virsmežniecības kompetence –

mednieku un medību vadītāju eksaminēšana, mednieku, medību vadītāju apliecību izdošana,

atcelšana, reģistrēšana, medības reglamentējošo normatīvo aktu uzraudzība. Tātad no minētā

izriet, ka ar mednieku apliecību iegūšanu saistītā procesa norise ietilpst konkrētas

virsmežniecības kompetencē.

Saskaņā ar /virsmežniecība/ struktūrshēmu virsmežzinim ir tieši pakļauts virsmežziņa

vietnieks. Savukārt virsmežziņa vietniekam tieši pakļauta Medību un ugunsapsardzības daļa

(lietas 96.lapa), tātad amatpersonas, kuras ir tieši atbildīgas par medību uzraudzību. Līdz ar

to pamatots ir atbildētāja secinājums, ka virsmežziņa vietnieks kopumā ir atbildīgs par

mednieku eksamināciju un visu ar medībām saistīto procesu.

Ar 2009.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.7 izveidota mednieku eksaminācijas komisija,

par kuras /amats/ iecelts pieteicējs (lietas 89.lapa). Tā kā jau augstāk tika noskaidrots, ka

virsmežziņa vietniekam ir pienākums veikt ar virsmežziņa rīkojumu uzliktos

papilduzdevumus, un ar minēto rīkojumu pieteicējam uzlikts pienākums vadīt mednieku

eksaminācijas komisiju, tiesai nav šaubu, ka pieteicējam kā komisijas /amats/ bija jānes

atbildība par eksaminācijas komisijas procesa nodrošināšanu atbilstoši normatīvo aktu

prasībām.

[22] Lēmumā norādīts, ka K.Š., būdams virsmežziņa vietnieks, parakstījis un izdevis

izziņas par mednieku zināšanu un mednieka praktisko iemaņu pārbaudes rezultātiem, lai arī

saskaņā ar VMD 2004.gada 16.septembra rīkojumam Nr.151 ,,Par mednieku eksaminācijas

kārtību un praktisko iemaņu pārbaudes programmu” 3.pielikumā pievienoto izziņas paraugu

šo dokumentu paraksta virsmežzinis (lietas 28.lapa).

Cita starpā no disciplinārlietas komisijas izmeklēšanas atzinuma tiesa konstatē, ka

2008.gada 25.jūnijā pieteicējs izsniedzis mednieka apliecību Nr.8001515, lai gan minētajā

datumā virsmežzinis neatradās atvaļinājumā, un 2008.gada 30.novembrī izsniegta mednieka

apliecība Nr.8001549 ar pieteicēja parakstu, lai gan minētajā datumā virsmežzinis neatradās

atvaļinājumā (lietas 47.lapa).

Savukārt pieteicējs norāda, ka VMD 2004.gada 16.septembra rīkojumā Nr.151 nav

minēta konkrēta persona, kurai jāparaksta izziņu, un uzskata, ka viņam bija tiesības parakstīt

izziņas par mednieku zināšanu un mednieku praktisko iemaņu pārbaudes rezultātiem. Tiesa

sēdē pieteicējs paskaidroja, ka kopš 2006.gada /virsmežniecība/ bija prakse, ka izziņas par

mednieku eksāmenu nokārtošanu paraksta virsmežziņa vietnieks.

[22.1] Iepazīstoties ar minēto rīkojumu, tiesa konstatē, ka tajā nav norādīta

amatpersona, kurai jāparaksta minētā izziņa (lietas 109. – 110.lapa). Tajā pat laikā lietas

materiālos ir pievienots šīs izziņas paraugs. Kā redzams no izziņas parauga, to paraksta

attiecīgās virsmežniecības virsmežzinis (lietas 112.lapa).

Savukārt 2010.gada 25.februāra vēstulē juriskonsultam K.S. Rīgas reģionālās

virsmežniecības virsmežzine M.Pikšena paskaidro, ka Rīgas reģionālā virsmežniecība nav ne

ar rīkojumu, ne citā veidā pilnvarojusi K.Š. izsniegt izziņas par mednieku eksāmenu

rezultātiem (lietas 113.lapa).

[22.2] Lēmumā ir atsauces uz 2003.gada 2.janvāra Rīgas virsmežniecības

virsmežziņa J.E. apstiprināto Rīgas virsmežniecības virsmežziņa vietnieka amata apraksta

5.1 apakšpunktu, saskaņā ar kuru virsmežziņa vietnieka pienākums ir virsmežziņa

prombūtnes laikā pārstāvēt virsmežniecības intereses viņa vārdā (lietas 25.lapa). No minētā

secināms, ka pieteicējam pārstāvēt virsmežniecību tiesības ir tikai virsmežziņa prombūtnes

laikā.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav šaubu, ka vienīgi virsmežzinim ir tiesības parakstīt

izziņas par mednieku zināšanu un mednieku praktisko iemaņu pārbaudes rezultātiem,

izņemot gadījumus, kad virsmežzinis ir oficiālā prombūtnē. Līdz ar to tiesa nodibina, ka

pieteicējam konkrētajos datumos (2008.gada 25.jūnijā un 30.novembrī) nebija tiesību

parakstīt izziņas par mednieku zināšanu un mednieku praktisko iemaņu pārbaudes

rezultātiem. Tādējādi atbildētāja secinājums, ka, parakstot izziņas, K.Š. ir pārkāpis savas

amata pilnvaras, ir pamatots.

[23] 2010.gada 13.maija disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinuma 9.3

punktā secināts, ka K.Š. kā eksaminācijas komisijas /amats/ nav nodrošinājis lietvedības

prasību izpildi (lietas 50.lapa). Līdz ar to tiesa vērtēs, vai šāds secinājums ir pamatots ar lietā

esošiem pierādījumiem.

[23.1] Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 ,,Dokumentu

izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” (redakcijā no 05.08.2005. līdz

01.07.2010.) (turpmāk – MK noteikumi Nr.154) 39.punkts noteic, ka, ja saskaņā ar tiesību

aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstiem, dokuments iegūst juridisku

spēku tikai tad, ja to parakstījušas visas attiecīgās personas.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs ir vērtējis mednieku eksāmena protokolu kopijas un

secinājis, ka ne uz visām protokolu kopijām ir visu komisijas locekļu paraksti, turklāt

atsevišķi protokoli nav parakstīti vispār (piemēram, 2009.gada 8.februāra protokols Nr.80-

002; 2009.gada 19.marta protokols Nr.01) (lietas 28.lapa). Tādējādi secināts, ka protokoli

neatbilst minēto noteikumu 39.punkta prasībām.

Iepazīstoties ar lietai pievienoto protokolu kopijām, tiesa nodibina, ka uz 2009.gada

18.marta mednieka teorētiskā un praktiskā eksāmena protokola Nr.01 ir tikai viena komisijas

locekļa paraksts, savukārt 2009.gada 8.februāra protokols Nr.80-002 nav parakstīts vispār

(lietas 146. – 149.lapa). Tā kā lietā nav strīda, ka eksāmena protokols ir jāparaksta visiem

mednieku eksaminācijas komisijas locekļiem, tad pamatots ir atbildētāja secinājums, ka

protokoli neatbilst MK noteikumu Nr.154 39.punkta prasībām.

[23.2] MK noteikumu Nr.154 7.punkts noteic, ka dokumentā nedrīkst būt dzēsumi,

aizkrāsojumi, neatrunāti labojumi, svītrojumi un papildinājumi. Kļūdainie ieraksti jāpārsvītro

un jebkurš labojums jāatrunā.

Lēmumā konstatēts, ka 2009.gada 18.marta un 8.aprīļa eksāmenu biļetēs ir izdarīti

labojumi. Tāpat secināts, ka mednieku eksaminācijas teorētiskā eksāmena biļešu labošana

veikta, taisot neatrunātus labojumus, tādējādi neleģitīmā veidā panākot eksāmena

ieskaitīšanu (lietas 27.lapa). Tā kā lietā nav strīda, ka pieteicējs no 2009.gada 16.janvāra

pildīja eksāmenu komisijas /amats/ pienākumus, tad viņam vajadzēja uzņemties atbildību par

protokolos norādīto datu pareizību.

Ņemot vērā šī sprieduma [23.1] un [23.2] punktos konstatētos faktus, tiesa secina, ka

pieteicējs kā eksaminācijas komisijas /amats/ nav nodrošinājis lietvedības prasību izpildi un

nav nodrošinājis pietiekamu eksāmenu komisijas uzraudzību.

[24] 2010.gada 13.maija disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā secināts,

ka vairākas izziņas par mednieka zināšanu un mednieka praktisko iemaņu pārbaudes

rezultātiem, ko 2009.gadā izdevis K.Š., satur nepatiesu informāciju (piemēram, Nr.9-5/80-45

– par šaušanas pārbaudījumu protokolā norādīti 35 punkti; Nr.9-5/80-03 - par šaušanas

pārbaudījumu protokolā norādīts - kārtojis, Nr.9-5/80-05 - par šaušanas pārbaudījumu

protokolā norādīts, ka nav kārtojis, Nr.9-5/80-39 - par šaušanas pārbaudījumu protokolā

norādīts, ka nav kārtojis, Nr.9-5/80-27 – dokumentā atsauce uz neeksistējošu protokolu)

(lietas 46.lapa).

Tādējādi konstatēts, ka K.Š., sniedzot izziņās nepatiesu informāciju par pārbaudījumā

iegūto punktu skaitu, kā arī, sniedzot atsauci uz neatbilstošiem mednieku eksāmena

protokoliem, ir pavirši pildījis amata pienākumus.

Pārbaudot šī argumenta pamatotību, tiesa konstatē sekojošo.

[24.1] Pieteikumā norādīts, ka L.K. 2009.gada 23.jūlijā sekmīgi nokārtoja mednieku

eksāmenu – to apliecinot 2009.gada 23.jūlija protokols Nr.6 (izziņa Nr.9-5/80-27, lietas

123.lapa).

Savukārt disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā ir atsauce uz L.K.

2009.gada 10.jūnija sūdzību, kurā viņš norādījis, ka teorētisko eksāmenu nav nokārtojis

eksaminatoru atbilžu interpretācijas dēļ (lietas 47.lapa). Lai gan pieteicējs pieļauj, ka L.K.

teorētisko eksāmenu nokārtojis kādā no iepriekš notikušajiem eksāmeniem, lietā nav

dokumentu, kas apliecinātu, ka L.K. eksāmenu būtu kārtojis cita eksāmena laikā. Tāpat

komisija konstatējusi, ka L.K. eksāmenu ir kārtojis 2009.gada 10.jūnijā un saņēmis 50

punktus, kas nav pietiekami eksāmena nokārtošanai. Turklāt K.Š. iesniegtais Rīgas

reģionālās virsmežniecības 2009.gada mednieku eksāmenu saraksts liecina, ka 2009.gada

23.jūlijā eksāmens nav noticis (lietas 47.lapa).

Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesa secina, ka izziņā Nr.9-5/80-27 nepatiesi sniegta

atsauce uz eksāmenu 2009.gada 23.jūlijā, kas reāli nav noticis.

No lietas materiāliem izriet, ka 2009.gada 27.augustā L.K. izsniegta mednieka

apliecība (lietas 47.lapa). Ņemot vērā, ka mednieka apliecība L.K. izsniegta, pamatojoties uz

pieteicēja izsniegto izziņu Nr.9-5/80-27, tiesai nav šaubu, ka pieteicējam ir jāuzņemas

atbildība par nepatiesi sniegto informāciju.

[24.2] 2009.gada 8.aprīlī izsniegta izziņa Nr.9-5/80-45 K.K. (lietas 124.lapa). Izziņā

norādīts, ka K.K. nokārtojis teorētisko zināšanu pārbaudi par 4.biļeti, saņemot 54 punktus.

Attiecībā uz minēto 2010.gada 27.janvāra paskaidrojumā pieteicējs norādījis, ka ciparu

sadaļā kļūdaini ierakstīts skaitlis 45, faktiski ir 35. K.K. eksāmenu nokārtojis 2009.gada

15.jūlijā. Pārrakstot informāciju uz datora, acīmredzot ir ieviesusies kļūda, kura pieteicēja

ieskatā nemaina lietas būtību (lietas 46.lapa). Tajā pat laikā komisija konstatējusi, ka arī

2009.gada 8.aprīļa rokrakstā sastādītajā ir norādīti 35 punkti praktiskajā eksāmenā (lietas

46.lapa). Līdz ar to secināms, ka pieteicēja arguments attiecībā uz pārrakstīšanās kļūdu nav

pamatots.

[24.3] 2009.gada 8.aprīlī izsniegta izziņa Nr.9-5/80-3 M.G.. Izziņā norādīts, ka

praktiskais eksāmens nav nokārtots (lietas 125.lapa).

Tajā pat laikā komisija secinājusi, ka izziņa ir maldinoša, jo norādīts, ka praktiskās

pārbaudes rezultātā, saņemot 17 punktus, pārbaudījums nav nokārtots. Kā pamats norādīts

mednieku eksaminācijas protokols Nr.02, sastādīts 2009.gada 8.aprīlī. Komisija secinājusi,

ka minētais protokols par pamatu var kalpot tikai teorētiskajam eksāmenam (lietas 46.lapa).

Tādējādi komisija secinājusi, ka izziņa sagatavota, tajā ietverot daļēji nepatiesu informāciju.

Pamatojoties uz šī sprieduma [24.1] – [24.3] punktos secināto, tiesai nav šaubu, ka

K.Š., sniedzot izziņās nepatiesu informāciju par pārbaudījumā iegūto punktu skaitu, kā arī,

sniedzot atsauces uz neatbilstošiem mednieku eksāmena protokoliem, ir pavirši pildījis

amata pienākumus.

[25] Izvērtējot pārsūdzēto Lēmumu kopsakarā ar disciplinārlietas izmeklēšanas

komisijas sastādīto lēmumu un atzinumu par disciplinārlietu, tiesa secina, ka tajos ir norādīti

gan konkrētie pārkāpumi, gan arī atsauces uz normatīvo regulējumu. Tiesa konstatē, ka

atbildētāja izdarītie secinājumi attiecībā uz amata pilnvaru pārkāpšanu un amata pienākumu

nepamatotu nepildīšanu no pieteicēja puses ir pamatoti un argumentēti, balstīti uz lietā

esošiem dokumentāliem pierādījumiem, personu, kā arī paša pieteicēja paskaidrojumiem.

Līdz ar to nav pamatoti pieteicēja apgalvojumi, ka Lēmums satur vienīgi

pieņēmumus par iespējamiem pārkāpumiem un attiecībā pret viņu ir vērsts apzināts mobings.

[26] Papildus tiesa norāda, ka atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta judikatūrai, kas savukārt veidojusies, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību

tiesas judikatūru, tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet tai nav pienākums detalizēti atrunāt

spriedumā jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa neanalizē kādu būtisku vai izšķirošu

argumentu, tā pieļauj pārkāpumu. Tiesai nav jāargumentē visi tie paskaidrojumi, kas

neattiecas uz konkrēto prasījumu (sk. Administratīvo lietu departamenta 2004.gada

23.novembra sprieduma 8.punktu lietā Nr. SKA-216, Administratīvo lietu departamenta

2006.gada 28.februāra sprieduma 12.punktu lietā Nr. SKA-54).

Procesuālās ekonomijas nolūkos tiesa uzskata, ka nav nepieciešams analizēt pārējos

pieteicēja pieteikumā un paskaidrojumos norādītos argumentus, jo tie nevar ietekmēt

pārsūdzētā Lēmuma tiesiskumu.

III

[27] Kā izriet no Disciplināratbildības likuma 15.panta, par būtisku kaitējumu valsts

interesēm uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts tāds kaitējums svarīgām valsts vai

sabiedrības interesēm, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma

tiešās sekas, kā arī ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, rīkojumam, tiesas spriedumam,

ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts

amatpersonai. Būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāms arī tāds zaudējums vai

kaitējums, kurš atbilst šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās vai piektās daļas prasībām un

kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies no viņa gribas

neatkarīgu iemeslu dēļ.

Atbildētājs secinājis, ka, ņemot vērā ievērojamo mednieku apliecību skaitu, kuru

izsniegšanas pamats ir prettiesisks, valsts pārvaldei, tās uzticamības un darbības tiesiskumam

ir nodarīts neatgriezenisks zaudējums, līdz ar to ir iestājušies Disciplināratbildības 15.panta

ceturtajā daļā norādītie būtiskie kaitējumi valsts varas interesēm.

Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka konstatētie pārkāpumi atzīstami par būtiskiem.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējam ir bakalaura grāds tiesību zinātnē.

Minētais norāda uz to, ka pieteicējam ir zināšanas un izpratne par tiesību aktiem un

iespējamajām sekām, kas varētu iestāties tiesību normu neievērošanas gadījumā.

Eksaminācijas komisijā pieteicējs darbojas kopš 2006.gada februāra, līdz ar to viņam ir

izpratne par eksaminācijas komisijas darbu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas pieteicējam būtu

lieguši pilnvērtīgi pildīt tiešos amata pienākumus.

Ņemot vērā minētos faktus un K.Š. ieņemamo amatu, tiesai nav šaubu, ka viņam bija

jāapzinās savas rīcības (uz prettiesiska pamata ieskaitīts teorētiskais eksāmens, pavirši

sastādītie eksaminācijas protokoli, faktu neatspoguļošana eksaminācijas protokolos ) sekas.

Līdz ar to tiesa pievienojas atbildētāja secinājumam, ka pieteicējam kā virsmežziņa

vietniekam bija jāapzinās nelabvēlīgu seku iestāšanās iespēja, ja viņš nepietiekami veiks

amata pienākumus. Pieteicēja rīcība vērtējama kā bezdarbība attiecībā uz minēto procesu

uzraudzību, kā arī darbību neveikšana savas kompetences ietvaros veicamo uzdevumu

efektivitātes palielināšanai. Līdz ar to viņa vainas forma atzīstama kā rupja neuzmanība, kas

saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 5.panta piekto daļu konstatējams, ja ierēdnis, kas to

izdarījis, ir apzinājies savas rīcības nelabvēlīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi

paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst.

Tāpat tiesa pievienojas atbildētāja secinājumam, ka prettiesiski izdotas izziņas ārpus

savas kompetences ietvariem ir vērtējamas kā amata pilnvaru pārkāpšana, kas izdarīta ar

nodomu. Tiesas ieskatā, sabiedrībā izplatoties informācijai par VMD amatpersonu pavirši

veiktiem darba pienākumiem, iespēju saņemt mednieka apliecības, neievērojot attiecīgu

procedūru, kā arī nelikumīgi izsniegtām mednieku apliecībām, jebkurā gadījumā šāda

informācija diskreditē gan iestādi, gan visu valsts pārvaldi kopumā.

Ņemot vērā minēto, disciplinārpārkāpums pamatoti kvalificēts saskaņā ar

Disciplināratbildības likuma 36.panta otro daļu – par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma

vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu,

tajā skaitā tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valsts

interesēm nodarīts būtisks kaitējums.Tādējādi, tiesa secina, ka piemērotais disciplinārsods –

pazemināšana amatā uz trim gadiem saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 36.panta otro

daļu ir piemērots sankcijas ietvaros un ir samērīgs.

Kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētāja pārstāvis, konstatēto pārkāpuma rezultātā ir

anulētas 250 mednieku apliecības, pārbaude vēl nav pabeigta, par konstatēto faktu uzsākts

kriminālprocess. Tā kā atbildētājs disciplinārpārkāpuma – amata pilnvaru pārsniegšana,

izsniedzot mednieka apliecību – izdarīšanas rezultātā nekonstatēja Disciplināratbildības

likuma 37.panta otrajā daļā norādīto pazīmi – būtisku kaitējumu valsts interesēm, tiesa

secina, ka pieteicējs ir pamatoti saukts pie disciplināratbildības saskaņā ar

Disciplināratbildības likuma 37.panta pirmo daļu – par darbību, kas pārsniedz amata

pilnvaru robežas.

[28] Ņemot vērā šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka Lēmums par pieteicēja

disciplināro sodīšanu ir tiesisks un pieteicēja pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.- 251. pantu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

noraidīt K.Š. pieteikumu par Zemkopības ministrijas 2010.gada 19.jūlija lēmuma

Nr.7.1-2/9/2010/250/1 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2010.gada 17.novembrī.

Tiesnese (paraksts) L. Hāzenfuse

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ L. Hāzenfuse

Rīgā 2010. gada 17. novembrī